Dalībnieks:Andris.cirvis/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa
Lauva

Panthera leo (Linnaeus, 1758)

Tēviņš
Mātīte
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta Panteru apakšdzimta (Pantherinae)
Ģints Panteras (Panthera)
Suga Lauva (P. leo)
Sinonīmi
Felis leo
Izplatība
Lauvu izplatības areāls iekrāsots zaļā krāsā

Lauvu izplatības areāls Indijā iekrāsots tumši zaļā krāsā

Lauva Vikikrātuvē

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera). Tā ir arī viena no lielo kaķu sugām. Latīņu valodāvārds leo nozīmē lauva. Kārlis Linnejs bija pirmais, kurš aprakstīja lauvu, dodot tai nosaukumu Felis leo.

Savvaļā lauvas dzīvo uz dienvidiem no Sahāras tuksneša Āfrikas vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā Indijas ziemeļrietumos. Tie sastopami dažādos biotopos; mežainās, krūmainās, kalnainās un pustuksnešainās teritorijās, izņēmums ir smilšu tuksneši un lietus meži. Lauvas ir novēroti arī kalnos vairāk nekā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa.[1] Kādreiz lauvas dzīvoja arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos unDienvidrietumāzijā. Līdz vēlajam pleistocēnam pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatīti vietās, kur dzīvoja lielie zīdītāji un cilvēki. Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā Āfrikā, lielā daļā Eirāzijas, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Indiju, kā arī Amerikā no Jukonas līdzPeru.

Seno Eiropas alu lauvu kauli ir atrasti vairākās vietās Eiropā: Anglijā, Vācijā, Francijā un Spānijā. Šie lauvas izskata ziņā daudz neatšķiras no mūsdienu lauvām. Grieķijā lauvas tika iznīdēti tikai 2. gadsimtā p.m.ē.; tie ir dzīvojuši arī Palestīnā un 130 reizes ir pieminēti Bībelē. Lauva ir populārs motīvs heraldikā, kas izmantots pat tādos reģionos, kuros šie dzīvnieki nekad nav bijuši sastopami.

Satura rādītājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 [paslēpt] 

  • 1Evolūcija
  • 2Izskats un īpašības
    • 2.1Krēpes
    • 2.2Baltie lauvas
    • 2.3Hibrīdi
  • 3Uzvedība
    • 3.1Lauvu socializācija
    • 3.2Komunikācija
  • 4Medības un barība
    • 4.1Konkurence ar citiem plēsējiem
  • 5Reprodukcija
    • 5.1Ienaidnieki
  • 6Klasifikācija
    • 6.1Mūsdienu pasugas
    • 6.2Pleistocēna pasugas
    • 6.3Iespējamās pasugas
  • 7Populācijas un aizsardzība
  • 8Lauva mākslā, literatūrā un reliģijā
  • 9Atsauces
  • 10Ārējās saites

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alu lauvu zīmējumi Lasko alā Francijā.

Lauvas tuvākie radinieki ir pārējās panteru ģints sugas: tīģeris, jaguārs un leopards. Senākie lauvas dzīvoja Āfrikā pirms 1 miljona līdz 800 000 gadiem. Tad tie izplatījās visā ziemeļu puslodē.[2] Pirmie lauvas Eiropā ieradās pirms apmēram 700 000 gadiem. Senākās Eiropas pleistocēna alu lauvas(Panthera leo fossilis) fosilijas ir atrastas Itālijā un Vācijā.

No šiem lauvām attīstījās Eiropas alu lauva (Panthera leo spelaea), kas dzīvoja pirms aptuveni300 000 gadiem. Eiropas alu lauva ir attēlots vairākos Eiropas paleolīta alu zīmējumos. Pleistocēnasākumā lauvas izplatījās arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, attīstoties jaunai pasugai —Amerikas lauvam (Panthera leo atrox).[3] Eirāzijā un Amerikā senie lauvas izmira pēdējā ledus laikmeta beigās pirms 10 000 gadiem.[4] Iespējams, lauvas izmira tādēļ, ka izmira pleistocēna megafauna.[5] Vidusjūras baseina valstīs apmēram līdz mūsu ēras 100. gadam dzīvoja Eiropas lauva (Panthera leo europaea). Par šī lauvas vietu sistemātikā zinātnieku domas dalās, vai tā bija atsevišķa pasuga, vai izdzīvojusi Eiropas alu lauvas populācija, vai Āzijas lauvas(Panthera leo persica) Eiropas populācija.

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jo vecāks kļūst lauvu tēviņš, jo tumšākas kļūst tā krēpes.

Lauva ir liels un veikls dzīvnieks. Tas ir otrs lielākais kaķu dzimtas dzīvnieks pēc tīģera, turklāt skaustā tas ir augstāks nekā tīģeris. Tēviņa ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 170—250 cm, astes garums 90—105 cm, augstums skaustā līdz 123 cm, masa 150—250 kg.[6] Smagākā savvaļā zināmā lauva tika nošauta 1936. gadā, tā svēra 313 kg.[7] Mātītes ķermeņa garums ir 140—175 cm, astes garums 70—100 cm, augstums skaustā 104 cm, svars 120—182 kg.[6] Nebrīvē dzīvojošie lauvas kopumā ir lielāki nekā to sugas brāļi savvaļā . Smagākais zoodārzā dzīvojušais lauva ir bijis Anglijas Kolčesteras zoodārza lauva Simba, kas svēra 375 kg.[8]

Lauvas kažoks atšķirībā no lielākās daļas kaķu dzimtas dzīvnieku ir vienkrāsains. Panteru ģintī tikai lauvam ir vienkrāsains kažoks. Tas var būt gaišā smilšu krāsā vai dzeltenīgs, vai ruds, dažiem kažoks ir tumšā, piesātinātā dzeltenbrūnā krāsā. Pavēdere kopumā ir gaišāka nekā muguras daļa. Lauvām abiem dzimumiem astes galā ir melns pušķis, kāds nav nevienam citam kaķveidīgajam. Dažiem lauvām pušķis ir pavisam neliels, tikai 5 mm gari, asi mati, kas veido konusveidīgu astes noslēgumu. Piedzimstot astes galos pušķu nav, tas izveidojas apmēram 7 mēnešu vecumā.[9] Lauvas mazuļi piedzimst ar rozetveida plankumiem, kas ir nedaudz tumšāki par pamatkrāsu. Pieaugot plankumi izzūd, lai gan reizēm dažiem indivīdiem plankumi saglabājas uz kājām vai ķermeņa apakšējās daļas, īpaši lauvenēm.

Lauvas galvaskauss ir ļoti līdzīgs tīģerim, lai gan purns lauvam ir saspiestāks, plakanāks, nedaudz īsāks. Lauvam, salīdzinot ar tīģeri ir arī platākas nāsis.[10]Lauvas savā starpā atšķiras ar ūsu punktu skaitu un izvietojumu, kas katram dzīvniekam ir individuāls. Pētnieki sugas īpatņu identifikācijai izmanto ūsu punktu skaitu un izvietojumu augšējā rindā.[1]

Krēpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cavo lauvu (Panthera leo nubica) tēviņiem visbiežāk krēpju nav vispār

Lauva ir viena no retajām sugām kaķu dzimtā, kurai piemīt izteikts dzimuma dimorfisms. Lauvu tēviņi ir ne tikai lielāki par mātītēm, bet tie izskatās uzkrītoši atšķirīgi. Tēviņiem ir unikāla, tikai šai sugai raksturīga pazīme — krēpes, bet mātītēm tādu nav. Krēpes lauvu vizuāli padara lielāku augumā. Tam ir nozīme savstarpējo attiecību noskaidrošanā, kā arī attiecībās ar pārējiem plēsējiem, īpaši ar hiēnām.[11] Krēpes var būt ļoti dažādās krāsās; gan melnas, gan gaišas, gan dzeltenbrūnas. Krēpes var būt plānākas un biezākas, tās var būt īsākas un garākas. Cavo lauvu (Panthera leo nubica) tēviņiem krēpes visbiežāk nav vispār nemaz. Tas viss ir atkarīgs no pasugas, lauvas vecuma, dzīves vietas un testosterona līmeņa asinīs.

Kopumā, jo tumšākas, garākas un biezākas ir krēpes, jo veselīgāks ir lauva, kā arī jo tēviņš kļūst vecāks, jo tumšākas kļūst tā krēpes. Lauvenes vienmēr priekšroku dod tēviņam ar biezām un tumšām krēpēm.[12] Izpētes dati par Tanzānijas lauvu populāciju liecina, ka arī krēpju garums liecina par fizisko attīstību. Tēviņu savstarpējās cīņās parasti uzvar lauva ar garākām krēpēm. Tumškrēpjainie lauvas ir vaislīgāki, to pēcnācēji ir veselīgāki un dzīvot spējīgāki, lai gan karstajā un sausajā sezonā tas lauvam ir apgrūtinoši.[13] Baros, kuros ir vairāki tēviņi, mātītes pārojas tieši ar to tēviņu, kura krēpes ir biezākas un garākas.[12]

Baltie lauvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balta Transvālas lauva (Panthera leo krugeri).

Baltais lauva nav atsevišķa suga vai pasuga, bet ģenētiski noteikta krāsu morfa — leicisms.[14] Tas izpaužas, krāsojumam esot bālākam, bet šie lauvas nav albīni, kas nozīmē visu pigmentu trūkumu. Pigmentācija kopumā baltajiem lauvām ir normāla, un acis nav sarkanas.[1] Tas ir tāpat kā ar otru krāsu morfu — melānismu, kad dzīvnieku kažoks ir pilnīgi melns. Melānisms lauvām nav novērojams, tas ir raksturīgs leopardiem un jaguāriem. Savvaļā baltoslauvas var novērot retāk nekā zoodārzos, jo nebrīvē tos speciāli selekcionē. Visbiežāk baltus lauvas var novērot starp Transvālas lauvām (Panthera leo krugeri). Balto lauvu eksistence pierādījās tikai 20. gadsimta beigās. Stāstus par baltajiem lauvām simtiem gadu uzskatīja par leģendu. Lai arī ziņojumi par novērotiem baltiem lauvām sāka parādīties 20. gadsimta sākumā, tikai 1975. gadā Timbavati medību rezervātā tika atklāts baltu lauvēnu metiens.[1]

Zoologs Kevins Ričardsons, kurš strādā ar Āfrikas lielajiem kaķiem, Dienvidāfrikā ir izveidojis īpašu balto lauvu parku, nosaucot to par "Balto lauvu karaļvalsti". Parkā dzīvo 39 balti lauvas.[15] Zinātnieka mērķis ir aizsargāt un saglabāt baltos lauvas kā lauvu paveidu, radot tām īpašus apstākļus. Balto lauvu parks publikai tiks atvērts tuvākajā nākotnē.[16]

Hibrīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līģeru pāris Dienvidkorejas Everlendas atpūtas parkā.

Nesenā pagātnē lauvas nebrīvē samērā bieži mēdza krustot ar citām panteru ģints sugām. Populārs un iecienīts hibrīds bija krustojums ar tīģeri. Visbiežāk lauvas tika pāroti ar Amūras tīģeri un Bengālijas tīģeri. Šādus lauvas un tīģera hibrīdus sauc par līģeriem (lauvu tēviņš un tīģeriene)[17] untigoniem (tīģeru tēviņš un lauvene).[18] Līģeri no abiem saviem vecākiem manto augšanas gēnus, kas veicina liela auguma izaugšanu. Tādējādi līģeri ir daudz lielāki par saviem vecākiem un ir vislielākie kaķveidīgie dzīvnieki pasaulē. To ķermeņa garums ir 3—3,7 metri, masa 360—450 kg, daži indivīdi ir vēl lielāki.[17] Līģeru tēviņi ir sterili, bet mātītes bieži var radīt pēcnācējus. Apmēram 50% tēviņu ir krēpes, bet, ja krēpes aug, tad tās ir pieticīgas, uz pusi mazākas kā lauvu krēpes. Tā kā līģeri ir ļoti lieli, tie joprojām ir populārākie hibrīdi Āzijas zoodārzos. Tigoni ir daudz retāk sastopami.[18]

Lauvas hibridizējas arī ar leopardiem, kuru hibrīdus sauc par leoponiem (leoparda tēviņš un lauvene), un jaguāriem, kuru pēcnācējus sauc par jagloniem(jaguāra tēviņš un lauvene). Zinātnieki uzskata, ka plankumainā lauva (Panthera leo maculatus), kas dzīvoja Āfrikā Aberdares kalnos un izmira 1931. gadā, bija dabīgi, savvaļā dzīvojoši leopardu un lauvu hibrīdi. Toties hibrīdu, kur sakrustoti lauva — jaguārs — leopards, sauc par laujagulepu. Šādi hibrīdi kādreiz bija populāri zoodārzos, bet mūsdienās šāda krustošana ir pārtraukta, jo zoodārzi piedalās sugu un pasugu saglabāšanas programmās nākamajām paaudzēm. Mūsdienās tikai dažos Ķīnas privātajos zoodārzos joprojām tiek audzēti hibrīdi.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauvu barā visbiežāk ir viens tēviņš, bet to skaits var būt arī lielāks.

Uzbrūkot barā un koordinējot uzbrukumu, lauvu mātītes spēj sekmīgi nomedīt lielākus dzīvniekus, kurus nespētu nomedīt pa vienam.

Izrādot labvēlību un pieķeršanos, lauvas ierīvē viens otra galvu un kaklu.

Lielāko diennakts daļu, apmēram 20 stundas, lauva atpūšas.[9] Lai gan lauvas var būt aktīvi jebkurā diennakts laikā, visbiežāk tie medī krēslas stundās un naktī līdz rīta gaismai. Tie šajā laikā savstarpēji socializējas, viens otram palīdzot sakopt kažoku, medījot un iesaistoties citās aktivitātes. Diennakts laikā lauvu bars staigā apmēram 2 stundas un ēd 50 minūtes.[9] Medības visbiežāk notiek agri no rīta.

Lauvu socializācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauvas ir sabiedriski dzīvnieki, kas kopumā nav raksturīgi kaķu dzimtai. Tiem ir divu veidu savstarpējo attiecību modeļi. Lielākā daļa lauvu veido barus. Baram ir sava teritorija, kura nekad netiek pamesta un kas tiek rūpīgi apsargāta.[9] Barā parasti dzīvo 5—6 pieaugušas mātītes, kuras ir savstarpējas radinieces, to mazuļi un viens vai divi tēviņi. Reizēm izveidojas ļoti lieli bari, kuros ir līdz 30 indivīdiem. Ja barā ir vairāki tēviņi, tie visbiežāk ir divi, bet reizēm tie var būt pat četri. Pēc laika skaits parasti atkal samazinās. Barā dzimušie tēviņi, kad tie sasniedz dzimumbriedumu 2—3 gadu vecumā, tiek padzīti.

Barā katram dzimumam ir sava loma un uzdevums, kā arī uzdevumi ir katram indivīdam.[19] Lauvenes ir mednieces, jo tās ir mazākas, un tām nav lielo un biezo krēpju, kas savukārt lauvu tēviņam traucē nepamanītam pielavīties medījumam. Mātītes ir arī veiklākas un ātrākas. Medībās tās dodas barā, un to uzbrukums medījumam ir savstarpēji koordinēts. Ja tēviņš atrodas tuvumā, veiksmīgu medību gadījumā tas izmanto savu dominanci barā, pirmais paēdot. Kamēr tēviņš ēd, tas atļauj no medījuma ēst arī mazuļiem, bet ne mātītēm. Gadījumos, ja tēviņš pats ir nomedījis medījumu, tas neļauj nevienam no tā ēst, kamēr pats nav paēdis. Ja medījums ir neliels, tas tiek apēsts uzreiz medību vietā. Pirmās no mātītēm paēd galvenās mednieces, jo bara dzīvība ir atkarīga no to veselības un spēka.[20] Ja medījums ir lielāks, tas tiek aizvilkts uz bara apmetnes vietu. Lai arī ar lielāku medījumu dalās visi bara locekļi, ēdot vienmēr notiek ķīviņi un plēšanās, jo katrs cenšas apēst pēc iespējas vairāk. Ne vienmēr visas bara mātītes piedalās medībās. Ja mazuļi ir mazi, pie tiem vienmēr paliek viena vai vairākas no mātītēm. Tēviņa galvenā loma ir teritorijas aizsargāšana ne tikai no citiem lauvām, bet arī pret citiem plēsējiem. Cīņā par teritoriju bieži vien izraisās asiņainas sadursmes, kas var beigties ne tikai ar nopietniem savainojumiem, bet pat ar viena pretinieka nāvi. Teritoriju pret svešiniekiem apsargā ne tikai tēviņi, bet arī mātītes aktīvi aizsargā baru no svešām lauvu mātītēm.[9] Kopumā var teikt, ka tēviņš rūpējas par ārējo aizsardzību, bet mātītes par bara iekšējo struktūru. Bara mātīšu sastāvs izmainās, tikai kādai piedzimstot vai nomirstot.

Otrs modelis, kā lauvas organizējas, ir klejotāju dzīvesveids. Klejojošie lauvas pārvietojas plašā teritorijā vieni vai arī pārī.[9] Pārus bieži var novērot savstarpēji radniecīgiem tēviņiem, kuri ir tikuši padzīti no dzimtā bara. Lauvas statuss dzīves laikā var mainīties vairākas reizes; tas var būt piederīgs kādam baram, bet pēc kāda laika būt klejojošs lauva un otrādi. Īpaši tēviņiem dzīvesveids var būt ļoti mainīgs, bet ir tēviņi, kas savas dzīves laikā nekad nenodibina savu baru. Mātītēm, kuras kļūst par klejojošām lauvenēm, ir daudz grūtāk iekļauties svešā barā, nekā tēviņiem, jo barā esošās mātītes parasti ir radinieces un svešas mātītes nepieņem. Klejojošie lauvas uzmanās no baru teritorijām un pamatā uzturas teritorijās, kurās nevalda neviens lauvu bars.[9]

Komunikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atpūšoties lauvas dažādos veidos komunicē viens ar otru, un to saziņa ir labi attīstīta. Kad lauvas ir draudzīgi un miermīlīgi noskaņoti, tie rīvē viens pret otru galvu vai kaklu un laiza viens otru.[9] Tie parasti rīvējas viens pret otru sasveicinoties[21] vai izlīgstot mieru pēc ķildas. Visbiežāk tēviņi rīvējas viens ar otru, bet mātītes savā starpā vai ar mazuļiem.[9] Laizīšana bieži notiek kombinācijā ar galvas un kakla rīvēšanu. Visbiežāk tiek laizīta tieši otra lauvas galva un kakls, iespējams, tas ir tādēļ, ka šīs ķermeņa daļas dzīvnieks pats nevar sev nolaizīt.

Lauvām ir dažādas ķermeņa pozas un sejas izteiksmes, kurām ir konkrēta nozīme. Arī to vokalizācija ir diezgan labi attīstīta, kas atšķiras ar skaļumu un toņa augstumu. No skaņām var izšķirt ņurdēšanu, murrāšanu, šņākšanu, klepošanu, ņaudēšanu, rūkšanu un rēkšanu. Lauvām ir īpašs veids kā tie norēcas, kad tiek kombinēti vairāki rēcieni. Rēcienu sērija sākas ar dažiem dziļiem, gariem rēcieniem, kuriem seko vairāki īsāki. Visbiežāk lauvas rēc naktī. Nakts laikā rēcienu var dzirdēt 8 km attālumā. No visiem lielajiem kaķiem lauvai ir visskaļākais rēciens. Ar rēcienu lauva paziņo par savu klātbūtni.[9] Jaunie lauvu tēviņi sāk rēkt apmēram gada vecumā, bet mātītes nedaudz vēlāk. Tēviņi rēc skaļāk un zemākā tembrā nekā mātītes. Reizēm lauvas rēc arī korī.[1]

Medības un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauvenes pirms medībām.

Lauvas uzbrukums ir ātrs un spēcīgs.

Lauva ir plēsīgākā suga visā kaķu dzimtā. Plēsīgāko dzīvnieku Top 10 sarakstā lauva ieņem 2. vietu, uzreiz aiz lielās baltās haizivs.[22] Lauvas ir spēcīgi un jaudīgi dzīvnieki, kas medī vai nu pa vienam vai barā. Bara uzbrukums turklāt ir savstarpēji koordinēts. Barā dzīvojošiem lauvām parasti medī tikai lauvenes, jo tās ir mazākas, tām nav krēpju, un tām ir vieglāk pielavīties upurim. Tēviņš parasti medībās nepiedalās, izņemot gadījumus, kad tiek medīts liels dzīvnieks, piemēram, žirafe vai Āfrikas bifelis. Tajā pašā laikā lauvas, salīdzinot ar citiem plēsējiem, nav tik izturīgi. Tie salīdzinoši ātri nogurst. Lauvenes sirds masa ir 0,57% no kopējās ķermeņa masas, bet tēviņa sirds ir apmēram 0,45%. Piemēram, hiēnas sirds masa ir 1% no kopējās masas.[9] Lauvas ātri skriet spēj tikai īsas distances, sasniedzot ātrumu 60 km/st,[1] tādējādi tie medījumam pielavās 30 metru tuvumā vai tuvāk, un tad uzbrūk ātri un precīzi. Medījot tiek izmantoti dažādi dabiskie aizsegi un slēpņi, medības visbiežāk notiek krēslas stundās un nakts aizsegā.[9] Kad lauveņu bars dodas medībās, tas izvēlas kādu zālēdāju bariņu, to ielenc no visām pusēm un uzbrūk tuvākajam dzīvniekam. Katrai lauvenei uzbrukumā ir sava vieta un loma. Faktiski dzīvnieks tiek iedzīts lamatās pretī lauvenei, kas veic pēdējo lēcienu un nogalina upuri, to nožņaudzot, iekožoties kaklā[23] vai saspiežot upura muti un nāsis spēcīgajos žokļos.[6] Mazāks dzīvnieks var tikt nogalināts tikai ar ķepas sitienu.[6]

Visbiežāk lauvas medī lielos zālēdājus, to medījums parasti ir 190—550 kg,[24] bet var būt arī 50 kg smags.[6] Iecienīts medījums Āfrikā ir gnu antilopes,vēršantilopes, oriksi, dižantilopes, impalas, zebras, Āfrikas bifeļi, kudu un kārpcūkas, bet Indijā Indijas antilopes, meža cūkas un dažādās briežu sugas.[6] Retu reizi lauvas medī mazos zālēdājus, tādus kā Tomsona gazeles vai Dienvidāfrikas gazeles. Medījot grupā, lauvas spēj nogalināt gandrīz jebko, arī spēcīgus un veselīgus pieaugušos indivīdus. Tie reti uzbrūk ļoti lieliem dzīvniekiem, piemēram, pieaugušām žirafēm, nīlzirgiem un ziloņiem, jo šādas medības var beigties ar nopietniem savainojumiem. Tomēr ir reģioni, kuros žirafes tiek medītas regulāri, piemēram, Krīgera nacionālajā parkā.[25] Parasti lauvas uzbrūk ziloņu mazuļiem, bet nakts laikā tie var uzbrukt arī pieaugušam zilonim, kad tā redze ir ļoti vāja.[26] Tomēr kopumā visbiežāk tiek medītas gnu antilopes, bet otrajā vietā zebras.[24] Lauvas mēdz uzbrukt arī mājlopiem, Indijā tā ir nozīmīga daļa no kopējā medījuma.[27] Tie nogalina arī citus plēsējus, piemēram, leopardus, gepardus, hiēnas un hiēnsuņus, lai atbrīvotos no konkurentiem medībās. Pētījumos atklājies, ka vientuļiem lauvām sekmīgas medības ir 17% gadījumu, toties baram — 30%. Lauvas, kas nespēj noķert lielu medījumu, barojas ne tikai ar mazākiem zālēdājiem, bet arī ar putniem, grauzējiem, zivīm, strausu olām, abiniekiem un rāpuļiem. Tie barojas arī ar maitas gaļu.[1]

Vienā ēdienreizē lauva apēd līdz 30 kg gaļas.[28] Ja lauvas nespēj medījumu apēst uzreiz, tie dažas stundas atpūšas un tad turpina ēšanu. Karstās dienās lauvas ēnā var atpūsties visu dienu un nemedīt vispār, atstājot teritorijas uzraudzību tēviņa ziņā.[9] Pieaugušai lauvenei dienā ir nepieciešami 5 kg, tēviņam 7 kg gaļas.[9]

Konkurence ar citiem plēsējiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauvas, dzirdot hiēnu bara saucienu pulcēties pie medījuma, vienmēr izmanto izdevību guvumu atņemt.

Vislielākie lauvas konkurenti ir hiēnas; abas sugas ieņem vienu ekoloģisko nišu. To izplatība pārklājas par 58,6%.[29] Lauvas parasti hiēnas ignorē, toties hiēnas vienmēr reaģē uz lauvām. Lauvas bieži atņem hiēnām medījumu, tādējādi hiēnas ir spiestas nogalināt daudz vairāk, nekā tām būtu nepieciešams. Ja lauva dzird hiēnas saucienu baram nākt mieloties ar medījuma, arī lauva labprāt atsaucas aicinājumam.[30] Ierodoties lauvam, hiēnas vai nu medījumu pamet, vai pacietīgi gaida 30—100 metru attālumā, līdz lauva ir paēdis.[9] Dažos gadījumos, kad hiēnas ir ļoti izsalkušas, tās, neskatoties uz lauvas klātbūtni, cenšas izkampt pa kādam gaļas gabalam, un retos gadījumos tās lauvu padzen. Abas sugas ir agresīvas viena pret otru arī tad, ja nav gaļas par ko plēsties. Lauvas var uzbrukt hiēnām un tās nogalināt bez acīmredzama iemesla. Turklāt lauva hiēnas neēd.[31]Pētījumos Etošas nacionālajā parkā noskaidrots, ka 71% hiēnu nāves gadījumu iemesls ir lauvu uzbrukums.[32]

Lauvas dominē arī pār citiem kaķu dzimtas plēsējiem — gepardiem un leopardiem, atņemot medījumu, nogalinot mazuļus un pat pieaugušus indivīdus, ja ir tāda iespēja. Gepardi zaudē 50% no saviem mazuļiem tieši lauvu un citu plēsēju dēļ.[33] 90% no nogalinātajiem mazuļiem mirst pirmo nedēļu laikā. Gepardi tādēļ medī dienas laikā, lai izvairītos no saķeršanās ar lauvām, un slēpj mazuļus biezajā savannas zālē. Arī leopards izmanto šo pašu taktiku. Tikai tā priekšrocība, salīdzinot ar gepardu, ir mazākais medījums, ko tas medī. Kā arī atšķirībā no geparda leopards kāpj kokos, kuros mēdz paslēpt ne tikai medījumu, bet arī mazuļus. Tomēr lauvenes spēj kāpt arī kokos un sameklēt noslēpto medījumu.[9] Arī hiēnsuņiemlauvas atņem medījumu un nogalina mazuļus. Reģionos, kuros ir blīva lauvu populācija, hiēnsuņu ir ļoti maz.[34]

Lauva respektē tikai cilvēku un krokodilu. Atkarībā no viena vai otra plēsēja izmēra medījums tiek atņemts vienam vai otram plēsējam savstarpējā konfrontācijā. Ir zināmi gadījumi, kad lauvas nogalina krokodilus, kas iznākuši uz sauszemes, un otrādāk, kad lauvas šķērso ūdenstilpnes.[35]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamēr lauvēni ir mazi, tie tiek slēpti arī no sava bara lauvām.

Ja nepieciešams, lauvene bezbailīgi aizstāv savus lauvēnus.

Lielākā daļa lauveņu dzimumbriedumu sasniedz 4 gadu vecumā. Kad lauvene meklējas, tā var sapāroties ar vairākiem tēviņiem. Pārošanās notiek 20—40 reizes dienā, un tā kļūst svarīgāka par ēšanu. Lauvas ļoti labi vairojas arī nebrīvē.[9] Grūsnības periods ilgst apmēram 110 dienas. Parasti piedzimst 1—4 lauvēni. Dzemdības notiek slēptā vietā no bara, kādā alā vai biezā zālē, niedrēs vai citā labi apslēptā vietā. Piedzimstot lauvēni ir akli un nevarīgi. Rāpot tie sāk 1—2 dienu vecumā, staigāt apkārt 3 nedēļu vecumā, savukārt acis atveras apmēram pēc vienas nedēļas. Piedzimstot tie sver 1,2—2,1 kg. Pirmās 6—8 nedēļas lauva mazuļus slēpj īpaši iekārtotā migā, kas tiek mainīta vairākas reizes. Lauvēni tiek pārnesti, satverti aiz skausta, viens pēc otra. Tādējādi lauvene slēpj nevarīgu mazuļu smaržu, lai izvairītos no citiem plēsējiem.[9] Šajā laikā lauvene medī viena pati.[36] Dažreiz lauvene mazuļus ved pie bara ātrāk, īpaši, ja vairākām lauvenēm ir vienāda vecuma mazuļi. Pētnieki ir novērojuši, ka viena bara lauvenes parasti sinhronizē lauvēnu dzimšanu, tādējādi to mazuļi ir apmēram vienā vecumā. Kad lauva ar mazuļiem atgriežas pie bara, tad lauvēni zīž pienu no jebkuras lauvenes, kas ir māte. Ja kādai lauvenei mazuļi ir jaunāki par vairākiem mēnešiem, tad bieži tie cieš no barības trūkuma, jo vecākie lauvēni pār tiem dominē.[9]

Badošanās nav vienīgais drauds mazajiem lauvēniem. Tiem var uzbrukt šakāļi, hiēnas, leopardi, lielie plēsīgie putni un čūskas. Pat Āfrikas bifelis, ja saož mazos lauvēnus, cenšas tos atrast biezajā zālē un nomīdīt līdz nāvei. Ja barā nomainās dominantais tēviņš, tas bieži nogalina visus mazos lauvēnus, kas nav tā bērni. Iespējams tas ir tādēļ, ka lauvenes nemeklējas, kamēr to lauvēni ir mazi. Kopumā 80% lauvēnu aiziet bojā nesasnieguši 2 gadu vecumu.[37] Kad māte aizved savus mazuļus pie bara, tie jūtas nedroši un bikli, bet drīz vien tie iejūtas bara dzīvē. Mazuļi kopīgi spēlējas viens ar otru vai ar pieaugušajiem lauvām. Lauvenes, kurām ir mazuļi, ir tolerantākas pret otras lauvenes mazuļiem, nekā lauvene bez lauvēniem. Tēviņu tolerance var būt dažāda. Daži pacietīgi un iecietīgi uzņem lauvēnu rotaļas, bet citi rūc un dzen lauvēnus projām. Pirmās iemaņas medībās lauvēni sāk apgūt jau 3 mēnešu vecumā, bet par pilntiesīgiem medniekiem tie kļūst tikai gada vecumā.[9]

Lauvēni zīž pienu 6—7 mēnešus. Jaunie tēviņi dzimumbriedumu sasniedz apmēram 3 gadu vecumā, bet tiesības pāroties tie iegūst apmēram 4—5 gadu vecumā, ieņemot kāda cita tēviņa vietu barā. Lauvas noveco un sāk kļūt vājāki apmēram 10—15 gadu vecumā. Ja tēviņš vienreiz no bara ir ticis padzīts, tas otrreiz ļoti reti iegūst jaunu baru. Parasti vienam tēviņam izaug vairākas lauvēnu paaudzes, kas sasniedz dzimumbriedumu. Nomainoties dominantam tēviņam, visbiežāk visi lauvēni, kas jaunāki par 2 gadiem, tiek nogalināti. Lauvene bezbailīgi cenšas aizstāvēt savus bērnus, bet viņa ir daudz mazāka un vājāka par tēviņu. Mazuļi tiek nosargāti tikai tad, ja cīņā pret tēviņu apvienojas 3—4 lauvenes.[38]

Klejojoši lauvas var būt ne tikai tēviņi, bet arī mātītes, lai gan lielākā daļa paliek dzimtajā barā. Gadījumos, kad bars ir kļuvis pārāk liels, jaunās mātītes var tikt padzītas no bara tāpat kā tēviņi. Kā arī, nomainoties dominantajam tēviņam, pusaugu lauvas — gan tēviņi, gan mātītes tiek padzīti. Klejojošai mātītei dzīve var būt ļoti skarba. Tā ļoti reti izaudzina lauvēnus, kas sasniedz dzimumbriedumu.

Ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan lauvam savvaļā nav ienaidnieku, visbiežāk lauvas nogalina cits lauva vai cilvēks. Nopietni un nāvējoši konflikti var izcelties starp dažādiem bariem, starp klejojošiem lauvām un baru, vai pat starp viena bara indivīdiem. Slimi un savainoti lauvas, kā arī lauvu mazuļi var kļūt par hiēnu un leopardu upuriem. Lauvas var aiziet bojā, medījot lielos dzīvniekus, tādus kā Āfrikas bifeļus un ziloņus.[9]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visatšķirīgākais no visiem lauvām ir Āzijas lauva (Panthera leo persica).

Atlasa lauva (Panthera leo leo) ir tuvāk radniecīgs Āzijas lauvam, nekā pārējiem Āfrikaslauvām.

Iespējams, ka izmirušie Kāpzemes lauvas (Panthera leo melanochaita) ir viena pasuga ar attēlā redzamo Transvālas lauvu (Panthera leo krugeri).

Amerikas lauvas (Panthera leo atrox) datorgrafikas rekonstrukcija.

Kādreiz lauvam tika izdalītas 12 pasugas, kuras savstarpēji atšķīrās ar krēpju izskatu, auguma lielumu un izplatības areālu. Tā kā lauvām katras pasugas ietvaros ir ļoti daudz variācijas un atšķirības, visas izdalītās pasugas patiesībā nebija atšķirīgas pasugas. Turklāt bieži pasuga tika izdalīta, balstoties uz trūcīgiem morfoloģijas aprakstiem.[14]Mūsdienās lauvam tiek izdalītas 8 pasugas,[4] lai gan iespējams arī Kāpzemes lauva (Panthera leo melanochaita) nav atšķirīga pasuga.[39] Arī atlikušās 7 pasugas iespējams nav atšķirīgas pasugas. Mitohondriālo pētījumu rezultāti liek zinātniekiem izvērtēt un pārvērtēt lauvu sistemātiku. Iespējams, ka visi uz dienvidiem no Sahāras tuksneša Āfrikā dzīvojošie lauvas ir viena pasuga, kas sadalās divās lielās grupās: viena grupa, kas dzīvo uz rietumiem no Lielā Rifta ielejas, otra uz austrumiem. Lauvas, kas dzīvo Kenijas austrumos ir tuvāk radniecīgi lauvām Dienvidāfrikā, nekā lauvām, kas dzīvo Kenijas rietumos.[40] Morfoloģiski visatšķirīgie no visiem ir Āzijas lauvas (Panthera leo persica), bet tiem ārēji līdzīgi ir Kāpzemes lauvas un Atlasa lauvas, kas arī atšķiras no citiem Āfrikas lauvām.[41] Bet DNS pētījumi liecina, ka Kāpzemes lauva iespējams ir viena pasuga ar Transvālas lauvu.[39]

Mūsdienu pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauvam šobrīd izdala 8 pasugas:

  • Angolas lauva (Panthera leo bleyenberghi) — pasuga ir sastopama Āfrikas dienvidrietumos: Namībijā, Botsvanā, Angolā, Katangas provincēZairā, Zambijā un Zimbabvē.[37] Rīgas zoodārzā var apskatīt tieši Angolas lauvu;[1]
  • Atlasa lauva (Panthera leo leo) — nominālpasuga, savvaļā izmirusi, mūsdienās sastopama tikai zoodārzos. Kādreiz mājoja Ziemeļāfrikā, sākot arMaroku un beidzot ar Ēģipti;[42]
  • Āzijas lauva (Panthera leo persica) — pasuga ir sastopama Gīra nacionālajā parkā Indijā;[43]
  • Cavo lauva (Panthera leo nubica) — pasuga sastopama Āfrikas austrumos, sākot ar Etiopiju un Keniju un beidzot ar Tanzāniju un Mozambiku;[37]
  • † Kāpzemes lauva (Panthera leo melanochaita) — pasuga izmirusi ap 1860. gadu. Kādreiz bija sastopama Dienvidāfrikā. DNS pētījumos neapstiprinās, ka tā ir atsevišķa pasuga, iespējams tā ir viena pasuga ar Transvālas lauvu;[39]
  • Kongo lauva (Panthera leo azandica) — pasuga sastopama Kongo ziemeļaustrumos;
  • Rietumāfrikas lauva (Panthera leo senegalensis) — sastopama Āfrikas rietumos, sākot ar Senegālu un beidzot ar Nigēriju;[37]
  • Transvālas lauva (Panthera leo krugeri) — pasuga ir sastopama Āfrikas dienvidaustrumos Transvālas reģionā, Krīgera nacionālo parku ieskaitot.[37]

Pleistocēna pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauvai ir izdalītas vairākas aizvēsturiskās pasugas:

  • † Amerikas lauva (Panthera leo atrox) — pasuga bija sastopama, sākot ar Kanādu un beidzot ar Peru pleistocēna laikā. Izmira pirms apmēram 10 000 gadiem. Ilgu laiku tika uzskatīta par atsevišķlu sugu, bet DNS pētījumi pierādījuši, ka tā ir lauvas (Panthera leo) pasuga.[4]
  • † Eiropas alu lauva (Panthera leo spelaea) — attīstījās no Eiropas pleistocēna alu lauvas (Panthera leo fossilis), pasuga bija sastopama Eirāzijāpirms 300 000 gadiem, izmira pirms 10 000 gadiem;
  • † Eiropas pleistocēna alu lauva (Panthera leo fossilis) — pasuga bija sastopama Eiropā pirms 500 000 gadiem. Fosilijas ir atrastas Vācijā unItālijā. Ilgu laiku tika uzskatīta par atsevišķlu sugu, bet DNS pētījumi pierādījuši, ka tā ir lauvas (Panthera leo) pasuga.[4]

Iespējamās pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • † Eiropas lauva (Panthera leo europaea) — pasuga bija sastopama Balkānos, Itālijā, Francijas dienvidos un Pireneju pussalā. Izmira apmēram mūsu ēras 100 gadā. Tas bija ļoti populārs medījumu dzīvnieks Senajā Romā un Senajā Grieķijā. Šīs lauvas pasugas statuss nav līdz galam skaidrs, iespējams, tā bija Eiropas alu lauva (Panthera leo spelaea) vai Āzijas lauva (Panthera leo persica);
  • † Ķīnas lauva (Panthera leo youngi) — pasuga bija sastopama Ķīnas ziemeļaustrumos pirms 350 000 gadiem. Iespējams, tā ir atsevišķa suga;
  • † Plankumainais lauva (Panthera leo maculatus) — pasuga bija sastopama Āfrikā Aberdares kalnos. Izmira 1931. gadā. Iespējams, tā bija atsevišķa pasuga, bet varbūt tie bija lauvu un leopardu hibrīdi.[44]
  • † Šrilankas lauva (Panthera leo sinhaleyus) — pasuga izmira pirms apmēram 39 000 gadiem. Šim lauvam ir atrasti tikai 2 zobi. Balstoties uz šiem zobiem, 1939. gadā P.Deranijageils (angļu: P. Deraniyagala) izdalīja šo pasugu.

Populācijas un aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa lauvu mūsdienās dzīvo Āfrikas dienvidu un austrumu teritorijās, turklāt to skaits strauji samazinās. Pēdējo 20 gadu laikā lauvu skaits samazinājies par 30—50%.[45] Āfrikā šobrīd dzīvo 16 500 — 47 000 lauvas, 1990. gados to skaits bija apmēram 100 000, bet 1950. gadā 500 000. Āfrikā lauvu populāciju apdraud piemērotas dzīves vides samazināšanās, medījuma populācijas samazināšanās un lauvu malu medīšana. Savukārt Āzijā lauvu populācija ir ļoti maza — apmēram 350 lauvas. Tie dzīvo tikai 1400 km2 platībā Giras meža rezervātā Indijas ziemeļrietumos. Rezervāts tika nodibināts 1965. gadā pēdējo Āzijas lauvu saglabāšanai un aizsardzībai.[1] Visas lauvu pasugas ir iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā.[1]

Lauva mākslā, literatūrā un reliģijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauva kā Jūdas cilts simbols pie sinagogas Floridā, ASV

Lauvu izskats (īpaši kuplās krēpes), īpašības un ieradumi ir iemesls lauvas tēla popularitātei mākslā, literatūrā, folklorā[46] un reliģijā arī ārpus šīs sugas izplatības areāla. Lauva ir populārs motīvs arī heraldikā un ir attēlots arī Rīgas pilsētas ģerbonī (vārtu apakšā). Jau kopš seniem laikiem lauvas tiek izmantoti arī dažādās izrādēs, piemēram, cirkā.

Bībelē lauvas ir minēti 130 reizes, gan tiešā (1. Samuēla grāmata 17: 34—36; Daniēla grāmata 6: 16—26 u.t.t.), gan pārnestā nozīmē (kā Jēzus Kristus simbols — Jāņa atklāsmes grāmata 5:5; 1. Mozus grāmata 49: 9, kā Jeruzalemes simbols — Jesajas grāmata 29: 1, 7). Tiešā nozīmē Bībelē ir atsauces gan uz lauvu raksturu un medību ieradumiem (1. Samuēla grāmata 17: 34—36, Pētera 1. vēstule 5: 8, u.t.t.), gan uz lauvu medīšanu, lietojot tīklus (Ecehiēla grāmata 32: 2 — 4) gan uz nāvessoda paveidu — notiesāto noziedznieku izbarošanu lauvām (Daniēla grāmata 6: 16 — 26).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Jump up to:1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 Angolas lauva
  2. Jump up↑ Yamaguchi, Nobuyuki; Cooper, Alan; Werdelin, Lars; Macdonald, David W. (August 2004). "Evolution of the mane and group-living in the lion (Panthera leo): a review". Journal of Zoology 263 (4): 329—42. doi:10.1017/S0952836904005242
  3. Jump up↑ Turner, Allen (1997). The big cats and their fossil relatives : an illustrated guide to their evolution and natural history. New York: Columbia University Press. ISBN 0-231-10229-1
  4. ↑ Jump up to:4,0 4,1 4,2 4,3 Molecular phylogeny of the extinct cave lion Panthera leo spelaea
  5. Jump up↑ American Lion
  6. ↑ Jump up to:6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Ronald M. Nowak. Walker's Mammals of the World. Baltimore : Johns Hopkins University Press, 1999. ISBN 0-8018-5789-9.
  7. Jump up↑ Wood, The Guinness Book of Animal Facts and Feats. Sterling Pub Co Inc (1983), ISBN 978-0-85112-235-9
  8. Jump up↑ Jungle Photos Africa Animals mammals: Lion natural history
  9. ↑ Jump up to:9,00 9,01 9,02 9,03 9,04 9,05 9,06 9,07 9,08 9,09 9,10 9,11 9,12 9,13 9,14 9,15 9,16 9,17 9,18 9,19 9,20 Schaller, George B. (1972). The Serengeti lion: A study of predator-prey relations. Chicago: University of Chicago Press. ISBN 0-226-73639-3
  10. Jump up↑ Heptner, V.G; Sludskii, A. A. (1992). Mammals of the Soviet Union, Volume II, Part 2. Leiden u. a.: Brill. ISBN 90-04-08876-8
  11. Jump up↑ Are Maneless Tsavo Lions Prone to Male Pattern Baldness?
  12. ↑ Jump up to:12,0 12,1 Female Lions Prefer Dark-Maned Males, Study Finds
  13. Jump up↑ West, Peyton M.; Packer, Craig (August 2002). "Sexual Selection, Temperature, and the Lion's Mane". Science 297 (5585): 1339—43. doi:10.1126/science.1073257
  14. ↑ Jump up to:14,0 14,1 Grisham, Jack (2001). "Lion". In Catherine E. Bell. Encyclopedia of the World's Zoos. 2: G—P. Chofago: Fitzroy Dearborn. pp. 733—39. ISBN 1-57958-174-9.
  15. Jump up↑ The Lion Whisperer Kevin Richardson
  16. Jump up↑ Can we see Kevin interacting with the animals?
  17. ↑ Jump up to:17,0 17,1 Markel, Scott; Darryl León (2003). Sequence Analysis in a Nutshell: a guide to common tools and databases. Sebastopol, California: O'Reily. ISBN 0-596-00494-X
  18. ↑ Jump up to:18,0 18,1 Guggisberg, Charles Albert Walter (1975). Wild Cats of the World. New York: Taplinger Publishing. ISBN 0-8008-8324-1.
  19. Jump up↑ Heinsohn, R.; C. Packer (1995). "Complex cooperative strategies in group-territorial African lions". Science 269 (5228): 1260—62. doi:10.1126/science.7652573
  20. Jump up↑ Nowell, Kristin; Jackson, Peter (1996). "Panthera Leo" (PDF). Wild Cats: Status Survey and Conservation Action Plan. Gland, Switzerland: IUCN/SSC Cat Specialist Group. pp. 17—21. ISBN 2-8317-0045-0.
  21. Jump up↑ (German)Leyhausen, Paul (1960). Verhaltensstudien an Katzen (2nd ed.). Berlin: Paul Parey. ISBN 3-489-71836-4.
  22. Jump up↑ No. 2 — Lion
  23. Jump up↑ About lions — Ecology and behaviour
  24. ↑ Jump up to:24,0 24,1 The Art of Being a Lion pg 186, Christine and Michel Denis-Huot, Friedman/Fairfax, 2002
  25. Jump up↑ Pienaar U de V (1969). "Predator—prey relationships amongst the larger mammals of the Kruger National Park". Koedoe 12: 108—76.
  26. Jump up↑ King of the jungle defies nature with new quarry
  27. Jump up↑ Menon, Vivek (2003). A Field Guide to Indian Mammals. Delhi: Dorling Kindersley India. ISBN 0-14-302998-3.
  28. Jump up↑ Guggisberg, Charles Albert Walter (1961). Simba: the life of the lion.. Cape Town: Howard Timmins.
  29. Jump up↑ Prey preferences of the spotted hyaena (Crocuta crocuta) and degree of dietary overlap with the lion (Panthera leo)
  30. Jump up↑ Interactions between Hyenas and other Carnivorous Animals from Hans Kruuk’s The Spotted Hyena: A Study of Predation and Social Behaviour The University of Chicago Press, Chicago 60637, 1972
  31. Jump up↑ Dereck and Beverley Joubert. (1992). Eternal Enemies: Lions and Hyenas [DVD], National Geographic.
  32. Jump up↑ Trinkel, Martina; Kastberger, Gerald (2005). "Competitive interactions between spotted hyenas and lions in the Etosha National Park, Namibia". African Journal of Ecology 43 (3): 220—24. doi:10.1111/j.1365-2028.2005.00574.x
  33. Jump up↑ Cheetah in Genetic Peril
  34. Jump up↑ Woodroffe, Rosie; Ginsberg, Joshua R. (1999). "Conserving the African wild dog Lycaon pictus. I. Diagnosing and treating causes of decline". Oryx 33: 132-42. doi:10.1046/j.1365-3008.1999.00052.x
  35. Jump up↑ Crocodiles!—PBS Nova transcript
  36. Jump up↑ Scott, Jonathon; Scott, Angela. (2002), Big Cat Diary: Lion, p. 45
  37. ↑ Jump up to:37,0 37,1 37,2 37,3 37,4 Macdonald, David Wayne (2006). The Encyclopedia of Mammals. pp. 628—€“35. ISBN 0-87196-871-1
  38. Jump up↑ Packer, C., Pusey, A. E. (May 1983). "Adaptations of female lions to infanticide by incoming males". American Naturalist 121 (5): 716—28. doi:10.1086/284097
  39. ↑ Jump up to:39,0 39,1 39,2 Barnett, Ross; Nobuyuki Yamaguchi, Ian Barnes and Alan Cooper (August 2006). "Lost populations and preserving genetic diversity in the lion Panthera leo: Implications for its ex situ conservation". Conservation Genetics 7 (4): 507—14. doi:10.1007/s10592-005-9062-0
  40. Jump up↑ The origin, current diversity and future conservation of the modern lion Panthera leo
  41. Jump up↑ Christiansen, Per (2008). "On the distinctiveness of the Cape lion (Panthera leo melanochaita Smith, 1842), and a possible new specimen from the Zoological Museum, Copenhagen". Mammalian Biology 73 (1): 58—65. doi:10.1016/j.mambio.2007.06.003
  42. Jump up↑ Black, Simon; Yamaguchi, Nobuyuki; Harland, Adrian; Groombridge, Jim (2010). "Maintaining the genetic health of putative Barbary lions in captivity: an analysis of Moroccan Royal Lions". European Journal of Wildlife Research 56: 21—31. doi:10.1007/s10344-009-0280-5
  43. Jump up↑ Asiatic lion
  44. Jump up↑ Shuker, Karl P. N. (1989). Mystery Cats of the World. Robert Hale. ISBN 0-7090-3706-6.
  45. Jump up↑ IUCN: Panthera leo
  46. Jump up↑ Zvēru ķēniņš lauva (latviešu tautas pasaka)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē ir pieejami multivides faili par šo tēmu. Skatīt: Lauva
  • ADW: Panthera leo
  • African Wildlife Foundation: Lion
  • Battle at Kruger (video)
  • BBC: Lion
  • Lion Conservation Fund
  • Lion Research Center
  • Walk with Lions
  • ARKive: Lion (Panthera leo)
  • Petnet: Lauva
  • Lauvas
  • The Lion’s Message
Autoritatīvā vadība
  • GND: 4140572-9 
  • NDL: 00616831

Kategorijas: 

  • Vērtīgi raksti
  • Panteras
  • Lauvas
  • Āfrikas fauna
  • Āzijas fauna
  • Dienvidāzijas fauna
  • Indijas fauna

Navigācijas izvēlne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Andris.cirvis
  • 1
  • 0
  • Diskusijas
  • Smilšu kaste
  • Izvēles
  • Testa funkcijas
  • Uzraugāmie raksti
  • Devums
  • Iziet
  • Raksts
  • Diskusija
  • Skatīt
  • Labot
  • Labot pirmkodu
  • Hronoloģija
  • Uzraudzīt
  • Sākumlapa
  • Kopienas portāls
  • Aktualitātes
  • Pēdējās izmaiņas
  • Nejauša lapa
  • Palīdzība
  • Paziņot par kļūdu
  • Ziedojumi

Rīki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Norādes uz šo rakstu
  • Saistītās izmaiņas
  • Īpašās lapas
  • Pastāvīgā saite
  • Lapas informācija
  • Ieraksts Vikidatos
  • Atsauce uz šo lapu

Drukāt/eksportēt[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izveidot grāmatu
  • Lejupielādēt kā PDF
  • Drukājama versija

Citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Аҧсшәа
  • Afrikaans
  • አማርኛ
  • Aragonés
  • Ænglisc
  • العربية
  • ܐܪܡܝܐ
  • مصرى
  • অসমীয়া
  • Авар
  • Azərbaycanca
  • Башҡортса
  • Žemaitėška
  • Беларуская
  • Беларуская (тарашкевіца)‎
  • Български
  • বাংলা
  • བོད་ཡིག
  • বিষ্ণুপ্রিয়া মণিপুরী
  • Brezhoneg
  • Bosanski
  • Буряад
  • Català
  • Mìng-dĕ̤ng-ngṳ̄
  • Нохчийн
  • Cebuano
  • ᏣᎳᎩ
  • Tsetsêhestâhese
  • کوردیی ناوەندی
  • Corsu
  • Čeština
  • Kaszëbsczi
  • Словѣньскъ / ⰔⰎⰑⰂⰡⰐⰠⰔⰍⰟ
  • Чӑвашла
  • Cymraeg
  • Dansk
  • Deutsch
  • Zazaki
  • Dolnoserbski
  • Eʋegbe
  • Ελληνικά
  • English
  • Esperanto
  • Español
  • Eesti
  • Euskara
  • فارسی
  • Suomi
  • Võro
  • Føroyskt
  • Français
  • Nordfriisk
  • Gaeilge
  • Gagauz
  • Gàidhlig
  • Galego
  • Avañe'ẽ
  • 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺
  • ગુજરાતી
  • Hausa
  • 客家語/Hak-kâ-ngî
  • Hawai`i
  • עברית
  • हिन्दी
  • Fiji Hindi
  • Hrvatski
  • Hornjoserbsce
  • Kreyòl ayisyen
  • Magyar
  • Հայերեն
  • Interlingua
  • Bahasa Indonesia
  • Igbo
  • Ilokano
  • Ido
  • Íslenska
  • Italiano
  • 日本語
  • Lojban
  • Basa Jawa
  • ქართული
  • Taqbaylit
  • Адыгэбзэ
  • Kongo
  • Қазақша
  • ಕನ್ನಡ
  • 한국어
  • Kurdî
  • Кыргызча
  • Latina
  • Lëtzebuergesch
  • Лакку
  • Лезги
  • Limburgs
  • Ligure
  • Lumbaart
  • Lingála
  • Lietuvių
  • Latgaļu
  • Мокшень
  • Олык марий
  • Македонски
  • മലയാളം
  • Монгол
  • मराठी
  • Кырык мары
  • Bahasa Melayu
  • Malti
  • မြန်မာဘာသာ
  • Nāhuatl
  • नेपाली
  • नेपाल भाषा
  • Nederlands
  • Norsk nynorsk
  • Norsk bokmål
  • Nouormand
  • Sesotho sa Leboa
  • Diné bizaad
  • Occitan
  • ଓଡ଼ିଆ
  • Ирон
  • Kapampangan
  • Picard
  • Polski
  • Piemontèis
  • پنجابی
  • پښتو
  • Português
  • Runa Simi
  • Rumantsch
  • Kirundi
  • Română
  • Русский
  • Русиньскый
  • Kinyarwanda
  • संस्कृतम्
  • Саха тыла
  • Sicilianu
  • Scots
  • Sámegiella
  • Srpskohrvatski / српскохрватски
  • Simple English
  • Slovenčina
  • Slovenščina
  • ChiShona
  • Soomaaliga
  • Shqip
  • Српски / srpski
  • SiSwati
  • Sesotho
  • Seeltersk
  • Basa Sunda
  • Svenska
  • Kiswahili
  • தமிழ்
  • తెలుగు
  • Тоҷикӣ
  • ไทย
  • ትግርኛ
  • Türkmençe
  • Tagalog
  • Türkçe
  • Татарча/tatarça
  • ChiTumbuka
  • Удмурт
  • ئۇيغۇرچە / Uyghurche
  • Українська
  • اردو
  • Oʻzbekcha/ўзбекча
  • Vèneto
  • Vepsän kel’
  • Tiếng Việt
  • West-Vlams
  • Winaray
  • Wolof
  • Хальмг
  • IsiXhosa
  • მარგალური
  • ייִדיש
  • Yorùbá
  • Vahcuengh
  • 中文
  • Bân-lâm-gú
  • 粵語
  • IsiZulu

Labot saites

  • Šajā lapā pēdējo izmaiņu izdarīšanas brīdis: 18.36, 2015. gada 23. oktobris.
  • Teksts ir pieejams saskaņā ar Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci; var pastāvēt papildu ierobežojumi. Plašākai informācijai skatīt lietošanas noteikumus.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dalībnieks:Andris.cirvis/Smilšu_kaste&oldid=2459001"