Dalībnieks:Armys
Autosports latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā pēdējos gados autosports ir ļoti izplatīts sporta veids ar ļoti lielu atbalstītāju pulku. Par latvija autosporta norisi un noteikumiem ir atbildīgs LAF (Latvija autosporta federācija)
Par LAF[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Biedrība Latvijas Automobiļu federācija (LAF) dibināta 1990. gadā. LAF nodarbojas ar autosporta, autotūrisma un kustības drošības darbu koordinēšanu un attīstību Latvijā. Galvenā Latvijas Automobiļu federācijas prioritāte ir drošība. LAF rūpējas par to, lai autosacīkšu laikā neciestu nedz sportisti, nedz skatītāji. Visas valsts teritorijā notiekošās sacensības tiek aizvadītas stingrā saskaņā ar Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) izstrādātajiem drošības noteikumiem.
Rallijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rallijs ir tādas auto sporta sacensības, kurās ekipāžas trasē nedodas vienlaicīgi. Šeit notiek cīņa ar laiku, jo ekipāžas ātrumposmos dodas atsevišķi – viena aiz otras ar noteiktu laika intervālu, un tikai finišā dalībnieki uzzina, kā veicies konkurentiem. Sacensības notiek pa koplietošanas ceļiem, kuri uz sacensību laiku tiek slēgti vispārējai satiksmei. Rallijs sevī ietver praktiski visu auto sporta veidu elementus, tādēļ panākumu gūšanai ir nepieciešamas universālas iemaņas, jo sacensības norisinās gan uz asfalta seguma ceļiem, gan zemes ceļiem turklāt dažādos laika apstākļos. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ralliju mēdz dēvēt par autosporta augstskolu.Rallijā startē ekipāža, kas sastāv no diviem cilvēkiem - pilota un stūrmaņa - , tāpēc ļoti nozīmīga ir arī spēja strādāt komandā. Sacensību automašīnas tiek dalītas dažādās klasēs un ieskaites grupās atkarībā no to tehniskajiem parametriem. Pašlaik Latvijā norisinās Latvijas čempionāts starptautiskajās automašīnu klasēs N4 un N3 un Latvijas kausa izcīņa 2WD+ un A+ klasēs.
Kā kļūt par čempionu?
LMT Latvijas čempionāta un Latvijas kausa kopvērtējumā summē ekipāžas 6 labākos rezultātus – ja notiek septiņi paredzētie posmi, tiek atmests viens sliktākais rezultāts. Punktu skaitīšanas sistēma – 11-8-6-5-4-3-2-1.
Latvijas čempioni 2008
| 1.Vieta | 2.Vieta | 3.Vieta |
|---|---|---|
| Aivis Egle | Ivars Vasaraudzis | Māris Neikšāns |
| Mitshubishi EVO IX | Mitshubishi Lancer WRC | Mitshubishi EVO IX |
Latvijas rallija čempionāta 2008. gada sacensību kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1. posms – 16.-17. februāris, rallijs Sarma 2008
2. posms – 23.-24. februāris, rallijs Lukoil Winter Rally 2008
3. posms – 17.-18. maijs, rallijs Talsi 2008
4. posms – 7.-8. jūnijs, rallijs Cēsis 2008
5. posms – 4.-5. jūlijs, rallijs Kurzeme 2008
6. posms – 15.-17. augusts, rallijs Rāzna 2008
7. posms – 4.-5. oktobris, rallijs Latvija 2008
Latvijas rallija čempionāta 2009. gada sacensību kalendārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1.posms-Ziemas rallijs Lietuvā
2.posms-Rallijs "Sarma"
3.posms-Ziemas rallijs Somijā
4.posms-Rallijs "Talsi"
5.posms-Rallijs "Kurzeme" (Rez. Rallijs "Aukštaitija" Lietuvā)
6.posms-Rallijs "Parex Rallijs Latvija"
Rallija zvaigznes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Māris Neikšāns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Amats: pilots Augums: 1.74 m Svars: 67 kg Nodarbošanās: uzņēmējs, paralēli studē Biznesa augstskolā "Turība" Dzimis: 1983. gada 21. augustā Dzīvo: Rīgā Ģimenes stāvoklis: neprecējies Autosportā: kopš 1997. gada Augstākie panākumi: astoņkārtējs Latvijas čempions autosportā Ielas automobilis: Mitsubishi Lancer Evolution IX Mīļākais ēdiens: sašliks Mīļākais dzēriens: dabīgā sula
Latvijas čempions kartingā
Latvijas čempions autokrosā
Latvijas čempions rallijkrosā
Latvijas čempions rallijā
1997.LATVIJAS ČEMPIONS kartingā, 3.vieta BALTIJAS ČEMPIONĀTĀ kartingā
1998.LATVIJAS ČEMPIONS rallijkrosā LATVIJAS VICEČEMPIONS autokrosā 1400 cm³ klasē jauniešu grupā 3. vieta LATVIJAS ČEMPIONĀTĀ autotrekā (komandu vērtējumā)
1999.LATVIJAS ČEMPIONS rallijkrosā LATVIJAS VICEČEMPIONS autokrosā 1400 cm³ klasē LATVIJAS VICEČEMPIONS autotrekā (komandu vērtējumā)
2000.LATVIJAS ČEMPIONS rallijkrosā LATVIJAS VICEČEMPIONS autokrosā 1400 cm³ klasē LATVIJAS VICEČEMPIONS autotrekā (komandu vērtējumā)
2001.LATVIJAS ČEMPIONS rallijkrosā LATVIJAS ČEMPIONS autokrosā 2000 cm³ klasē 3. vieta LATVIJAS ČEMPIONĀTĀ autotrekā (komandu vērtējumā)
2002.3. vieta LATVIJAS ČEMPIONĀTĀ autošosejā 1. vieta LATVIJAS ČEMPIONĀTĀ rallijsprintā (junioru grupā)
2003.LATVIJAS ČEMPIONS rallijā R 1600 klasē
2004.LATVIJAS ČEMPIONS rallijā A 2000 klasē BALTIJAS KAUSA IEGUVĒJS rallijā A 2000 klasē LATVIJAS ČEMPIONS rallijā junioru grupā
2005.5. vieta LATVIJAS ČEMPIONĀTĀ rallijā N4 grupā 3. vieta BALTIJAS KAUSĀ rallijā N4 grupā
2006.2. vieta Baltijas kausā autorallijā N4 klasē 4. vieta Latvijas autorallija čempionātā N4 klasē 4. vieta Ziemeļeiropas (NEZ) čempionātā autorallijā absolūtajā vērtējumā 5. vieta Baltijas kausā autorallijā absolūtajā vērtējumā
Jānis Vorobjovs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
zināms vai ikvienam Latvijas rallija līdzjutējam, un tieši sava plašā, skaistā un ātrā braukšanas stila dēļ, kas ne tikai priecē skatītājus trases malā, bet nodrošina ekipāžai arī augstas vietas rallija kopvērtējumā. Rallijā "Cēsis 2005" Jānis Vorobjovs un Guntis Ervalds izcīnīja uzvaru N4 klasē un ierindojās ceturtajā vietā absolūtajā ieskaitē.
Latvijas labākās rallija komandas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Auto Stils Rally Team
Bensons Honda Racing
Liepājas Rallija Komanda
LMT Rallija Komanda
Rallija Komanda 4rati
RAMI R-evolution Racing
SEB Unilīzinga rallija komanda
Skandi Rally Team
Subaru Rally Team
Vecvagars Rally Racing
Supersprints[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Auto Stils supersprinta demokrātiskā uzbūve ļauj sportistiem piedalīties sacensībās ar dažāda veida vieglajām automašīnām. Tieši tāpēc supersprinta ātrumposmos var redzēt dalībniekus ar visa spektra ielas, jeb standarta automašīnām, kā arī ar speciāli sagatavotu sporta tehniku. Visus dalībniekus, kuri sadalīti 8 ieskaites klasēs pēc automašīnu veida un piedziņas, vieno viena kopēja supersprinta īpatnība – dalībnieki drīkst startēt tikai un vienīgi ar ielas riepām.
Autokrosa vēsture Autokross jau izsenis bijis viens no vispopulārākajiem autosporta veidiem. Īstenu popularitātes uzplaukumu tas piedzīvoja laikā no 1995. līdz 2000. gadam, kad Latvijas sportisti sekmīgi cīnījās Eiropas čempionātā un autokross skatītāju ziņā bijaviens no visvairāk apmeklētajiem sporta pasākumiem Latvijā. Jau kopš 1990. gada “Mūsas” trasē Bauskā notiek Eiropas autokrosa čempionāta posmi, kurus apmeklē vairāk nekā 10 tūkstoši skatītāju.
Autokrosa vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autokrosa lielākie sasniegumi ārvalstīs ir viens Eiropas čempiona tituls (2000. gadā to paveica Uģis Traubergs), četras vicečempiona godalgas (Andris Dambis 1998. un 2000. gadā, Gints Bujāns 2001. gadā, Aldis Zēbergs 2004. gadā) un divas bronzas medaļas (Andris Dambis 1996., bet Ivo Traubergs – 2000. gadā). Laika posmā no 1993. gada Latvijas sportisti izcīnījuši 24 uzvaras Eiropas čempionāta posmos.
