ZVĀRTE muiža, vāc. SWARTENS Hof. Viena no 17 Burtnieku pilsnovada arī draudzes pusmuižām. Dibināta 17.gs. seno Zvārtes māju vietā. 1698. gada protokolos Zvārte minēta kā ķēniņa muižiņa. 1694.gadā arendators Ansis Fosbeks. 1725. Zvārti iznomā ģenerālim baronam Hallertam. 1738. muižā valda ģenerāļa atraitne, apakšnomā izdota sekretāram Koppenam. 1750.gadā Zvārtes muiža pieder kronim, iznomāta kambarkungam baronam Kārlim f. Siversam. 1765. Zvārte iznomāta apriņķa komisāram H.Rikmanim. Pēc gada muižu viņam atņem un atdod grāfam Rumjancevam. Rumjanceva mantinieki Zvārti 1816. pārdod baronam Teodoram fon Šrēderam par pus miljonu rubļu. Šrēderi Burtniekos valda 3 paaudzēs 104 gadus līdz agrārai reformai. Burtnieku baznīcas 1774. Vizitācijas grāmatā Zvārtē minēts krodzinieks Bērtulis. Viņa 4.dēls Libis vēlāk, jau citā mājā, iegūst uzvārdu Kazaks. Pēc Bērtuļa krodzinieks Jānis. 1840. Zvārtē uzraugs Jēkabs Fišmeistars, arendators Kārlis Meirens. Pēc viņa Jākabs Asvers, kurš aiziet uz Rūjienu. Ap 1900. Zvārti no barona rentē Eduards Birzgalis un daļu zemes salīgst 4 pusgraudniekiem. Eduards Birzgalis ap 1900. uzbūvē jaunu mūra dzīvojamo ēku, kūti, klēti. Pēc Eduarda nāves 1912. Zvārti rentēt turpina atraitne Marija dz.Goldberga. Agrārā reformā 1920. Marija saņem Zvārtes 20 ha kā ilggadīga rentniece ar izpirkšanas tiesībām. No 1926. par saimnieku Zvārtē kļūst dēls Juris Birzgalis, kurš īsā laikā Zvārti izpērk. 1944. Birzgaļi dodas bēgļu gaitās, bet 1945. atgriežas Rencēnos Juri apcietina, ģimeni izsūta. 1953. Burtnieku sovhozs blakus uzceļ fermu un Zvārtē izbūvē dzīvokļus otrā stāvā un pārbūvē 1. stāvu kopā 10 dzīvokļus. Padomju laikā izrok karjeru, no kura grants izbūvēta puse rajona ceļu. 1991. Zvārti atgūst Jura dēls Andrejs Birzgalis. No 2017.gada īpašnieces Andreja meitas Agita Bērziņa un Baiba Birzgale.
