Dalībnieks:Daaaviiis/Smilšu kaste

Kanisterapija (no Lat. Sanis - suns + gr. Θεραπεία - apstrāde) - viens no rehabilitācijas veidiem, izmantojot speciāli selekcionētu un apmācītu suni. Šī ir terapija, kuru biedrība vēlas attīstīt. Šis terapijas veids Latvijā ir salīdzinoši jauns, bet ļoti efektīvs. Kanisterapija ir izmantojama kā papildu rehabilitācijas veids, kas pastiprina pamatrehabilitācijas efektivitāti. Bet var izmantot arī, nepielietojot citus rehabilitācijas veidus. Visi suņi tiek speciali testēti un apmācīti. Katram bērnam individuāli tiek sastādīts vingrinājumu komplekss, kas ir atkarīgs no diagnozes un piemeklēts konkrēts suns, kurš atbilst sastādītajai programmai lai sasniegtu rezultātu! Vingrinājumu komplekss ir virzīts uz konkrētu, ieplānotu rehabilitācijas mērķi, ir saskaņots ar ārstējošo ārstu vai rehabilitologu/psihologu. Katram bērnam vai pieaugušajam atkarībā no diagnozes un uzstādītā mērķa tiek sastādīta speciāla programma un vingrinājumu komplekss, kurš mainās atkarībā no efektivitātes un sasniegtiem rezultātiem.

• Attēlā redzama kanisterapijas nodarbība
  Attēlā redzama kanisterapijas nodarbība

Ko dod kanisterapija

Pierādīts, ka suņi palīdz bērniem pārvarēt runas, emocionālos traucējumus un autismu (mazināt tā īzpausmes), ir lieliski palīgi rehabilitācijas periodā pēc cerebrālās triekas, fziskām un emocionālām traumām.

Rehabilitācijas periodā ļoti svarīgi ir regulāri vingrināties, tomēr tas ir garlaicīgi, ātri apnīk. Glāstot sunīti, ķemmējot viņa spalvu, mētājot bumbiņu, barojot un pastaigājoties ar suni, tiek nemanāmi trennēta smalkā un liela motorika, samazinā muskuļu spasticitāte, uzlabojas un atjaunojas kustību amplitūda, koordinācija, stāja, tiek līdzsvaroti uzbudinājuma un kavēšanas procesi CNS, veidojas jauni nosacījuma refleksi.

Komandu došana sunim veicina runas attīstību, artikulāciju.

Tajā pat laikā tiek stimulētas kognitīvās un uztveres spējas, un notiek pozitīva iedarbība uz bērna psihoemocinālo stāvokli- celta pašapziņa, motivācija un mazināts stress.

Darbošanās ar dzīvnieku rada pozitīvas emocijas un iemaņas tiek trennētas nemanot. Terapeiti novērojuši, ka dzīvnieki jūt, kas cilvēkam nepieciešams un to arī sniedz.

Kas notiek nodarbībā

Nodarbības ir ļoti un ļoti individuālas, un atkarīgas no bērniem. Tiek ņemtas vēra bērna spējas un vajadzības. Arī vingrinājumi ko viņi izpilda ir ļoti dažādi ar dažādiem mērķiem un atšķirīgiem grūtības pakāpēm. Vienas konkrētas shēmas nav.

Nodarbībās autiskiem bērniem, kurās mēs piedalījāmies struktūra bija līdzīga.

Sākumā bērnus iepazīstina ar suņiem, kas veicina bērnu identifikāciju ar tiem, pozitīvu attieksmi- suņi tāpat kā bērni mazgā muti no rīta, mācās, lasa grāmatas, vingro.

Nemanot bērni paši tiek iesaisīti un darbojas ar suņiem- ķemmē tos, glāsta, baro, ved pastaigaties pie pavadiņas utml.

Rietumu valstīs un Krievijā speciāli apmācīti suņi terapeiti dodas palīgā visdažādākajās vietās un situācijās, kur nepieciešams mierinājums, iedrošinājums- uz slimnīcām, patversmēm, pansionātiem, skolām un bērnudarziem un vietām, kur piedzīvoti traģiski notikumi, kā 11.septembra terora akts utml. Tie ir “štata darbinieki” daudzos pansionātos, rehabilitācijas centros.

Mani pārsteidza un iedvesmoja Starptautiskās terapijas suņu biedrības lasīt apmācības programma “Asti luncinošie treneri”.

Uz šo programmu tiek nosūtīti bērni, kuriem ir grūtības ar lasīšanu un ar to saistīts zems pašvērtējums, kas savukart vēl vairāk kavē un apgrūtina lasītprasmes apgūšanas procesu. Kā gan suns var iemācīt bērnam lasīt? Izrādās- vienkārši. Skolotājs uzaicina terapeitisko suni ar saimnieku uz speciālu nodarbību, kuras laikā bērns sunim priekšā lasa kādu stāstu. Suņa klātbūtne nomierina, atvirza paškritiskās domas un bailes no neveiksmes. Bērns atslābinās un glaudot suni skaļi lasa. Rezultāts- uzlabojas bērnu lasīšanas prasmes, tā saistās ar patīkamām sajūtam, paaugstinās pašvērtējums.