Dalībnieks:Danenbergsone/Smilšu kaste

Vienkāršā valoda

Vienkāršā valoda (angļu val. plain language) palīdz lasītājam saprast uzrakstīto ātri, viegli un pilnībā, pielāgojot adresātam gan stilu, gan toni, gan vārdu izvēli. Tas nozīmē izvairīšanos no liekvārdības, žargonismiem un sarežģītām teikuma konstrukcijām. Daudzās valstīs vienkāršās valodas lietošana ir obligāta valsts pārvaldes iestāžu rakstītajās vēstulēs un dokumentos.

Vienkāršā valodā nenozīmē sacītā jēgas vienkāršošanu vai teksta būtisku īsināšanu. Vienkāršās valodas principu izmantošana dokumentā atvieglo tā uztveramību, taču tas nav tas pats, kas vieglā valoda. Tekstu var pilnībā pārveidot, izmantojot vienkāršās valodas principus, un tas palīdzēs to labāk saprast plašākai sabiedrībai, taču tas nepalīdzēs personām ar lasītprasmes traucējumiem.

Vienkāršās valodas principi

Būtiskākā vienkāršās valodas priekšrocība ir daudz īsāks laiks, kas nepieciešams teksta sagatavošanai un izlasīšanai. Vēstījums kļūst daudz draudzīgāks, iedarbīgāks un saprotamāks, tas ir vērsts uz lasītāju. Mēdz teikt, ka "Wall Street Journal" un daudzi citi izdevumi raksta tā, lai saprastu 8. klases skolēns. Fleša-Kinkeida klases indekss (Flesch-Kincaid Grade Level, pieejams arī Microsoft Word) ļauj aprēķināt, cik izglītotam ir jābūt lasītājam, lai uztvertu tekstu. Turklāt tas, ka ļoti erudīti cilvēki var saprast arī ļoti sarežģītus tekstus, nebūt nenozīmē, ka viņi vēlas tos lasīt.

Vienkāršā valoda kļuvusi par svarīgu principu arī ASV iestādēs, tiesās un organizācijās. 2010. gadā tika pieņemts "Vienkāršās angļu valodas likums". Vairāk par to var uzzināt šajā tīmekļa vietnē, kur var arī lejupielādēt praktiski izmantojamas vadlīnijas un vārdu sarakstus. Līdzīgas kampaņas notiek arī Apvienotajā Karalistē. Vairāk par to var lasīt šeit.

"Valsts pārvaldes darbiniekiem, sniedzot pakalpojumu, ir jārūpējas par skaidrāku, ciešāku un pilnvērtīgāku komunikāciju ar klientu. Centieni tuvināt valsts pārvaldi iedzīvotājam, sniedzot atbildi vienkāršā un saprotamā veidā, izmantojot lietišķus un skaidrus valodas līdzekļus, palīdzēs nojaukt iedomāto "mūri", veicinās sadarbību un nodrošinās klientorientētu valsts pārvaldes darbību," šāds ieteikums ir atrodams Valsts kancelejas sagatavotajās "Vēstuļu vadlīnijās".

Turpat ir uzsvērts arī tas, ka "normatīvā akta pierakstam vēstules izklāsta daļā jābūt vienkāršam, lai klients, lasot vēstuli, nezaudētu galveno domu. Klientam nav nepieciešams normatīvo aktu vai to normu uzskaitījums, bet gan vienkāršā valodā pausts normas skaidrojums, tādēļ atsauce uz normatīvo aktu vēstulē jāveido pēc iespējas vieglāk uztverama".

Vienkāršās valodas ieteikumi

Jo īsāki teikumi, jo labāk. Lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka vidējam teikuma garumu vajadzētu būt no 15 līdz 20 vārdiem, taču tik gari teikumi apgrūtina uztveri, tāpēc labāk ir lietot īsus un garus teikumus pamīšus. Tikai īsi teikumi, protams, ir bērnišķīga un naiva rakstība, bet vietumis izmantoti īsi teikumi uzsver svarīgāko, rada teksta kustīgumu un dzīvīgumu. Jo īsāk, jo trāpīgāk. Ja nepieciešams, var sadalīt vienu garāku teikumu divos. Ja visi teikumi būs gari, lasītājs ātri sāks garlaikoties (monotons teksts nogurdina) un neizlasīs visu līdz galam. Gari teikumi lieliski noder aprakstam, uzskaitījumam u. tml.

Izmanto darāmo kārtu. Darbības vārdam ir divas kārtas: darāmā (aktīvs) un ciešamā (pasīvs). Aktīvi izteikta doma ir tiešāka, konkrētāka, koncentrētāka un iedarbīgāka (sal. "es lasu vēstuli" un "vēstule tiek lasīta"). Pasīvā izteiksmē pazūd darbības veicējs. Dažkārt šķiet, ka, izvēloties ciešamo kārtu, izteiktā doma skan objektīvāk un svarīgāk ("bērni tiek aprūpēti", "bibliotēka tiek celta"), taču pasīvs bieži vien nepietiekami parāda lietas apstākļus un padara izteikto domu neskaidru, tā ir bezpersoniska izteiksme. Protams, ciešamā kārta bieži noder tiesību aktos, līgumos u. tml.

Ciešamās kārtas konstrukcijā galvenā loma ir objektam (proti, tas ir svarīgāks par darītāju). Darāmajā kārtā darītājs ir svarīgāks. Tātad viss ir atkarīgs no tā, ko vēlies uzsvērt. Sniedzot nepatīkamas ziņas, vēlams izmantot aktīvo izteiksmi, kas ir neliekuļota un lasītājam skaidri saprotama.

Slēpjoties aiz ciešamās kārtas, rakstītāja nolūks var būt izvairīties no atbildības (sal. "Tika ieteikts jūs atbrīvot no darba" un "Komisija ieteica jūs atbrīvot no darba").

Ciešamo kārtu izmanto: 1) ja jānodrošina darbībā iesaistītās personas drošība (piemēram, policijas un tiesu dokumentos); 2) ja lasītājam nav nepieciešama informācija par darītāju; 3) ja darītājs nav zināms vai ir mazsvarīgs; 4) ja darāmās kārtas forma varētu aizvainot lasītāju.

Izmanto lasītājam piemērotus vārdus. Uzrunājot lasītāju, esi patiess un tiešs, izmantojot vienkāršus vārdus, izvairies no nozares terminoloģijas un žargonismiem (ja vien tos nepaskaidro vai nesazinies ar nozares speciālistu). Tas nebūt nenozīmē neizglītotu vai prastu runu vai nedraudzīgu toni, nē, tas nozīmē pēc iespējas pielāgoties adresātam un domāt par to, cik daudz viņš zina vai saprot.

Izvairies no lietvārdības. Kancelejismi jeb lietišķo rakstu valodas stila izteiksmes līdzekļi bieži traucē labas valodas plūdumu un attīstību. Ar tiem ir saistīta arī lietvārdība jeb substantivizēšana, kad dinamisko un gramatiski ietilpīgo darbības vārdu aizstāj ar lietvārdu (sal. "noformēt" un "veikt noformēšanu", "paskaidrot" un "sniegt paskaidrojumu", "strādāt" un "veikt darbu").

Tāpat bieži vien darbības vārda vietā ir lietvārds ar izskaņu "-šana", piemēram, "noteikšana", nevis "noteikt", "iesniegšana", nevis "iesniegt", "pētīšana", nevis "pētīt".

Cita tendence – lietvārdu virknēšana, iztiekot bez darbības vārda (sal. "Viņas darbs ir saistīts ar sistēmu traucējumeklējumu analīzes manuālu sagatavošanu." un "Viņa manuāli analīzē sistēmas traucējummeklējumus.").

No precīzi izvēlēta vārda atkarīga izteiktās domas skaidrība, teksta satura pareiza izpratne. Katrs vārds jālieto tādā nozīmē, kādā to lieto un saprot visi attiecīgās valodas runātāji. Vārda nozīmes skaidrojumi atrodami skaidrojošajās vārdnīcās, piemēram, Tēzaurs.lv.

Arī vārdu garums ietekmē lasāmību. Gari vārdi apgrūtina uztveri. Tāpat arī svešvārdi un "modes" vārdi. Mēs neizklausāmies gudrāki, lietojot gudrus vārdus, gluži pretēji. Turklāt pētījumi liecina, ka lasītāji bieži pārtrauc lasīt pie pirmā nesaprotamā vārda. Jo vienkāršāki un saprotamāki vārdi, jo daiļrunīgāki patiesībā būsim. Vienmēr jāatceras, ka mūsu mērķis ir tikt saprastiem, nevis atstāt iespaidu.

Koncentrētā un iedarbīgā vēstulē katram vārdam ir nozīme. Nelieto divus vārdus, ja var pateikt vienā, trīs, ja var pateikt divos utt.

Atsauces

1. Autoru darba grupa vadlīnijas "Make it easy" [1]

2. Māra Rozenberga. "Vieglā valoda" – vienkārši par dažkārt sarežģīto [2]

3. LVA metodikas skolas izdevums latviešu valodas skolotājiem diasporā. [3]

4.Māra Rozenberga. "Vieglā valoda" – vienkārši par dažkārt sarežģīto: [4]