Dalībnieks:Dark Eagle/Rēzeknes koncertzāle

Vikipēdijas lapa
Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs
Vieta Karogs: Latvija Latvija, Rēzekne
Uzcelts 2012
Izmaksas 10,5 milj.
Īpašnieks SIA "Austrumlatvijas koncertzāle"
Cits Nosaukums Rēzeknes koncertzāle
Skatītāju skaits 1000+250 cilv.

Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs zināms arī kā Rēzeknes koncertzāle. Tā atrodas Rēzeknes pilsētas centra dienvidrietumu daļā. Pašlaik ēka ir celtniecības stadijā. Daudzfunkcionālās kultūras būves izveidi plānots pabeigt līdz 2012. gada beigām. Būvniecība uzsākta 2011. gadā.

Topošās koncertzāles lielajā zālē būs 1000 sēdvietu, bet, transformējot grīdas, lielajā zālē varēs ietilpt līdz pat 3000 cilvēku. Savukārt otrajā - mazajā zālē – būs 250 sēdvietas, tā būs piemērota kino seansiem. Lielajā zālē toties būs izbūvēta orķestra bedre, kas ļaus pilnvērtīgi nodrošināt muzikāli dramaturģiskus pasākumus. [1] Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kurā šobrīd no pašiem pamatiem tiek celta jauna koncertzāle jeb Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs. Reģionam nozīmīgā kultūras būve iecerēta kā daudzfunkcionāls objekts, kurā ir divas akustiskās koncertzāles (viena no tām būs piemērota kino demonstrēšanai), telpas un aprīkojums semināru un konferenču rīkošanai, telpas profesionālajam orķestrim, Dzimtsarakstu nodaļai, kafejnīcai. Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra izveide notiek Rēzeknes pilsētas domes īstenoto, ES struktūrfondu un valsts līdzfinansēto projektu “Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē” un „Gājēju ielas un Austrumlatvijas reģionālā daudzfunkcionālā centra izbūve Rēzeknes mazattīstītajās teritorijās” ietvaros. Centra būvniecību veic konkursā kārtībā izraudzītais uzņēmums „Arčers”, līguma summa ir 10,5 miljoni latu. Ēkas arhitekti ir SIA „Vizuālās modelēšanas studijas”.[2]

Abas zāles būs būvētas tā, lai akustika tajās būtu visaugstākā līmenī. Lai to nodrošinātu, tehniskā projekta autori brauca apgūt šādu būvju akustikas pieredzi. "Lielā zāle speciāli projektēta akustiskās zāles vajadzībām pirmo reizi Latvijā. Padomju laikos bija citas prasības, un pēc ilgiem gadiem šī ir Latvijā pirmā projektētā zāle, kur viss paredzēts no nulles

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būvapjoms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārējā būvapjoma kompozīcija ir klasisks, līdzsvarots, savstarpēji saistīts trīs daļu salikums — Publiskās zonas/vestibila, Lielās un Mazās zāles apjomi, ko raksturo tumšā un gaišā, krāsainā un melnbaltā, atvērtā un noslēgtā kontrasts. Kopējais fasāžu risinājums akcentē būves nozīmību pilsētvides kontekstā, uzsverot tās plaknes, kas pavērstas pret būtiskajiem skatu punktiem. Galvenā ieeja ir orientēta pret galveno apmeklētāju plūsmu — uz ziemeļiem, otrā ieeja — uz ziemeļaustrumiem pret labiekārtoto parku, kas izvietojas Rēzeknes upes abos krastos. Vestibila apjoms ir pavērsts ar stikloto fasādi pret Rēzeknes upes fronti, aiz tās esošo Kultūras namu un upes ielejas labiekārtojumu. Tā otra fasāde aptver Lielās zāles būvapjomu un vizuāli saista skatītāju foajē ar parka labiekārtojumu un autonovietnes zonu, funkcionāli izceļot galveno ieeju. Apjoma plašie stiklojumi uzsver koncertzāles sabiedrisko raksturu un nodrošina pārliecinošu ārtelpas un iekštelpas vizuālu saistību, ko akcentē foajē sienu apdare. Vestibila kā vairāklīmeņu ātrija telpiskā organizācija nodrošina labu abu zāļu un pārējo centra norišu funkcionālo sasaisti, ka arī kalpo par plašu reprezentācijas apjomu dažādām ar kultūras procesiem saistītām norisēm. Labākai centra iekštelpu iesaistīšanai vasaras brīvdabas pasākumu norisēs ir paredzēta iespēja atvērt pa halles stiklojuma ieejas līmeņa perimetru ierīkotās durvis.[3]