Dalībnieks:Laurijs/Vētras Latvijā

Sakarā ar globālo sasilšanu, visā pasaulē ceļas ūdens līmenis. Arī Saulkrastu jūrmala nav izņēmums – šeit jūras līmenis ceļas vismaz par 1cm gadā. Turklāt Saulkrastu jūrmala atrodas grimstošā piekrastes apvidū, kur jūras straumes nerada smilšu uzkrājumus. Aizvien postošākas kļūst pavasara un rudens vētras. Pēdējos 50 gados lielākās vētras bijušas 1953., 1967.,1969., 2001. un 2005.gadā.

1953.gadā vētra un tās radītā straume piekrastes joslā zvejniekiem izpostīja 54 lielos divkrātiņu stāvvadus. Pat 50 tonnas smagie kuģu tērauda enkuri bija izcelti no klinšainās pamatnes, dažiem pat atliecot to plecus un ķetnas. Stāvvadu atliekas vija aizdzītas līdz pat 40 km attālajai Vitrupei.
1969.gadā vētra izrāva 19 lielas, apmēram 180 gadu vecas priedes.
Ap 1990.gadu tika sagrauta liela vienstāva māja pie mola Aģes upes kreisajā krastā Zvejniekciemā.
2001.gada 1. un 15.novembrī, kā arī 2005.gada 9.janvārī Latvijā plosījās pēdējos 30 gados spēcīgākās vētras.

20.gadsimta 40.gados laiks bija aukstāks, jūra vairāk aizsala, un pavasarī krastus sargāja vareni leduskalni. Tagad, darbojoties siltumnīcas efektam, kas draud ar globālo sasilšanu, jūra aizsalst aizvien retāk un krasti cieš aizvien vairāk. Arī 2005.gada janvārī jūra nebija aizsalusi, bet vētra sasniedza orkāna rādītājus. Vēja ātrums sasniedza 25–30 m sekundē. Ziemeļrietumu vējš sadzina Rīgas līcī milzīgas ūdens masas. Zvejniekciemā tika nopostīta saimniecības ēka. Saulkrastos, īpaši Zvejniekciemā, ap 2 km garumā tika noskalots pamatkrasts, daļēji sagrauta autostāvvieta “Koklītes” – viļņi izpostīja 16 m platu asfalta joslu. Jūra jau apdraudēja vairākas mājas un pagalmus. Cietušas Skultes ostas būves.

Spriežot pēc hronikām, Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastēs pēdējā tūkstošgadē vētras dēļ plūdos gājis bojā apmēram miljons cilvēku. Pēdējo simt gadu laikā Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste atkāpusies vidēji par 50–100 metriem. Krasta aizsardzība kļūst par aizvien aktuālāku problēmu. Mums Latvijā vajadzētu mācīties no Rietumeiropas pieredzes (piemēram, no Nīderlandes, kur visa teritorija ir atkarota jūrai), kur šim jautājumam pievērta nopietna uzmanība un rasti nopietni risinājumi. Pret vētras radītiem plūdiem lieto šādus paņēmienus, tos dažādi kombinējot:

Uz sauszemes:

piekrastes augu valsts nodrošināšana pret izbradāšanu
kāpu apmežošana
krūmu (piemēram, vītolu, kārklu, mežrožu) stādīšana priekškāpā
krasta nostiprināšana ar zaru pinumiem un kūļiem, sētiņām, kas aiztur smiltis
no ezeriem, karjeriem un ostām izsmelto smilšu, grants, oļu uzbēršana jūras krastā visvairāk apdraudētajās vietās
vētras apdraudēto vietu nobruģēšana ar akmeņiem (pavērojiet, cik varonīgi ar jūru cīnās Vidzemes jūrmalas akmeņainie zemesragi)
kāpu nogāžu nostiprināšana ar akmeņiem, zariem un pāļiem apdraudētajās vietās
tādu zemes darbu aizliegšana, kuri bojā zemsedzi jūras tuvumā un var ietekmēt klaidu kāpas
betona viļņlaužu ierīkošana
apmežota, no atšķirīga materiāla kārtām būvēta dambja ierīkošana gar piekrasti (dambja ārējā mala ir zemāka, iekšējā – augstāka, pa to iet ceļš, vidū – sekls grāvis ar lēzenām malām

Jūrā:

izbārstīt akmeņus starp pirmajiem 3–4 sēkļiem (tie bremzēs viļņus)
traucējot straumēm, kas aiznes smiltis no piekrastes, perpendikulāri krastam pēc katriem 300–400 m iesist pāļu rindas
svarīgi paaugstināt jūras sēkļus , lai bangām kaujaslauks ir nevis sauszeme, bet jūra. Tas izdarāms, uzberot sēkļos smiltis un laukakmeņus, betonējot, dzenot pāļus. Starp akmeņiem vietām atstājami līkloču ceļi zivīm un ūdens plūsmām. Lai pavasara vētrās šo savdabīgo dambi nesagrautu ledus vairogs, tas būvējams dziļumā, ko ledus slānis tieši neskar. Nogāzēm jābūt lēzenām.
celt jūrā salas

Pēdējā metode šķiet īpaši fantastiska, un tālākā nākotnē izmantojama, tomēr ir arī daudzas tādas, kas arī šobrīd varētu attālināt mūsu pilsētas nokļūšanu zemūdens pasaulē. Tomēr pagaidām Saulkrastos šī problēma no pašvaldības puses netiek risināta nekā, tikai privātais sektors mēģina kaut ko darīt sava īpašuma saglābšanai.

Bet visiem pārējiem der atcerieties vienu – ne krastā, ne jūrā nedrīkst vākt akmeņus māju un dārzu izdaiļošanai. Tas ir noziegums.