Dalībnieks:Diklu pils

DIKĻU PILS

Dikļu muiža ir sens fon der Pālenu dzimtas īpašums. Senākās ziņas par Dikļu muižas vēsturi ir saglabājušās no 15. gs sākuma, kad šis īpašums piederējis Gotšalkam fon der Pālenam. Vēlāk muiža bija Rīgas bīskapijas lēņu zeme, un tika iznomāta Tomasam Rezem, kas to savukārt pārdeva Heinriham Veiptem. 1456. gadā viņš toreiz vēl par Pāles muižu saukto īpašumu līdz ar Idelbenes, Kalnenes un Sedlenes ciemiem, kopskaitā 30 akrus zemes pārdeva Detlefam fon der Pālenam par 5200 vecajām Rīgas markām. Pēc D. fon der Pālena nāves muižu 1490. gadā mantoja viņa dēls Georgs. Zināms, ka 1631. gadā Dikļu muiža piederēja viņa pēctecim Jēkabam fon der Pālenam, kam Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs tā paša gada 7. jūlijā piešķīra arī Vīķu ciemu, kas agrāk ticis dēvēts par Vecmuižu un jau kopš 1517. gada piederēja Reinholdam fon der Pālenam, kad tam to uzdāvināja Rīgas arhibīskaps Kaspars, bet kura pēcnācēji brāļi Georgs un Fabiāns fon der Pāleni to bija pārdevuši savam svainim Reinholdam Gothauzenam, kura vārdu vēl 20. gs. 20.-30. gados bija saglabājusi Dikļu pagasta Grotužu māja.

MUIŽA LĒVENVOLDU UN TĪZENHAUZENU LAIKĀ

1722.gada 28.oktobrī fon der Pālenu dzimta, Dikļu muižu līdz ar Vīķu ciemu par 8000 valsts dālderiem pārdeva virsstaļļmeistaram grāfam Kārlim Gustavam Lēvenvoldem, no kā to pēc viņa nāves mantoja, viņa atraitne Šarlote, dzimusi fon Rozena. Viņa savukārt 1760.gadā pili pārdeva Margaretai fon Tīzenhauzenai, dzimušai fon Šternfeltai par 35000 tūkstošiem Alberta dālderu. Pēc viņas nāves to mantoja viņas dēls, apriņķa tiesnesis, Georgs Johans fon Tīzenhauzens, kas to tālāk novēlēja savam dēlam asesoram Georgam Fabiānam fon Tīzenhauzenam. VOLFU DZIMTA DIKĻU MUIŽĀ Volfu dzimtas rokās Dikļu muiža nonāca 1860. gadā, kad par 126000 rubļiem to iegādājās barons Pauls fon Volfs. 1903.gadā par muižas īpašnieku kļuva viņa dēls Manfrēds, no kura to mantoja viņa dēls Manfreds Volfs, bet 1919.gadā pēc viņa nāves atraitne Irēna Volfa, dzimusi fon Mola un meita baronese Eva Volfa.

DIKĻU MUIŽAS ĪPAŠNIEKI UN MĀKSLA

Vairāki ar Dikļu muižas īpašniekiem saistīti mākslas darbi atrodas Dikļu evaņģēliski luteriskās draudzes pārziņā. J. fon der Pālens uzdāvinājis Dikļu draudzei 1636.gadā darinātu gotisku, apzeltītu sudraba kausu un patēnu. Uz biķera pamatnes aplikatīva “Golgātas” grupas un iegravēti fon Ungernu un fon der Pālenu dzimtas ģerboņi. Tā izgatavošana varētu būt saistīta ar Dikļu muižas īpašnieka Jakoba fon der Pālena laulībām ar Annu fon Ungerni no Asotes 1633.gadā. Dikļu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas altāra daļas sienā iemūrēta 1675.gadā mirušās A. Pālenas – Ungernas kapa plāksnes augšējā daļa – pusaploces arkā novietota uz spilvena guļošas sievietes figūra, kas ir ievērojams manierisma laika posma memoriālās tēlniecības darbs

MUIŽAS ĒKAS UN PARKS

Dikļu pils tagadējā ēka tika uzcelta 1896.gadā, kad muiža piederēja baronam Paulam fon Volfam, izveidojot izteiksmīgu neobaroka celtni, ar mansarda jumtiem gan centrālajā daļā, gan sānu rizalītos, gan atturīgi plastiski rotājot ēkas fasādes. Dikļu muižas ansambļa otrā būtiskākā sastāvdaļa ir klēts, kas ir vecāka par pili un celta XVIII gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās, ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku. Dikļu muižas ēkas organiski papildina parks ap 20 ha platībā. Uz dienvidiem no pils atrodas dīķis, par ko tiek stāstīts, ka tam bijusi ozolkoka grīda. Aiz dīķa sākas Mazbriedes (senāk saukta arī par Pāli un Dikļu upi) stāvajās gravās ierīkots ainavu parks jeb Mežaparks. XX.gs. sešdesmitajos gados apsekojot Dikļu muižas parku, tika konstatēts, ka tajā aug ap 20 eksotisku koku, starp tiem Abies balsamea, Juglans cineres, Populus beroliensis, Pseudotsuga meziensii un citi, kur vecums toreiz tika noteikts, galvenokārt, 30-40 gadi. Dikļu muižas pils ir viena no nedaudzajām Vidzemes muižu pilīm un kungu mājām, kuras par spīti vēlākai izmantošanai, kas pamatīgi atšķīrās no sākotnēji paredzētās, ir saglabājušās salīdzinoši daudz oriģinālās interjera apdares, jo īpaši 1.stāvā – vestibils ar kamīnu, kas ir latviešu firmas “Celms un Bēms” (Zelm & Boehm) darinājums, un pāris podiņu krāsnis, centrālās kāpnes, parkets, sienu paneļi u.c. elementi. 1998.gadā Dikļu muižas pils tiek apstiprināta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli (LR Kultūras ministrijas rīkojums nr.128A,izdots 28.oktobrī).