Dalībnieks:Eģiks123

Industrializālās revolūcijas izpausmes Liepājā 19.gs.b., 20.gs.s.

19.gs. sākumā Eiropas un Amerikas sabiedrība piedzīvo straujas pārmaiņas, jeb modernizāciju. Tā skāra rūpniecību, ekonomiku, sabiedrību un kultūru. Pilsētās, to skaitā arī Liepājā, ļoti strauji pieaug iedzīvotāju skaits, jo strauji attīstās rūpnīcas, kā piemēram, sērkociņu fabrika, drāšu fabrika (tagad pazīstama kā "Liepājas Metalurgs") u.c., un, līdz ar to, pavērās plašas darba iespējas. Pilsētās pieaugot iedzīvotāju skaitam, to platības nepalielinājās, līdz ar to radās pilsētās valdīja pārapdzīvotība. Visvairāk Liepājā bija apdzīvota stacijas un tagadējās autoostas teritorija. Šī teritorija tika uzskatīta par izdevīgu strādnieku apdzīvošanai, jo tā atradās netālu no tā laika lielajām rūpnīcām un blakus bija pieejams transports, tramvajs, kas pirmo reizi sāka kursēt 1899. gada 14. septembrī. Protams, ka strādnieki mitinājās lielā šaurībā, nereti vienu istabu dalīja pat 5 cilvēki.

Kanalizācijas sistēmas nebija attīstītas, pilsētā līdz ar nekārtību bija izplatītas epidēmijas, dizentērijas un citas slimības. Par tualetēm bieži vien tika izmantotas kopējas bedres, kā arī nebija pieejamas tīra ūdens sistēmas.

19. gadsimtā gaitā Liepāja kļuva par industriāli attīstītu centru. Pilsētās tika veidoti parki, ierīkoti gājēju celiņi, soliņi un strūklakas, parkos tika ievietotas skulptūras. Strauji attīstās tūrisms, jau 19. gadsimtā Liepāja iemanto labu peldvietu un kūrortu slavu. Par izcilu atpūtas vietu to atzinuši pat Krievijas cari, viņu vizītes pēc tam pamudināja daudzus aristokrātus pavadīt vasaru Liepājā. Parka apstādījumus pārvērta krāšņā parkā, uzcēla varenu vannu iestādi (ko paplašināja 1902.gadā) un kūrmāju ar koncertdārzu. Atpūtnieku skaits strauji palielinājās. Arī padomju gados kūrorta tradīcijas neizzuda, kaut arī kļuva pieticīgākas un publika – pavisam atšķirīga. Jūrmalas parkā izveidoja sanatoriju "Liepāja", kur atpūsties un izbaudīt ārstnieciskās procedūras brauca no visas plašās Padomju Savienības, un skaļa līksmība parka zonā skanēja līdz rītausmai, vienīgi pludmali naktīs apmeklēt bija liegts, to cītīgi apsargāja padomju robežsargi.

 1943. gada 27. maijā ap 20 000 dalībnieku pulcējās Liepājā, Kurzemes novada 5. dziesmu svētkos.