Dalībnieks:ElinaKalnina/Smilšu kaste
Napster[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kā jau iepriekš minēju internetam ir Klients-Serveris tipa arhitektūra. Tāpēc failu meklēšana tajā ir ļoti grūta. Lai atrastu kādu failu, jums pašrocīgi jāpārmeklē vienu serveri, tad nākošo, tad atkal nākošo. Tā līdz brīdim, kamēr konkrētais fails ir atrasts vai arī tā atrašanai visas cerības ir zudušas. Taču, ja fails arī tiek atrasts, tad nav zināms, vai to varēs lejupielādēt, jo ja daudzi cilvēki centīsies lejupielādēt failu no tā paša servera, tad katrs to labākajā gadījumā varēs darīt ar ļoti zemu ātrumu. Sliktākajā gadījumā serveris pārslodzes dēļ nestrādās. Šāda situācija ilgi nevarēja saglabāties. Leģenda vēsta, ka kādu dienu, sēžot savā kopmītņu istabiņā, Shawn Fanning (Napster izveidotājs) dzirdēja žēlojamies savu istabiņas biedru, ka internetā ir ļoti grūti atrast MP3 formātā esošas dziesmas. Fanings, nedaudz apdomājoties, nosprieda, ka viņš ir spējīgs darīt kaut ko lietas labā un ķērās pie Napster izveides. Lai veiksmīgi pabeigtu uzsākto darbu, viņš pat pameta universitāti.
Napster bojāeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Straujais Napster popularitātes kāpums (vairāki miljoni lietotāju mazāk kā gada laikā) noveda pie pastiprinātas RIAA (Amerikas Ierakstu Industrijas Asociācija) uzmanības. Un drīz vien Napster tika iesūdzēts tiesā par autortiesību pārkāpšanu, jo tā tīklā tika izplatīti materiāli, kuru izplatīšanai Napster nebija nepieciešamo atļauju. Napster savā aizstāvībā apgalvoja, ka nav atbildīgi par to, ko lejupielādēšanai piedāvā citi lietotāji. Pēc vairāku mēnešu tiesāšanās Napster tomēr zaudēja, un tā darbība tika apstādināta.
Napster ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Napster lielās popularitātes iespaidā tika radīti vairāki citi failu apmaiņas tīkli. To radīšanā tika ņemti vērā tā bojāejas cēlonis
Napster darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ikvienam Napster lietotājam vajadzēja savā datorā uzstādīt speciālu programmu. Lai uzsāktu MP3 failu lejupielādēšanu, bija jāpieslēdzas pie Napster centrālā servera, kurā glabājās informācija par to, kurā datorā atrodas kādas MP3 dziesmas. Pēc klienta A pieslēgšanās serverim, tas sevī saglabāja informāciju par to, kādus MP3 failus citiem var piedāvāt klients A. Lai sameklētu dziesmu B lietotājam, programmā jāievada dziesmas nosaukums. Programma veic meklēšanu Napster servera datu bāzē. Ja atgrieztajos rezultātos ir meklētā dziesma, tad iespējams uzsākt tās lejupielādēšanu. Lejupielādes nodrošināšanai programma automātiski izveidoja savienojumu ar datoru, kurā ir konkrētā dziesma. Pēc savienošanas ar otru datoru, līdz nākamā faila meklēšanai, Napster serveris vairs netiek izmantots. Tātad uz paša Napster servera atradās tikai informācija par to, kādi faili atrodas kuros datoros (notika failu indeksēšana), bet ne paši faili. [1]