Dalībnieks:Gliemežvāks/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka Gliemežvāks smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
CAPM - finanšu aktīvu novērtēšanas modelis (Capital Asset Pricing Model) tiek izmantots, lai novērtētu riskanta aktīva sagaidāmo ienesīgumu[1], kā arī, lai noteiktu un analizētu vērtspapīru tirgu.[2]
CAPM modeļa pieņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Visiem investoriem ir brīvi pieejama visa nepieciešamā informācija
- Visiem investoriem ir viens ieguldījuma periods
- Investori nemaksā nodokļus, un tiem nav operacionālo izmaksu
- Investoriem nepatīk riskēt, tāpēc ieguldījumu veikšanai tiks izvēlēts tas portfelis, kam pēc vienādu nosacījumu piemērošanas būs viszemākā standartnovirze
- Investoru prasības nav piesātināmas, tāpēc ieguldījumu veikšanai tiks izvēlēts tas portfelis, kam pēc vienādu nosacījumu piemērošanas tiks nodrošināts augstākais sagaidāmais ienesīgums
- Pastāv bezriska procentu likme un visiem investoriem šī likme ir vienāda
- Investors nevar ietekmēt vērtspapīru tirgus cenu (visu aktīvu apjoms ir zināms un fiksēts)[3]
Vērtspapīru risku var iedalīt:
Tirgus riskā (sistemātiskais risks) – vērtspapīra ienesīguma izmaiņas ietekmē notikumi vērtspapīru tirgū kopumā.
Individuālajā riskā (nesistemātiskais risks), kas saistīts ar emitenta saimniecisko darbību.[4] [CAPM tirgus risku definē ar β koeficientu, bet individuālo risku saista ar vērtspapīra ienesīgumu gadījuma kļūdas standartnovirzi.(28.lpp)] Vērtspapīra vai tirgus indeksa ienesīguma rādītāju iespējams iegūt divējādi[5]
- Aprēķinot analizējamā perioda dotajiem rādītājiem vidējo svērto vērtību;
- Aprēķinot ģeometrisko vidējo rādītāju, izmantojot salikto procentu likmi.[6]
CAPM formula:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
𝐸(𝑟𝑖) = R𝑓 + 𝛽𝑖(𝐸(𝑟𝑀) − R𝑓)[1]
𝐸(𝑟𝑖) – sagaidāmais ienesīgums
R𝑓 – bezriska vērtspapīru (valsts obligāciju) ienesīgums
𝐸(𝑟𝑀) – vidējais vērtspapīru tirgus ienesīgums dotajā periodā
𝛽 - Beta
(𝐸(𝑟𝑀) – R𝑓) parāda tirgus prēmijas lielumu par kapitāla ieguldīšanu riska vērtspapīros.
(𝐸(𝑟𝑖)- 𝑟𝑓) parāda prēmijas lielumu par risku, kas rodas, ieguldot kapitālu dotā uzņēmuma vērtspapīros[7]
Piemērs:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aprēķināt, kuras akciju sabiedrības akcijās investēšana būs efektīvāka.
AS “X” akciju β = 1.4
AS “Y” akciju β = 0.7
Bezriska vērtspapīru ienesīgums = 5%,
Vidējais vērtspapīru tirgus ienesīgums = 10%
Investēšana paredzēta, ja ienesīgums nebūs mazāks par 12%.
Risinājums:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
AS “X” 𝐸(𝑟𝑖) = 5%+1.4*(10%-5%)=12%
AS “Y” 𝐸(𝑟𝑖) = 5%+0.7*(10%-5%)=8.5%
Investēšana AS “X” akcijās būs efektīvāka.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «What is the 'Capital Asset Pricing Model - CAPM'». https://www.investopedia.com/terms/c/capm.asp.
- ↑ Rakstu krājums. Nauda Bankas Vērtspapīri. Datorzinību Centrs. 27. lpp. ISBN 1407-3226.
- ↑ Rakstu krājums. Nauda Bankas Vērtspapīri. Datorzinību Centrs. 28. lpp. ISBN 1407-3226.
- ↑ Rakstu krājums. Nauda Bankas Vērtspapīri. Datorzinību Centrs. 28. lpp. ISBN 1407-3226.
- ↑ Rakstu krājums. Nauda Bankas Vērtspapīri. Datorzinību centrs. 29. lpp. ISBN 1407-3226.
- ↑ Rakstu krājums. Nauda Bankas Vērtspapīri. Datorzinību centrs. 29. lpp. ISBN 1407-3226.
- ↑ 7,0 7,1 Marita Rurāne. Finanšu menedžments. RSEBAA. 131–132. lpp. ISBN 9984-705-12-9.