Dalībnieks:Ingvarslerkis/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa


Gaismas piesārņojuma avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ir mākslīgie gaismas ķermeņi, kuru radītā gaisma nav pietiekami efektīvi orientēta, bet gan izkliedējas visos virzienos vienādi. Šādi izstarota gaisma ne tikai traucē dzīvnieku valstij, profesionālajai astronomijai, cilvēku veselībai, bet ir arī viens no lielākajiem enerģijas izšķērdēšanas veidiem. Daudzi cilvēki uzskata, ka vairāk mākslīgā apgaismojuma palielina drošību un redzamību naktī, taču liela daļa šādas gaismas neīsteno ne vienu, ne otru variantu. Gaisma kas tiek izšķērdēta, nepareizi novietota vai ir pārāk uzbāzīga tiek uzskatīta par gaismas piesārņojumu[1]. Gaismas piesārņojuma raksturošanai tiek izmantots saīsinājums GLUT (no angļu val.-glare, light trespass, uplight, too much light), kas raksturo galvenās piesārņojuma formas –apžilbināšanu, gaismas bēgšanu, augšup vērstas gaismas izkliedi, pārāk augstu apgaismojuma līmeni. Neviena no šīm četrām komponentēm nepalīdz uzlabot redzamību nakts laikā, taču negatīvi ietekmē apkārtējo vidi un nerada nekādu ekonomiski nozīmīgu guvumu[2].

Gaismas piesārņojums tiek raksturots izmantojot vairākas definīcijas, tā izplatības un ietekmes raksturojums saistīts ar pētījuma objektu un risināmo problēmu. Dažu plašāk lietoto terminu raksturojums:

Pilsētu debesu spīdēšana(no angļu val. - urban sky glow), kas redzama kā - gaišāki gaismas „kupoli” naktī virs apdzīvotām vietām tiek izmantoti gaismas piesārņojuma raksturošanai virs aglomerācijām; šādus „gaismas kupolus” var saskatīt virs pilsētām no attāluma - gaisma izkliedējas atmosfērā summējoties no visiem nepareizi novietotajiem mākslīgajiem gaismas avotiem konkrētajā teritorijā, izkliede ir atkarīga no atmosfēras sastāva, ja tā ir tīra (bez piesārņojošām vielām: aerosoliem u.c.), tad izkliede ir intensīva un kupola izmēri lieli. Šādu “gaismas kupolu” dēļ pilsētās nav iespējams pilnīgi novērot zvaigžņotas debesis [1], cēlonis – nepareizi novietoti un konstruēti apgaismes ķermeņi. Līdz 1950. gadam, kad sāka popularizēt ielu apgaismojumu, nakts apgaismojums tika izslēgts pēc pusnakts, 21. gs. otrajā dekādē Eiropā ik nakti deg vairāk, kā 90 miljonu ielu apgaismojuma vienību, ASV austrumkrastā, Beļģijā un Holandē, pārvietojoties starp pilsētām, nav iespējams ieraudzīt tumšas debesis, jo visās šajās teritorijās ir ļoti spēcīga debesu spīdēšana .“Gaismas kupola” efekts gaišu plankumu formā pie horizonta novērojums vairāku simtu kilometru attālumā[3].

Gaismas „bēgšana”(no angļu val.-light trespass) – gaismas izkliede un krišana tajā vietā kur tas nav paredzēts, domāts vai vajadzīgs. Kā piemēru, var minēt ielu laternu apgaismojumu - tām vajadzētu apgaismot ielu un gājēju celiņus, nevis spīdēt cilvēku mājokļos caur logiem, apgaismot koku zarus un māju jumtus. Lai šāds piesārņojums tiktu raksturots izmanto terminu „noplūdes gaisma”, kad apgaismots, tiek ne tikai nepieciešamais objekts, bet arī citi objekti, kuri izvietoti blakus[2]

Žilbināšana(no angļu val.-glare)- sajūta, kas radīta ja gaismas avots izstaro spilgtāku gaismu nekā apkārtējā vide, pie kuras cilvēka acs ir pieradusi. Šāds piesārņojuma veids cilvēkiem rada diskomfortu un īslaicīgu redzes pasliktināšanos, kas vairāk izpaužas veciem cilvēkiem un autovadītājiem. Šāda veida gaismas piesārņojuma ietekme var radīt bīstamas situācijas uz ceļa[2], Ceļu satiksmes noteikumi Latvijā paredz avārijas signalizācijas ieslēgšanu, kustības ātruma samazināšanu vai apstāšanos gadījumos, kad autovadītājs tiek apžilbināts; tiek reglamentēta grozāmlukturu lietošana[4], kas ir biežākais apžilbināšanas avots. Žilbināšanas gaismai raksturīgas dažādas stadijas vai ietekmes veidi:

  1. Īslaicīga redzes zaudēšana (no angļu val.- blinding glare) – īslaicīgs pilnīgs redzes zaudējums intensīva apgaismojuma rezultātā;
  2. Īslaicīga nespēja (no angļu val. - disability glare) – īslaicīgs kustības un darbspējas zudums, parasti rodas no mazāk apgaismotas zonas iebraucot intensīvāk apgaismotā zonā;
  3. Diskomforts (no angļu val. - diskomfort glare) – diskomforta stāvoklis, kas rodas pēkšņas apžilbšanas dēļ[3]

Augšupvērsta gaismas izkliede(no angļu val.-uplight) – gaisma, kura tiešā veidā tiek vērsta augšup debesīs un dažkārt tiek dēvēta par „kosmosā pazūdošo gaismu”(no angļu val. - lost in space), ko rada neefektīvi orientēti gaismas objekti, šāds piesārņojuma veids traucē saskatīt konkrētus debesu ķermeņus un kavē astronomu darbu[2]

Gaismas avotu haotiskums(no angļu val.-clutter) – spožs, mulsinošs un nepatīkams gaismas avotu novietojums konkrētā teritorijā, kas parasti sastopams ļoti urbanizētā vidē; tam parasti raksturīgi visi iepriekš minētie gaismas piesārņojuma veidi un ietekmes[2]

Pareizi vērsts mākslīgais gaismas avots Tukuma pilsētas centrā
Augšupvērsta mākslīgā gaisma Tukuma pilsētas centrā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Terrel Gallaway. The economics of light pollution. United States of America : Ecological economics, 2009. gada 26. novembrī. 658-665. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Cinzano, Pierantonio (2016. gada 16. decembrī). "Quantifying lightpollution". Journal ofQuantitativeSpectroscopy& RadiativeTransfer 139: 13-20.
  3. 3,0 3,1 Bob Mizon. Light Pollution. London : Springer. 282. lpp. ISBN ISBN 978-1-4614-3821-2.
  4. «Ministru kabineta noteikumi Nr.571». http://www.likumi.lv. Latvijas Republika.