Dalībnieks:Liepne/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Rūdofs Meijers (Rudolf Meyer) (1880-1966) – Latvijas vācu meteorologs. Dzimis Bolderājā ārsta ģimenē. Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas beigšanas studēja Tērbatas Tartu (Jurjevas) universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. 1913. gadā aizstāvēja disertācijuVaršavas universitātē par optiskām parādībām atmosfēras ledus kristālos, iegūstot fiziskās ģeogrāfijas maģistra grādu, bet 1924. gadā ieguva filozofijas doktora grādu Berlīnes universitātē. Kopš 1920. gada darbojas kā profesors Latvijas Universitātē, vienlaikus ieņemot Meteoroloģijas institūta direktora posteni. Šajā amatā viņš paliek līdz 1939. gadam, kad sakarā ar Baltijas vāciešu repatriāciju dodas prom no Latvijas[1]. Līdztekus zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai R. Meijers aktīvi darbojās Rīgas Dabas pētnieku biedrībā. Bija biedrības valdes loceklis, no 1935 biedrības prezidents, no 1937. gada goda loceklis.[1] Profesors piedalījās daudzos biedrības rīkotajos pasākumos un izbraukumos, kas bija saistīti ar Latvijas dabas un tās bagātību izpēti. No R. Meijera zinātniskajiem darbiem visnozīmīgākais ir viņa „Haloerscheinungen”, kas iznāca Vācijā 1929. gadā kā 12. sējums sērijā „Probleme der kosmischen Physik”. LU Bibliotēkā ir 1925. gada izdevums „Haloerscheinungen : theoretische Beiträge zur meteorologischen Optik”. Atsevišķi zinātniskie raksti tapuši kopā ar pazīstamo vācu meteorologu Alfrēdu Vegeneru un ģeologu Ernstu Krausu.

  1. 1,0 1,1 Eiduss, Jāzeps (1985. gada rudens.). "Ievērojamais Rīgas meteorologs Rūdolfs Meijers". Zvaigžņotā debess: 48.lpp.-51. lpp..