Dalībnieks:Maris.peskops/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Virtuālais privātais serveris (VPS) ir virtuālā mašīna, ko pārdod kā interneta virtuālās datu izvietošanas ( Tīmekļa mitināšana ) pakalpojuma pakalpojumu. Virtuālajam veltītajam serverim (VDS) ir arī līdzīga nozīme.

VPS vada savu operētājsistēmas (OS) kopiju, un klienti var piekļūt šai lietojumprogrammas instancei, lai tie varētu izmantot superuser līmeņa piekļuvi, lai viņi varētu instalēt gandrīz jebkuru programmatūru, kas darbojas šajā operētājsistēmā. Daudzos nolūkos tie ir funkcionāli līdzvērtīgi tam paredzētajam fiziskajam serverim, un tie ir definēti programmatūrā, tos var daudz vieglāk izveidot un konfigurēt. Tās ir daudz zemākas par līdzvērtīgu fizisko serveri. Tomēr, tā kā kopīgā fiziskā aparatūra ir kopīga ar citām VPS, veiktspēja var būt zemāka atkarībā no citu virtuālo mašīnu izpildes slodzes.[1]

Virtualizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzinējs servera virtualizācijā ir līdzīgs tai, kas noveda pie laika dalīšanas un daudzprogrammu izstrādes pagātnē. Lai gan resursi joprojām ir kopīgi, kā laika dalīšanas modelī, virtualizācija nodrošina augstāku drošības līmeni, kas atkarīgs no izmantotās virtualizācijas veida, jo atsevišķi virtuālie serveri lielākoties ir izolēti viens no otra un var palaist savu pilntiesīgu operētājsistēmu, ko var patstāvīgi atsākt kā virtuālo instanci.

Viena servera sadalīšana, kas parādās kā vairāki serveri, kopš VMware ESX Server palaišanas 2001. gadā arvien biežāk parādās mikrodatoros. Fiziskais serveris parasti vada hipervizoru, kura uzdevums ir izveidot, atbrīvot un pārvaldīt "viesu" operētājsistēmu resursus vai virtuālās mašīnas. Šīm viesu operētājsistēmām tiek piešķirta daļa fiziskā servera resursu, parasti tādā veidā, ka viesis nav informēts par citiem fiziskiem resursiem, izņemot tos, kurus tai piešķīris hipervizors. Tā kā VPS vada savu operētājsistēmas kopiju, klienti var piekļūt šai operētājsistēmas instancei, un var instalēt gandrīz jebkuru programmatūru, kas darbojas OS; tomēr, pateicoties virtualizācijas klientu skaitam, kas parasti darbojas vienā datorā, VPS parasti ir ierobežots procesora laiks, RAM un diska vietas.[2]

Virtuālā izvietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi uzņēmumi piedāvā virtuālo privāto servera virtuālo izvietošanu vai virtuālo servera izvietošanu kā tīmekļa mitināšanas pakalpojumu paplašinājumu. Licencējot patentētu programmatūru vairāku īrnieku virtuālajā vidē, ir jāapsver vairākas problēmas.

Ar nepārvaldītu vai pašpārvaldītu satura virtuālu izmitinšānu klients paliek administrēt savu servera gadījumu.

Bezierobežojuma virtuālā izvietošana parasti tiek piedāvāta bez ierobežojuma datu pārsūtīšanai uz fiksētās joslas platuma līnijas. Parasti nepārveidota virtuālā izvietošana tiek piedāvāta ar 10 Mbit / s, 100 Mbit / s vai 1000 Mbit / s (ar dažiem līdz pat 10Gbit / s). Tas nozīmē, ka klients teorētiski spēj izmantot ~ 3 TB 10 Mbit / s vai līdz ~ 300 TB uz 1000 Mbit / s līniju mēnesī, lai gan praksē vērtības būs ievērojami mazākas. Virtuālajā privātajā serverī tas būs koplietojamais joslas platums un jāiesaista taisnīgas izmantošanas politika. Neierobežota virtuālā izvietošana parasti tiek daudz reklamēta, bet parasti to ierobežo pieņemama lietošanas politika un pakalpojumu sniegšanas noteikumi. Piedāvājumi par neierobežotu diska vietu un joslas platumu vienmēr ir nepareizi izmaksu, nesēju jaudas un tehnoloģisko robežu dēļ.[3]

Saistītās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Virtual Private Server (VPS) or Virtual Dedicated Server (VDS)». searchservervirtualization.techtarget.com. March 2017. Skatīts: 2019. gada 13. februāris.
  2. «VPS Web Hosting ( Virtual Private Server ) advantages and disadvantages». online-sciences.com. 2015. gada 18. decembris. Skatīts: 2019. gada 13. februāris.
  3. «The Real Meaning of "Unlimited" in Web Hosting». thesitewizard.com. 2018. gada 13. novembris. Skatīts: 2019. gada 13. februāris.

Category:Servers (computing) Category:Computer network security Category:google