Dalībnieks:Maschinengewehr42/melnraksts

Vickers light commercial tank

Vickers light commercial tank – britu firmas „Vickers – Armstrong” ražojuma vieglais tanks. Tanks tika izstrādāts 1933.gadā un dažādās modifikācijās tika ražots no 1933. līdz 1940.gadam. Tanks tika ražots tikai eksportam. Šie tanki tika eksportēti uz Nīderlandi , Beļģiju, Lietuvu, Latviju, Argentīnu, Šveici, Ķīnu.

Konstrukcija un modifikācijas.

Kopumā tika izveidotas vairākas Vickers light commercial tank modifikācijas – M1933, M1934, M1935, M1936, M1937, M1938. Šie tanki kalpoja arī kā bāze Vickers – Carden – Loyd peldošajiem tankiem (Vickers Light Amphibious Tanks A4E11, A4E12, L1E1, L1E2) un dažiem artilērijas vilcēju modeļiem.

M 1933

M1933 bija tanka bāzes modelis. Tam bija no velmētām bruņu plāksnēm uz rāmja sakniedēts korpuss un tornis. Tornis varēja būt gan apaļas, gan vairākskaldņu formas. Tanka korpusa labajā pusē atradās motora nodalījums, bet aiz starpsienas pa kreisi – kaujas un vadības nodalījums. Tanka bruņu biezums bija 7-9 mm. Tanks bija bruņots ar „Vickers” 7,7 mm ložmetēju. Dzinējs – 6 cilindru „Meadows EPT” , ar 90 ZS jaudu, kompresijaizdedzes mehānismu un šķidro dzesēšanas sistēmu . Tankam bija bloķētā balstiekārta ar lokšņu atsperēm, kura katrā tanka borta pusē sastāvēja no diviem balansētiem ratiņiem, katram no kuriem bija divi gumijoti balsta veltņi. Tankam bija priekšējo riteņu piedziņa, spriegotājritenis aizmugurē. Tanks principā nebija radioficēts, kaut gan daži vēlākie modeļi tika aprīkoti ar radio.

M1934

1934 gada modelim bija izmainīta piekare, lokšņu atsperes nomainot ar spirālveida atsperēm, un tanks bija aprīkots ar jaunu efektīvāku motora versiju „Meadows EST”. Atkarībā no pasūtītāja pieprasītās specifikācijas tanka torņa forma un bruņojums varēja variēties.

M1935.

M1935 bija pēc Beļģijas pasūtījuma ražota tanka versija ar beļģu pieņemtu apzīmējumu T.15. Tas bija 1934.gada modelis, aprīkots ar lielāku konusveidīgu torni un bruņots ar 13,2 mm Hotchkiss MLE. 1930 ložmetēju.

M1936

Faktiski, tas bija 1934.gada modelis, kuram bija izmainītas, sešstūrainas formas tornis, lielāka un pastiprinātāka tanka vadītāja lūka. M1936 bija pirmais tanks pasaulē, kurš tika aprīkots ar iekšējās komunikācijas sistēmu - laringofonu (Internal Communications Laryngaphone Vickers).

M1937

1936.gada modelis ar palielinātu torni un 40mm lielgabalu.

M1938 (Command)

M1938 Command tank bija Beļģijas armijai paredzēts jaunas konstrukcijas komandieru tanks. Tankam salīdzinot ar iepriekšējiem modeļiem bija palielināts korpusa un torņa izmērs un modificēta šasija. Tanku bija paredzēts apbruņot ar 12,7 mm „Vickers” ložmetēju vai 40 mm lielgabalu. Sākoties Otrajam pasaules karam darbi pie tanka prototipa tika pārtraukti.

„Vickers light commercial tank” eksports un izmantošana.

„Vickers light commercial tank” dažādas modifikācijas tika eksportētas uz 8 valstīm.

I. Somija bija pirmais tanka pircējs, kas iepazīšanās nolūkos 1933.gadā pasūtīja vienu M1933 tanku. Vēlāk somi tanku pārapbruņoja ar 37mm lielgabalu. Tanks Somijas armijas bruņojumā bija līdz 1942.gadam, taču kaujās nekad nepiedalījās. Tanks ir saglabājies līdz mūsdienām un ir apskatāms tanku muzejā Parolā.

II. 1933.gadā 2 M1933 tankus iegādājās Šveice, kurai tanki tika piegādāti 1934.gada sākumā. Viens no Šveicei piegādātajiem tankiem bija aprīkots ar jauno, 1934.gada modeļa piekari.

III. Nākamā līgumu par tanku piegādi noslēdza Lietuva, kura 1933.gadā pasūtīja 16 M1933. Tanki tika piegādāti 1934.gada beigās. 1936.gadā Lietuva noslēdza līgumu par vēl 16 M1936 tanku piegādi, kuri tika piegādāti 1937.gadā. 4 no šiem tankiem bija radioficēti. 1937.gada 7.novembrī Viļņas kazarmās un garāžās, kur atradās tanki izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā pilnībā sadega vai tika neglābjami sabojāti 7 M1936 tanki.

IV. Trīsdesmito gadu vidū „Vickers” tankus nolēma iegādāties Latvija.1935. gada 27. martā starp Latvijas Kara ministriju un Lielbritānijas firmu "Vickers - Armstrong Ltd." tika noslēgts līgums par 18 vieglo tanku "Vickers - Carden - Lloyd" iegādi. Pirmais 12 tanku sūtījums 1936. gadā ar tvaikoni "Salaca" no Ņūkāslas ieradās Rīgā. Visa M1936 tanku partija bija apgādāta ar "Vickers" ložmetējiem. Pēdējo 6 tanku sūtījums aizkavējās līdz 1938. gada maijam, jo tajos pēc papildus līguma bija paredzēts iemontēt 40 mm "Vickers" lielgabalus. No jaunajiem "Vickers" tankiem izveidoja divus tanku rotas, katrā pa trim vadiem. 3. tanku rota dislocējās Rīgā citadelē pretī prezidenta pilij, bet 2. tanku rota bija izvietota Daugavpils cietoksnī Latvijas robežas tuvumā. Pēc Lietuvas un Latvijas pievienošanas PSRS šo valstu tanki nonāca Sarkanās Armijas 12.mehanizētā korpusa sastāvā. 1941.gada 21. jūnijā 12.mehanizētā korpusa 23., 28. tanku un 202. motorizētajā divīzijās kopumā bija 42 tanki (5 M1937 ar 40mm lielgabalu bruņojumu (visi – 23.tanku divīzijā) un 37 – M1933 un M1936 ar ložmetēju bruņojumu). Vēl viens M1937 bija ticis aizsūtīts izmēģinājumiem uz poligonu Kubinkā, kura muzejā tas atrodas vēl šodien. 1941.gada 22.jūnijā pēc kaujas trauksmes tika izvesti tikai 13 tanki, pārējie tika atstāti tanku parkos. Angļu tanki piedalījās neveiksmīgajā Sarkanās Armijas pretuzbrukumā pie Telšiem. Uz 1941.gada 7.jūliju 12.mehanizētajā korpusā ierindā bija palikuši tikai 7 “Vickers” tanki. Dažos avotos ir ziņas, ka atsevišķus tankus sagrāba vācu armija, kura tos izmantoja cīņās Austrumu frontē.

V. Vislielāko tanku skaitu pasūtīja Nīderlande izmantošanai savās Austrumindijas kolonijās (Dutch East Indies). Pirmie 2 M1936 tanki tika piegādāti 1937.gadā. Pēc izmēģinājumiem Javas salā 1939.gadā tika pasūtīti vēl 73 M1936 tanki un 45 komandieru tanki. Visiem tankiem bija jābūt bruņotiem ar 7,7mm „Vickers” ložmetējiem. Komandieru tanku pasūtījums tā arī izpildīts netika. Līdz otrā Pasaules kara sākumam briti Holandei piegādāja tikai 24 M1936 tankus, no kuriem 20 tika nosūtīti uz Austrumindiju, bet 4 palika Roterdamas ostā, kur 1940.gada maijā krita vācu rokās (pēc citām ziņām – gāja bojā kaujā). Pārējie 49 tanki gan tika izgatavoti, bet holandiešiem nosūtīti netika. Sakarā ar katastrofālo tanku trūkumu briti šos tankus izmantoja tankistu apmācībai mācību centrā Bovingtonā. Anglijā šos tankus dēvēja par „Dutchman” un viens no tiem šodien ir apskatāms Bovingtonas tanku muzejā.

Pēc Vācijas uzbrukuma Grieķijai 1941.gada aprīlī nenoteikts skaits Bovingtonā esošo M1936 tanku tika nodots Grieķijai. Precīzs nodoto tanku skaits nav zināms un informācija par to ir pretrunīga. Dažos avotos ir ziņas, ka 1940. gada 25.oktobrī Čerčils piekritis piegādāt Grieķijai 10 vieglos tankus, kuri līdz tam ir „izmantoti mācību nolūkos." Šķiet, ka vismaz daži tanki (3-4 vienības) arī tikuši piegādāti. Savukārt citos avotos ir ziņas pat par 40 tanku piegādi.

Austrumindijā nonākušie M1936 tanki piedalījās kaujās ar japāņiem Borneo salā līdz holandiešu kapitulācijai 1942.gada 9.martā. Daļa tanku tika zaudēti kaujās (vairāk nekā 12 tanki tika zaudēti kaujās pie Bandungu 1942.gada martā), bet daļa krita japāņu rokās, kuri tos izmantoja līdz pat 1945.gadam. Vismaz viens no tiem jau pēc Otrā pasaules kara nonāca Indonēzijas nemiernieku rokās, kuri to izmantoja cīņās pret kolonizatoriem.

VI. Visvairāk tanku tika piegādāts Beļģijai, pēc kuras pasūtījuma 1939.gadā Vickers izgatavoja un piegādāja 42 tankus M1935 (Beļģijā tanki saņēma apzīmējumu T.15). Tanki nonāca visos abu Beļģijas kavalērijas divīziju pulkos. Katra pulka rīcībā nonāca 6 tanki. Bez tam pa trīs tankiem tika nodoti 1. un 2. Ardēnu strēlnieku divīzijas rīcībā. 1940.gadā daži T.15 nonāca vācu rokās, kuri tos izmantoja policijas un apsardzes dienestā okupētās Beļģijas teritorijā.

VII. 1935.gada septembrī 4 M1936 pasūtīja Ķīna. Ķīnai paredzētie tanki bija radioficēti, un tika piegādāti 1936.gadā. Tanki tika iekļauti 2.tanku bataljonā, kurš bija dislocēts Šanhajā. Tanki piedalījās kaujās pret japāņiem pie Šanhajas laika posmā no 1937.gada 13.augusta līdz 9.novembrim. Tā kā ķīniešu karaspēks bija slikti apmācīts, tā bruņutehnikas zaudējumi sastādīja vairāk nekā 50%. Par to, vai kāds no ķīniešu M1936 tankiem pēc kaujām saglabājās, ziņu nav.

VIII. 1937.gadā 12 M1934 tankus pasūtīja Argentīna, kurai tanki tika piegādāti 1938.gada sākumā. Tanki tika izmantoti tankistu apmācībās un armijas manevros un no bruņojuma tika noņemti 1946.gadā.

Kopumā Vickers - Armstrong saņēma pasūtījumus 235 tanku ražošanai - 19 M1933 (1 Somijai,16 Lietuvai, 2 Šveicei), 16 M1934 (12 Argentīnai, 4 Šveicei), 42 M1935 (Beļģijai), 107 M1936 (16 Lietuvai, 12 Latvijai, 4 Ķīnai, 75 Nīderlandei), 6 M1937 (LatvijaI) un 45 M1938 (Command tank) (Nīderlandei). Faktiski tika uzbūvēti tikai 190 tanki.

Papildus astoņām valstīm, kas tankus nopirka tieši no ražotāja, tankus izmantoja arī Lielbritānijas, Grieķijas, Vācijas un Padomju armijas.