Dalībnieks:Simko

Korupcijas novēršana

Korupcijas novēršana ir viens no būtiskākajiem virzieniem tiesiskās kartības nostiprināšanā un noziedzības apkarošanā. Korupcija kā sociāli nelabvēlīga parādība rada ļaunumu jebkurai valstij, grauj tās politisko, ekonomisko, sociālo un tiesisko pamatu, deformē sabiedrības tiesisko apziņu, mazina reformu efektivitāti.

Latvijā korupcija ir izplatīta, un arī mūsu valstī ir vērojams augsts korupcijas latentitātes līmenis. Lai gan korupcijas ierobežošanā krimināltiesiskiem līdzekļiem ir liela nozīme, tomēr īsti efektīvi tie var būt tikai saistībā ar citiem pasākumiem, kas var būt morālo uzskatu ietekmēšana, kur sevišķi nozīmīgi ir morālo uzskatu veidotāji – skola, ģimene, kultūra, reliģija un politiskie grupējumi. Un tikai nākamais līmenis ir morāles grāvēju – korumpantu – sodīšana. Nozīmīgi pasākumi ir arī valsts administrācijas iekšējas regulēšanas sakārtošana, izmantojot iekšējos uzvedības kodeksus, un stabilitāte valsts administrācijā, jo mūžīgās reformas ir pateicīga vide korupcijas uzplaukumam.

Pirmkārt, veidojot normatīvos aktus, kas regulē amatpersonas uzvedību, rodas iespēja arī precīzi noteikt atbildību par amatpersonas darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu. Kā problēma koruptīvu darbību kriminalizēšanai jāatzīst arī tas apstākļus, ka š1adus nodarījumus nereti izraisa pastāvošā sistēma, nevis sliktā audzināšana vai personas kriminālas noslieces. Tāpat jāņem vērā, ka korupcijas izplatībā noteicošs faktors ir ne tikai to amatpersonu skaits, kas pieprasa vai ir gatavs ņemt kukuli, bet arī to personu skaits, kas ir gatavas piedāvāt un dot kukuli, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu.

Otrkārt, korupcijas profilaksei un cīņai pret to, izmantojot krimināltiesiskus līdzekļus, jānoskaidro, cik efektīva būs atbilstošu nodarījumu kriminalizēšana, vai arī pietiks ar citu, mazāk represīvu, līdzekļu izmantošanu.Ja tomēr kāda darbība ir kriminalizējama vai jau kriminalizēta, ir jābūt skaidrībai, kādas ir atbilstošās krimināllikuma normas piemērošanas robežas, kā pilnveidot normu un tās piemērošanas praksi.

Treškārt, nereti korupciju izraisa nevis tieksme ar negodīgiem līdzekļiem panākt kādu sev vēlamu prettiesisku amatpersonas lēmumu, bet gan gluži vienkārši paātrināt administratīvo procesu konkrēta lēmuma pieņemšanā, jo atsevišķos gadījumos administratīvais process ir ļoti garš. Persona ir neinteresēta maksāt paaugstinātu nodevu, un arī amatpersonai dažkārt var rasties kārdinājums saņemt kukuli.

Korupciju veicina daudzi faktori –valsts iestāžu struktūru nesabalansētība, funkciju dublēšana, informācijas deficīts, nepilnības likumdošanas aktos. Nepieciešama lielāka atklātība valsts un pašvaldību dienesta darbā. Jāpaaugstina ierēdņu atbildība par viņu pieņemtajiem lēmumiem, samazinot ierēdņu skaitu lai paaugstināt ierēdņu algu un viņu sociālās garantijas. Ļoti efektīvs, bet grūti realizējams pasākums korupcijas novēršanā un apkarošanā ir sabiedrības tiesiskās apziņas celšana. Tieši sabiedrības attieksme nosaka to, vai valsti ir ētiski ņemt kukuļus un ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli.

--Simko