Dalībnieks:VladS/raksts par ERP
Ievads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Definīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
ERP[1] (no angļ. Enterprise Resource Planning System - Uzņēmuma Resursu Plānošanas Sistēma)- Pirmkārt, tā ir informācijas sistēma uzņēmuma resursu plānošanai un identificēšanai, kura ir nepieciešama pārdošanai, ražošanai, iegādei un uzskaitei, klientu pasūtījumu izpildīšanai.
Otrkārt, tā ir uzņēmuma visu resursu efektīvas plānošanas un vadīšanas metodoloģija, kura nepieciešama pārdošanai,ražošanai, pirkšanai un uzskaitei, izpildot klienta pasūtījumus, ražošanas, distribūcijas un pakalpojumu sfērās.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagājušā gadsimta 60. gados sākās plaša datortehnikas pieletošana uzņēmuma darbības automatizēšanai. Tajā laikā parādījās pirmā sistēma MRP - Material Requirement Planning - Nepieciešamo Materiālu Plānošana.
Būtisku problēmu dēļ, MPR sistēmas nefiksēja uzņēmuma ražošanas spēju, tie attīstījās līdz MRP II - Manufacturing Resource Planning - Ražošanas Resursu Plānošana. Galvenā atšķirība starp MRP II un MRP ir tāda, ka MRP II sistēmas fiksē visus uzņēmuma resursus, iekļaujot finanšu un kadru resursus.
Tālāka sistēmu attīstīšanās nonāca jau pie pazīstamās ERP sistēmas.[1]
ERP pamati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Koncepcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
ERP sistēmas paredzētas izmantot, lai pārvaldītu uzņēmuma finanšu un saimniecisko darbību. Tos pielieto, lai parādītu uzņēmuma vadībai operatīvo informāciju, kura nepieciešama pārvaldīšanas lēmumu pieņemšanai, kā arī uzņēmuma elektroniskās infrastruktūras dibināšanai datu apmaiņā ar piegādātājiem un patērētājiem. Vienota sistēma var pārvaldīt loģistikas, distribūcijas, uzkrājumu, piegādes, grāmatvedības uzskaites u.c. darbību.
ERP funkcionālie bloki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tipiskās ERP sistēmas satur sekojošus funkcionālus blokus: [2]
- Ražošanas un pārdošanas plānošana. Bloka uzdevums - pamatprodukcijas ražošanas plāna izstrāde;
- Pieprasījuma pārvalde. Bloka uzdevums - prognozēt produkcijas nākotnes pieprasījumu, pasūtījumu apjomu noteikšanai, distribūtoru pieprasījumu noteikšana, pieprasījumu uzņēmuma iekšienē utt.
- Palielinātas ražotspējas plānošana. Izmanto, lai konkretizētu ražošanas plānus un to izpildīšanas pakāpes noteikšanai;
- Ražošanas pamatplāns. Tiek noteikts beigu produkcijas apjoms un to izgatavošanas laiks;
- Materiālu vajadzības plānošana. Tiek noteikti materiālu resursi un to piegādes laiki plāna izpildīšanai;
- Izstrādājuma specifikācija. Tiek noteikts izstrādājuma beigu sastāvs, materiālu resursi, kuri nepieciešami to izstrādei;
- Nepieiciešamās jaudas plānošana. Dotajā plānošanas etapā detalizētāk par iepriekšējiem etapiem, tiek noteikta nepiciešamā ražošana jauda;
- Maršrutēšana/darba centri. Tiek konkretizēta ražošanas jauda atsevišķos līmeņos un izstrādājuma ražošanas maršruti;
- Plānu pārbaude un korekcija pēc jaudas;
- Iegādes, pārdošanas un uzkrājumu pārvalde;
- Finanšu pārvalde;
- Izdevumu pārvalde;
- Projektu/programmu pārvalde;
- Personāla pārvalde.
Papildus, ERP sistēmai jābūt iespējai elektroniskai datu apmaiņai ar citu programmatūru, kā arī modelēt situācijas saistītas ar plānošanu un prognozēšanu.
Ieviešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klasiskās ERP sistēmas, atšķiribā no tā saucamās "box" programmatūras, attiecas pie "smagās" programmatūras kategorijas, pieprasot ilgu konfigurācijas laiku pirms darbības uzsākšanas. Izvēle, iegāde un ieviešana pieprasa rūpīgu plānošanu sadarbībā ar partnerkompāniju - piegadātāju vai konsultantu.[2]
Galvenais, izvēloties ERP sistēmu - noteikt, kādas jaunas priekšrocības dos tās ieviešana uzņēmumam. Nepieciešms detalizēti saprast, ko var dot ERP sistēma biznesam, kādus mērķus ļaus realizēt un kādu ietekmi var izrādīt uz uzņēmuma rentabilitāti un produkcijas pašizmaksām. Jāatcerās, ka ERP sistēmas izmaksas nevarētu būt dargākas par visa uzņēmuma izmaksām!
Gatavus risinājumus var nosacīti iedalīt lokālajās, vidējās un lielās integrācijas sistēmās. Atšķirībā no biznesa izmēriem, pamatmērķiem un budžeta, uzņēmuma vadībai pašai jānoteic, kurš risinājums ir vispiemērotākais tieši šim uzņēmumam. Tabulā ir parādīts kā var atšķirties izstrādes laiki un izmaksas no sistēmas uz sistēmu.[2]
| Lokālās sistēmas | Mazās integrācijas sistēmas | Vidējās integrācijas sistēmas | Lielās integrācijas sistēmas | |
|---|---|---|---|---|
| Ieviešana | Parasts,"box" variants | Posmsecīgs vai "box" variants. Vairāk par 4 mēnešiem | Tikai posmsecīga. No 6 līdz 9 mēnešiem | Posmsecīga, sarežģīta. No 9 līdz 12 mēnešiem, varbūt vairāk |
| Funkcionalitāte | Uzskaites sistēmas (pēc virzieniem) | Kompleksa uzskaite un finanšu pārvalde | Kompleksa pārvalde: uzskaite, pārvalde, ražošana | Kompleksa pārvalde: uzskaite, pārvalde, ražošana |
| Izmaksu attiecība licence/ieviešana/aparatūra | 1/ 0.5/ 2 | 1/ 1/ 1 | 1/ 2/ 1 | 1/ 1-5/ 1 |
| Aptuvenā cena | 5-50 tūkst. doll. | 50-300 tūkst. doll. | 200-500 tūkst. doll. | 500 tūks. > 1 milj. doll. |
Priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmkārt, bez ERP sistēmas, uzņēmumam jāstrādā ar vairākām aplikācijām, kuras nespēj sadarboties viena ar otru. Vienota sistēma ļauj brīvi pārvaldīt tādas lietas kā ražošana, loģistika, distribūcija, krājumi, piegāde u.c.
Otrkārt, mūsdienās ERP sistēmas pielieto datoru aizsardzībai, pieejas tiesību ierobežošanai gan no ārējiem ļaundariem (rūpniecības spiegiem), gan no iekšējiem (izlaupītājiem).
Treškārt, ERP palīdz: palielināt efektivitāti un ražotspēju, samazināt izmaksas, labāk apkalpot klientus, labāk prognozēt uzņēmuma nākotnes darbības virzienu.
[3][4]
Trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Neskatoties uz visiem ERP plūsiem tai piemīt, kā jebkurai citai sistēmai, savi ierobežojumi un trūkumi. Galvenās problēmas parādās, pie uzņēmējiem, kuri nevēlas ieguldīt nepieciešamos līdzekļus personāla apmācīšanai darbā ar ERP sistēmu.
Turpinājumā apskatīsimies ierobežojumus kopumā:
- Kadru maiņa uzņēmumā. Jaunie menedžeri, kuri maz pazīstami ar pielietojamu ERP sistēmu, var piedāvāt izmaiņas biznesa-procesos, kas maz atbilst optimālai ERP darbībai;
- Individuālās piestrādes iespējas ierobežotas. Dažreiz tāda piestrāde var iekļaut struktūras izmaiņas ERP programmatūrā, kas parasti nav pieļaujams no izstrādātāja puses;
- ERP sistēmas uzstādīšana varētu izmaksāt ļoti dārgi;
- ERP sistēmas bieži nav elastīgas un tos grūti pielāgot noteiktas kompānijas biznes-procesiem;
- ERP sistēmas varētu būt saržģītas izmantošanā;
- Sistēma var ciest no "vājā posma" problēmas, t.i. viena partnera vai vienas apakšnodaļas neefiktivitāte var ietekmēt citus dalībniekus;
- Slepenas informācijas neizplatīšanās pasākumi starp apakšnodaļām var samazināt programmatūras efektivitāti;
- Bieži sastopamas problēmas savienojamību ar vecām partneru sistēmām.[3]
Eksistē maldīšanās, ka dažreiz ERP sistēmu grūti vai pat neiespējami pielāgot uzņēmuma dokumentu apgrozībai un tās specifiskiem biznes-procesiem. Jebkurai ERP sistēmas ieviešanai, pirmkārt, notiek uzņēmuma biznes-procesa aprakstīšanas etapus ERP sistēmu var uzskatīt par kompānijas virtuālo projekciju.
ERP tirgus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pasaulē eksistē ļoti daudz gan atvērto(open source)/bezmaksas, gan maksas ERP sistēmas. Lielāku tirgus daļu aizņem tādas kompānijas kā: SAP AG, Oracle, The Sage Group, Microsoft Dynamics un citi.
Konkrētāk ERP sistēmu ražotāju sarakstu un to aprakstus var apskatīt šeit.