Pāriet uz saturu

Dalībnieks:Wiki8634/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Karsējamās tabakas produkti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karsējamās tabakas (“heat-not-burn”) produkti karsē tabaku zemākā temperatūrā nekā ierastās cigaretes, kuras dedzina.[1] Tabakas karsēšanas rezultātā iegūtais aerosols satur nikotīnu un citas ķīmiskās vielas. Šie produkti pēc to lietošanas veida var būt līdzīgi ierastajai cigaretei.

Nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka karsējamās tabakas produkti ir mazāk kaitīgi nekā cigaretes. Daži tabakas ražošanas uzņēmumi apgalvo, ka karsējamās tabakas produkti ir mazāk kaitīgi, taču līdz šim tas nav pietiekami pierādīts.

Pirmie karsējamās tabakas produkti tirgū ienāca 1988. gadā, taču tolaik tie nebija komerciāli veiksmīgi. Elektronisko cigarešu popularitāte radīja iespēju arī karsējamās tabakas produktiem, ņemot vērā, ka, atšķirībā no elektroniskajām cigaretēm, karsējamās tabakas produkti spēj radīt tādas pašas sajūtas pie kādām pieraduši ierasto cigarešu smēķētāji. Patlaban šos tabakas produktus izstrādā un ievieš lielākie tabakas ražošanas uzņēmumi.

A in Doushe cave, , from the 8th millennium BC.


A in Doushe cave, , from the 8th millennium BC.

Ietekme uz veselību

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgalvojumi par karsējamās tabakas produktu kaitējumu mazinošajām īpašībām lietotāja veselībai salīdzinājumā ar parastajām cigaretēm ir balstīti uz nozares finansētiem pētījumiem. Līdz šim nav pieejami neatkarīgi pētījumi, kas pamatotu šos apgalvojumus. Daži zinātnieki uzskata, ka karsējamās tabakas produkti ir tikpat bīstami kā tradicionālās cigaretes, jo šobrīd nepietiek pierādījumu, kas pietiekami izvērtētu kaitīguma samazinājumu.


Pirmais komercializētais karsējamās tabakas produkts bija bezdūmu cigarete, kuru 1988. gadā izstrādāja R. J. Reynolds, tabakas kompānijas zīmols Premier. Diemžēl vairums smēķētāju atzina šo cigareti par neērtu, daudzus neapmierināja produkta garša. Produkts izskatā līdzinājās ierastajai cigaretei, taču tam bija citāds darbības princips – ogle tika sakarsēta līdz temperatūrai, kurā sāk izdalīties tvaiks, bet nerodas liesma. Šis tvaiks plūst caur apstrādāto tabaku, kas satur vairāk kā 50% glicerīna, lai radītu nikotīnu saturošu aerosolu, ko tabakas patērētājs ieelpo. Tomēr tika novērots daļējs degšanas process, kas nav raksturīgi jaunākām karsējamās tabakas ierīcēm. 1989. gadā, pēc tam, kad produkta izstrādei bija iztērēti 325 miljoni ASV dolāru, Reynolds izņēma produktu no apgrozījuma. Galvenais iemesls bija tas, ka vairākas organizācijas rekomendēja ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei ierobežot šo produktu vai vismaz regulēt tāpat kā zāles.

Zīmola Premier produkta koncepts vēlāk tika attīstīts un 1994. gadā atkārtoti izlaists tirgū kā produkts ar nosaukumu Eclipse, kas ierobežotā daudzumā bija pieejams līdz 2015. gadam.

Philip Morris International (PMI) 1998. gadā uzsāka ražošanu cigaretei, kas tika ievietota speciālā karsēšanas ierīcē Accord, ar baterijām darbināmā ierīce bija peidžera izmērā. 2007. gadā Phillip Morris International uzsāka Heatbar ražošanu. Šoreiz šī sildīšanas ierīce jau bija mobilā telefona izmērā un sildīja speciāli izstrādātas cigaretes, neradot degšanas procesu. Priekšrocība bija iespēja samazināt pasīvo smēķēšanu, tomēr šīs karsēšanas ierīces ražošana tika pārtraukta, jo netika sasniegta pietiekama lietotāju atsaucība. Accord un Heatbar ierīces ir priekšteči PMI izstrādātajiem karsējamās tabakas produktiem mūsdienās.

Pieaugošā elektronisko cigarešu popularitāte un fakts, ka tās nespēj sniegt tādu pašu lietotāja pieredzi kā ierastās cigaretes, dod iespēju karsējamās tabakas produktiem. Patlaban šos produktus ievieš lielākās tabakas ražošanas kompānijas. PMI paredz nākotni bez tradicionālajām cigaretēm, taču sociālie aktīvisti un industrijas analītiķi apšauba iespējamību aizstāt tradicionālo cigarešu smēķēšanu ar tādiem produktiem, kā elektroniskās cigaretes vai karsējamās tabakas produkti, piemēram IQOS.

Karsējamās tabakas produktu sistēma veidota tā, ka tabaka nedeg, bet gan tās sastāvdaļas tiek sakarsētas un aerosolizētas. Produkti ir izstrādāti pēc līdzības citiem viegli uzliesmojošiem produktiem. Tabakas vienību iespējams savienot ar karsēšanas elementu, sniedzot lietotājam iespēju izvēlēties starp vairākiem karsējamās tabakas produktiem. Vēl viens karsējamās tabakas produkts ir beramās tabakas tvaicētājs (vaporizer), tas nozīmē, ka beramā tabaka tiek ievietota nodalījumā, kurš tiek elektriski karsēts.

3T, ko ražo Vapor Tobacco, tika izstrādāts 2014. gada decembrī. Ierīcē izmanto patentētu ūdens sistēmu, kurā vēlamās sastāvdaļas tiek ekstrehētas no ūdens. Šķidrums ir sajaukts ar glicerīnu un aerosolizēts, izmantojot elektrisko karsēšanas sistēmu. Izmantotie organiskie šķidrumi tiek ražoti no organiskās tabakas, organiskā glicerīna un ūdens.

British American Tobacco (BAT) 2016. gadā Japānas tirgū ieviesa karsējamās tabakas ierīci ar nosaukumu Glo. Glo darbojas ar baterijām un izmanto tabakas karsējamo elementu. 2017. gadā BAT Kanādas tirgū ieviesa i-Glo, 2015. gadā Rumānijas tirgū BAT ienāca ar produktu glo iFuse. Tas darbojas izmantojot maināmu kārtridžu, kas sastāv no tabakas un nikotīna šķirdruma ar garšu.

IQOS “I-Quit-Ordinary-Smoking” (latviešu valodā abreviatūra nozīmē “es atmetu tradicionālo smēķēšanu”) produkts pasaulē tika prezentēts 2014. gada 26. jūnijā. Šo produktu izplata tabakas kompānija Philip Morris International (PMI), produktu ieviešot papildu tādiem zīmoliem kā Marlboro un Parliament. Sākotnēji 2014. gadā IQOS tirdzniecība tika uzsākta Japānā un Itālijā pakāpeniski ieviešot arī citās valstīs. Līdz 2018. gada vidum IQOS jau bija pieejams vairāk nekā 40 valstīs, turpinot palielināt savu ražošanas jaudu ik gadu. IQOS ierīces nav pieejamas ASV tirgū. PMI ir iesniegusi divus pieteikumus ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei un gaida lēmumu, norāda CNBC. Pirmais pieteikums paredz atļauju tirgot IQOS ASV tirgū, kamēr otrs ļautu pozicionēt IQOS kā mainīta riska tabakas produktu (modified risk tobacco product), šāda pozīcija pieprasa zinātniskus pierādījumus. ASV Pārtikas un zāļu pārvalde izvērtē Philip Morris datus, vairākus neatkarīgus pētījumus, tai skaitā arī Pārtikas un zāļu pārvaldes pašu laboratorijas datus. Pagaidām nav dota atļauja nevienam no šiem pieprasījumiem. PMI plānojis, ka brīdī, kad tiks pārdoti 30 miljardi produkti, IQOS peļņa pieaugs par 700 miljoniem ASV dolāru. Philip Morris 2016. gadā iztērēja 500 miljonus eiro IQOS ierīces ražošanā un izstrādē.

IQOS sastāv no lādētāja, kas ir apmēram mobilā telefona izmērā, un turētāja, kas pēc izskata atgādina pildspalvu. Turētājā tiek ievietota vienreiz lietojamā tabakas vienība, kas vizuāli nedaudz atgādina īsu cigareti. Tabaka tiek karsēta līdz 350 oC grādu temperatūrai, izdalot aerosolu, kas satur nikotīnu un citas ķīmiskās vielas. Izdalītā nikotīna daudzums var likties nedaudz spēcīgs smēķētājiem, kas lieto vieglākas cigaretes. Produkta lietotāji ir novērojuši, ka produkts izdala mazāk smaržu un nepiesūcina apģērbu salīdzinājumā ar ierastajām cigaretēm.

PMI mērķis ir veicināt to, ka pieaugušie smēķētāji pāriet uz karsējamās tabakas lietošanu. IQOS tiek pozicionēts kā alternatīva cigaretēm. PMI atzīst, ka viņi apzinās, ka IQOS var izraisīt tikpat lielu atkarību kā smēķēšana, tādēļ produktus tirgojot pievieno brīdinājumu, kas iesaka atturēties no tabakas lietošanas kopumā.

  1. Kļūda atsaucē: tika izmantota Cap2016 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta