Apskatīt Depresija (psihisks stāvoklis) izejas kodu

{{Atsauces+}}{{Infobox medical condition (new)
| name          = Depresija
| image         = A man diagnosed as suffering from melancholia with strong su Wellcome L0026693.jpg
| caption       = Cilvēka litogrāfija, kuram diagnosticēta melanholija un spēcīga tieksme uz pašnāvību 1892. gadā
| treatment     = [[Psihoterapija]], [[psihofarmakoloģija]]
| specialty     = [[Psihiatrija]], [[psiholoģija]]
| causes        = Smadzeņu ķīmija, ģenētika, dzīves notikumi, medicīniskie apstākļi, personība
| diagnosis     = Pacientu veselības aptauja, Beck Depression Inventory (BDI)
| differential  = [[Trauksme]], [[bipolāri traucējumi]], [[robežstāvokļa personības traucējumi]]
| prevention    = Sociālie sakari, fiziskās aktivitātes
}}

'''Depresija''' ir psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums, zema aktivitāte. Šāds stāvoklis ietekmē cilvēka [[domāšana|domas]], [[uzvedība|uzvedību]], [[motivācija|motivāciju]], [[jūtas]] un labsajūtu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.depresija.lv/depresija/kas-ir-depresija-2/|title=Kas ir depresija? - Depresija|website=www.depresija.lv|access-date=2023-01-23}}</ref> Raksturīgi simptomi ir [[skumjas]], apgrūtināta domāšana un koncentrēšanās spēju samazināšanās, kā arī ievērojams [[ēstgriba|apetītes]] un [[miegs|miega]] laika pieaugums vai samazināšanās. Cilvēkiem, kuriem ir depresija, var būt arī [[pašnāvība|pašnāvnieciskas]] domas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/depresija_148x210.pdf|title=Kas ir depresija?|last=Veselības ministrija|access-date=23.01.2023|date=23.01.2023}}</ref> Depresija var būt gan īslaicīga, gan ilgstoša. Viena no pirmajām depresijas pazīmēm ir [[anhedonija]], tas ir, patoloģiska nespēja just patiku un prieku noteiktās aktivitātēs, kas parasti cilvēkiem liek pasmaidīt, justies labāk. Depresija ir raksturīga arī nopietnākiem garastāvokļa traucējumiem, piemēram, [[rekurenti depresīvi traucējumi|rekurentiem depresīviem traucējumiem]] (klīniskajai depresijai) vai [[pastāvīgi depresīvi traucējumi|pastāvīgiem depresīviem traucējumiem]]. Depresija ir ārkārtīgi heterogēns traucējums, kurš var izpausties individuāli.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiek.lv/raksti/depresijas-izpausmes|title=Depresijas pazīmes|website=Tiek|access-date=2023-01-23|language=lv-LV}}</ref> Statistikas dati liecina, ka katrs astotais cilvēks dzīves laikā sastopas ar depresiju, ko būtu nepieciešams ārstēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vivendicentrs.lv/lv/services/psihiatrija-psihoterapija/depresija|title=Depresija|website=www.vivendicentrs.lv|access-date=2023-01-23}}</ref>

[[Attēls:Allegory on Melancholy Met DP885774.jpg|thumb|[[Alegorija]] par melanholiju, no 1729–1740 gada, [[oforts]] un gravējums [[Metropolitēna mākslas muzejs|Metropolitēna mākslas muzejā]] (Ņujorka)]]

== Pazīmes ==
Pēc slimību klasifikatora (SSK-10) depresija var izpausties kā:

* nomākts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla;
* pazeminātas intereses un spēja izjust prieku;
* nogurdināmība, enerģijas trūkums.

* pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas izjūta;
* pazemināts pašvērtējums;
* neizlēmība, grūtības plānot vai koncentrēties,
* atmiņas traucējumi, domāšanas gausums;
* psihomotoras izmaiņas
* jebkādi miega traucējumi;
* pazemināta apetīte;
* suicidālas domas vai uzvedība.<ref name=":0" />
Depresija vīriešiem izpaužas arī kā dusmas un aizkaitināmība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiek.lv/raksti/viriesi-depresija-aizkaitinati|title=Vīrieši depresijā – aizkaitināti|website=Tiek|access-date=2024-06-19|date=2024-03-20|language=en-US}}</ref>

== Ārstēšana ==
Kā liecina Latvijas Psihiatru asociācijas veiktais pētījums, pacienti paši neatpazīst slimību un arī ilgstošus simptomus pieņem kā normālu, pārejošu emocionālo stāvokli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/ka-atpazit-depresiju-pirms-ta-parnem-sava-vara|title=Kā atpazīt depresiju, pirms tā pārņem savā varā?|website=medicine.lv|access-date=2023-01-23|date=2021-09-24|language=lv}}</ref> 

Sarunā ar speciālistu (psihiatru vai ģimenes ārstu) tiek noskaidrotas pacienta sūdzības, domas, sajūtas, uzvedības veidi. Depresijas diagnoze tiek noteikta, ja pacienta sūdzības atbilst noteiktiem Starptautiskās slimību klasifikācijas kritērijiem. Atsevišķos gadījumos sarunas laikā tiek izmantoti īpaši diagnostiskie testi. Lai precizētu depresijas diagnozi un izslēgtu fiziskas saslimšanas iespējamību, ārsts papildus nozīmē izmeklējumus un analīzes.

Depresiju ārstē ar medikamentiem un psihoterapiju. Depresijas ārstēšanā izmantotie jaunākās paaudzes medikamenti, kuru lietošana saskaņota ciešā sadarbībā ar ārstu, ir efektīvs līdzeklis depresijas uzveikšanai līdz pat pilnīgai izveseļošanās iespējai bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rpnc.lv/pacientiem-un-tuviniekiem/depresija/|title=Depresija|website=RPNC|access-date=2023-01-23|language=lv}}</ref>

== Saistība ar citām slimībām ==
Lielai daļai cilvēku ar depresiju ir arī [[Trauksmes traucējumi|trauksmes traucējumu]] iezīmes.<ref name=":0" />

Daudzi cilvēki ar citām saslimšanām piedzīvo depresiju. Vidēji 15–20% pacientu ar sirds slimībām atbilst depresijas diagnostiskajiem kritērijiem, tomēr vēl lielākam pacientu īpatsvaram (40–65%) tiek novēroti tikai daži depresijas simptomi, kas neatbilst depresijas diagnozei vai arī tie nav smagi, taču arī tie var negatīvi ietekmēt sirds veselību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/jaunumi/jelena-vrublevska-depresija-ka-pietiekami-neapzinats-sirds-slimibu-riska-faktors|title=Jaunumu raksts|website=Ārsts.lv|access-date=2023-01-23|language=lv}}</ref>

==== Pēcdzemdību depresija ====
Ar pēcdzemdību depresiju saskaras 10-20% sieviešu un ap 10% vīriešu. Tā sākas 2-6 nedēļu laikā pēc dzemdībām, bet līdz bērna pirmajai dzimšanas dienai visa depresija tiek kvalificēta kā pēcdzemdību depresija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://debesmanna.com/pecdzemdibu-depresija/|title=Pēcdzemdību depresija – Debesmanna|access-date=2023-11-06|language=lv}}</ref> Palīdz  medikamenti kombinācijā ar psihosociālām un psiholoģiskām intervencēm - regulāra psihoterapija, atbalsta grupas, kopīgas pastaigas ar citiem, PEP mammu, dūlu un citu atbalsta personu vizītes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiek.lv/raksti/pecdzemdibu-depresija|title=Pēcdzemdību depresija|website=Tiek|access-date=2023-11-06|date=2023-11-06|language=en-US}}</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{psiholoģija-aizmetnis}}
{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{Medical resources
| DiseasesDB      =3589
| ICD10           = {{ICD10|F32.8}}
| ICD9            = <!-- {{ICD9|xxx}} -->
| ICDO            =
| OMIM            =
| MedlinePlus     =
| MeshID          =D003863
| GeneReviewsNBK  =
| GeneReviewsName =
}}
[[Kategorija:Psiholoģija]]
[[Kategorija:Psihiatrija]]
[[Kategorija:Emocijas]]