Diskusija:Vērtums

Vai jēdziens "vērtums" ir iekļauts kādā latviešu valodas vārdnīcā? Man izdevās atrast tikai ZA Terminoloģijas komisijas definīciju ("Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa — vadības informācija piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās."), ar kuru nepāprotami domāts kas cits. --Tail 15:34, 27 novembrī, 2006 (UTC)

vērtums = kultūrai

Terminoloģijas komisija 17.12.2001 tomēr nonāca pie secinājuma, ka tas tomēr ir aizņemts. http://termini.lza.lv/article.php?id=54

"LZA Terminoloģijas komisija par rating ekvivalentu latviešu valodā šajā nozīmē atzīst terminu vērte un līdz ar to arī vārdu savienojumus popularitātes vērte, uzticamības vērte, zināšanu vērte, lietpratības vērte u. tml. Un rating scale ir vērtes skala, rating table — vērtes tabula.

(Piebilde. Nozīmes ziņā latviešu valodā šajā funkcijā varētu būt arī vārds vērtums, diemžēl tas jau aizņemts folkloristikas terminoloģijā.)" Aivarsz Vēl 2006. gada pavasarī konsultējos ar Valentīnu Skujiņu un viņa atbalsta vārda "Vērtums" lietošanu šajā nozīmē kultūras nozarē.

Tad vārds ir oficiāli pieņemts un parādās arī vārdnīcās? Katrā ziņā tā pati komisija vēlāk (2002. gadā) acīmredzot pieņēmusi payload tulkojumu kā "vērtums", par spīti šim iepriekšējam apgalvojumam, ka tas aizņemts. --Tail 18:42, 27 novembrī, 2006 (UTC)

Pienāks darba diena, jāpainteresējas Terminoloģijas komisijā. Vārdnīcās neesmu šo vārdu redzējis, bet faktiski šis termins varētu būt arī vienāds abās sfērās, jo informācijas vērtīgā daļa tā ir gan elektronikā, gan kultūrā. Līdzīga diskusija varētu izvērsties arī par vārdu "vērte". Aivarsz

Problēma ir tā, ka, ja šis jēdziens (tā nozīme folkloristikā) nekur oficiāli nav definēts, raksts par to var būt tikai original research. Ja vārda definīcija nav pieņemta, Vikipēdija to nedrīkst izdomāt. (Mums šāda veida problēmas jau ir bijušas.) --Tail 03:34, 29 novembrī, 2006 (UTC)

Tad mana vēlme būtu, lai šis jēdziens tiek pieņemts kā termins. Ierosināju diskusiju vēstkopā folkloristi@folklora.lv un jānoskaidro Terminoloģijas komisijas viedoklis. Tad jau, cerams, nonāksim pie kāda rezultāta. Pagaidām, ja iespējams, lai tas paliek šādā statusā, kā ir. Redz' sabiedrībā šis vārds jau tiek lietots šādā nozīmē un tas būtu tikai laika jautājums, lai tas parādās vārdnīcās. Ja vikipēdija būtu pirmā no tām, kāda problēma? Aivarsz

Kā minēts saitē uz angļu Vikipēdiju (no original research), viens no Vikipēdijas pamatprincipiem ir nesaglabāt neapstiprināmu informāciju, jo nav iespējams pārbaudīt vai tā atbilst patiesībai. Piemēram, patlaban definīcijā rakstīts, ka vērtums ir "latviešu dzīvesziņas" (jau pietiekami nekonkrēti) teksti un tautas kultūras vērtīgā daļa (kura daļa ir nevērtīga?), kas pats par sevi jau ir pretrunīgi. Es teikšu godīgi – man tas viss šķiet par poētisku un nebūt ne neitrāli, kā tas nepieciešams enciklopēdijā. Es visnotaļ cienu folkloru un būtu ļoti pārsteigta, atklājot, ka zinātnieki lieto jēdzienu "labā folklora" (vismaz saskaņā ar rakstu tieši to nozīmē "vērtums"). --Tail 12:51, 29 novembrī, 2006 (UTC)

Manuprāt, ar šī "jēdziena kā termina pieņemšanu" terminoloģijas komisijā vai kur citur vien nepietiek: kamēr tas nebūs iegājies folkloristikas (kā zinātnes) praksē, proti, netiks lietots gana daudzu folkloristu darbos, vai arī nebūs gana plaši izplatīts sabiedrībā (ne tikai ļoti šaurā tās daļā), tikmēr tā vieta Vikipēdijā nudien būs apšaubāma. Būdams filoloģijas students, es nekad neesmu sastapies ar šādu jēdzienu, un to var arī itin viegli saprast: jēdziena definīcija, kāda tā redzama pašreizējā rakstā, ne tuvu nav zinātniska. --Dekaels 15:56, 29 novembrī, 2006 (UTC)

OK, raudzīsim konkretizēt. Tādēļ jau šo šķirkli ierakstīju, lai izraisītu diskusiju. Protams, šis ir jaunvārds, bet ne manis izdomāts. Folkloristi visi zina par šo vārdu, bet tā nozīme nav vienprātīgi apstiprināta. Arī daudzi citi termini tiek lietoti tikai šaurā speciālistu lokā, bet tas nav netraucē to iekļaušanai enciklopēdijās. Krūmiņu Jāņa dotais apraksts ir pamats šī jaunvārda definīcijai, jo jau viņš konstatēja nepieciešamību atšķirt no visas folkloras apjoma tās vērtīgo daļu. Kā zināms, pie folkloras pieder arī tādi teksti, kuri nav lietojami kā tautiskās dzīvesziņas (daži saka: reliģijas) pamatu, piemēram: skaitāmpanti, buršanās, māņi, briesmu stāsti, palamas utt. To vērtību, protams, katrs nosaka subjektīvi, bet te ir dota iespēja vērtumā iekļaut to, kas nu kuram šķiet vērtīgs, arī apspriežot un vienojoties ar citiem. Par folkloru mūsu sabiedrībā, diemžēl, valda mitoloģizēts uzskats, ka tā visa ir laba, pozitīva, bet tā tas nav. Ne visas zināšanas, kas tiek pārmantotas dažādos sabiedrības slāņos un vecumu grupās no paaudzes paaudzē, ir vispāratzītas kultūras vērtības. Aivarsz 20:49, 29 novembrī, 2006 (UTC)

Pirmkārt, par jēdziena lietojumu. Ar to, ka "folkloristi visi zina šo vārdu" vēl nepietiek - tam jātiek arī lietotam, turklāt zinātniskās publikācijās u.tml.

Otrkārt, par pašu jēdzienu un tā skaidrojumu. Jau no definīcijas ir skaidrs, ka zinātniskā diskursā šāds jēdziens kā termins nav lietojams. "Vērtīgās" un "nevērtīgās" folkloras nošķīrums ir galēji subjektīva (un nekādi ne zinātniska) rīcība, un, pasludinot par kritēriju tās derīgumu "tautiskās dzīvesziņas" veidošanai, manuprāt, nepārprotami tiek braukts reliģijas lauciņā. Ja jēdziens "vērtums" ieiesies kā, piemēram, konkrēta folkloras materiālu kopuma apzīmējums kādā reliģiskā sistēmā (uz ko nepārprotami rakstā sniegtajā citātā tēmē Jānis Krūmiņš), tad par to, protams, var būt raksts Vikipēdijā - tikai pilnīgi skaidri minot, kādā kontekstā tas tiek lietots (un pasakot, kurš tieši un ko uzskata par vērtīgu un nevērtīgu un kāpēc). Nevar to vienkārši nosaukt par "tautas kultūras vērtīgo daļu" - ar ko tad, piemēram, buramvārdi būtībā ir nevērtīgāki par tautasdziesmām? (No folkloristikas kā zinātnes viedokļa tie ir vienlīdzīgi vērtīgi folkloras žanri.) Objektīvi raugoties, folklora nevar būt vērtīga un nevērtīga vai pozitīva un negatīva; no folkloristikas viedokļa vienīgais vērtīguma kritērijs vēl varētu būt folkloras autentiskums, nevis morālais vai tamlīdzīga rakstura saturs (kā šajā "vērtuma" gadījumā). --Dekaels 21:46, 29 novembrī, 2006 (UTC)

Pilnībā piekrītu. Runa, tātad, ir par to, kādā kontekstā šis termins būtu lietojams. Pamatā tas būtu tautiskās reliģijas (dzīvesziņas) konteksts. Faktiski vērtums ir izlase ar specifisku nosacījumu: latvisko dzīvesziņu raksturojoši folkloras teksti. Literatūrā šāda tipa izlases, ja nemaldos, dēvē par hrestomātiju. Aivarsz 09:32, 30 novembrī, 2006 (UTC)

Bet suns ir aprakts iekš tā, ka arīdzan šajā reliģiskajā kontekstā jēdziens "vērtums" sastopams gauži maz vai gandrīz nemaz. Ja tas ieiesies plašā apritē (nu, piemēram, to pieņems un sāks aktīvi lietot kaut vai dievturi), tad tam ir vieta Vikipēdijā, citādi - ne. Pagaidām tas tomēr ir viena cilvēka radīts specifisks un pavisam maz izplatīts jaunvārds. Jāatgādina, ka Vikipēdija nevar būt kaut kādu parādību popularizētāja - tikai atspoguļotāja, un šīm atspoguļotajām parādībām jābūt pietiekami nozīmīgām. --Dekaels 15:06, 1 decembrī, 2006 (UTC)

Tātad vismaz pagaidām, cik noprotu, dzēšam? --Tail 16:42, 5 decembrī, 2006 (UTC)

Domāju, ka jā. Nav īsti nekāda pamata rakstu paturēt, un, ja kas mainīsies, varēsim to atjaunot. --Dekaels 18:59, 5 decembrī, 2006 (UTC)