Apskatīt Donbasa karš izejas kodu

{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Donbasa karš
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:Map of the war in Donbass.svg|250px]]
| caption           = Pašreizējais stāvoklis Austrumukrainas frontē 
| date              = {{dat|2014|4|6|N}} — {{dat|2022|2|24|N}}
| place             = [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] apgabals, {{UKR}}
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
* [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]
* Krievija atzīst [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanaskas]] un [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] tautu republikas 
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
| combatant1        = {{flag|Ukraina}}
| combatant2        = {{flag|Krievija}} <br /> [[Attēls: Flag of Donetsk People's Republic.svg|20px]] [[Doneckas tautas republika]]<br />[[Attēls:Flag of the Luhansk People's Republic.svg|20px]] [[Luhanskas tautas republika]]<br />
| commander1        = {{flaga|Ukraine}} [[Volodimirs Zelenskis]] <small>(2019—2022)</small><br />
{{flaga|Ukraine}} [[Petro Porošenko]] <small>(2014—2019)</small><br />
{{flaga|Ukraine}} [[Oleksandrs Turčinovs]] <small>(2014)</small><br />
| commander2        = {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Putins]]<br />
{{flaga|Doneckas Tautas Republika}} [[Deniss Pušiļins]] <small>(2018—2022)</small><br />
{{flaga|Doneckas Tautas Republika}} [[Aleksandrs Zaharčenko]] <small>(2014—2018)</small><br />
{{flaga|Doneckas Tautas Republika}} [[Pāvels Gubarevs]] <small>(2014)</small><br />
{{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Leonīds Pasečņiks]] <small>(2017—2022)</small><br />
{{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Igors Plotņickis]] <small>(2014—2017)</small><br />
{{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Valērijs Bolotovs]] <small>(2014)</small>
| casualties1       = '''Militārie zaudējumi:'''<br />~10 500<br />'''Bezvēsts pazuduši:'''<br />71<br />'''Ievainoti:'''<br />11 813
| casualties2       = '''Militārie zaudējumi:'''<br />~32 750 karavīru<br />1440 tanki<br />3528 bruņutransportieri<br />722 lielgabali<br />230 daudzstobru reaktīvie mīnmetēji<br />97 zenītartilērijas iekārtas<br />213 lidmašīnas<br />179 helikopteri<br />591 bezpilota lidaparāti<br />129 spārnotās raķetes<br />2485 automobiļi un autocisternas<br />13 kuģi un ātrlaivas<br />55 specializētās tehnikas vienības
| casualties3       = '''Civilie zaudējumi:'''<br />3344<br />'''Kopā bojāgājušie:'''<br />12 800—13 000<br />'''Kopā ievainoti'''<br /> 27 500—30 000
}}
{{infokaste+}}
<!-- {{novecojis}} -->
[[Attēls:2014 Russo-ukrainian-conflict map.svg|thumb|300px|Prokrievisko separātistu un Krievijas karaspēka kontrolētā Ukrainas teritorija 2014. gada oktobrī]]
'''Donbasa karš''' jeb '''Karš Austrumukrainā''' ({{val|uk|Війна на сході України}}) ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] Ukrainas [[Doņecas akmeņogļu baseins|Donbasa]] teritorijā ([[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]), kas sākās pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gada martā ar pret jauno Ukrainas valdību vērstām prokrieviskām demonstrācijām [[Donecka|Doneckā]], [[Luhanska|Luhanskā]] un citās Ukrainas austrumu un dienvidu pilsētās, kas pārauga vardarbīgos mēģinājumos ieņemt vietējo pašvaldību iestādes.

2014. gada aprīlī sākās [[Krievija]]s atbalstīts separātistu uzbrukums. 11. maijā Doneckas un Luhanskas apgabalā tika organizēti referendumi par atdalīšanos no Ukrainas. Šajos apgabalos pašpasludinātās "tautas republikas" paziņoja par savienības izveidošanu [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievijas]] federatīvās valsts sastāvā.

[[Ukrainas Bruņotie spēki]] maijā un jūlijā veica pretterorisma operāciju, ieņemot daļu no separātistu ieņemtajām teritorijām. 5. septembrī tika parakstīts [[Minskas protokols]], kurā abas karojošās puses noslēdza pamieru.

2015. gada janvārī separātisti uzsāka jaunu uzbrukumu. 12. februārī Minskā tika panākta jauna vienošanās par pamieru, tomēr separātisti turpināja uzbrukumu [[Debaļceve]]i un piespieda Ukrainas karaspēku pamest pilsētu.

2021. gada martā sākās [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas armijas koncentrēšanās pie Ukrainas robežām]], bet 2022. gada 24. februārī notika vēl viens [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas Bruņoto spēku iebrukums Ukrainā]].

== Priekšvēsture ==
2014. gada 28. februārī visā [[Krima]]s teritorijā specvienību karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] vēršanās pie [[Krievijas Valsts Dome]]s 1. martā ar lūgumu atļaut Krimā izmantot Krievijas karaspēku.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref>

Krievijas plašsaziņas līdzekļi prokrieviskās demonstrācijas Ukrainā un citās valstīs pēc analoģijas ar "[[Arābu pavasaris|Arābu pavasari]]" sāka dēvēt par "Krievu pavasari" ({{val|ru|Русская весна}}). Arī [[Latvija]]s prokrieviskā biedrība ''Russkaja zarja'' ("Krievu ausma") sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimas krīzi pie Krievijas Federācijas vēstniecības [[Rīga|Rīgā]] aicināja rīkot Krievijas atbalstītāju demonstrāciju.<ref>[http://www.la.lv/osipovs-girss-un-krievu-saullekts/ Franks Gordons: Osipovs, Girss un “Krievu saullēkts”] Franks Gordons, la.lv, 2014. gada 11. martā</ref>

== Norise ==

=== Līdz Krimas pievienošanas referendumam ===
[[Attēls:Federal States of New Russia in Ukraine (Envisaged).PNG|thumb|270px|Separātistu iecerētā [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievijas]] Savienības teritorija]]
2014. gada 1. martā Luhanskas apgabala padome nobalsoja par otras oficiālās valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i, bet Doneckas pilsētas dome pieņēma lēmumu atbalstīt referendumu par reģiona politisko statusu. 3. martā demonstranti ar Krievijas karogiem ieņēma Doneckas apgabala administrācijas ēku un mēģināja ieņemt arī [[Odesa]]s apgabala administrācijas ēku.

4. martā Kremlī notikušajā preses konferencē Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka ''nav nepieciešams uz Ukrainu nosūtīt Krievijas karaspēku, bet Maskava tomēr patur tiesības izmantot „visus līdzekļus” pilsoņu aizsardzībai Ukrainas austrumos''. Tāpat viņš noliedza, ka Ukrainas armijas bāzes ir ielenkuši Krievijas karavīri, jo tās it kā esot prokrieviskas „pašaizsardzības vienības” un civiliedzīvotāji.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-speka-pielietosana-ukraina-bus-tikai-pedejais-lidzeklis.d?id=44269653 Putins: Spēka pielietošana Ukrainā būs tikai 'pēdējais līdzeklis'] DELFI 2014. gada 4. martā</ref>

6. martā Ukrainas nacionālās drošības dienesta un policijas spēki atbrīvoja Doneckas apgabala administrācijas ēku un noņēma no tās jumta Krievijas karogu. 9.—11. martā prokrieviskie demonstranti ieņēma Luhanskas apgabala administrācijas ēku un pieprasīja rīkot referendumu par apgabala pievienošanu Krievijai. 13. martā Krievijas bruņoto spēku vadība pēkšņi izsludināja militārās mācības pie Ukrainas robežām [[Rostovas apgabals|Rostovas]], [[Belgorodas apgabals|Belgorodas]] un [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalos]].<ref>[http://www.nytimes.com/2014/03/14/world/europe/ukraine.html?_r=1 Russian Troops Mass at Border With Ukraine] The New York Times. 13 March 2014.</ref>

16. martā, kad Krimā un Sevastopolē notika referendums par pievienošanos Krievijai, notika prokrieviskas demonstrācijas Doneckā, Luhanskā, [[Harkiva|Harkivā]], [[Dņipro]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]] un Odesā. Harkivā demonstranti prasīja rīkot referendumu par Ukrainas federalizāciju. Luhanskā demonstranti rīkoja improvizētu "tautas referendumu" par apgabala pievienošanos muitas savienībai ar Krieviju pēc Ukrainas federalizācijas, bet Mikolajivā ar jautājumu par [[Jaunkrievija (Konfederācija)|Jaunkrievijas]] federālā apgabala izveidi [[Hersonas apgabals|Hersonas]], [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas apgabalu]] teritorijā.<ref>[http://rt.com/news/ukraine-kharkov-rights-donetsk-202/ Ukraine's east on fire: Kharkov demands referendum, Donetsk prosecutor’s HQ stormed] Russia Today, 16 March 2014.</ref>

=== Separātistu uzbrukums un referendumi par atdalīšanos ===
[[Attēls:2014-04-14 Sloviansk city council - 3.jpg|thumb|270px|Specvienības karavīrs bez pazīšanās zīmēm pie separātistu ieņemtās [[Slovjanska]]s pilsētas domes ēkas 2014. gada 14. aprīlī]]
  
Naktī uz 7. aprīli Krievijas specdienestu koordinētie bruņoti separātistu grupējumi sagrāba apgabala valsts administrācijas ēku Harkivā, apgabala valsts administrācijas ēku un Ukrainas Drošības dienesta ēku Doneckā, kā arī drošības dienesta telpas Luhanskā. Ieņemtajā Doneckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents [[Oleksandrs Turčinovs]] paziņoja, ka sācies Krievijas specoperācijas otrais vilnis pret Ukrainu, kuras mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos. Viņš arī deklarēja pretterorisma operācijas sākšanos Ukrainas austrumu reģionos.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis Turčinovs: Ukrainas austrumos notiekošais ir Krievijas specoperācijas otrais vilnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140414081921/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis |date={{dat|2014|04|14||bez}} }} [[LETA]]/UNIAN 2014. gada 7. aprīlī</ref>

12. aprīlī bruņota vienība atvaļināta [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas FDD]] virsnieka [[Igors Girkins|Igora Girkina]] (''Strelkova'') vadībā ieņēma [[Slovjanska]]s pilsētu, kas līdz 5. jūlijam kļuva par vienu no galvenajām cīņu vietām starp separātistiem un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. 17. aprīlī ASV, Eiropas Savienība (ES), Ukraina un Krievija [[Ženēva|Ženēvā]] vienojās par kopīgu aicinājumu nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā. Tika aicināts sākt "plašu nacionālo dialogu", norādot, ka [[EDSO]] novērotāju misijai jābūt galvenajai lomai situācijas deeskalācijas programmas īstenošanā.<ref>[http://nra.lv/pasaule/115715-edso-noverotaji-tuvakaja-laika-centisies-noklut-slovjanska.htm EDSO novērotāji tuvākajā laikā centīsies nokļūt Slovjanskā] LETA, 2014. gada 21. aprīlī</ref>

17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodēvēja Ukrainas dienvidaustrumus par Jaunkrieviju un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības:
 "jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir "[[Jaunkrievija]]", un šī Harkiva, Luhanska, Donecka, Hersona, Mikolajiva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai divdesmitajos gados nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140422143442/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju |date={{dat|2014|04|22||bez}} }} LETA/UNIAN 2014. gada 17. aprīlī</ref>

21. aprīlī separātisti ieņēma Ukrainas drošības spēku ēku [[Kramatorska]]s pilsētā. 24. aprīlī separātisti uzbruka Ukrainas bruņoto spēku bāzei [[Artemivska]]s pilsētā.
27. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas izveidi. Aptuveni divi tūkstoši cilvēku no ieņemtās Ukrainas Drošības dienesta ēkas virzījās uz Luhanskas apgabala domi. Protestētāji pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/separatisti-luhanska-ienem-apgabala-administraciju.d?id=44442610 Separātisti Luhanskā ieņem apgabala administrāciju] DELFI 2014. gada 29. aprīlī</ref>

Kopumā Krievijas atbalstītie separātisti līdz aprīļa beigām uzbruka pašvaldības iestādēm un milicijas ēkām šādās Austrumukrainas pilsētās: [[Slovjanska]]i un [[Artemivska]]i 12. aprīlī, [[Kramatorska]]i 12.—21. aprīlī, [[Makijivka]]i un [[Jenakijeve]]i 13. aprīlī, [[Horļivka]]i, [[Harcizka]]i, [[Hrestivka]]i un [[Ždaņivka]]i 14. aprīlī, [[Toreza]]i 15. aprīlī, [[Donecka]]i 7.—16. aprīlī, [[Kostjantiņivka]]i 28. aprīlī un [[Luhanska]]i 7.—29. aprīlī [[Pervomajska (Luhanskas apgabals)|Pervomajska]]i 29. aprīlī.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/uzzina-kuras-ukrainas-pilsetas-separatisti-sagrabusi-ekas.d?id=44443504 Uzziņa: Kurās Ukrainas pilsētās separātisti sagrābuši ēkas?] LETA, 2014. gada 29. aprīlī</ref> 1. maijā separātisti ieņēma arī [[Antracita|Antracitu]], [[Amvrosijivka|Amvrosijivku]] un [[Krasnoarmijska|Krasnoarmijsku]].

2. maijā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretterorisma operāciju Slovjanskā, [[Mariupole|Mariupolē]] un citās separātistu kontrolētajās pilsētās. 7. maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins negaidīti paziņoja, ka aicina prokrieviski noskaņotos separātistus pārcelt 11. maijā ieplānotos referendumus uz vēlāku laiku. Vienlaikus Putins paziņoja, ka Ukrainai nekavējoties jāpārtrauc pret separātistiem vērstās operācijas Ukrainas dienvidaustrumos, ka "pats galvenais ir izveidot tiešu un pilnvērtīgu dialogu starp pašreizējo Kijivas varu un Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotājiem, lai Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotāji varētu pārliecināties par to, ka tiks ievērotas viņu likumiskās tiesības."<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-pazino-ka-krievija-ludz-separatistus-atlikt-11maija-referendumu.d?id=44463846 Putins paziņo, ka Krievija lūdz separātistus atlikt 11. maija 'referendumu'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140510230820/http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-pazino-ka-krievija-ludz-separatistus-atlikt-11maija-referendumu.d?id=44463846 |date={{dat|2014|05|10||bez}} }} DELFI.lv 2014. gada 7. maijā</ref> 9. maijā separātisti ieņēma [[Avdijivka]]s pilsētas domi. Tomēr separātisti atteicās pārcelt referendumu un pēc tā veikšanas Doneckas tautas republikas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka referendumā piedalījušies 75% vēlētāju, jeb aptuveni pieci miljoni Doneckas apgabala iedzīvotāju. "Par" atdalīšanos no Ukrainas nobalsojuši 89% vēlētāju, savukārt "pret" balsojuši aptuveni 10%. Krievijas valdība paziņoja, ka "Maskavā ar cieņu izturas pret Doneckas un Luhanskas apgabalu iedzīvotāju vēlmi un cer, ka referenduma rezultātu praktiska ieviešana notiks nevardarbīgi un dialoga ceļā starp Kijivas, Doneckas un Luhanskas pārstāvjiem."<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/donecka-nobalso-par-atdalisanos-no-ukrainas-maskava-respekte-iedzivotaju-izveli.d?id=44479982 Doneckā nobalso par atdalīšanos no Ukrainas; Maskava respektē 'iedzīvotāju izvēli'] DELFI.lv 2014. gada 12. maijā</ref>

Arī Luhanskas vēlēšanu komisija pavēstīja, ka referendumā piedalījušies 75% apgabala vēlētāju, no kuriem 96% balsojuši par atdalīšanos no Ukrainas. ''Kyiv Post'' un [[BBC]] vēstīja, ka, līdzīgi kā Doneckas apgabalā, arī Luhanskas referendumā vēlēšanu komisijai nav bijis vēlētāju reģistra un balsošanu nav uzraudzījuši starptautiskie novērotāji. Ukrainas prezidenta vietas izpildītājs Turčinovs norādīja, ka Luhanskas referendumā piedalījušies ne vairāk par 24% iedzīvotāju, bet Doneckas balsojumā aptuveni 30%. 12. maijā gan Doneckā, gan Luhanskā notika svinības, kurās abu pašpasludināto republiku amatpersonas paziņoja par plāniem atdalīties no Ukrainas un pievienoties Krievijai.<ref>[http://bnn.lv/ukraina-luhanskas-doneckas-apgabali-pasludina-neatkaribu-velas-pievienoties-krievijai-135153 Luhanskas un Doneckas apgabali pasludina neatkarību, vēlas pievienoties Krievijai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307083146/http://bnn.lv/ukraina-luhanskas-doneckas-apgabali-pasludina-neatkaribu-velas-pievienoties-krievijai-135153 |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} BNN, 2014. gada 13. maijā</ref>

18. maijā notika separātistu pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas Augstākās padomes pirmā sēde, kurā tās deputāti pieņēma republikas konstitūciju kā tās pagaidu likumu. 19. maijā V. Putins paziņoja, ka izdevis rīkojumu aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] atvilkt pie Ukrainas izvietotās karaspēka vienības uz to pamata dislokācijas vietām. Pēc ASV un NATO aplēsēm pie Ukrainas robežas tolaik atradās aptuveni 40 tūkstoši Krievijas karavīru. Tomēr NATO ģenerālsekretārs [[Anderss Fogs Rasmusens]] informēja, ka joprojām nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka Krievija atvelk savus spēkus no Ukrainas pierobežas.<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/kremlis-treso-reizi-melo-par-karaspeka-atvilksanu-no-ukrainas-robezas-14056193?ap=4 Kremlis trešo reizi melo par karaspēka atvilkšanu no Ukrainas robežas] diena.lv 2014. gada 19. maijā</ref>

=== Pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanām ===
[[Attēls:War in donbass.svg|thumb|270px|Separātistu ieņemta teritorija 18. jūnijā (gaiši zila), 28. jūlijā (vertikāli svītrota) un 31. augustā (pelēkzila). Parādīts notriektās pasažieru lidmašīnas MH14 lidojums 17. jūlijā]]
2014. gada 25. maijā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Petro Porošenko]]. Tajā pašā dienā "Doneckas tautas republikas" Augstākās padomes vadītājs Deniss Pušiļins paziņoja, ka Doneckas un Luhanskas "tautas republikas" ir parakstījušas deklarāciju par savienības izveidošanu Jaunkrievijas sastāvā.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/154879/jaunkrievijas-ideja-dzivo-donecka-un-luganska---tur-tiek-paspasludinata-republika "Jaunkrievijas" ideja dzīvo Doneckā un Luganskā — tur tiek pašpasludināta republika] kasjauns.lv, 2014. gada 25. maijā</ref>
26. maija rītā separātisti uzbruka [[Doneckas starptautiskā lidosta|Doneckas starptautiskajai lidostai]], bet cieta sakāvi.
29. maijā pie Kramatorskas tika notriekts Ukrainas bruņoto spēku helikopters Mi-8.

6. jūnijā V. Putins pirmo reizi tikās ar P. Porošneko Normandijā, kur notika piemiņas pasākumi par godu sabiedroto spēku desantam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā.
13. jūnijā Ukrainas valdība izteica Krievijai jaunus pārmetumus par algotņu un bruņojuma piegādēm pāri robežai. Naktī uz 14. jūniju prokrieviskie separātisti pie Luhanskas lidlauka ar raķeti zeme-gaiss "9K38 Igla" notrieca Ukrainas bruņoto spēku transportlidmašīnu "Il-76". Ukrainas prezidents Petro Porošenko 15. jūniju izsludināja par sēru dienu.
18. jūnijā Krievijas armijas kontrolētā un starptautiski neatzītā [[Dienvidosetija]] paziņoja, ka diplomātiski atzīst Luhanskas tautas republiku un gatavojas uzsākt sarunas par diplomātisko attiecību nodibināšanu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/neatzita-dienvidosetija-oficiali-atzinusi-luhanskas-tautas-republiku.d?id=44631488 Neatzītā Dienvidosetija oficiāli atzinusi 'Luhanskas tautas republiku'] DELFI.lv 2014. gada 18. jūnijā</ref>

Ukrainas prezidents Petro Porošenko 21. jūnijā pēc viņa inaugurācijas piedāvāja miera plānu un izsludināja nedēļu ilgu vienpusēju uguns pārtraukšanu pretterorisma operācijās zonā Austrumukrainā. Pēc V. Putina rosinājuma Krievijas Domes augšpalāta atcēla 1. martā pieņemto lēmumu Krievijas karaspēkam ieiet Ukrainā. Pēc asociācijas līguma ar Eiropas Savienību parakstīšanas Ukrainas prezidents paziņoja par pamiera pagarināšanu līdz 30. jūnijam.

=== Ukrainas armijas uzbrukums un pasažieru lidmašīnas notriekšana ===
30. jūnijā bez konkrētiem rezultātiem beidzās sarunas starp [[Angela Merkele|A. Merkeli]], [[Fransuā Olands|F. Olandu]], P. Porošenko un V. Putinu, kurās ES līderi Putinam izteica kārtējos pastiprināto sankciju draudus. 1. jūlijā Ukrainas valdības spēki atsāka militārās operācijas pret prokrieviskajiem separātistiem.<ref>[http://m.la.lv/prezidents-porosenko-atsak-uzbrukumu/ Prezidents Porošenko atsāk uzbrukumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304123445/http://m.la.lv/prezidents-porosenko-atsak-uzbrukumu/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} la.lv 2014. gada 2. jūlijā</ref> 5. jūlijā Ukrainas armija ieņema Slovjansku, pēc tam arī Kramatorsku, [[Družkivka|Družkivku]], Artemivsku und [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivku]].
13. jūlijā Krievijas mediji paziņoja, ka nelielā Krievijas pilsētā pierobežā no Ukrainas teritorijas izšauts lādiņš nogalinājis vienu cilvēku. Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Ukrainas pagaidu pilnvaroto lietvedi, apsūdzot Kijivu spriedzes eskalēšanā un paziņojot, ka uzskata notikušo par provokāciju un "vēl vienu agresijas aktu no Ukrainas puses. Šis incidents liecinot par ārkārtīgi bīstamu spriedzes eskalāciju pie Krievijas un Ukrainas robežas, un tam var būt neatgriezeniskas sekas, par ko būs jāatbild Ukrainai".<ref>[http://www.irir.lv/2014/7/13/krievijas-karaviri-ieiet-ukrainas-teritorija-kaujas-donecka-nebeidzas Maskava apsūdz Ukrainu Krievijas pilsoņa nogalināšanā (papild.)] ir.lv, 2014. gada 13. jūlijā</ref> 14. jūlijā separātisti notrieca Ukrainas transportlidmašīnu An-26. Smagas kaujas notika Doneckas un Luhanskas apkārtnē.

17. jūlijā virs separātistu kontrolētās teritorijas tika [[Malaysia Airlines reiss 17|notriekta]] lidsabiedrības ''[[Malaysia Airlines]]'' pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem, kas lidoja no [[Amsterdama]]s uz [[Kualalumpura|Kualalumpuru]]. Notriektās lidmašīnas "melnās kastes" sākotnēji piesavinājās prokrieviskie kaujinieki, kas vēlāk lidojuma datu ierakstītājus atdeva Malaizijas amatpersonām. "Melno kastu" datu analīze liecināja, ka pasažieru lidmašīna notriekta ar zenītraķešu iekārtas "Buk" raķeti, kas ievesta no Krievijas un kuru izšāva krievu algotņu bandas sadarbībā ar Krievijas armiju. Krievija šīs apsūdzības noliedza.

23. jūlijā separātisti notrieca divas Ukrainas kaujas lidmašīnas Su-25. 30. jūlijā P. Porošenko separātistiem piedāvāja sākt sarunas Baltkrievijas galvaspilsētā [[Minska|Minskā]]. Ukrainas valdības spēki augusta sākumā pilnīgi aplenca Luhansku.

=== Krievijas armijas iejaukšanās un pamiera noslēgšana ===
22. un 25. augustā maskētas [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņoto spēku]] vienības, ko krievu plašsaziņas līdzekļi nodēvēja par "humanitāro konvoju" bez atļaujas šķērsoja Ukrainas robežu. Ukrainas Drošības dienesta vadītājs Valentīns Naļivaičenko to nosauca par "tiešu Krievijas invāziju Ukrainā".<ref>[http://nra.lv/politika/123729-krievijas-humanas-palidzibas-konvojs-parkapj-starptautiskos-likumus.htm Krievijas humānās palīdzības konvojs pārkāpj starptautiskos likumus] nra.lv 2014. gada 22. augustā</ref>
27. augustā Krievijas karaspēka regulārās daļas iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma [[Novoazovska]]s pilsētu [[Azovas jūra]]s piekrastē. Tika izteikta versija, ka Krievijas armijas sākusi operāciju, lai nodrošinātu sauszemes savienojumu ar februārī okupēto Ukrainas Krimas pussalu.<ref>[http://nra.lv/politika/124144-krievijas-tanki-jau-atrodas-pie-mariupoles.htm Krievijas tanki jau atrodas pie Mariupoles] nra.lv 2014. gada 29. augustā</ref>
Kaut arī Krievijas karaspēks tika apstādināts pie Mariupoles, ar tā atbalstu separātisti spēja atgūt lielu daļu no teritorijām, kuras tie zaudēja augusta kaujās.
5. septembrī tika parakstīts [[Minskas protokols]], kurā abas karojošās puses noslēdza pamieru. Lai arī tas tika regulāri pārkāpts, frontes līnija ar nelielām izmaiņām saglabājās nemainīga līdz gada beigām.

=== Uzbrukums 2015. gada sākumā ===
Pēc pareizticīgo Ziemassvētku un "vecā Jaunā gada" sagaidīšanas 2015. gada 13. janvārī separātisti uzsāka jaunu uzbrukumu, ar reaktīvo mīnmetēju ''Grad'' apšaudot pasažieru autobusu un nogalinot 12 pasažierus Buhasas caurlaižu punktā 35 km no Doneckas.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/donecka-kaujinieku-rakete-trapa-autobusa-desmit-bojagajuso.d?id=45449548 Doneckā kaujinieku raķete trāpa autobusā; desmit bojāgājušo] LETA, 13. janvāris 2015.</ref> Ukrainā tika izsludinātas sēras un pārtraukta pasažieru autobusu satiksme ar prokrievisko separātistu kontrolēto teritoriju.
15. janvārī separātistiem izdevās ieņemt kaujās sagrauto [[Doneckas starptautiskā lidosta|Doneckas starptautiskās lidostas]] jauno termināli,<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/dtr-lideris-pazino-par-doneckas-lidostas-ienemsanu-kijeva-to-noliedz-kauja-turpinas.d?id=45459492 DTR līderis paziņo par Doņeckas lidostas ieņemšanu; Kijeva to noliedz — kauja turpinās] DELFI.lv, 15. janvāris 2015.</ref> ko Ukrainas valdībai lojālie spēki atkal daļēji atguva, nodēvējot to par "21. gadsimta [[Staļingrada|Staļingradu]]".<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/kauja-doneckas-lidosta-ta-ir-21-gadsimta-stalingrada-brivpratigie-iesaka-dtr-aizmirst-par-ienemsanu.d?id=45461072 Kauja Doņeckas lidostā: tā ir '21. gadsimta Staļingrada', brīvprātīgie iesaka DTR aizmirst par ieņemšanu] DELFI.lv, 16. janvāris 2015.</ref>

2015. gada 24. janvārī seperātisti pēc nesekmīga uzbrukuma [[Mariupole]]s pilsētai no separātistu kontrolētās teritorijas ar reaktīvo mīnmetēju sistēmām ''Grad'' apšaudīja pilsētas dzīvojamos kvartālus. Bojā gāja vismaz 30 civiliedzīvotāji, aptuveni simts tika ievainoti.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka "tikai un vienīgi Krievijas Federācija ir atbildīga par to, ka Minskas vienošanās tiek tik brutāli pārkāpta".<ref>[http://www.diena.lv/latvija/viedokli/papildinats-20-57-rinkevics-pec-mariupoles-apsaudes-atbildiga-ir-tikai-un-vienigi-krievija-14085111 Rinkēvičs pēc Mariupoles apšaudes: Atbildīga ir tikai un vienīgi Krievija] Diena.lv, 2015. gada 24. janvārī</ref> [[ANO Drošības padome]]s pastāvīgās locekles [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pārstāvis aicināja pieņemt paziņojumu, nosodot civiliedzīvotāju rajonu apšaudi Mariupolē un veikt notikušā izmeklēšanu, tomēr Krievija nobloķēja paziņojuma pieņemšanu. Krievijas ziņu aģentūra TASS izplatīja skaidrojumu, ka tajā "uzmanība tika veltīta atsevišķu kaujinieku grupu paziņojumiem", un pārmeta Rietumiem, ka tie nesaskatot vajadzību nosodīt "Kijivas bieži vien agresīvos paziņojumus un rīcību".<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/krievija-bloke-ano-drosibas-padomes-pazinojumu-par-tragisko-mariupoles-apsaudi-14085161 Krievija bloķē ANO Drošības padomes paziņojumu par traģisko Mariupoles apšaudi] Diena.lv, 2015. gada 25. janvāris</ref> 26. janvārī Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka Ukrainas armija nav īsta armija, bet lielā mērā tie ir tā sauktie "brīvprātīgie nacionālistu bataljoni", kas patiesībā ir NATO ārzemju leģions, kura mērķis esot nevis Ukrainas nacionālās intereses, bet gan Krievijas iegrožošana.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ukraina-karo-nato-arzemju-legions.d?id=45502334 Putins: Ukrainā karo NATO ārzemju leģions] DELFI.lv, 26. janvāris, 2015.</ref>

31. janvārī Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija paziņoja, ka Krievijas-Ukrainas robežu šķērsojušas vēl 80 kravas mašīnas ar "humāno kravu". Minskā bez panākumiem beidzās Ukrainas krīzes noregulējuma sarunas, kurās bija cerēts apstiprināt dokumentu par uguns pārtraukšanu un smagā bruņojuma atvilkšanu, par ierobežojumu atcelšanu produktu piegādēm un gūstekņu atbrīvošanu.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/184206/minska--bez-panakumiem-noslegusas-ukrainas-krizes-noregulejuma-sarunas Minskā bez panākumiem noslēgušās Ukrainas krīzes noregulējuma sarunas] [[LETA]], kasjauns.lv 31. janvāris, 2015</ref> Drīz pēc tam atsākās prokrievisko kaujinieku uzbrukums stratēģiski svarīgajam transporta mezglam [[Debaļceve]]i, lai ielenktu tur esošos ukraiņu karavīrus.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/184265/austrumukraina-turpinas-kaujas-par-debalcevu---svarigu-transporta-mezglu Austrumukrainā turpinās kaujas par Debaļcevu — svarīgu transporta mezglu] [[LETA]], kasjauns.lv 2. februāris, 2015</ref> ANO Drošības padomes sēdē Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs paziņoja, ka Austrumukrainā atrodas 12 000 Krievijas karavīru, 235 tanki, 720 bruņutransportieri un 263 artilērijas sistēmas.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/obama-drizuma-pienems-lemumu-par-brunojuma-piegadem-ukrainai/681520 Obama «drīzumā» pieņems lēmumu par bruņojuma piegādēm Ukrainai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150710091402/http://apollo.tvnet.lv/zinas/obama-drizuma-pienems-lemumu-par-brunojuma-piegadem-ukrainai/681520 |date={{dat|2015|07|10||bez}} }} LETA 2015. gada 5. februāris.</ref>

Īstenojot diplomātisku iniciatīvu ar mērķi izbeigt karadarbību Ukrainas austrumos, 5. februārī Kijivā ieradās Vācijas kanclere [[Angela Merkele]] un Francijas prezidents [[Fransuā Olands]] un piedāvāja Ukrainas prezidentam Petro Porošenko jaunu miera plānu. Olands pirms brauciena sacīja, ka viņš ierosinās jaunu konflikta risinājumu, balstoties uz Ukrainas teritoriālo integritāti.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/merkele-un-olands-ierodas-pie-porosenko-ar-jaunu-miera-planu/681537 Merkele un Olands ierodas pie Porošenko ar jaunu miera plānu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150207090656/http://apollo.tvnet.lv/zinas/merkele-un-olands-ierodas-pie-porosenko-ar-jaunu-miera-planu/681537 |date={{dat|2015|02|07||bez}} }} BNS 2015. gada 6. februāris</ref> Merkeles, Olanda un Putina tikšanās laikā 6. februārī Maskavā tika panākta vienošanās atsākt darbu pie uguns pārtraukšanas un 2014. gada septembrī iesāktā pamiera plāna īstenošanas.<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/peskovs-putina-sarunas-ar-merkeli-un-olandu-bija-konstruktivas-14086591 Peskovs: Putina sarunas ar Merkeli un Olandu bija ''konstruktīvas''] Diena.lv/LETA. 2015. gada 7. februāris</ref> 11. un 12. februārī Minskā notika jauna augstākā līmeņa diplomātiska tikšanās ar Francijas, Krievijas, Vācijas un Ukrainas vadītāju piedalīšanos. Pēc sarunām visas nakts garumā netika parakstīts kopīgs paziņojums, tomēr P. Porošenko paziņoja, ka “galvenais, ko izdevās panākt, ir uguns pārtraukšana, kas stāsies spēkā naktī no sestdienas uz svētdienu” (15. februārī).<ref>[http://www.la.lv/porosenko-galvenais-ko-izdevas-panakt-ir-uguns-partrauksana/ Porošenko: galvenais, ko izdevās panākt, ir uguns pārtraukšana] Jānis Krēķis, la.lv 2015. gada 12. februārī</ref> Pēc šīs vienošanās noslēgšanas seperātisti uzsāka uzbrukumu Debeļcevei un piespieda Ukrainas karaspēku pamest pilsētu.

=== Kaujas 2015. gada jūnijā ===
2015. gada 3. jūnijā atsākās karadarbība pie [[Marjinka]]s pilsētas, 33 km attālumā no Doneckas. 5. jūnijā pēc Lietuvas iniciatīvas tika sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, aicinot visas Ukrainas konfliktā iesaistītās puses pilnībā ievērot februārī Minskā noslēgtās pamiera vienošanās. [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s (EDSO) novērotāju misijas vadītāja vietnieks Aleksandrs Hugs ANO Drošības padomei ziņoja, ka pamiera pārkāpumi tiek reģistrēti arvien biežāk un tiek kļūst arvien smagāki. Viņš norādīja, ka Krievijas raķešu "[[Grad]]" un raķešu palaišanu sistēmu piegādes Ukrainas austrumos ir iemesls papildu bažām.<ref>[http://www.focus.lv/pasaule/krievija-un-nvs/ano-parstavis-ukrainas-pamiera-vienosanas-ir-pilniba-jaievero ANO pārstāvis: Ukrainas pamiera vienošanās ir pilnībā jāievēro] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313025121/http://www.focus.lv/pasaule/krievija-un-nvs/ano-parstavis-ukrainas-pamiera-vienosanas-ir-pilniba-jaievero |date={{dat|2016|03|13||bez}} }} focus.lv, 6. jūnijs 2015.</ref>

Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins par nestabilo situāciju savukārt vainoja Ukrainas spēkus. Viņš uzsvaru lika uz Minskas vienošanās politiskajiem punktiem, tādiem kā amnestija, lielākas autonomijas piešķiršana separātistu kontrolētājām teritorijām. Tomēr saskaņā ar Minskas vienošanos šos soļus paredzēts spert pēc pilnīga pamiera un smago ieroču atvilkšanas. ASV vēstniece ANO Samanta Pauere apsūdzēja Krieviju par mēģinājumiem aizmiglot realitāti. Viņa noraidīja no Maskavas un separātistu rindām izskanējušo, ka Marjinka un Krasnogorovka, kur notika apšaudes, skaitītos separātistu kontrolē esošas teritorijas.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/ano-drosibas-padome-asi-kritize-krieviju-par-atbalstu-kaujiniekiem-donbasa.a132639/ ANO Drošības padomē asi kritizē Krieviju par atbalstu kaujiniekiem Donbasā] lsm.lv, Gints Amoliņš, [[Latvijas Radio]] ārzemju ziņu korespondents 5. jūnijs, 2015.</ref>

== Sekas ==
[[Attēls:Sanctions 2014 Russia2.png|thumb|270px|Valstis, kas iesviesa sankcijas pret Krieviju 2014. gadā]]
ANO Ģenerālā asambleja 2014. gada 27. martā ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju pret Krievijas agresiju. Pēc Krievijas atbalstīto Ukrainas separātistu militārās ofensīvas sākšanās ASV, ES, Japāna un vairākas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas izraisīja tās ekonomikas lejupslīdi un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvāciju.

=== Nīderlandes tiesas apsūdzība lidmašīnas notriekšanā ===
2020. gada janvārī [[Nīderlande]]s prokuratūra izvirzīja apsūdzības [[MH17]] lidojuma katastrofas lietā aizdomās turētajiem Krievijas specdienestu virsniekiem [[Igors Girkins|Girkinam]], [[Sergejs Dubinskis|Dubinskim]] un [[Oļegs Pulatovs|Pulatovam]], kā arī Doneckas kaujinieku komandierim [[Leonīds Harčenko|Harčenko]], un izsauca viņus uz izmeklēšanas procedūrām.
Izmeklētāji apgalvoja, ka lidmašīnu notrieca Krievijas Bruņoto spēku [[Pretgaisa aizsardzība]]s spēku [[Kurska]]s brigāde no raķešu iekārtas “BUK”. Tiesa sākās 9. martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mh17-katastrofas-lieta-izvirza-apsudzibas-cetriem-cilvekiem.a347114/ MH17 katastrofas lietā izvirza apsūdzības četriem cilvēkiem] lsm.lv 2020. gada 3. februārī</ref>

2022. gada 17. novembrī Nīderlandes tiesa atzina Krievijas pilsoņus Igoru Girkinu un Sergeju Dubinski, kā arī Ukrainas pilsoni Leonīdu Harčenko par vainīgiem Malaizijas pasažieru lidmašīnas "''Boeing''" notriekšanā virs Ukrainas 2014. gada vasarā un piesprieda viņiem mūža ieslodzījumu. Girkins tolaik bija Doneckas kaujinieku militārais komandieris, kurš no Krievijas sagādāja "[[Buk]]" zenītraķešu kompleksa iekārtu. Krievijas pilsoni Oļegu Pulatovu attaisnoja, jo netika pierādīta viņa līdzdalība lidmašīnas notriekšanā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/niderlandes-tiesa-atzinusi-krievijas-kaujiniekus-par-vainigiem-mh17-lidmasinas-notrieksana-virs-ukrainas.a483050/ Nīderlandes tiesa atzinusi Krievijas kaujiniekus par vainīgiem «MH17» lidmašīnas notriekšanā virs Ukrainas] lsm.lv 2022. gada 17. novembrī</ref>

== Skatīt arī ==
* [[Eiromaidans]]
* [[Krimas okupācija]]
* [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|Krievijas–Ukrainas–NATO krīze]]

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

[[Kategorija:Donbasa karš]]
[[Kategorija:2014. gads]]