Apskatīt Dzimumloceklis izejas kodu

[[Attēls:Penis lateral cross section.jpg|right|thumb|350px|Dzimumlocekļa uzbūve sānu griezumā]]
'''Dzimumloceklis''' jeb '''penis''' ir ārējais vīrišķais [[dzimumorgāns]]. Dzimumloceklis sastāv no saknes, ķermeņa un [[Dzimumlocekļa galviņa|galviņas]], ko ieskauj priekšādiņa. Dzimumlocekļa ķermenis sastāv no 3 audu kolonnām: diviem kavernoziem ķermeņiem un viena spongiozā ķermeņa.

Cilvēka urīnizvadkanāls iet cauri [[prostata]]i, kur tam pievienojas sēklas izsviedējkanāls, iet tālāk cauri dzimumlocekļa spongiozajam ķermenim visā tā garumā un atveras uz galviņas. Pa to tiek izvadīts gan urīns, gan sperma. Dzimumloceklis ir homologs orgāns [[klitors|klitoram]]. Dzimumloceklis savas uzbūves dēļ spēj piebriest seksuāla uzbudinājuma laikā, lai gan tas mēdz notikt arī ar to nesaistītās situācijās.

Lai gan rezultāti atšķiras, vispārēji pieņemtais uzskats ir, ka vidējais vīrieša dzimumlocekļa garums ir no 12,9 līdz 15 cm, turklāt 95% vīriešu tas ietilpst intervālā no 10,7 līdz 19,1 cm.<ref>Wessells H, Lue TF, McAninch JW (September 1996). "Penile length in the flaccid and erect states: guidelines for penile augmentation". ''The Journal of Urology'' '''156''' (3): 995—7. doi:10.1016/S0022-5347(01)65682-9.{{PMID|8709382}}.</ref><ref>"ANSELL RESEARCH — The Penis Size Survey". March 2001.</ref><ref>Dickinson, R. L. (1940). ''The Sex Life of the Unmarried Adult''. New York: Vanguard Press.</ref>

== Uzbūve ==
Dzimumlocekli veido divi kavernozie ķermeņi ''(corpus cavernosum)'' un viens spongiozais ķermenis ''(corpus spongiosum)'', kas pēc būtības ir trīs erektilo audu veidojumi.

Abi cilindriskie kavernozie ķermeņi ir īsāki par spongiozo ķermeni. Tie saaug ar kaunuma kaula [[kaulplēve|kaulplēvi]] un ejot uz augšu, tie saaug kopā, veidojot rievu spongiozajam ķermenim. Kavernozos ķermeņos ir trīs virzienos savijušās [[saistaudi|saistaudu]] josliņas jeb trabekulas, kurās ir arī gludās [[Muskuļi|muskuļšūnas]]. Starp trabekulām ir kavernozie sinusi (dobumi), kurus izklāj endoteliocīti. [[Erekcija]]s laikā šajos sinusos ieplūst [[asinis]], tādējādi tie piebriest.<ref name=":0">Ross M, Pawlina W (2011). ''Histology: A Text and Atlas'' (6th ed.). Lippincott Williams & Wilkins. p. 780. {{ISBN|978-0-7817-7200-6}}.</ref>

Spongiozais ķermenis veido 2 paplašinājumus. Tuvāk iegurnim atrodas dzimumlocekļa sīpoliņš, bet tālāk tas beidzas ar galviņu. Galviņa aptver abu kavernozo ķermeņu virsotnes.<ref name=":1">Medicīniskā histoloģija. Jurijs Markovs. {{ISBN|978-9984-716-76-3}} Izdevniecība J. T. Group, Gads 2008, lappuses 212</ref>

=== Bālganais apvalks ===
Gan abus kavernozos ķermeņus, gan spongiozo ķermeni apņem bālganais apvalks (''tunica albuginea''). Bālganā apvalka [[kolagēns|kolagēnās]] šķiedras iet divējādi: dziļumā — cirkulāri, bet virspusē — gareniski. Tādējādi ārējais slānis apņem visus briedumķermenīšus kopēji, bet iekšējā kārta apņem katru briedumķermenīti atsevišķi. Tā veido šķērssienu starp briedumķermeņiem, bet nepilnīgi tos atdalot un ļaujot to venozajiem sinusiem saplūst. Ap spongiozo briedumķermeni bālganais apvalks ir plānāks un satur daudz elastīgo šķiedru, gludo muskuļšūnu kūlīšus, kuru saraušanās veicina spermas izplūdi. Traumas gadījumā bālganā apvalka [[fibroblasts|fibroblasti]] var pastiprināti dalīties, veidojot apvalka sabiezinājumus.<ref name=":1" />

=== Asinsrite ===
Katra kavernozā ķermeņa vidū ir dziļā [[artērija]] (''a. profunda)''. No tās atiet mazākas vītņu artērijas (''aa. helicinae)''. No ''a. profunda'' asinis var plūst trīs virzienos:

# tiešs savienojums starp artēriju un vēnu (arteriovenozā anastomoze) aizvada asinis no kavernozā ķermeņa, tādējādi, asinsplūsmai apejot kavernozos sinusus, tie nepiepildīsies ar asinīm un nenotiks [[erekcija]];
# pa vītņu artēriju (''aa. helicinae'') uz kavernoziem sinusiem, tādējādi piepildot dzimumlocekli ar asinīm un izraisot erekciju;
# kā arī pa īsām barotājartērijām trabekulu kapilāru tīklā, kas apasiņo vietējos audus.

=== Āda ===
[[Āda]] ir ļoti plāna, labi pigmentēta un viegli iestiepjas. Saknes daļā ir matu folikuli, tauku un sviedru dziedzeri. Tālākajā galā nav matu, bet ir atsevišķi sviedru dziedzeri. [[āda|Zemādā]] nav taukaudu, bet ir daudz asinsvadu, [[elastīgās šķiedras|elastīgo šķiedru]] un gludo miocītu.

Ap dzimumlocekļa galviņu āda veido cirkulāru kroku. Tā ir elastīga, pārvietojas kopā ar galviņu un savieno ''corona glandis'' ar saitīti — ''frenulum''. Saitītes apvidū ir īpaši daudz nervgaļu. Priekšādiņā nav dziedzeru, kā ilgu laiku tika maldīgi uzskatīts. Atslāņojušās epitēlija šūnas veido īpašu sekrētu — smegmu.<ref name=":1" />

== Fizioloģija ==
[[Erekcija]]s laikā [[nervu sistēma|parasimpātiskās nervu sistēmas]] (S2 — S4 līmenī) ietekmē atslābst asinsvadu gludie miocīti, paplašinās un iztaisnojas vītņu artērijas un asinis ar lielu spiedienu ieplūst kavernozajos sinusos. Arteriovenozās anastomozes slēdzas, nefunkcionē arī [[Kapilārs|kapilāri]]. Rezultātā kavernozie ķermeņi palielinās un kļūst cieti, ''tunica albuginea'' ir izstiepta, bet aizejošās [[vēna]]s saspiestas. Erekciju veicina [[slāpekļa oksīds]] (NO), kas paplašina asinsvadus. Turpretī spongiozajā ķermenī arī atslābušajā dzimumloceklī asinis plūst pa kavernoziem sinusiem, bet erekcijas laikā vēnu atplūde nav bloķēta, jo spongiozā ķermeņa ''tunica albuginea ''ir ļoti elastīga. Dzimumloceklim atgriežoties normālā stāvoklī, tā artērijas sašaurinās un veido līkumus, bet trabekulu gludie miocīti kontrahējas. Šajā procesā nozīme ir [[Nervu sistēma|simpātiskai nervu sistēmai]].<ref name=":1" /><ref name=":0" />

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Penis|dzimumloceklis}}
* [http://www.neslimo.lv/pme/?name=dzimumloceklis Dzimumloceklis | Medicīnas termins] {{lv ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anatomija]]