Apskatīt Eiropa izejas kodu

{{Citas nozīmes|pasaules daļu|Eiropa (nozīmju atdalīšana)|Eiropa}}
{{Kontinenta infokaste
|title               = Eiropa
|image               = [[Attēls:Europe orthographic Caucasus Urals boundary.svg|250px]]
|area                = {{nobr|10 180 000 km<sup>2</sup>}}
|population          = 746 419 440 (2018)
|density             = 72,5 /km<sup>2</sup>
|demonym             = 
|countries           = 50
|list_countries      = 
|dependencies        = 
|unrecognized        = 
|languages           = 
|time                = {{nobr|no [[UTC-1]]{{efn|[[Azoru salas|Azoru salās]], kuras pieder Portugālei}} līdz [[UTC+5]]{{efn|[[Kazahstāna|Kazahstānā]] ir arī laika josla [[UTC+6]], bet šī teritorija atrodas jau Āzijā}}}}
|internet            = [[.eu]] (Eiropas Savienība)
|cities              = {{plainlist|
* {{flaga|Krievija}} [[Maskava]]
* {{flaga|Turcija}} [[Stambula]]
* {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]]
* {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburga]]
* {{flaga|Spānija}} [[Madride]]
}}
|peak                = {{ubl|[[Elbruss]] (5642 m){{efn|Ja Eiropas un Āzijas robeža tiek vilkta pa [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] galveno grēdu}}|[[Monblāns]] (4809 m)}}
|organization        = {{flaga|Eiropas Savienība}} [[Eiropas Savienība]] un citas
|north               = {{flaga|Norvēģija}} [[Nordkins]]
|south               = {{flaga|Spānija}} [[Marroki rags]]
|west                = {{flaga|Portugāle}} [[Rokas rags]]
|east                = {{flaga|Krievija}} [[Polārie Urāli]]{{efn|Precīzs galējais austrumu punkts nav zināms, jo nav skaidra Eiropas un Āzijas robeža}}
|blank1              = Krasta līnijas<br />garums
|blank1_label        = 38 000 km
|blank2              = Vidējais<br />augstums v.j.l.
|blank2_label        = ap 300 m
|blank3              = Lielākais<br />attālums no<br />jūras
|blank3_label        = 1600 km
|blank4              = Salu platība
|blank4_label        = ap 7,6% no Eiropas platības
|blank5              = 
|blank5_label        = 
}}

'''Eiropa''' ir [[pasaules daļa]],<ref>tomēr pēc angļu tradīcijas Eiropu uzskata par kontinentu, piemēram, ''Encyclopædia Britannica'' dod šādu kontinenta definīciju un to uzskaitījumu: „continent, one of the larger continuous masses of land, namely, Asia, Africa, North America, South America, Antarctica, Europe, and Australia, listed in order of size“. Chicago: Encyclopædia Britannica, Inc., 2006</ref> kas [[Ģeoloģija|ģeoloģiski]] un [[ģeogrāfija|ģeogrāfiski]] veido [[Eirāzija]]s [[kontinents|kontinenta]] rietumu daļu. Ziemeļos to apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]], rietumos — [[Atlantijas okeāns]], bet dienvidos — [[Vidusjūra]] un [[Melnā jūra]]. Vispārpieņemts, ka Eiropas austrumu robeža ir [[Urāli|Urālu]] kalni, [[Urāla]]s upe, [[Kaspijas jūra]] un [[Kaukāzs|Kaukāza]] kalni. Eiropā tiek iekļautas vairākas salas, arhipelāgi un pussalas. Lielākā no salām ir [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]. Krasta līnijas kopējais garums ir 38 000 km. Tā ir tik gara, jo to izrobojuši daudzi līči, fjordi un iekšējās jūras. Eiropas platība ir gandrīz 10,2 miljoni km², savukārt iedzīvotāju skaits pārsniedz 745 miljonus.

Lielāko daļu no Eiropas veido [[zemiene]]s. Aptuveni trīs piektdaļas no kopējās platības ir zemāk par 200 m virs jūras līmeņa, bet tikai aptuveni 1/15 daļa no Eiropas atrodas augstāk par 1 km virs jūras līmeņa. Augstākās [[kalnu sistēma]]s šķērso Eiropu tās dienvidu daļā. Tie ir [[Pireneji]], [[Alpi]], [[Apenīni]], [[Karpati]] un [[Balkāni (kalni)|Balkānu kalni]]. Ziemeļos ievērojamākā kalnu grēda ir [[Skandināvijas kalni]]. Lai gan Eiropā ir ļoti daudz upju, tajā ir maz lielo ezeru. Garākā Eiropas upe ir [[Volga]], bet lielākais ezers — [[Lādogas ezers]]. Atsevišķas teritorijas ziemeļos un kalnu rajonos ir klātas ar [[ledājs|ledājiem]]. Aptuveni viena trešdaļa no Eiropas teritorijas ir [[aramzeme]], kur audzē galvenokārt [[labība|labību]], īpaši [[kvieši|kviešus]] un [[mieži|miežus]]. Vēl viena trešdaļa ir klāta ar [[mežs|mežiem]]. Eiropa ir reģions ar mūsdienīgu, attīstītu tautsaimniecību, kas balstās uz komerciālo [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] un [[rūpniecība|rūpniecību]]. Tā ir arī viens no pasaules lielākajiem rūpnieciskajiem reģioniem, kur gada vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir starp augstākajiem pasaulē. Eiropas iedzīvotāji veido aptuveni vienu desmito daļu no visiem pasaules iedzīvotājiem. Lielākā daļa no iedzīvotājiem runā [[romāņu valodas|romāņu]], [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodas|slāvu valodās]]. Eiropas iedzīvotāji galvenokārt ir [[kristietība|kristieši]].

Eiropai ir ļoti gara kultūras un ekonomisko sasniegumu vēsture, kas ilgst nepārtraukti jau vairākus gadu tūkstošus. Par mūsdienu Eiropas kultūras pirmssākumu uzskata [[Senā Grieķija|Seno Grieķiju]] un tai sekojošo [[Senā Roma|Seno Romu]]. Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma sekoja pagrimuma periods, ko [[renesanse]]s laikā dēvēja par "drūmajiem viduslaikiem", bet [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] un mūsdienu vēsturnieki — vienkārši par [[viduslaiki]]em. 12.—13. gadsimtā no [[Itālija]]s Eiropā aizsākās renesanses periods, kas veicināja jaunu Eiropas atdzimšanu. [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] [[Portugāle]] aizsāka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] periodu, drīz tai sekoja [[Spānija]] un pēc tam — [[Francija]], [[Nīderlande]] un [[Apvienotā Karaliste]]. Rezultātā Eiropas civilizācija 15.—18. gadsimtā kļuva par pirmo globālo civilizāciju, kas lielākā vai mazākā mērā pakļāva vai vismaz ietekmēja gandrīz visas pārējās pasaules kultūras.

== Etimoloģija ==
[[Attēls:Antonio Carracci - Rape of Europa.jpg|thumb|175px|"Eiropas nolaupīšana" (A. Karači glezna (ap 1610))]]
Etimoloģiski [[latīņu valoda|latīņu]] vārds ''Europa'' (''Aurōpā'') ir cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda Εὐρώπη (''{{Unicode|Eurṓpē}}''), kas savukārt aizgūts no [[asīrieši|asīriešu]] un [[feniķieši|feniķiešu]] vārda ''erob'', kas nozīmē "saules riets", kā arī apzīmēja zemes uz rietumiem no [[Feniķija]]s.<ref name="guardian">{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.guardian.co.uk/notesandqueries/query/0,,-10344,00.html | title= Where did the name Europe come from? | publisher= guardian.co.uk | accessdate= 2011-01-30}}</ref> Pēc cita uzskata šis nosaukums ir cēlies no [[senpersu valoda|senpersu]] ''Aus(r)ā-apā'', šī vārda pamatā ir divi indoeiropiešu cilmes vārdi ''ausārā'' ("ausma", "saullēkts") un ''apas'' ("ūdens", "upe"), tādējādi sākotnēji vārds esot nozīmējis "saullēkta upe".{{nepieciešama atsauce}}
 
Ģeogrāfisko terminu "Eiropa" pirmie ieviesa [[senie grieķi]], tomēr vēl [[Homērs|Homēram]] Eiropa ({{val|el|Εὐρώπη}} ''{{Unicode|Eurṓpē}}'') bija mitoloģiska [[Krēta]]s karaliene, bet ne ģeogrāfisks apzīmējums.{{nepieciešama atsauce}}
Līdz aptuveni 500. gadam p.m.ē. ar vārdu ''Eiropa'' tika apzīmēta arī Grieķijas sauszemes daļa, vēlāk vārda nozīme tika paplašināta uz zemēm ārpus Grieķijas, pasauli iedalot Eiropā, [[Āzija|Āzijā]] un [[Lībija|Lībijā]] ([[Āfrika|Āfrikā]]). [[Skitija|Skitiju]] ([[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļdaļā) uzskatīja par pasaules malu.

=== Leģenda par Eiropas nolaupīšanu ===
Saskaņā ar vienu no sengrieķu [[mīts|mītiem]], Eiropa — [[feniķieši|feniķiešu]] valdnieka [[Agenors|Agenora]] meita un [[Tēbas (Grieķija)|Tēbu]] valdnieka [[Kadmiss|Kadmisa]] māsa — kādu rītu netālu no jūras savā nodabā lasījusi puķes. To nejauši ievērojis [[Zevs]] un iemīlējies Eiropā. Viņš pieņēmis balta vērša izskatu, pierunājis Eiropu uzkāpt vērsim mugurā, un kolīdz Eiropa tā izdarījusi, viņš ar jauno meiteni aizjoņojis pāri jūrai uz [[Krēta]]s salu, kur viņa deva dzīvību [[Minoss|Minosam]], [[Radamants|Radamantam]] un [[Sarpedons|Sarpedonam]].<ref name="guardian" />

Leģendai par Eiropas nolaupīšanu ir arī simboliska nozīme. Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Leģendā aprakstīto notikumu laikā Feniķija atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu [[civilizācija]]s tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk citur Eiropā.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Eiropas vēsture}}
[[Attēls:Pfahlbauten Unteruhldingen 2005 05.jpg|thumb|250px|Bronzas laikmeta ciemata rekonstrukcija [[Bodenezers|Bodenezera]] piekrastē]]
[[Attēls:Araisi.jpg|thumb|250px|right|[[Āraišu ezerpils]] rekonstrukcija Latvijā]]
Aptuveni pirms 40 000 gadiem Eiropā ieceļoja [[saprātīgais cilvēks]], kas ļoti īsā laikā izkonkurēja tur jau dzīvojošos [[neandertālietis|neandertāliešus]]. [[2. gadu tūkstotis p.m.ē.|2. gadu tūkstoša p.m.ē.]] sākumā sāka veidoties ciltis, kuras vēlāk kļuva par pamatu Eiropas [[nācija|nācijām]].
Līdz pat vēlīnajam [[bronzas laikmets|bronzas laikmetam]] (apmēram 8. gadsimtā p.m.ē.) Rietumeiropā, sakarā ar tās zemo apdzīvotības līmeni, nepastāvēja neviena kaut cik ievērojama valsts vai tās priekštecis. Tikai laikaposmā starp 800. un 600.g. p.m.ē., agrīnajā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]], sākās intensīva lielāku ciematu un pilskalnu būvniecība plašā reģionā uz ziemeļiem no Alpiem saistībā ar [[ķelti|ķeltu]], [[ģermāņi|ģermāņu]], [[goti|gotu]] un citu tautu pakāpenisku izplatību pāri Alpiem.

Par pirmo civilizāciju Eiropas teritorijā uzskata [[Senā Grieķija|Seno Grieķiju]]. [[Klasiskā Grieķija|Klasiskajā periodā]] grieķi bija ciešā kontaktā ar attīstītajām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] civilizācijām. Zināšanas, ko grieķi ieguva no tām un paši attīstīja, vēlāk lika pamatus citām Eiropas civilizācijām. [[2. gadsimts p.m.ē.|2. gadsimta p.m.ē.]] vidū grieķi nonāca [[Senā Roma|romiešu]] pakļautībā. Mūsu ēras sākumā Eiropā dominēja [[Romas impērija]]. Šajā laikā ļoti strauji izplatījās arī [[kristietība]]. Romas impērija sabruka [[5. gadsimts|5. gadsimtā]].
[[Attēls:Europe 814.jpg|thumb|250px|Eiropa ap 814. gadu]]
Tam sekojošais periods bija [[Tautu staigāšana]]s laikmets. Līdz pat [[franki|franku]] valsts izveidošanai 9. gadsimtā [[Eiropas tautas]] atradās gandrīz nepārtrauktā kustībā. Galvenie tautu pārvietošanās virzieni bija no ziemeļiem uz dienvidiem un no austrumiem uz rietumiem, vairumā gadījumu savstarpēji sajaucoties ar jau uz vietas esošajām tautām. Piemēram, daļa ģermāņu cilšu grupai piederīgo gotu pēc ilgiem klejojumiem apmetās [[Gallija]]s ziemeļu daļā. Samērā īsā laikā tie sajaucās ar vietējiem iedzīvotājiem — dažādām ķeltu ciltīm, gala rezultātā veidojot daļu no vēlākās franku valsts. Savukārt lombardi iespiedās Itālijas ziemeļu daļā, bet cita gotu daļa atrada savas pastāvīgās mājas [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]] — visai tālu no savas sākotnējās izcelšanās vietas — [[Skandināvija]]s. Bijušās Romas impērijas centrālajās un it īpaši austrumu provincēs ienāca [[huņņi]], bet vēlāk — [[avāri (senie)|avāri]]. Pilnīga etniska pārstrukturizācija notika [[Balkānu pussala|Balkānos]], kur lielā skaitā ieradās [[slāvi|slāvu]], [[protobulgāri|protobulgāru]] un gotu imigranti. Slāvu ciltis 7.—9. gadsimtā uzsāka plašu ofensīvu rietumu virzienā un nokļuva līdz pat [[Elba]]s upei, asimilējot praktiski visus šeit sastaptos dažādas etniskas izcelsmes iedzīvotājus.

9. gadsimtā Rietumeiropā izveidojās [[Franku valsts]], kas sasniedza savu varenību [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] laikā. Sadalot Franku valsti, rietumi daļā izveidojās [[Francijas Karaliste]], bet austrumu daļā — [[Svētā Romas impērija]].

1096. pēc pāvesta [[Urbāns II|Urbāna II]] aicinājuma atbrīvot Svēto zemi no musulmaņiem, tika uzsākts [[Pirmais Krusta karš]], kura rezultātā krustneši ieņēma Svēto zemi un izveidoja tur [[Krustnešu valstis]].

Viduslaikos Eiropā izveidojās daudzas mūsdienu nacionālās valstis. Viduseiropā pēc kristietības pieņemšanas izvirzījās [[Polijas Karaliste (1025—1385)|Polija]], [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuva]] un [[Ungārijas Karaliste|Ungārija]]. [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]] tika [[rekonkista|atkarotas]] [[mauri|mauru]] kontrolētās teritorijas un nostiprinājās [[Aragonas Karaliste|Aragonas]] un [[Kastīlijas Karaliste]]s.

[[Renesanse]]s periodā ([[15. gadsimts|15.]]—[[16. gadsimts|16. gadsimtā]]) strauji attīstījās [[zinātne]], tika veikti [[lielie ģeogrāfiskie atklājumi|lieli atklājumi]], kā arī aizsākās pasaules [[kolonizācija]]. 16. gadsimta beigās pēc [[Reformācija]]s beidzās [[Romas Katoļu baznīca]]s dominance Eiropas rietumos un ziemeļos. [[17. gadsimts|17.]] un [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] Eiropā bija [[apgaismības laikmets|apgaismības]] periods. Laikmeta ideālu ietekmē 18. gadsimta beigās notika [[Franču revolūcija]], kad tika gāzta Eiropas visspēcīgākā [[monarhija]] un aizsākās kustības par [[demokrātija|demokrātiju]] un [[vienlīdzība|vienlīdzību]]. 18. gadsimtā aizsākās arī [[rūpnieciskā revolūcija]], kas ļāva Eiropas lielvarām iegūt gan militāro, gan politisko varu pār plašām teritorijām visā pasaulē. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Eiropas valstis savstarpēji sāka karot [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Pēc kara daudzās valstīs tika gāzta monarhija, [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] izveidojās vairākas jaunas valstis (arī [[Latvija]]). Krievijā tika izveidota [[komunisms|komunistu]] partijas diktatūra, vēlāk valsts tika pārdēvēta par [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. [[Otrais pasaules karš]] iezīmēja Rietumeiropas valstu varas samazināšanos to kolonijās visā pasaulē un komunistisko režīmu izplatīšanos Austrumeiropā, tas ir Padomju Savienības satelītvalstīs. Padomju Savienība sabruka 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kas arī bija komunistiskā režīma sabrukums visā Eiropā. Šajā laikā apvienojās [[Rietumvācija]] ar [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvāciju]], savukārt [[Dienvidslāvija]]s teritorijā sākās [[Dienvidslāvijas kari|etniskie konflikti]], kas noveda pie jaunu valstu — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Horvātija]]s, Maķedonijas Republikas (tagad [[Ziemeļmaķedonija]]), [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] un [[Slovēnija]]s izveidošanās.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Europe topography map en.png|thumbnail|250px|Eiropas fiziski ģeogrāfiskā karte]]
[[Attēls:Iceland Dettifoss 1972-4.jpg|thumbnail|175px|Detifoss — varenākais Eiropas ūdenskritums — atrodas Islandē]]

=== Iedalījums ===
Eiropu no ģeogrāfiskā un arī no kultūrvēsturiskā viedokļa var iedalīt trīs reģionos:
* [[Dienvideiropa]] (Vidusjūras piekraste);
* [[Viduseiropa]] ([[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekraste);
* [[Ziemeļeiropa]] ([[Skandināvija]] un [[Baltija]]).
Eiropu iedala arī rietumu-austrumu virzienā — šim iedalījumam ir vairāk kultūrvēsturiska nozīme:
* [[Austrumeiropa]];
* [[Rietumeiropa]].
Bieži tiek lietots arī termins "[[Centrāleiropa]]".

[[Tektonika|Tektonisko]] procesu rezultātā Eiropā izveidojušās četras lielas, atšķirīgas morfoloģiskās zonas:
* Eiropas ziemeļu kalnienes;
* Viduseiropas līdzenums;
* dienvidu kalnienes ([[Pireneji]], [[Alpi]], [[Dināru kalni]], [[Balkāni (kalni)|Balkāni]], [[Karpati]]);
* Vidusjūras piekrastes josla.
Katrā no šīm zonām, atšķirīgā apvidus, klimata un citu faktoru rezultātā, veidojās arī atšķirīgas kultūras.

Eiropu var nosacīti sadalīt arī sateces baseinos. Lielākie ūdeņu kompleksi ir saistīti ar Ziemeļatlantiju, [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]], [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]], Vidusjūru un Melno jūru. Šīs jūras un ar tām saistītie iekšzemes ūdens baseini kopš seniem laikiem ir veicinājuši ceļošanu un cilvēku kontaktus. Var pat konstatēt zināmu [[Korelācija|korelāciju]] starp viena vai vairāku tuvāko ūdens baseinu un etniski radniecīgu sabiedrību teritorijām.

=== Ainavas un kultūras saikne ===
Neskatoties uz samērā nelielajiem izmēriem, Eiropā ir ļoti daudzveidīga ainava un daba, kas daudzviet ir bijusi ļoti labvēlīga saimniecības attīstībai. Eiropas subkontinentam raksturīga ļoti saposmota krasta līnija, liels skaits lielu un mazu iekšēju un daļēji iekšēju [[Ūdenstilpe|ūdenstilpju]] un [[upe|upju]]. Pirmajiem ieceļotājiem, kas Eiropā nonāca caur [[Mazāzija|Mazāziju]], šis faktors, iespējams, palīdzēja ātri izplatīties visā Dienvideiropā, bet klimatam kļūstot siltākam — arvien vairāk uz ziemeļiem.

Eiropā nav tādu upju kā, piemēram, [[Nīla]]: ar milzīgu ūdens baseinu, treknu upes ielejas augsni, siltu klimatu. Tomēr Eiropai ir savas priekšrocības. Eiropu visos virzienos šķērso dabīgie ūdensceļi — upes, kas sekmēja cilvēku pārvietošanos pa šo pasaules daļu. Tā kā Eiropai piemīt lielas pussalas raksturs, tās ūdensteces sistēma pārsvarā vērsta no centrālās daļas uz perifēriju. Garākā Eiropas upe — [[Volga]] — plūst no [[Valdaja augstiene]]s uz dienvidiem, ietekot [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]]. Otra garākā upe — [[Donava]] — plūst no rietumiem ([[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] zemes Vācijā) uz austrumiem, ietekot [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]]. Centrālās un Rietumeiropas upes pārsvarā ietek Vidusjūrā ([[Rona]], [[Po (upe)|Po]] u.c.), Atlantijas okeānā vai Ziemeļjūrā ([[Luāra (upe)|Luāra]], [[Sēna]], [[Reina]], [[Elba]] u.c.). Savukārt, [[Daugava]], [[Ņeva]], [[Visla]], [[Nemuna]] u.c. nes ūdeņus no austrumiem uz Eiropas iekšējo jūru — [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]].

=== Eiropa — kontinents vai pasaules daļa? ===
[[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Eiropu (arī Āziju) uzskata par kontinentu, savukārt Eirāziju — par [[superkontinents|superkontinentu]].{{nepieciešama atsauce}} Šāds uzskats nav pamatots no ģeoloģiskā un ģeogrāfijas viedokļa, jo Eiropu un Āziju vieno plaša, daudzveidīga sauszemes teritorija.

=== Klimats un tā izmaiņu ietekme uz Eiropas vēsturi ===
[[Attēls:Europe satellite globe.jpg|thumb|250px|Eiropa — skats no satelīta]]
Eiropas klimats, tāpat kā klimats jebkurā citā vietā, ir pastāvīgi mainījies. Kopš pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] beigām notiek pakāpeniska vidējās temperatūras paaugstināšanās. Civilizācijas attīstībai vispiemērotākais ir mērens, maigs klimats, kāds pirms vairākiem tūkstošiem gadu bija ģeogrāfiskā platuma joslā, kur mūsdienās vērojams samērā karsts un tveicīgs laiks — Eiropas dienvidos — [[Grieķija|Grieķijā]], [[Spānija]]s un [[Itālija]]s dienvidos.

Klimata izmaiņas Eiropā un tuvējos reģionos nav bijušas vienmērīgas. Eiropas dienvidos un tuvējos Āzijas reģionos klimats kļuva kontinentālāks un sausāks, samazinot ražas apjomus un spiežot plašo līdzenumu tautas meklēt citas izdzīvošanai piemērotas vietas. Dzīvei labvēlīgāku reģionu tās atrada rietumos, tuvāk Atlantijas okeānam, kur klimats bija maigāks.

Tomēr arī šeit klimats mainījās. Atsevišķos laika periodos vairākus gadsimtus ilga vēsāki periodi. Piemēram, aptuveni no [[200]]. līdz [[700]]. gadam Eiropā bija kļuvis vēsāks. Iespējams, vēsākais klimats un ar to saistītās nabadzīgās ražas bija viens no faktoriem, kas veicināja [[Romas impērija]]s novājināšanos un vēlāko sabrukumu. Visdrīzāk, šī paša iemesla dēļ vairāku nākamo gadsimtu laikā Eiropas iedzīvotāju skaits, kas bija stipri sarucis vairākkārtēju [[mēris|mēra]] [[epidēmija|epidēmiju]] rezultātā, pieauga ļoti lēnām. Tikai no 8. līdz 11. gadsimtam, klimatam kļūstot siltākam, ražas pieauga un cilvēku dzīves apstākļi visā Eiropā pakāpeniski uzlabojās.

Mūsdienās nokrišņu daudzums Eiropas rietumos ir daudz lielāks, nekā austrumos. Atlantijas piekrastes joslā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums gada laikā sasniedz 3000 mm, bet [[Polija]]s vidienē vai [[Donava]]s baseinā — tikai ap 500 mm, vēl vairāk samazinoties austrumu virzienā. Klimata atšķirības dažādos Eiropas reģionos ir visai krasas. Uz austrumiem no centrālās Eiropas — Polijas — Baltijas reģionā un tālāk ziemeļaustrumos, klimats ir bargāks. Izteikti kontinentāls klimats Eiropā vērojams uz austrumiem no [[Volga]]s un [[Dona]]s baseiniem. Vissausākais reģions Eiropā ir pašos tās dienvidaustrumos — [[Kaspijas jūra]]s piekrastē — šeit nokrišņu daudzums gadā ir tikai vidēji ap 250 mm, kamēr vienā no vismitrākajiem Eiropas reģioniem — Norvēģijas rietumu daļā vidējais gada nokrišņu daudzums ir ap 3500 mm.

Nav nejaušība, ka šī klimatiskā robežlīnija, kas nošķir Eiropas atlantiskā klimata daļu no kontinentālās daļas, vienlaicīgi nošķir Eiropas iedzīvotājus arī pēc to pamata saimniecības veida, bet līdz ar to arī citu saimniecības un kultūras aspektu ziņā. Atlantiskajā klimata joslā, tātad galvenokārt uz rietumiem no Donas upes, cilvēki, līdzko kļuva pieejami metāla [[darbarīks|darbarīki]], pārgāja uz pastāvīgu dzīves veidu, piekopjot [[laukkopība|laukkopību]] un [[lopkopība|lopkopību]]. Turpretī austrumu virzienā no šīs robežšķirtnes par noteicošo kļuva [[nomadi|nomadu]] dzīves veids, kura pamatā bija klejojošā lopkopība. To veicināja ne tikai klimata, bet arī augsnes īpatnības. Eiropas attālāko austrumu daļu veido plašās Volgas un [[Ukraina]]s [[stepe]]s. Eiropas vidienē stepe nemanāmi pāriet plašajās [[Dobrudža]]s ([[Valahija]]s) zemienē [[Rumānija|Rumānijā]] un [[Ungārija]]s līdzenumā, kur saimniekošanas un dzīves apstākļi jau ir atšķirīgi.

== Ģeoloģija ==
[[Attēls:01189Zakopane.JPG|thumb|250px|[[Karpati]] — Tatri, [[Zakopane]], Polija]]
Eiropas [[ģeoloģija|ģeoloģiskie]] notikumi ir klasisks piemērs tam, kā laika gaitā veidojas kontinenti. [[Pirmskembrijs|Pirmskembrija]] perioda iežu vecums Eiropā ir no 3,8 miljardiem līdz 540 miljoniem gadu. Pēc tam veidojās [[paleozojs|paleozoja]] ēras ieži, kas beidzās pirms 250 miljoniem gadiem; [[mezozojs|mezozoja]] ēras ieži beidza veidoties pirms 65 miljoniem gadu; [[kainozojs|kainozoja]] ēras ieži veidojās atlikušo laiku līdz mūsdienām. Pašreizējās Eiropas kontūras beidza veidoties aptuveni pirms 5 miljoniem gadu. Iežu veidojumus, reljefa formas un nogulumiežu baseinus mūsdienās spēcīgi ietekmē cilvēku darbība.

Senāko iežu lielākais apgabals Eiropā ir [[Baltijas vairogs]], kas ir stipri [[erozija|erodējis]]. Savukārt jaunākie ieži atrodas [[Alpi|Alpu]] kalnu sistēmā. Starp šīm teritorijām ir plaši nogulumiežu baseini ar [[paugurs|paugurainu]] reljefu, piemēram, [[Parīzes baseins]] un [[Dienvidaustrumanglija]], vai plaši [[līdzenums|līdzenumi]] kā, piemēram, [[Austrumeiropas līdzenums]]. [[Ziemeļjūra]] ir zemūdens nogulumiežu baseins, kas atrodas uz [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] kontinentālā šelfa. [[Islande]] ir unikāls veidojums Eiropas ģeoloģijā: tā ir [[vulkāniska sala]], kas izveidojusies [[Vidusatlantijas grēda]]i atdalot [[kontinentālā plātne|kontinentālās plātnes]].

=== Derīgie izrakteņi ===
Eiropas subkontinents ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem, kas ir kalpojis par būtisku Eiropas civilizāciju attīstību veicinošu faktoru. Ilgstošajā derīgo izrakteņu ieguves vēsturē daudzviet to resursi ir izsmelti. Vācijā, Francijā un Lielbritānijā atrodas lieli [[akmeņogles|akmeņogļu]] krājumi. Salīdzinoši nesen uzsākta lielo [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s krājumu apguve [[šelfs|šelfā]] starp Lielbritāniju, Norvēģiju, Nīderlandi. Skandināvijas un Lielbritānijas ziemeļu daļā ir bagātīgas [[rūda|rūdu]] atradnes — šeit var iegūt [[dzelzs|dzelzi]], [[varš|varu]], [[svins|svinu]], [[cinks|cinku]], [[alva|alvu]]. Arī Alpu kalnu perifērajā daļā ir ievērojami [[alumīnijs|alumīnija]], [[hroms|hroma]], vara, [[svins|svina]], cinka, [[sudrabs|sudraba]] u.c. metālu rūdu iegulas. Savukārt Baltijas reģionā minēto dabas resursu nav vispār, ja neskaita salīdzinoši nelielas naftas iegulas Baltijas jūrā, kuru apguve uzsākta tikai vietām.

Resursu nevienmērīgā izplatība Eiropā veicināja starpreģionālās [[darba dalīšana]]s procesu un tirdzniecību. Pirmie tirdzniecības ceļi, kravu šķirošanas un pārkraušanas centri veidojās tieši dabas resursu, piemēram, [[sāls]], [[krams|krama]], [[dzintars|dzintara]] un dažādu [[metāls|metālu]] vienmērīgai izplatīšanai visā Eiropā.

== Eiropas valstis ==
[[Attēls:Europe countries map lv.png|thumbnail|400px|Eiropas valstis]]
Eiropā ir aptuveni 50 valstu, no kurām liela daļa apvienojušās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Ģeopolitiski Eiropai var pieskaitīt arī tādu valsti kā [[Izraēla]], jo tā ir pārstāvēta dažādās Eiropas sporta organizācijās, [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]] u.c. Arī vēsturiski tās teritorijā ir eksistējušas vairākas eiropiešu krustnešu dibinātas valstis.

Šīm [[valsts|valstīm]] ir teritorijas Eiropā:
{{colbegin|3}}
* {{karogs|Albānija}}
* {{karogs|Andora}}
* {{GBR}}
* {{ARM}}<sup>1</sup>
* {{AUT}}
* {{AZE}}<sup>2</sup>
* {{BLR}}
* {{BEL}}
* {{BIH}}
* {{BGR}}
* {{CZE}}
* {{DNK}}
* {{FRA}}
* [[Gibraltārs]] ([[Apvienotā Karaliste]])
* {{GRC}}
* {{GEO}}<sup>2</sup>
* {{HRV}}
* {{EST}}
* {{ITA}}
* {{IRL}}
* {{ISL}}
* {{KAZ}}<sup>3</sup>
* {{CYP}}<sup>1</sup>
* {{karogs|Kosova}}
* {{RUS}}<sup>4</sup>
* {{LVA}}
* {{LTU}}
* {{LIE}}
* {{LUX}}
* {{MKD}}
* {{MLT}}
* {{MNE}}
* {{MDA}}<sup>5</sup>
* {{MCO}}
* {{NLD}}
* {{NOR}}
* {{POL}}
* {{PRT}}
* {{ROU}}
* {{SMR}}
* {{SRB}}
* {{SVK}}
* {{SVN}}
* {{FIN}}
* {{ESP}}
* {{CHE}}
* {{TUR}}<sup>6</sup>
* {{UKR}}
* {{HUN}}
* {{DEU}}
* {{VAT}}
* {{SWE}}
{{colend}}

<small><sup>1</sup> Armēnija un Kipra ģeogrāfiski atrodas Āzijā, bet kulturāli un vēsturiski reizēm tiek uzskatītas par Eiropas daļu. Arī Turcijas kontrolētā [[Ziemeļkipra]] tiek uzskatīta par Eiropas daļu.<br />
<sup>2</sup> Azerbaidžānas un Gruzijas nelielas ziemeļu daļas atrodas Eiropā, ja par Eiropas robežu pieņem [[Kaukāzs|Kaukāzu]]. Separātiskas [[Gruzija]]s daļas ir Krievijas kontrolētā [[Abhāzija]] un [[Dienvidosetija]].<br />
<sup>3</sup> Kazahstānai Eiropā atrodas neliela daļa teritorijas uz rietumiem no [[Urāla]]s upes.<br />
<sup>4</sup> Krievijas Eiropas daļa ietver teritorijas uz rietumiem no [[Urālu kalni]]em.<br />
<sup>5</sup> Separātiska [[Moldova]]s daļa ir Krievijas kontrolētā [[Piedņestra]].<br />
<sup>6</sup> Turcijai Eiropā pieder teritorija uz ziemeļrietumiem no [[Bosfors|Bosfora]] un [[Dardaneļu jūras šaurums|Dardaneļu]] jūras šaurumiem.</small>

== Demogrāfija ==
[[Attēls:Europa-bei-nacht 1-1024x768.jpg|thumbnail|250px|Eiropa naktī. Nakts apgaismojuma spožums aptuveni atbilst apdzīvotības blīvumam un ekonomiskās attīstības līmenim]]
Eiropā [[saprātīgais cilvēks]] (''Homo sapiens'') ienāca pirms 40 tūkstošiem gadu. Pirms tam šajā pasaules daļā dzīvoja dažādas nu jau izmirušas [[hominīdi|hominīdu]] sugas, piemēram, [[neandertālietis|neandertālieši]]. [[Aizvēsture|Aizvēsturē]] notika vairāki cilvēku [[imigrācija]]s viļņi no [[Āzija]]s. Arī mūsdienās, kopš 20. gadsimta vidus, notiek intensīva cilvēku imigrācija no citām pasaules daļām, īpaši no [[Āfrika]]s un Āzijas. Nekad iepriekš Eiropa nav bijusi tik daudz un dažādu nāciju cilvēku mājas.

Vēsturiski Eiropa (īpaši Dienvideiropa un Rietumeiropa) ir bijusi viena no visblīvāk apdzīvotajām pasaules daļām. 20. gadsimta sākumā Eiropā dzīvoja gandrīz ¼ daļa no visiem pasaules iedzīvotājiem (2012. gadā vairs tikai 10,5%).

=== Valodas ===
Eiropā dominē trīs [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes]] atzari:
* [[romāņu valodas]] ([[franču valoda|franču]], [[itāļu valoda|itāļu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[rumāņu valoda|rumāņu]] un citas valodas) dominē [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]],
* [[ģermāņu valodas]] ([[angļu valoda|angļu]], [[vācu valoda|vācu]], [[nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]], [[zviedru valoda|zviedru]], [[dāņu valoda|dāņu]], [[norvēģu valoda|norvēģu]], [[Islandiešu valoda|islandiešu]] un citas) dominē [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], [[Britu salas|Britu salās]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]],
* [[slāvu valodas]] ([[krievu valoda|krievu]], [[poļu valoda|poļu]], [[čehu valoda|čehu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[bulgāru valoda|bulgāru]], [[serbu valoda|serbu]] un citas valodas) dominē [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Balkānu pussala|Balkānu]] valstīs.

Ir arī neliels skaits valodu, kas ir salīdzinoši plaši izplatītas, bet nepieder ne pie viena no iepriekš nosauktajiem atzariem. Atsevišķi indoeiropiešu valodu saimē tiek izdalīta [[grieķu valoda]], kurā ir oficiālā valoda [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]]. Atsevišķi tiek izdalītas arī [[baltu valodas]] ([[latviešu valoda|latviešu]] un [[lietuviešu valoda]]s), kas ir oficiālās valodas attiecīgi [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. No [[indoirāņu valodas|indoirāņu valodu]] atzara visizplatītākā ir [[čigānu valoda]], lai gan tā nav nevienas Eiropas valsts oficiālā valoda.

Ir vēl divi citi indoeiropiešu valodas saimes atzari, kas savulaik bija plaši izplatīti, bet mūsdienās runā tikai nelielas cilvēku grupas. Tās ir [[ķeltu valodas]] un Trāķijas-Ilīrijas atzars, kur līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai [[albāņu valoda]].

Valodās, kas nepieder indoeiropiešu valodu saimei, runā [[Igaunija|Igaunijā]] ([[igauņu valoda]]), [[Somija|Somijā]] ([[somu valoda]]), [[Ungārija|Ungārijā]] ([[ungāru valoda]]), [[Malta|Maltā]] ([[maltiešu valoda]]), [[Basku Zeme|Basku Zemē]] ([[basku valoda]]) un [[Krievija]]s ziemeļos. [[Tjurku valodas|Tjurku valodās]] runā tikai [[Turcija|Turcijā]] un atsevišķas kopienas [[Balkānu pussala|Balkānos]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]].

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Kontinenti}}
{{Pasaules reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Eiropa| ]]