Elektroniskā popmūzika
Elektroniskā popmūzika jeb saīsinājumā elektropops (angļu: electropop) ir mūzikas žanrs, kas sevī apvieno elektronisko mūziku un popmūziku. Svarīgs žanra elements ir elektronisko mūzikas instrumentu (sintezatoru, sampleru, elektroniskās bungas utt.) lietojums. Lai gan žanrs ir radies 1980. gadu sākumā, tas piedzīvojis popularitātes atdzimšanu 2000. gadu beigās
Raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Elektroniskās popmūzikas dziesmas savā būtībā ir elektroniskās un popmūzikas sajaukums. Tām mēdz būt vienkārši, atmiņā paliekoši piedziedājumi un deju mūzikas ritmi. Atšķirībā no elektroniskās deju mūzikas, elektroniskajā popmūzikā lielāka uzmanība tiek veltīta melodijai un vārdiem, nekā tam, vai dziesma ir piemērota dejošanai. Lai gan žanrs bieži tiek piedēvēts sintpopam, abi žanri atšķiras ar dziesmu tekstu tematiku, sintpopa saturs parasti ir par dejošanu, attiecībām un labi pavadītu laiku, bet elektroniskajā popmūzikā apspriestās tēmas parasti ir "tumšākas"
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmssākumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1960. gados arvien vairāk rokmūzikas grupu eksperimentēja ar elektroniskajiem instrumentiem,[1] tomēr plašāku rezonansi mūzikā elektronika guva vien ap 1970. gadu. Tādi žanri kā krautroks (Vācija) un progresīvā rokmūzika (Lielbritānija) deva lielu ieguldījumu elektroniskās mūzikas attīstībā. Grupas kā Kraftwerk un Tangerine Dream bija īpaši iecienītas.
1970.gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā kā 1960.gadu sākumā sintezatori augsto cenu dēļ bija grūti pieejami, tādas firmas kā Yamaha, Korg, Roland un Oberheim, ražojot salīdzinoši lētākas alternatīvas, padarīja tos pieejamākus plašākam mūziķu lokam. Tam sekoja elektroniskās mūzikas uzplaukums, arī ielaušanās populārajā mūzikā.
1980.gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1980. gados radās vairāki elektroniskās mūzikas žanra atvasinājumi (disko, sintpops)[2] Daudzi mūziķi, kas tika saistīti ar citiem mūzikas žanriem, savos darbos ietekmējās no elektroniskās mūzikas, . Tādi Mākslinieki kā Madonna, Deivids Bovijs un citi.[3]
1990.gadi-mūsdienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Elektroniskajā popmūzikā parādījās arī tehno un hausmūzikas elementi, kas 1990. gadu sākumā lielā mērā ietekmēja žanru. Radās tā sauktā, deju mūzika, kurā tradicionālā popmūzika tika apvienota ar hausmūzikas ritmiem, tehno un repa elementiem. Kopš 1996. gada daudzi mākslinieki tiecās atpakaļ pēc elektroniskās mūzikas pirmsākumiem, ietekmējoties no 1980. gadu popmūzikas. Šīs kustības kulminācija bija elektrokleša vilnis 2001. gadā, kurā bija sastopami arī pankroka un elektro elementi. Arī šobrīd lietojot mūsdienīgas produkcijas metodes un ietekmējoties no 1980.gadu stila elektroniskās popmūzikas gūst panākumus.[4] Spilgtākie šā elektroniskās popmūzika viļņa mākslinieki ir Lady Gaga, CHVRCHES, La Roux u.c.[5]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Stuessy & S. D. Lipscomb (2008), Rock and Roll: its History and Stylistic Development (6 ed.), London: Pearson Prentice Hall, p. 21, ISBN 0-13-601068-7
- ↑ Reynolds 2005, lpp. 296-308.
- ↑ T. J. Seabrook (2008), Bowie in Berlin: A New Career in a New Town, Jawbone Press, ISBN 1-906002-08-8
- ↑ Brent Luvaas: Re-producing pop: The aesthetics of ambivalence in a contemporary dance music in: International Journal of Cultural Studies, 2006, vol. 9(2).
- ↑ http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7823068.stm