Apskatīt Fīrers izejas kodu

[[Attēls:Adolf Hitler Berghof-1936.jpg|thumb|200px|right|Trešā reiha fīrers Ādolfs Hitlers]]
'''Fīrers''' ({{val|de|Führer}} — 'vadonis')  bija oficiāls valsts vadītāja tituls [[Trešais reihs|Trešajā reihā]]. Tāpat vārdu "fīrers" izmantoja [[Sturmabteilung|SA]] un [[Schutzstaffel|SS]] dienesta pakāpju nosaukumus, piemēram, [[šturmfīrers]].

Kā oficiāls valsts titula nosaukums šīs vārds parādījās jau [[1933]]. gada [[23. marts|23. marta]] Ārkārtas likumā. Ar šo likumu [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]] tika piešķirtas ārkārtas pilnvaras, bet Reihstāgs savā rīcības brīvībā tika ierobežots. Nākamajā gadā, kad nomira Vācijas prezidents [[Hindenburgs]], Hitlers sevi pasludināja arī par Vācijas prezidentu un faktiski kļuva par neierobežotu diktatoru.

Trešajā reihā tika kultivēts ''Führerprinzip'' (vadoņa kults), kurā Hitlers bija valsts fīrers ({{val-de|der Führer}}) jeb latviski vadonis. Viens no populārākajiem saukļiem Trešajā reihā bija ''Ein Volk, ein Reich, ein Führer'' — "Viena tauta, Viena valsts, Viens vadonis".

Vadoņa titula un nosaukuma piedēvēšana vienai personai bija raksturīga daudziem [[totalitārisms|totalitāriem]] un [[autoritārisms|autoritāriem]] režīmiem un kustībām. Nacisti šo praksi pārņēma no [[Benito Musolīni]] vadītās [[fašisms|fašistu]] kustības, kurai nākot pie varas [[Itālija|Itālijā]] 1922. gadā, Musolīni turpmāk tika saukts par "duči", respektīvi, [[NSDAP]] lietoja vārdu "fīrers" sava politiskā līdera apzīmēšanai vēl pirms nākšanas pie varas.

Mūsdienās [[Vācija|Vācijā]] šīm vārdam ir negatīva vēsturiskā slodze, tomēr šis vārds bieži vien ir sastopams dažādos [[saliktenis|salikteņos]] vācu valodā. Vārds "fīrers" bieži vien sadzīvē tiek izmantots, lai ironiski apzīmētu radikālo politisko kustību vadītājus.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tituli]]
[[Kategorija:Trešais reihs]]
[[Kategorija:Simboli]]
[[Kategorija:Neonacisms]]
[[Kategorija:Diktatūra]]