Fīrers

Fīrers (vācu: Führer — 'vadonis') bija oficiāls valsts vadītāja tituls Trešajā reihā. Tāpat vārdu "fīrers" izmantoja SA un SS dienesta pakāpju nosaukumus, piemēram, šturmfīrers.

Kā oficiāls valsts titula nosaukums šīs vārds parādījās jau 1933. gada 23. marta Ārkārtas likumā. Ar šo likumu Ādolfam Hitleram tika piešķirtas ārkārtas pilnvaras, bet Reihstāgs savā rīcības brīvībā tika ierobežots. Nākamajā gadā, kad nomira Vācijas prezidents Hindenburgs, Hitlers sevi pasludināja arī par Vācijas prezidentu un faktiski kļuva par neierobežotu diktatoru.

Trešajā reihā tika kultivēts Führerprinzip (vadoņa kults), kurā Hitlers bija valsts fīrers (vācu: der Führer) jeb latviski vadonis. Viens no populārākajiem saukļiem Trešajā reihā bija Ein Volk, ein Reich, ein Führer — "Viena tauta, Viena valsts, Viens vadonis".

Vadoņa titula un nosaukuma piedēvēšana vienai personai bija raksturīga daudziem totalitāriem un autoritāriem režīmiem un kustībām. Nacisti šo praksi pārņēma no Benito Musolīni vadītās fašistu kustības, kurai nākot pie varas Itālijā 1922. gadā, Musolīni turpmāk tika saukts par "duči", respektīvi, NSDAP lietoja vārdu "fīrers" sava politiskā līdera apzīmēšanai vēl pirms nākšanas pie varas.

Mūsdienās Vācijā šīm vārdam ir negatīva vēsturiskā slodze, tomēr šis vārds bieži vien ir sastopams dažādos salikteņos vācu valodā. Vārds "fīrers" bieži vien sadzīvē tiek izmantots, lai ironiski apzīmētu radikālo politisko kustību vadītājus.