Apskatīt Fidžiešu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
 | name        = Fidžiešu
 | nativename  = ''Na vosa vaka-Viti''
 | familycolor = Austronēziešu
 | states      = [[Fidži]]
 | region      = Kā dzimtā valodā lietota [[Vanualevu]], [[Vitilevu]] austrumu daļā un mazākajās salās ([[Kandavu]], [[Najau]], [[Lakembā]], [[Oneatā]], [[Mozē]], [[Komo (sala)|Komo]], [[Namukā, Kambarā]], [[Vulanā]], [[Oneā]] un [[Vatoā]]); kā svešvaloda izplatīta pārējā Fidži daļā<br />Arī [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Austrālija|Austrālijā]]
 | speakers    = Dzimtās valodas līmenī: 350 000<br />Kā svešvalodu: 200 000
 | fam1        = [[Austronēziešu valodas|Austronēziešu]]
 | fam2        = [[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-Polinēziešu]] (MP)
 | fam3        = [[Centrālās-Austrumu Malajiešu-polinēziešu valodas|Centrālaustrumu MP]]
 | fam4        = [[Austrumu Malajiešu-polinēziešu valodas|Austrumu MP]]
 | fam5        = [[Okeāniskās valodas|Okeānijas]]
 | fam6        = [[Centālaustrumu okeāniskās valodas|Centālaustrumu okeāniskās]]
 | fam7        = [[Attālās okeāniskās valodas|Attālās okeāniskās]]
 | fam8        = [[Centrālās Okeānijas valodas|Centrālās Okeānijas]]
 | fam9        = [[Austrumfidžiešu-polinēziešu valodas|Austrumfidžiešu-polinēziešu]]
 | fam10       = [[Austrumfidžiešu valodas|Austrumfidžiešu]]
 | script      = [[Latīņu alfabēts]] (fidžiešu ortogrāfija)
 | nation      = {{FJI}}
 | iso1        = fj
 | iso2        = fij
 | iso3        = fij
}}

'''Fidžiešu valoda''' (''Na vosa vaka-Viti'') ir viena no [[austronēziešu valodas|austronēziešu valodām]], kas izplatīta [[Fidži]]. Tā ir dzimtā valoda 350 000 fidžiešu jeb mazāk nekā pusei valsts iedzīvotāju, bet vēl 200 000 to apguvuši kā [[svešvaloda|svešvalodu]]. 1997. gada Fidži konstitūcijā fidžiešu valoda līdzās [[angļu valoda|angļu]] un [[hindustāņu valoda]]i noteikta kā Fidži [[valsts valoda]].

Normētās fidžiešu valodas pamatā ir [[Mbau]] salā lietotās valodas paveids, kas pieder [[austrumfidžiešu valodas|austrumfidžiešu valodām]].

[[Attēls:WIKITONGUES- Mila speaking Fijian.webm|thumb|Runātās fidžiešu valodas piemērs]]

== Fonoloģija ==
Fidžiešu valodas [[līdzskanis|līdzskaņu]] [[fonēma]]s parādītas sekojošajā tabulā:

{| class="wikitable" style="text-align: center;"
!|  
! colspan="2" | [[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāli]]
! colspan="2" | [[Labiodentāls līdzskanis|Labiodentāli]]
! colspan="2" | [[Dentāls līdzskanis|Dentāli]] un<br />[[Alveolārs līdzskanis|alveolāri]]
! colspan="2" | [[Palatāls līdzskanis|Palatāli]]
! colspan="2" | [[Velārs līdzskanis|Velāri]]
! colspan="2" | [[Labiovelārs līdzskanis|Labiovelāri]]
|-
!| [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvi]]
| style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(p)}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|mb}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" | {{IPA|t}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|nd}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" | {{IPA|k}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ŋg}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
|-
!| [[Nazāls līdzskanis|Nazāli]]
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|m}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|n}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ŋ}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
|-
!| [[Berzenis|Berzeņi]]
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|β}}
| style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(f)}} || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" | {{IPA|s}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ð}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(x)}} || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
|-
!| [[Vibrants|Vibranti]]
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|r}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
|-
!| [[Prenazalizēts|Prenazalizēti]] vibranti
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|nr}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
|-
!| [[Spraudzenis|Spraudzeņi]]
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|j}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|w}}
|-
!| [[Laterāls spraudzenis|Laterāli spraudzeņi]]
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|l}}
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
| style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |  
|}

Skaņas {{IPA|[p f]}} sastopamas tikai [[aizguvums|aizguvumos]] no citām valodām. Skaņas {{IPA|[x h]}} sastopamas tikai atsevišķos Fidži novados.

[[vowel|Patskaņi]]:

{|class="wikitable"
! rowspan=2 | [[Vienskanis|Vienskaņi]]
! colspan=2 | [[Patskaņu garums|Īsi]]
! colspan=2 | Gari
|-
! [[Priekšējs patskanis|Priekšējie]]
! [[Pakaļējs patskanis|Pakaļējie]]
! Priekšējie
! Pakaļējie
|-
| '''[[Augsta mēles pacēluma patskanis|Augsti]]'''
| align=center | {{IPA|i}}
| align=center | {{IPA|u}}
| align=center | {{IPA|iː}}
| align=center | {{IPA|uː}}
|-
| '''[[Vidēja mēles pacēluma patskanis|Vidēji]]'''
| align=center | {{IPA|e}}
| align=center | {{IPA|o}}
| align=center | {{IPA|eː}}
| align=center | {{IPA|oː}}
|-
| '''[[Vaļējs patskanis|Vaļēji]]'''
| colspan=2 align=center | {{IPA|a}}
| colspan=2 align=center | {{IPA|aː}}
|}

{|class="wikitable"
! [[Divskanis|Divskaņi]]
! Beidzas<br />ar {{IPA|[i]}}
! Beidzas<br />ar {{IPA|[u]}}
|-
| '''Pirmais komponents {{IPA|[i]}}'''
|  
| align=center | {{IPA|iu}}
|-
| '''Pirmais komponents {{IPA|[e]}}'''
| align=center | {{IPA|ei}}
| align=center | {{IPA|eu}}
|-
| '''Pirmais komponents {{IPA|[o]}}'''
| align=center | {{IPA|oi}}
| align=center | {{IPA|ou}}
|-
| '''Pirmais komponents {{IPA|[a]}}'''
| align=center | {{IPA|ai}}
| align=center | {{IPA|au}}
|}

== Ortogrāfija ==
Fidžiešu alfabēts ir veidots uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata, un tajā ietilpst turpmāk minētie burti.
;A B C D E F G I J K L M N O P Q R S T U V W Y

;a b c d e f g i j k l m n o p q r s t u v w y

Līdzskaņus apzīmejošajiem burtiem atbilst turpmāk minētās fonēmas:
{|
| valign=top width=200 |
* '''b''' = {{IPA|[mb]}}
* '''c''' = {{IPA|[ð]}}
* '''d''' = {{IPA|[nd]}}
* '''f''' = {{IPA|[f]}}
* '''g''' = {{IPA|[ŋ]}}
* '''j''' = {{IPA|[x]}}
* '''k''' = {{IPA|[k]}}
* '''l''' = {{IPA|[l]}}
* '''m''' = {{IPA|[m]}}
| valign=top width=200 |
* '''n''' = {{IPA|[n]}}
* '''p''' = {{IPA|[p]}}
* '''q''' = {{IPA|[ŋɡ]}}
* '''r''' = {{IPA|[r]}}
* '''s''' = {{IPA|[s]}}
* '''t''' = {{IPA|[t]}}
* '''v''' = {{IPA|[β]}}
* '''w''' = {{IPA|[w]}}
* '''y''' = {{IPA|[j]}}
|}
Papildus tam [[digrāfs]] '''dr''' apzīmē [[postalveolārs|postalveolāru]] skaņu {{IPA|[n̠d̠]}}, dažreiz precīzi izrunātu kā {{IPA|[n̠d̠r̠]}}.

Patskaņu burti '''a e i o u''' pamatā atbilst to attiecīgajām [[IPA]] vērtībām. [[Patskaņu garums]] parasti rakstībā netiek attēlots, izņemot vārdnīcas un valodas mācību grāmatas, kur garums tāpat kā latviešu valodā tiek apzīmēts ar [[garumzīme|garumzīmi]] virs patskaņa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* {{Grāmatas atsauce | first=R. M. W. | last=Dixon | year=1989 | title=A Grammar of Boumaa Fijian | location=Chicago | publisher=University of Chicago Press | id={{ISBN|0-226-15428-9}}}}
* {{Grāmatas atsauce | first=Albert J. | last=Schütz | year=1985 | title=The Fijian Language | location=Honolulu | publisher=University of Hawaii Press | id={{ISBN|0-8248-1005-8}}}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=fij ''Ethnologue'' par fidžiešu valodu]
* [http://www.omniglot.com/writing/fijian.htm Fidžiešu valodas alfabēts, rakstība un izruna] {{angliski}}
* [https://web.archive.org/web/20090324081539/http://www.geocities.com/fijidictionary/ Fidžiešu-angļu un angļu-fidžiešu vārdnīca] {{angliski}}
{{InterWiki|code=fj}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Malajiešu-polinēziešu valodas]]
[[Kategorija:Fidži valodas]]