Nākotnes līgums

Nākotnes līgums (angļu: futures contract) jeb sarunvalodā fjūčers (futures) ir standartizēts finanšu līgums, kas nosaka, ka pircējam ir pienākums iegādāties aktīvu vai pārdevējam ir pienākums pārdot aktīvu nākotnē ar iepriekš noteiktu datumu un cenu. Tā kā fjūčeri ir standartizēti līgumi, kas kotējas biržā, tad sākotnējie līguma slēdzēji tos var viegli tirgot tālāk citām pusēm. Klīringa iestādes nodrošina darījumus un būtiski samazina risku, ka kāda no pusēm neizpilda līguma saistības.

Citiem vārdiem sakot, ja viena puse pārdod nākotnes līgumu, tad tā apņemas nākotnē pārdot aktīvu par cenu, kāda noteikta sākotnējā darījuma slēgšanas brīdī, un saskaņā ar līgumā noteiktajām detaļām (datums, aktīvs, aktīva daudzums utt.). Savukārt, ja otra puse pērk nākotnes līgumu, tad tā apņemas nākotnē šo aktīvu pirkt, izpildot visas līgumā noteiktās prasības. Tomēr, ja viena vai otra puse līdz nākotnes līguma termiņa beigām dažādu iemeslu dēļ nevēlas pildīt līgumā noteikto, tad tā nākotnes līgumu var pārdot tālāk citai personai.

Nākotnes līguma pircēju sauc par garās pozīcijas turētāju, savukārt, līguma pārdevējs ir īsās pozīcijas turētājs.

Starpību starp aktīva cenu aktuālajā tirgū un nākotnes cenu, kas noteikta līgumā, sauc par bāzi. Parasti bāze ir negatīva, jo tajā iekļautas dažādas izmaksas, tajā skaitā, uzglabāšanas izmaksas, procenti, arī riska prēmija u. tml.