Fjūčers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Fjūčers[nepieciešama atsauce] ir standartizēts finanšu līgums, kas nosaka, ka pircējam ir pienākums iegādāties aktīvu vai pārdevējam ir pienākums pārdot aktīvu nākotnē ar iepriekš noteiktu datumu un cenu.[1] Tā kā fjūčeri ir standartizēti līgumi, kas kotējas biržā, tad sākotnējie līguma slēdzēji tos var viegli tirgot tālāk citām pusēm.[2] Klīringa iestādes nodrošina darījumus un būtiski samazina risku, ka kāda no pusēm neizpilda līguma saistības.

Citiem vārdiem sakot, ja viena puse pārdod fjūčeru, tad tā apņemas nākotnē pārdot aktīvu par cenu, kāda noteikta sākotnējā darījuma slēgšanas brīdī, un saskaņā ar līgumā noteiktajām detaļām (datums, aktīvs, aktīva daudzums utt.). Savukārt, ja otra puse pērk fjūčeru, tad tā apņemas nākotnē šo aktīvu pirkt, izpildot visas līgumā noteiktās prasības. Tomēr, ja viena vai otra puse līdz fjūčera termiņa beigām dažādu iemeslu dēļ nevēlas pildīt līgumā noteikto, tad tā fjūčeru var pārdot tālāk citai personai.

Fjūčera līguma pircēju sauc par garās pozīcijas turētāju, savukārt, līguma pārdevējs ir īsās pozīcijas turētājs.[3]

Starpību starp aktīva cenu aktuālajā tirgū un nākotnes cenu, kas noteikta līgumā, sauc par bāzi.[4] Parasti bāze ir negatīva, jo tajā iekļautas dažādas izmaksas, tajā skaitā, uzglabāšanas izmaksas, procenti, arī riska prēmija u. tml.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]