Apskatīt Francijas—Prūsijas karš izejas kodu

{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Francijas—Prūsijas karš
| partof            = [[Vācijas apvienošana]]s
| image             = Lignedefeu16August.jpg
| caption           = 
| date              = {{dat|1870|7|19|N}} — {{dat|1871|5|10|N}}
| place             = [[Francija]] un [[Reinzeme]]
| casus             = 
| result            = Vācu uzvara, [[Vācijas apvienošana]]. Tiek proklamēta [[Vācijas Impērija]]. [[Elzasa-Lotringa]] nonāk Vācijas sastāvā
| combatant1        = '''Līdz 1871. gada 18. janvārim:'''<br />[[Attēls:Flag_of_Germany_(1867–1918).svg|20px]] [[Ziemeļvācu Savienība]]<br /> 
* [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Prussia_(1803-1892).svg|20px]] [[Prūsijas Karaliste|Prūsija]]
* [[Attēls:Flagge_Königreich_Sachsen_(1815-1918).svg|20px]] [[Saksijas Karaliste|Saksija]]
[[Attēls:Flag_of_Bavaria_(striped).svg|20px]] [[Bavārijas Karaliste|Bavārija]]<br />[[Attēls:Flagge_Königreich_Württemberg.svg|20px]] [[Virtemberga]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Grand_Duchy_of_Baden_(1855–1891).svg|20px]] [[Bādene]]<br />[[Attēls:Flagge_Großherzogtum_Hessen_ohne_Wappen.svg|20px]] [[Hesene]]
----
'''Pēc 1871. gada 18. janvāra:'''<br />[[Attēls:Flag_of_Germany_(1867–1918).svg|20px]] [[Vācijas Impērija]]
| combatant2        = '''Līdz 1870. gada 4. septembrim:'''<br />[[Attēls:Flag_of_France_(1794–1815,_1830–1974,_2020–present).svg|20px]] [[Francijas Otrā impērija|Francijas Impērija]]
----
'''Pēc 1870. gada 4. septembra:'''<br />[[Attēls:Flag_of_France_(1794–1815,_1830–1974,_2020–present).svg|20px]] [[Francijas Trešā republika|Francijas Republika]]
* Ārzemju brīvprātīgie
| commander1        = [[Attēls:Flag_of_Germany_(1867–1918).svg|20px]] [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]]<br />[[Attēls:Flag_of_Germany_(1867–1918).svg|20px]] [[Oto fon Bismarks]]
| commander2        = [[Attēls:Flag_of_France_(1794–1815,_1830–1974,_2020–present).svg|20px]] [[Napoleons III]] [[Attēls:White_flag_icon.svg|14px]]<br />[[Attēls:Flag_of_France_(1794–1815,_1830–1974,_2020–present).svg|20px]] [[Patriss de Makmahons]] [[Attēls:White_flag_icon.svg|14px]]
----
[[Attēls:Flag_of_France_(1794–1815,_1830–1974,_2020–present).svg|20px]] [[Luijs Žils Trošū]]
| strength1         = 
| strength2         = 
| casualties1       = 
| casualties2       = 
| image_size        = 250px
}}
'''Francijas—Prūsijas karš''' jeb '''Francijas—Vācijas karš''' ([[Vācu valoda|vācu]]: ''Deutsch-Französischer Krieg''), Francijā bieži tiek saukts arī par '''1870. gada karu''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Guerre franco-allemande de 1870''), bija konflikts starp [[Francija|Franciju]] un [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] (1870. gada 19. jūlijs—1871. gada 10. maijs), kuru izprovocēja Prūsijas kanclers [[Oto fon Bismarks]], un formāli uzsāka [[Napoleons III]]. Karš beidzās ar [[Francijas Otrā impērija|Francijas Impērijas]] sakāvi. Prūsija izveidoja [[Ziemeļvācu Savienība|Ziemeļvācu Savienību]], kas pārtapa par [[Vācijas Impērija|Vācijas Impēriju]].

Francija atteicās no [[Elzasa-Lotringa|Elzasas un Lotringas]] un samaksāja Vācijai kontribūciju.

== Miera līgums ==
[[Attēls:Occupation 1871.png|left|thumb|Okupētā Francijas teritorija]]
Neraugoties uz vairākiem smagiem zaudējumiem un vispārēji nelabvēlīgo kara gaitu, Francijai joprojām bija spēja turpināt pretošanos. Kopumā Francijas valdība kontrolēja 2/3 valsts teritorijas. Tai bija pārliecinošs pārsvars arī jūrā, un tā varēja organizēt Prūsijas jūras [[Blokāde|blokādi]], tomēr, neraugoties uz ierobežotajiem pasākumiem, tā radīja ievērojamas grūtības Vācijas tirdzniecībai ne tikai [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]], bet arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]. 

Kopumā pasaules sabiedriskās domas simpātijas sliecās uz Francijas pusi. Prasības anektēt Francijas [[Elzasa un Lotringa|Elzasas un Lotringas]] provinces kopā ar milzīgām kontribūcijām, kā arī karadarbības veidi no Prūsijas puses (ķīlnieku sagrābšana un nošaušana, ciematu dedzināšana) liecināja par kara netaisnīgumu. Piemēram, slavenā itāļu brīvības cīnītāja [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] ierašanos Francijā un aktīvu piedalīšanos karā var uzskatīt par pasaules sabiedriskās domas simpātiju izpausmi.

Tomēr visiem šiem apstākļiem bija nepieciešams laiks, lai izpaustos. Jūras blokādes organizēšana saskārās ar [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] iebildumiem, [[Krievija]] ar kanclera [[Aleksandrs Gorčakovs|Gorčakova]] vispārējām simpātijām pret Francijas nostāju atteicās tieši iejaukties konfliktā.

Vienojoties ar Prūsijas pusi, 1871. gada 8. februārī visā Francijā notika Nacionālās asamblejas vēlēšanas, kurās uzvaru guva tūlītēja miera atbalstītāji. Jaunizvēlētais parlaments 12. februārī sanāca [[Bordo]], un nedēļu vēlāk par [[Francijas prezidents|Francijas prezidentu]] tika ievēlēts [[Adolfs Tjērs]], kurš bija praktiski vienīgais zināmais politiķis, kas 1870. gada vasarā iebilda pret Francijas sasteigto iesaistīšanos karā un par to tika apsūdzēts valsts nodevībā. Pēc notikušajām vēlēšanām viņš kļuva par ''de facto'' jauno valsts vadītāju.

26. februārī [[Versaļa|Versaļā]] tika parakstīts provizorisks miera līgums. 28. februārī Nacionālā asambleja Bordo apstiprināja miera noteikumus, ar pārliecinošu deputātu vairākumu (546 — par, 107 — par, 23 deputāti atturējās).

1. martā Prūsijas karaspēks ienāca [[Parīze|Parīzē]] un ieņēma daļu pilsētas, 3. martā tas atkāpās. Noslēguma miera līgums tika parakstīts [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]] 10. maijā.

Francija zaudēja Elzasu un Lotringu, kā ar tai bija jāmaksā 5 miljardu franku iemaksa. Prūsijas karaspēks palika Francijas teritorijā līdz samaksai, Francijai bija jāsedz arī tā uzturēšanas izmaksas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:19. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Kari ar Franciju]]
[[Kategorija:Kari ar Prūsiju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]