Francijas Anrī (Reimsas arhibīskaps)
| ||||||||||||||
Francijas Anrī (franču: Henri de France, duc de Reims; dzimis 1121. gadā, miris 1175. gada 13. novembrī) bija Bovē bīskaps (1149—1162), vēlāk Reimsas arhibīskaps (1162—1175), bija Francijas karaļa Luija VI Resnā un viņa otrās sievas Savojas Adeles dēls.
Jau no bērnības viņš tika izglītots un virzīts baznīcas amatiem. Trīspadsmit gadu vecumā iesvētīts mūkos un divus gadus vēlāk ordinēts par mācītāju. Mērķtiecīgi tika virzīts pa baznīcas hierarhijas kāpnēm, lai ieņemtu kādu no augstākajiem amatiem. Anrī bija pirmais kanoniķis Parīzē, tad arhidiakons Orleānā, taču 1146. gadā iestājās Klervo abatijā un kļuva par parastu mūku.
1149. gadā, nomirstot Bovē bīskapam Odo III, baznīcas sanāksme, kuru šādi rīkoties pārliecināja Bernārs no Klervo (Bernard de Clairvaux), ievēlēja Anrī bīskapa amatā. Tā kā Anrī pret amata pienākumiem attiecās pārāk stingri un realizēja atbilstošu politiku, drīz vien viņš nonāca konfliktā ar Bovē birģeriem. Pilsētniekus atbalstīja karalis Luijs, savukārt Anrī - viņa brālis Drē grāfs Roberts. Konfliktu atrisināt izdevās tikai 1151. gadā, iejaucoties pāvestam Eugenijam III.
1162. gadā Anrī kļuva par Reimsas arhibīskapu, bet par Bovē bīskapu kļuva Bartelemī no Monkornē (Barthélemy de Montcornet). 1164. gadā Anrī organizēja Reimsā baznīcas koncilu. Darbojoties viņš atkal nonāca konfliktā ar Reimsas pilsētniekiem, šoreiz viņa pusē bija brālis Luijs VII, kurš jau bija kļuvis par karali. Pilsētnieku dumpis tika apspiests, un arhibīskaps Anrī pievērsās pilsētas izdaiļošanai.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francijas Anrī.
|