Luijs VII

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Luijs VII
Louis VII le Jeune
Louis VII le Jeune.jpg
Franku karalis
1137. gada 1. augusts — 1180. gada 18. septembris
Kronēšana 1137. gada 27. decembrī, Burža
Priekštecis Luijs VI Resnais
Pēctecis Filips II Augusts
Dzimis 1120. gadā
Miris 1180. gada 18. septembrī (59—60 gadu vecumā)
Senpona, Francijas karaliste
(Aljē, Karogs: Francija Francija)
Apglabāts Sendenī bazilika, Sendenī, Sēna-Sendenī, Karogs: Francija Francija
Dzīvesbiedre
Bērni
Dinastija Kapetingu dinastija
Tēvs Luijs VI Resnais
Māte Savojas Adele
Reliģija katolisms

Luijs VII Jaunais (franču: Louis VII le Jeune, dzimis 1120. gadā, miris 1180. gada 18. septembrī) bija franku ķēniņš (1137-1180), Luija VI Resnā dēls.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1137. gada 22. jūlijā precējies ar Akvitānijas Eleonoru (1122-31.03.1204), Akvitānijas hercoga Viljama X meitu. Laulības iniciators bija Luijs VI un tās mērķis - zemju apvienošana abpus Luārai.

Laulībā dzimušas meitas:

  • Šampaņas Marija (1145 - 11.03.1198), precējusies ar Šampaņas Henriju I
  • Francijas Alisi (1151-1197/1198), precējusies ar Bluā grāfu Tibo V (1151-1191)

Pēc kāpšanas tronī Luijs turpināja tēva iesākto politiku, taču kūtri un nekonsekventi. Tāpat kā tēvam, viņam nācās cīnīties ar feodāļiem un dažkārt slēgt savienības ar pilsētām. 1146. gadā Luijs devās Krusta karagājienā, uzticēdams valsts pārvaldi Sugerijam. Būdams greizsirdīgs, pierunāja Eleonoru doties ceļā kopā ar viņu. 1148. gadā kopā ar karaspēku, kurš ir pamatīgi cietis no bada, karstuma un bizantiešu intrigām, ieradās Antiohijā. No Antiohijas Luijs slepeni aizbrauca uz Tīru, kur gaidīja jaunus krustnešus. Pēc tam jauna karaspēka priekšgalā, kopā ar Vācijas Konrādu III (1138-1152) un Jeruzālemes karali Boldvinu III devās aplenkt Damasku, taču tika sakauts. Pēc templiešu lūguma uzkavējies Jeruzālemē, ap 1149. gada Lieldienām atgriezās dzimtenē.

Pēc atgriešanās no krusta karagājiena 1152. gadā panāca laulības anulēšanu ar Eleonoru. Eleonorai tika atdotas Gijēna, Puatū, Gaskoņa. Eleonora apprecējās ar Henriju Plantagenetu, vēlāko Anglijas karali Henriju II, kurš, lai arī skaitījās Francijas karaļa vasalis, patiesībā bija daudz varenāks par Luiju.

1154. gadā apprecējas ar Kastīlijas Konstanci, Kastīlijas karaļa Alfonso VII (1126-1157) meitu. Laulībā dzimušas meitas:

  • Francijas Margarita (1158-1197), precējusies ar (1) Anglijas Henriju Jauno; (2) Ungārijas Bela III (1172-1196)
  • Alī Adele (4.10.1160 - apm. 1220), saderināta ar Anglijas Ričardu I; precējusies Talvas Viljamu III, Pontjē grāfu

1160. gada 4. oktobrī Konstance nomira dzemdībās un piecas nedēļas vēlāk Luijs VII apprecējās ar Šampaņas Adeli. Luija VII trešajā laulībā ar Šampaņas Adeli piedzima tik ilgi gaidītais mantinieks, nākamais Filips II Augusts.

1163. gadā kopā ar pāvestu Aleksandru III lika pamatakmeni Parīzes Dievmātes katedrālei.

Mūža beigās bija paralizēts un mira 1180. gada 18. septembrī Sen-Pontas abatijā, apglabāts Sendenī bazilikā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapetingu dzimtas valdnieks Arms of the Kings of France (France Ancien).svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Luijs VI Resnais
Franku ķēniņš
11371180
Pēctecis:
Filips II Augusts