Apskatīt Francisks izejas kodu

{{cita nozīme|pāvestu|svēto|Asīzes Francisks}}
{{cita nozīme|pāvestu|pavadoni|Francisks (pavadonis)}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Francisks
| vārds_orģ           = ''Franciscus''
| attēls              = Pope Francis South Korea 2014.png
| att_izm             = 230px
| apraksts            = Pāvests Francisks 2014. gadā
<!------ Pirmais amats ------>
| amats               = [[Romas pāvestu uzskaitījums|266]]. [[Romas pāvests]]
| term_sākums         = {{dat|2013|3|13|N}}
| term_beigas         = ''pašlaik''
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Benedikts XVI]]
| pēctecis            = 
<!------ Personas dati ------>
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1936|12|17}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Argentīna|Buenosairesa}}
| dzīves_vieta        = {{flag|Vatikāns}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = Argentīnietis
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = [[Buenosairesas Universitāte]]
| reliģija            = [[Romas katoļu baznīca]]
| paraksts            = FirmaPapaFrancisco.svg
| paraksts_izm        = 130px
| piezīmes            = 
}}
'''Francisks''' ({{val|la|Franciscus}}; dzimis {{Dat|1936|12|17}}; pilsoniskais vārds — '''Horhe Mario Bergoljo''' (''Jorge Mario Bergoglio'')) ir [[Romas pāvestu uzskaitījums|266]].<ref name="guardian">{{ziņu atsauce|last=Rice-Oxley|first=Mark|title=Pope Francis: the humble pontiff with practical approach to poverty|url=http://www.guardian.co.uk/world/2013/mar/13/jorge-mario-bergoglio-pope-poverty|accessdate=13 March 2013|newspaper=[[The Guardian]] (UK)|date=13 March 2013}}</ref> un pašreizējais [[Romas pāvests]], [[Romas katoļu baznīca]]s galva, kā arī [[Vatikāns|Vatikāna]] vadītājs. Franciskam ir vienlaikus [[Argentīna]]s un Vatikāna pilsonība.

Viņš ir itāļu izcelsmes.<ref name="bbc" /> Studējis Argentīnā un Vācijā.<ref name="bbc" /> 1969. gada decembrī [[ordinācija|ordinēts]], 1992. gada jūnijā — [[konsekrācija|konsekrēts]], 2001. gada februārī kļuvis par [[kardināls|kardinālu]]. Laikā no 1998. līdz 2013. gadam bija [[Buenosairesa]]s [[arhibīskaps]].

{{Dat|2013|3|13||bez}} Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu, pieņēmis [[Asīzes Francisks|Franciska]] vārdu. Viņš kļuva par pirmo [[jezuīts|jezuītu]], pirmo personu no dienvidu puslodes un no [[Amerika]]s, kas ticis ievēlēts par pāvestu. Tāpat viņš ir pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs ar izcelsmi ārpus Eiropas pēdējo 1200 gadu laikā. Francisks ir pirmais pāvests pēc [[Jānis Pāvils I|Jāņa Pāvila I]], kas pieņēmis vēl neizmantotu pāvesta vārdu.

2018. gada 24. septembrī Francisks oficiālā vizītē apmeklēja Latviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pavests-uzruna-aglona-aicina-but-vienotiem-dazadiba.a293494/|title=Pāvests uzrunā Aglonā aicina būt vienotiem dažādībā|access-date=2018-09-25|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180925123902/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pavests-uzruna-aglona-aicina-but-vienotiem-dazadiba.a293494/|archivedate=2018-09-25}}</ref>

== Bērnība un jaunība ==
Horhe Mario Bergoljo dzimis [[Buenosairesa|Buenosairesā]] kā vecākais bērns piecu bērnu ģimenē. Viņa tēvs Mario Hosē Bergoljo bija [[itāļi|itāļu]] izcelsmes imigrants (dzimis Portakomaro pilsētiņā, [[Pjemonta|Pjemontas reģionā]]) un strādāja par dzelzceļa darbinieku, bet māte Redžina Marija Sivori bija mājsaimniece, kurai arī ir itāļu saknes (vecāki nāk no Ziemeļitālijas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lanacion.com.ar/1564076-el-extasis-familiar-por-el-loco-de-la-guerra|title=El éxtasis familiar por el "loco de la guerra"|work=[[La Nación]]|publisher=Lanacion.com.ar|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref> Bērnības gados Horhe Mario Bergoljo dejoja tango un bija aktīvs vietējās futbola komandas ''[[San Lorenzo de Almagro]]'' atbalstītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sanlorenzo.com.ar/noticia.php?codigo=42|title=Francisco, Socio de San Lorenzo, es el Nuevo Papa|publisher=Sanlorenzo.com.ar|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref>

Sākumā Horhe Mario Bergoljo izvēlējās studēt ķīmiju un ieguva grādu ķīmijas inženierijā. 21 gada vecumā viņš saslima ar pneimoniju, kādēļ viņam tika izoperēta viena plauša. Vēlāk viņš kardināli izvēlējās savu dzīvi veltīt kalpošanai, izlemjot par labu [[priesteris|priesterības aicinājumam]]. Šādu dzīves ceļu viņš izvēlējās pēc kāda notikuma 1953. gadā, Sv. Mateja svētkos, kad jaunietis Horhe Mario Bergoljo pēc grēksūdzes sajuta aicinājumu iet konsekrētas dzīves ceļu, sekojot Ignācija no Lojolas piemēram. Pēc šī notikuma jaunietis iestājās Villa Devoto garīgajā seminārā. Vēlāk, atceroties šo notikumu, pēc kura jaunietis sevi pilnīgi veltīja Dievam un Baznīcai, Bergoljo pēc bīskapa nominācijas saņemšanas izvēlējās stundu liturģijā Sv. Mateja dienai veltītu homīlijas frāzi ''Miserando atque eligendo'' par savas dzīves moto un ielika to savā bīskapa ģerbonī.<ref name="radiovaticana" />

== Pirms kļūšanas par pāvestu ==
=== Priesteris, jezuīts ===
1958. gada 11. martā viņš iestājās [[jezuīti|jezuītu ordenī]] [[Čīle|Čīlē]], kur pabeidza studijas humanitārajās zinātnēs. 1963. gadā, atgriezies Buenosairesā, Sanmigēlas Sv. Jāzepa lielajā seminārā (''Colegio Máximo San José'') viņš ieguva grādu filozofijā. No 1964. līdz 1965. gadam viņš pasniedza psiholoģiju Imakolatas augstskolā Santafe. Šo pašu priekšmetu viņš pasniedza vēlāk, 1966. gadā, Elsalvadoras Universitātē (''Universidad del Salvador'') Buenosairesā. No 1967. līdz 1970. gadam viņš studēja teoloģiju Sv. Jāzepa lielajā seminārā Sanmigēlā un ieguva grādu teoloģijā.

1969. gada 13. decembrī Horhe Mario Bergoljo tika iesvētīts par priesteri. No 1970. līdz 1971. gadam viņš pabeidza trešo probāciju [[Alkala de Enaresa|Alkalā de Enaresā]], Spānijā, bet 1973. gada 22. aprīlī viņš deva mūža svētsolījumus [[jezuīti|jezuītu ordenī]]. No 1972. līdz 1973. gadam viņš strādāja augstskolā par docētāju un noviču audzinātāju Villa Varilari, Sanmigēlā, līdztekus pasniedzot arī teoloģiju. 1973. gada 31. jūlijā viņš tika ievēlēts par Argentīnas jezuītu ordeņa provinciālu. Šo amata pienākumu viņš pildīja sešus gadus, līdz 1979. gadam. Pēc tam 1980. gadā viņš kļuva par Filozofijas un teoloģijas fakultātes dekānu Sanmigēlā. Vienlaikus viņš pildīja arī Sanhosē (''Patriarca San Jose'') draudzes prāvesta pienākumus Sanmigēlas diecēzē. 1986. gadā viņš ieradās Vācijā, lai pabeigtu doktordarbu. Pēc tam pēc diecēzes vadības rīkojuma viņš atgriezās Elsalvadoras Universitātē, bet vēlāk tika nostūtīts uz [[Kordova (Argentīna)|Kordovu]], kur kalpoja par garīgo vadītāju un biktstēvu.<ref name="Francis official">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zenit.org/en/articles/pope-francis-official-biography|title=Pope Francis oficial biography|publisher=Zenit.org|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref>

=== Bīskaps, kardināls ===
1992. gada 20. maijā toreizējais pāvests [[Jānis Pāvils II]] viņu nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu. Tā paša gada 27. jūnijā viņš tika konsekrēts par [[bīskaps|bīskapu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.katedrale.lv/index.php?id=17914|title=Francisks – iejūtīgs, vienkāršs un dziļas ticības pāvests no Latīņamerikas|publisher=Katedrale.lv|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref> 1997. gadā viņš saņēma episkopālo konsekrāciju Buenosairesas katedrālē no kardināla Antonio Kvarasino (''Antonio Quarracino''), apustuliskā nuncija Ubaldo Calabresi (''Ubaldo Calabresi'') un bīskapa Emilio Ogņenoviča (''Emilio Ognenovich''). 1997. gada 3. jūnijā viņš tika nominēts par Buenosairesas koadjutorarhibīskapu un 1998. gada 28. februārī kļuva par iepriekšējā arhibīskapa, kardināla Antonio Kuaracino (''Cardinal Antonio Quarracino''), amata pēcteci. Tādējādi viņš kļuva par Argentīnas primasu. No 2005. gada 8. novembra līdz 2011. gada 8. novembrim viņš pildīja Argentīnas bīskapu konferences prezidenta pienākumus.<ref name="Francis official" />

== Pāvests ==
=== Ievēlēšana ===
{{nepilnīgs}}
Pēc Vatikānā notikušā konsistorija 2013. gada 10. februārī, kurā toreizējais pāvests [[Benedikts XVI]] paziņoja par atkāpšanos no amata, 28. februārī Romas pāvesta vieta kļuva vakanta. Pirms pāvesta ievēlēšanas Vatikāns izteica vēlmi jauno pāvestu ievēlēt līdz [[Lieldienas|Lieldienām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/melni-dumi-virs-vatikana-pavests-nav-ievelets.d?id=43140826|title=Melni dūmi virs Vatikāna – pāvests nav ievēlēts|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref>

Konklāvs tika sasaukts 12. marta pēcpusdienā, un tajā piedalījās 115 balsstiesīgi kardināli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.radiovaticana.va/news/2013/03/09/konkl%C4%81vs_s%C4%81ksies_12._mart%C4%81/let-671665|title=Konklāvs sāksies 12. martā|publisher=Vatikāna radio|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref> No visiem kardināliem neviens nebija izteikts favorīts, bet masu medijos kā favorīti tika izvirzīti Milānas kardināls [[Andželo Skola]], kardināls no ASV Timotijs Dolans, kanādiešu kardināls Marks Uellē un brazīlietis kardināls Odils Šērers. Tika izvirzīta iespējamība, ka jaunais pāvests varētu tikt ievēlēts no Āfrikas, Dienvidamerikas vai Ziemeļamerikas, nevis no Eiropas, kā tas bijis iepriekš.<ref>[http://www.irir.lv/2013/3/11/eksperts-specigakie-pavesta-amata-kandidati-ir-italijas-un-brazilijas-kardinali ir.lv] Eksperts. Spēcīgākie pāvesta amata kandidāti. Atjaunināts: 2013. gada 11. martā</ref> Pēc četriem balsojumiem no [[Siksta kapela]]s skursteņa pacēlās melni dūmi. Par jauno pāvestu kardināliem izdevās vienoties pēc piektā balsojuma 13. marta 20:06 (pēc Latvijas laika), kad no Siksta kapellas skursteņa pacēlās balti dūmi.

[[Attēls:Papa Francisco recién elegido 2.jpg|220px|thumbnail|left|Francisks pirmo reizi parādoties pāvesta amatā uz [[Svētā Pētera bazilika|Sv. Pētera bazilikas]] balkona 2013. gada 13. martā]]

Pirmo reizi Baznīcas vēsturē pāvests ir izvēlējies vārdu Francisks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=5416|title=Mums ir pāvests Francisks!|publisher=Catholic.lv|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140720084147/http://www.catholic.lv/main.php?parent=5416|archivedate={{dat|2014|07|20||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140720084147/http://www.catholic.lv/main.php?parent=5416 |date={{dat|2014|07|20||bez}} }}</ref><ref name="cnbc">{{ziņu atsauce |title=Cardinal Jorge Mario Bergoglio of Argentina Named as New Pope of the Roman Catholic Church |url=http://www.cnbc.com/id/100538976 |newspaper=CNBC |date=13 March 2013 |accessdate=13 March 2013}}</ref> Viņš kļuva par pirmo [[jezuīts|jezuītu]],<ref name="bbc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-21777494|title=Argentina's Jorge Mario Bergoglio elected Pope Francis I|work=[[BBC Online]]|publisher=BBC News|date={{dat|2013|3|13||bez}}|accessdate={{dat|2013|3|13||bez}}}}</ref> pirmo personu no dienvidu puslodes un no [[Amerika]]s, kas ticis ievēlēts par pāvestu. Tāpat viņš ir pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs no ārpus Eiropas pēdējo 1200 gadu laikā, pēdējais [[Gregorijs III]] (dzimis [[Sīrija|Sīrijā]]) bija Romas pāvests no 731. līdz 741. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://blogs.ft.com/beyond-brics/2013/03/13/snap-new-pope-is-an-argentine/|title=New Pope is an Argentine|author=Financial Times|date=13 March 2013|publisher=Financial Times|accessdate=13 March 2013}}</ref> Francisks ir pirmais pāvests pēc [[Jānis Pāvils I|Jāņa Pāvila I]], kas pieņēmis vēl neizmantotu pāvesta vārdu. Par savu devīzi Francisks izvēlējās paturēt savu bīskapa moto: ''Miserando atque eligendo'', kas tulkojumā no [[latīņu valoda]]s nozīmē "Uzlūkojot ar žēlsirdību un izraugoties".<ref name="la.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=376111:qpatiesa-vara-ir-kalpoanaq&Itemid=99|title=Pāvests Francisks: "Patiesa vara ir kalpošana"|last=Korņejeva|first=I.|publisher=La.lv|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210515212133/https://www.la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=376111:qpatiesa-vara-ir-kalpoanaq&Itemid=99}}</ref>

Savā pirmajā uzrunā Francisks aicināja visus ticīgos lūgties citam par citu un kopīgi ar Sv. Pētera laukumā sanākušajiem svētceļotājiem lūdzās par emeritēto pāvestu [[Benedikts XVI|Benediktu XVI]]. Nākamajā dienā pēc ievēlēšanas pāvests apmeklēja lielāko Jaunavas Marijas baziliku Romā, kur lūdzās Dievmātes ''Salus Populi Romani'' svētbildes priekšā un uzticēja savu kalpojumu [[Jaunava Marija|Vissvētākās Jaunavas Marijas]] aizbildniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.katedrale.lv/index.php?id=17913|title=Jaunais pāvests uztic savu kalpojumu Dievmātes aizbildniecībai|publisher=Katedrale.lv|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref> 14. marta pēcpusdienā pāvests kopā ar kardināliem elektoriem Siksta kapellā vadīja konklāva noslēguma misi. Savā pirmajā [[sprediķis|sprediķī]] pāvesta amatā Francisks uzsvēra:
{{Citāts|Iet, veidot un liecināt – tie ir ticīgo kopienas trīs uzdevumi attiecībā uz Dievu. Bet, kas veic šos uzdevumus bez Dieva, tas to dara veltīgi. Kad ejam bez krusta, kad veidojam bez krusta un kad apliecinām Kristu bez krusta, mēs neesam Viņa mācekļi. Mēs kļūstam pasaulīgi. Mēs varam būt bīskapi, priesteri, kardināli un pāvesti, tikai ne Kristus mācekļi. Vēlos, lai mums visiem pēc šīm žēlastības pilnajām dienām būtu drosme staigāt Kunga klātbūtnē, kopā ar Viņa krustu. Un veidot Baznīcu uz Kunga Asinīm, kas tika izlietas uz krusta. Un apliecināt vienīgo godību: krustā piesisto Kristu. Šādā veidā Baznīca varēs iet uz priekšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.katedrale.lv/index.php?id=17912|title=Pāvests Francisks vadīja Konklāva noslēguma Misi|publisher=Katedrale.lv|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref>}}

Jaunievēlētā pāvesta Franciska pontifikāta inaugurācijas Svētā Mise notika 2013. gada 19. martā, kad pēc Katoļu Baznīcas kalendāra iekrīt [[Svētais Jāzeps|Sv. Jāzepa]] svētki. Inaugurācijas misē piedalījās 132 valstu delegācijas, tajā skaitā [[Latvijas prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], kā arī citu [[kristietība]]s konfesiju pārstāvji, tajā skaitā Konstantinopoles pareizticīgo baznīcas patriarhs [[Bartolomejs I]], ieejot vēsturē kā pirmais šīs konfesijas patriarhs, kurš piedalījies Romas pāvesta inaugurācijā. Svētās Mises laikā pāvests Francisks apsveica vārda dienā arī tikko emeritēto pāvestu [[Benedikts XVI|Benediktu XVI]].<ref name="la.lv" /><ref group="P">Pāvesta [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] pilsoniskais vārds ir Jozefs Aloiss Racingers ({{val|de|Joseph Alois Ratzinger}})</ref>

== Ģerbonis ==
[[Attēls:Insigne Francisci.svg|200px|thumbnail|right|Pāvesta ģerbonis]]
Pāvests Francisks savā ģerbonī paturējis sava bīskapa ģerboni, ko rotā pāvesta ģerboņiem raksturīgā [[mitra]] ar sakrustotām atslēgām, kuras sasietas ar auklu. Zilā vairoga augšdaļā attēlota starojošā un liesmojošā saule, virs kuras ir burti IHS un krusts, bet zem tiem — trīs naglas ([[jezuīti|jezuītu]] ordeņa simbols). Vairoga apakšā attēlota zvaigzne un smaržīgais ''nardum'' zieds. Zvaigzne simbolizē [[Jaunava Marija|Vissvētāko Jaunavu Mariju]], Kristus un Baznīcas Māti, bet zieds norāda uz [[Svētais Jāzeps|sv. Jāzepu]]. Zem ģerboņa lasāms uzraksts [[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Miserando atque eligendo'' ({{val|lv|{{noitalics|"Uzlūkojot ar žēlsirdību un izraugoties"}}}}).<ref name="radiovaticana">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lv.radiovaticana.va/news/2013/03/19/jaun%C4%81_p%C4%81vesta_moto_un_%C4%A3erbonis/let-674846|title=Jaunā pāvesta moto un ģerbonis|publisher=Vatikāna radio|accessdate={{dat|2013|4|6||bez}}}}</ref>

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{Atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Franciscus|Francisks}}
* [http://www.vatican.va/ Vatikāna oficiālā mājaslapa]

{{Pāvesti}}
{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}
{{pašreizējie monarhi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1936. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Romas pāvesti]]
[[Kategorija:Jezuīti]]
[[Kategorija:Buenosairesā dzimušie]]