Apskatīt Franču valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Franču valoda
|nativename= ''{{lang|fr|français}}''
|familycolor=Indoeiropiešu
|pronunciation={{IPA|[fʁɑ̃sɛ]}}
|states=[[Francija]], [[Kanāda]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Antiļu salas|Karību jūras salas]], [[Okeānija]]
|speakers= Dzimtā valoda: 65—109 milj. <br /> Kopā: 115—500 milj. 
|script=[[Latīņu alfabēts]] ([[Franču alfabēts|franču ortogrāfija]])
|rank=11 (dzimtā valoda),<ref>{{en ikona}} [http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html Languages Spoken by More Than 10 Million People] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091029104855/http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html |date={{dat|2009|10|29||bez}} }}, Encarta</ref><br />kopā: 3—7
 |        fam2 = [[Itāliskās valodas|Itāliskās]]
 |        fam3 = [[Romāņu valodas|Romāņu]]
 |        fam4 = [[Rietumitāliskās valodas|Rietumitāliskās]]
 |        fam5 = [[Rietumromāņu valodas|Rietumromāņu]]
 |        fam6 = [[Gallu-ibēriešu valodas|Gallu-ibēriešu]]
 |        fam7 = [[Gallu-romāņu valodas]]
 |        fam8=  [[Retoromāņu valodas|Retoromāņu]]
|nation=[[Frančvalodīgo valstu uzskaitījums|42 valstis un teritorijas]]<br />[[Starptautiskās organizācijas ar oficiālo franču valodu|Daudzas starptautiskas organizācijas]]
|agency=''Académie française'' ([[Francija]])<br />''Office québécois de la langue française'' ([[Kvebeka]], [[Kanāda]])<br />''Conseil pour le développement du français en Louisiane''  ([[Luiziāna]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
|iso1=fr|iso2b=fre|iso2t=fra|iso3=fra|map=[[Attēls:Map-Francophone World.svg|center|300px]]<br /><center><small>Frančvalodīgās pasaules karte<br />Tumši zilā krāsā — frančvalodīgā daļa; zilā krāsā — oficiālā valoda/plaši lietota; gaiši zilā krāsā — kultūras valoda; zaļā krāsā — mazākumgrupas valoda</small></center>}}

'''Franču valoda''' (''français'') ir [[romāņu valodas|romāņu valoda]], kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku. Otrā valoda tā ir 190 miljoniem cilvēku, kā arī vēl ap 200 miljoniem šo valodu ir apguvuši. Lielākā daļa cilvēku, kam franču valoda ir dzimtā, dzīvo [[Francija|Francijā]],<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=fra |title=French: A language of France |accessdate=2008-08-29 |author=Gordon, Raymond G., Jr. |year=2005 |work=Ethnologue: Languages of the World, Fifteenth edition |publisher=SIL International |quote=51,000,000 in France. Population total all countries: 64,858,311}}</ref> no kurienes valoda arī izplatījusies arī tālāk pasaulē. Lielas frančvalodīgo kopienas ir arī [[Kanāda|Kanādā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Luksemburga|Luksemburgā]], [[Monako]] un [[Āfrika]]s valstīs, kas savulaik bija Francijas kolonijas.

Franču valoda, tāpat kā [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[spāņu valoda|spāņu]], [[itāļu valoda|itāļu]], [[rumāņu valoda]]s un citas nacionālās valodas, kā arī [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[oksitāņu valoda|oksitāņu]], [[neapoliešu valoda|neapoliešu]] un daudzas citas [[mazākumtautību valoda]]s ir [[latīņu valoda]]s pēctece. Franču valodas attīstību ietekmēja arī vietējās [[ķeltu valodas]], ko lietoja [[Gallija|gallu]] ciltis, un [[ģermāņu valodas]], ko lietoja mūsdienu Francijas teritorijā pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma ieceļojušie [[franki]].

Tā [[frančvalodīgo valstu uzskaitījums|30 valstīs]] ir [[valsts valoda]], no kurām vairākums franciski tiek sauktas par ''[[Frankofonija|La Francophonie]]'', proti, frančvalodīgo valstu kopienu. Tā ir oficiālā visu [[Apvienotās Nācijas|Apvienoto Nāciju]] aģentūru valoda, kā arī vairāku citu ievērojamu starptautisku organizāciju oficiālā valoda. Attiecībā uz [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], franču valodu 27 dalībvalstīs prot 129 miljoni iedzīvotāju (26%), no kuriem 65 miljoniem tā ir dzimtā valoda (12%), bet 69 miljoniem tā ir otrā valoda (14%). Līdz ar to tā ir trešā populārākā otrā valoda (franču valodu apsteidz tikai [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]]). Pirms 20. gadsimta sākuma angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija [[diplomātija]]s, kā arī saziņas valoda Eiropas izglītības iestādēs.

== Vēsture ==
Franču valoda, kā [[Romāņu valodas|romāņu valoda]], cēlusies no [[Latīņu valoda|latīņu valodas]], ko lietoja [[Romas impērija|Romas impērijā]]. Tās aizsākumi meklējami laikā, kad Romas impērijas teritorijā sāka veidoties atšķirīgas latīņu valodas formas. Pēc Romas impērijas sabrukuma (5. gadsimtā) [[Gallija|Gallijā]] (mūsdienu Francijā) sākās latīņu valodas pakāpeniska transformācija. Šo periodu sauc par Gallo-romāņu periodu.

Pirmais franču valodas attīstības posms, kad to var atpazīt kā atsevišķu valodu, bija [[vecfranču valoda]]. Šajā periodā (īpaši 9. gadsimtā) franču valodā tika fiksēti pirmie rakstiskie teksti, piemēram, [[Strasbūras zvēresti]] (842. gads). Valoda bija ļoti atšķirīga no mūsdienu franču valodas gan izrunas, gan gramatikas ziņā. Šajā laikā franču valoda pastāvēja vairākos dialektos, no kuriem svarīgākie bija langue ''d'oïl'' (ziemeļos) un langue ''d'oc'' (dienvidos).

14.–17. gadsimtā franču valoda sāka pakāpeniski standartizēties, un to arvien vairāk izmantoja administratīvos un juridiskos dokumentos, kā arī literatūrā un izglītībā. Šajā laika posmā franču valoda sāka attālināties no reģionālajām dialektu formām, un arvien lielāka uzmanība tika pievērsta valodas normēšanai. 1539. gadā tika pieņemts ''Villers-Cotterêts'' rīkojums (''l'Ordonnance de Villers-Cotterêts''), kas pavēlēja lietot franču valodu tiesvedībā un administratīvajos dokumentos visā Francijā, aizstājot latīņu valodu.
Tajā pašā laikā attīstījās arī literārā franču valoda. [[Renesanse|Renesanses]] laikmetā, sākot ar 16. gadsimtu, tādi rakstnieki kā [[Fransuā Rablē]] un [[Pjērs de Ronsārs]] veicināja franču valodas attīstību literārajā sfērā. Lai gan līdz šim vietējās dialekti un reģionālās valodas joprojām bija izplatītas, izglītības un administrācijas centralizācija, kā arī grāmatu drukas izplatība palīdzēja vienot valodas lietojumu visā valstī. 1694. gadā tika publicēta pirmā "''Dictionnaire de l'Académie française''" (''Francijas akadēmijas vārdnīca''), kurā tika iekļauti valodas standarti, noteikumi un pareizrakstība.

18. gadsimtā franču valoda kļuva par prestižu valodu ne tikai Francijā, bet arī ārpus tās. Franču apgaismības laikmeta domātāji, kā [[Voltērs]], [[Žans Žaks Ruso]] un [[Denī Didro|Didro]], savos darbos izmantoja franču valodu, kas palīdzēja izplatīt [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] idejas visā Eiropā. 

Pēc [[Franču revolūcija|Franču revolūcijas]] un [[Napoleona kari|Napoleona kariem]] franču valoda kļuva vēl nozīmīgāka. [[Francijas Pirmā impērija|Napoleona impērijas]] laikā tā izplatījās uz jaunām teritorijām Eiropā, kur franču valoda un kultūra ietekmēja dažādas tautas. Tā tika lietota kā administratīvā valoda Francijas impērijas teritorijās un citās Francijas kolonijās. Šajā laikā franču valodas izplatība pārsniedza Eiropas robežas, izplatoties [[Āfrika|Āfrikā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], it īpaši franču kolonizācijas procesā.

20. gadsimtā, pēc diviem pasaules kariem, franču valodas starptautiskā loma diplomātijā nedaudz mazinājās, jo arvien lielāka nozīme bija [[Angļu valoda|angļu valodai]], it īpaši pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par globālu līderi. Tomēr franču valoda joprojām bija oficiālā valoda daudzās starptautiskajās organizācijās, piemēram, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā]].

21. gadsimtā franču valoda saglabā savu svarīgo lomu ne tikai Eiropā, bet arī citos reģionos, īpaši Āfrikā, kur daudzās bijušajās kolonijās tā joprojām ir oficiālā valoda.
== Ģeogrāfiskā izplatība ==

=== Francija ===
[[Francija|Francijā]], saskaņā ar [[Francijas konstitūcija|Francijas konstitūciju]], franču valoda ir [[valsts valoda]] kopš [[1992]]. gada.<ref>{{fr ikona}} [http://www.languefrancaise.net/dossiers/dossiers.php?id_dossier=50 Loi constitutionnelle 1992] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080430182017/http://www.languefrancaise.net/dossiers/dossiers.php?id_dossier=50 |date={{dat|2008|04|30||bez}} }} — {{lang|fr|C'est à la loi constitutionnelle du 25 juin 1992, rédigée dans le cadre de l'intégration européenne, que l'on doit la première déclaration de principe sur le français, langue de la République.}}</ref> (lai gan jau senākie juridiskie teksti apgalvo, ka tā ir valsts valoda kopš [[1539]]. gada). Francijas mandāti izmanto franču valodu oficiālās valdības publikācijās. Arī skolās jāmāca bērni franču valodā (lai gan tas bieži tiek ignorēts). Juridiskajiem dokumentiem arīdzan jābūt franciski. Francijā franču valodai dažādos reģionos ir atšķirīgi [[dialekts|dialekti]].

=== Šveice ===
[[Šveice|Šveicē]] franču valoda ir viena no četrām valsts valodām (pārējas ir [[vācu valoda|vācu]], [[itāļu valoda|itāļu]] un [[retoromāņu valoda]]s). To galvenokārt lieto valsts rietumu pusē. Aptuveni 20% Šveices iedzīvotāju franču valoda ir dzimtā valoda.

=== Beļģija ===
[[Beļģija|Beļģijā]] franču valoda ir oficiālā valoda [[Valonija|Valonijā]], ieskaitot austrumu daļu, kur galvenokārt runā [[vācu valoda|vācu valodā]]. Tā ir arī viena no divām oficiālajām valodām [[Brisele|Briseles-Galvaspilsētas reģionā]] (otra ir [[nīderlandiešu valoda]]), kur tajā runā vairākums iedzīvotāju, bet bieži vien tā nav viņu primārā valoda.<ref name=philippevanparijs>{{Laikraksta atsauce | title = Belgium's new linguistic challenge | author = Van Parijs, Philippe, Professor of economic and social ethics at the Université Catholique de Louvain, Visiting Professor at Harvard University and the Katholieke Universiteit Leuven | journal = KVS Express (supplement to newspaper De Morgen) March–April 2006 | pages = Article from [http://www.kvs.be/kvs_express/KVS_EXPRESS_13_WEB.pdf original source (pdf <small>4.9&nbsp;MB</small>)] pages 34–36 republished by the Belgian Federal Government Service (ministry) of Economy — Directorate-general Statistics Belgium | url = http://www.statbel.fgov.be/studies/ac699_en.pdf | format = pdf <small>0.7&nbsp;MB</small> | accessdate = 2007-05-05}} — The linguistic situation in Belgium (and in particular various estimations of the population speaking French and Dutch in Brussels) is discussed in detail.</ref> Franču un vācu valodas valsts ziemeļos, [[Flandrija|Flandrijā]], nav oficiālas vai atzītas mazākumtautību valodas. Gluži pretēja situācija ir Valonijā, kur nīderlandiešu un vācu valodas respektē. Kopumā franciski runā aptuveni 40% Beļģijas iedzīvotāju.

== Skatīt arī ==
* [[Franču alfabēts]]
* [[Franču valodas rakstības uzbūve]]
* [[Valstis ar oficiālo franču valodu]]
* [[Frankofonija]]
* [[Franču īpašvārdu atveidošana]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{InterWiki|code=fr}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{val|aizmetnis}}

{{ES oficiālās valodas}}
{{ANO valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču valoda| ]]