Apskatīt Furnjē gangrēna izejas kodu

{{Labs raksts}}
[[Attēls:Jean-Alfred Fournier.jpg|thumb|Žans Alfrēds Furnjē]]
'''Furnjē gangrēna''' (arī '''Furnjē slimība''', '''Furnjē sindroms''', '''sēklinieku maisiņa spontāna gangrēna''', '''epifasciālā nekroze''' u.c.; {{val|la|morbus Fournier}}) ir [[Nekrotizējošs fasciīts|nekrotizējoša fasciīta]] forma. Tā ir [[Ģenitālijas|ģenitāliju]] mīksto [[Audi|audu]] akūta, zibenīgi progresējoša un [[Nekroze|nekrotizējoša]] [[infekcija]], kas skar [[Dzimumorgāni|dzimumorgānu]], [[starpene]]s un [[Anuss|perianālā]] apgabala [[zemāda]]s [[Taukaudi|tauku]] slāni.<ref name="Egorkin2012" /><ref name="Ye.etal2015" /> Ir zināmi gadījumi, kad Furnjē gangrēna ir nevis pamatslimība, bet komplikācija citām strutainām slimībām, tostarp išiorektālam [[Paraproktīts|paraproktītam]].<ref name="Egorkin2012" /> Furnjē gangrēnai raksturīga akūta [[Dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] un [[Sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņa]] audu nekroze, un tā ir potenciāli nāvējoša slimība.<ref name="JefimenkoPrivolnev2008" />

Furnjē gangrēna ir galvenokārt [[Vīrietis|vīriešiem]] sastopama slimība, kas ļoti reti attīstās [[Sieviete|sievietēm]] (gadījumu attiecība dažādos literatūras avotos svārstās no 9:1 līdz pat 42:1).<ref name="Aksel.etal2014" /> Parasti šī slimība raksturīga cilvēkiem gados, kaut arī ir zināmi gadījumi, kad ar to saslimst mazi [[Bērns|bērni]], tostarp jaundzimušie.<ref name="Scarneciu.etal2013" /><ref name="KagannathanSubramaniam2015" /> Jauniem cilvēkiem tā attīstās ātrāk, nekā gados veciem cilvēkiem.<ref name="Britt.etal2012" />

Slimības ārstēšanas pamatā [[hemodinamika]]s stabilizēšana, neatliekama nekrotizētās un [[Strutas|strutainās]] vietas [[Ķirurģija|ķirurģiska]] attīrīšana no nekrotiskajiem audiem un strutām un neatliekama plaša spektra antibiotiku terapija.<ref name="Kube.etal2012" /> Furnjē gangrēnai izmanto arī [[Negatīvā spiediena brūču terapija|negatīvā spiediena brūču terapiju]], [[Hiperbārā oksigenācija|hiperbāro oksigenāciju]], [[Brūce|brūču]] kopšanu un rekonstruktīvo iejaukšanos.<ref name="Ye.etal2015" /><ref name="HohenfellnerSantucci2007" />

Mirstība pie smagām Furnjē gangrēnas formām, pie kurām jau uzsākta [[Antibiotikas|antibiotiku]] terapija, ir diezgan liela — līdz 90 % (vidēji no 20 līdz 40 %). Mirstība pie smagām formām pirms antibiotiku terapijas sasniedz 25—40 %.<ref name="Egorkin2012" />

== Etioloģija ==
Infekcijas ieejas vārti ir noskaidroti tikai 75% gadījumu. [[Perirektāls abscess|Perirektāls]] un [[Perianāls abscess|perianāls]] [[Abscess|abscesi]] ir visbiežākie iemesli Furnjē gangrēnas attīstībai un ar sliktāku prognozi. Periuretrālas infekcijas ir sekas [[saaugumu slimība]]i vai instrumentālai urīnizvadei (piemēram, pie ilgstošas urīnpūšļa katetrizācijas), kas noskaidrots 20—30 % gadījumos. Arī [[Sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņa]] abscess, [[epididimīts]] vai ādas traumas, piemēram, suprainficētas (sekundāri inficētas) [[tauku dziedzeru cista]]s var progresēt par Furnjē gangrēnu.<ref name="WessellsMcAninch2005" />

Ir zināmas dažādas [[slimība]]s, kas var provocēt Furnjē gangrēnu. 30—75 % gadījumos no visām provocējošām slimībām tas ir [[cukura diabēts]]. Citas Furnjē gangrēnu provocējošas slimības ir [[hronisks alkoholisms]], [[Imūnsupresija|imūnsupresīvas]] slimības (tostarp [[AIDS]]), [[Ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgie audzēji]], [[aptaukošanās]], [[malnutrīcija]]. Arī intravenozām [[zāles|zālēm]] var būt predispozīcija ģenitāliju [[Infekcijas|infekciozai]] nekrotizēšanai. Furnjē gangrēnu var iniciēt dzimumorgānu vietējas [[trauma]]s un [[Ķirurģiskā operācija|operatīva]] iejaukšanās.<ref name="WessellsMcAninch2005" /> Sievietēm Furnjē gangrēna parasti attīstās cukura diabēta gadījumā, kā arī no [[Vulvārs abscess|vulvārā]] vai [[Bartolini dziedzeru abscess|Bartolini dziedzeru abscesa]], tā var būt arī kā sekas [[episiotomija]]i vai [[histerektomija]]i.<ref name="Aksel.etal2014" />

Furnjē gangrēnas izraisītāji ir [[streptokoki]], [[stafilokoki]], [[fuzobaktērijas]], [[spirohetas]], [[enterokoki]], [[klostrīdijas]], [[pseidomonas]], anaerobo un aerobo baktēriju dažādas asociācijas.<ref name="WessellsMcAninch2005" /> Pētījumos noskaidrots, ka biežs Furnjē gangrēnu ierosinošs faktors ir ''[[Escherichia coli]]'' [[Baktērijas|baktērija]]. Dažos gadījumos Furnjē gangrēnas izraisītājs ir ''[[Staphylococcus aureus]]''; šo izraisītāju konstatē pacientiem ar ilgstoši pielietotu [[Urīnpūšļa katetrs|urīnpūšļa katetru]].<ref name="Egorkin2012" />

Starp Furnjē gangrēnas ierosinātājiem ir atzīmēti:<ref name="HohenfellnerSantucci2007" />
* [[gramnegatīvie mikroorganismi]] (''[[Escherichia coli]]'', ''[[Klebsiella pneumoniae]]'', ''[[Pseudomonas aeruginosa]]'', ''[[Proteus mirabilis]]'', ''[[Enterobacteia]]'');
* [[grampozitīvie mikroorganismi]] (''[[Staphylococcus aureus]]'', [[beta hemolītiskie streptokoki]], ''[[Streptococcus faecalis]]'', ''[[Staphylococcus epidermidis]]'');
* [[anaerobi]] (''[[Bacterioides fragilis]]'', ''[[Peptococcus]]'', ''[[Fusobacterium]]'', ''[[Clostridium perfringens]]'');
* [[mikobaktērijas]] (''[[Mycobacterium tuberculosis]]'');
* [[sēnes]] (''[[Candida albicans]]'').

== Patoģenēze ==
[[Attēls:Fournier's gangrene 1.jpg|thumb|77 gadu vecs vīrietis ar Furnjē gangrēnu pēc bojātā laukuma nekrektomijas]]
Tiek uzskatīts, ka polimikrobu etioloģija ir pamats [[Sinerģija|sinerģētiskai]] [[Ferments|fermentu]] un [[Toksīns|toksīnu]] mijiedarbībai un ātrai infekcijas izplatībai audos. Piemēram, viena no baktēriju sugām var izdalīt fermentus, kas asinsvados pastiprina [[asinsrece|asins sarecēšanu]]. Izraisītā asinsvadu tromboze samazina lokālo apasiņošanu un audu [[oksigenācija|oksigenāciju]] jeb apgādi ar skābekli. Skābekļa trūkums audos ļauj citiem [[mikroorganismi]]em (fakultatīviem anaerobiem) sākt aktīvi vairoties un izdalīt [[Lecitināze|lecitināzi]], [[Kolagenāze|kolagenāzi]] un citus [[patoģenēze]]s faktorus. Šie fermenti ļauj mikroorganismiem ātri izplatīties caur starpaudu barjerām, tostarp izplatīties caur [[fascija|fascijām]]. Baktēriju izplatīšanās starpfasciālajā vidē ļauj slimībai ātri progresēt, kamēr infekcija sasniedz vēdera priekšējo sienu, padušu bedres un augšstilbu iekšējo virsmu.<ref name="Egorkin2012" />

== Klasifikācija ==
Furnjē gangrēnas attīstību iedala trīs fāzēs:<ref name="Egorkin2012" />
# fāze: lokalizētas [[nekroze]]s fāze, kad process ir norobežots ar [[Sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņa]] apgabalu;
# fāze: izplatītas nekrozes fāze, kad procesā ietilpst [[dzimumloceklis]], [[starpene]], [[Kaunums|kaunuma]] apgabals;
# fāze: flegmonozā fāze, kad attīstās [[Iegurnis|iegurņa]] un [[Vēdera dobums|vēdera dobuma]] [[flegmona]].

Pēc slimības klīnisko [[Simptoms|simptomu]] attīstības ātruma izšķir:<ref name="Egorkin2012" />
* zibenīgi progresējošu;
* ātri progresējošu;
* lēni progresējošu.

Pēc vietējo izmaiņu rakstura iedala:<ref name="Egorkin2012" />
* bojājums, ko pavada galvenokārt nekroze;
* bojājums, ko pavada galvenokārt [[iekaisums]];
* bojājums, ko pavada gāzu veidošanās ([[gāzu gangrēna]]).

== Klīniskā aina ==
[[Attēls:Furnijerova gangrena.jpg|thumb|Lokāli nekrotizēts sēklinieku maisiņš]]
Pirmās pazīmes Furnjē gangrēnas sākumposmā ir [[sāpes]] sēklinieku maisiņā vai [[Lielās kaunuma lūpas|lielo kaunuma lūpu]] apgabalā, [[vājums]] un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Sākotnēji skarts tikai sēklinieku maisiņš, taču, tālāk attīstoties, patoloģiskais process sāk izplatīties tālāk un uz sēklinieku maisiņa parādās nekrotiskā [[krevele]]. Process var attīstīties arī latenti, bez klīniskām pazīmēm. Vienīgā pazīme var būt stipra ar slimību saistīta pretīga smaka. Taču parasti ir dažādas sūdzības un simptomi, tostarp [[drudzis]] virs 38 °C, sēklinieku maisiņa pietūkums un apsārtums, [[Strutas|strutošana]] un brūču attīstīšanās, krepitācija vai abscedēšana. Parasti no simptomiem ir sāpes, drudzis un pietūkums.<ref name="Mallikarjuna.etal2012" /> Ātri progresējošai gangrēnai līdztekus izpaužas smagas [[intoksikācija]]s pazīmes: drudzis, [[tahikardija]], pazemināts asinsspiediens un samaņas traucējumi.<ref name="Egorkin2012" /><ref name="Britt.etal2012" />

Slimība straujāk progresē jauniem cilvēkiem, kuriem nekroze attīstās dažu stundu laikā. Cilvēkiem gados gangrēna parasti attīstās 2—3 dienu laikā.<ref name="Britt.etal2012" /> Patoloģiskajā procesā sēklinieku maisiņš ir iekļauts visbiežāk — virs 90% gadījumu, dzimumloceklis — līdz 45% gadījumu, perianālais vai starpenes apgabals ir skarts ap 35% gadījumu. No simptomiem visbiežāk sastopamas perianālās/skrotālās sāpes (ap 80% gadījumu) ar tahikardiju (60%), strutaini izdalījumi no starpenes (60%), krepitācija (55%), drudzis (40%). Krepitācijas esamība ir parasta slimības pazīme, ja iekaisušajos audos attīstās gāzes veidojošie mikroorganismi.<ref name="Mallikarjuna.etal2012" />

== Diagnostika ==
Pacienta izmeklēšanai pirmkārt ir jābūt virzītai uz Furnjē gangrēnas raksturīpašībām. Slimības vēsture un sekundāri simptomi un pazīmes var norādīt uz infekcijas avotu.<ref name="WessellsMcAninch2005" /> [[Radioloģija|Radioloģiskā]] izmeklēšana ir bezjēdzīga, ja klīniskā atradne nav skaidra vai slimības izplatība ir sarežģīta, lai to atšķirtu no citas patoloģijas. Veicot vēdera [[Radiogrāfija|radiogrāfiju]], var atrast [[Zemādas emfizēma|zemādas emfizēmu]] un mīksto audu [[Edēma|tūsku]]. [[Ultrosonoskopija|Ultrosonoskopiski]] izmeklējot sēklinieku maisiņu, var redzēt sabiezētu sienu un hiperehogēnu fokusu ar [[Reverberācija|reverberētu]] [[Artefakts|artefaktu]] un duļķainu aizēnojumu, kas apstiprina gāzes klātbūtni. Var būt reaktīva [[hidrocēle]]. [[Sēklinieki]] un [[sēklinieka piedēklis|piedēkļi]] parasti ir normāli. [[Datortomogrāfija|Datortomogrāfiski]] bieži var atrast Furnjē gangrēnas izcelsmi, piemēram, perianālu abscesu, [[Iesprūdušā trūce|iesprūdušu]] [[ingvinālā trūce|ingvinālo trūci]] vai [[Fistula|fistulozu]] kanālu.<ref name="BertolottoTrombetta2012" />

== Ārstēšana ==
[[Attēls:Fournier gangrene 01.jpg|thumb|48 gadu vecs vīrietis pēc nekrektomijas un trīs dienas pēc kolostomas likšanas]]
[[Attēls:Fournier gangrene 02.jpg|thumb|Tas pats 48 gadu vecs vīrietis 6 mēnešus pēc ādas atlokas]]
{{Medicīniskais brīdinājums}}
Furnjē gangrēnas ārstēšanas pamatā ir neatliekama radikāla [[Ķirurģiskā operācija|ķirurģiska]] iejaukšanās un [[Plaša spektra antibiotikas|plaša spektra antibiotiku]] [[Intravenozā pieeja|intravenozā ievade]]. Kad uzsējumu [[Mikrobioloģiskas kultūras|kultūras]] ir atpazītas, var izvēlēties tās [[antibiotikas]], pret kurām infekcijas izraisītāji ir jutīgi. Tā kā [[patoloģija]] apdraud cilvēka dzīvību, ķirurģisko iejaukšanos jāveic nekavējoties, veicot nekrotisko audu ķirurģisku sanāciju. Visiem atmirušajiem un nekrotiskajiem [[audi]]em ir jābūt pilnībā izgrieztiem ([[nekrektomija]]) un atbrīvotiem no strutām.<ref name="ChappleSteers2011" />

Pie Furnjē gangrēnas empīriskas plaša spektra antibiotiku terapijas pieder trešās paaudzes [[cefalosporīni]], [[aminoglikozīdi]] (ja ļauj [[kreatinīna klīrenss]]) un [[metronidazols]]. Organisma šķidrumu atjaunošanā nepieciešams izmantot [[Asins komponenti|asins komponentus]]. Pēc nekrektomijas ir jāuzsāk adekvātu [[Ēdināšana|ēdināšanu]] ar agru enterālu barošanu, cik ir iespējams, jo tas ļauj ātrāk sadzīt [[Brūce|brūcēm]]. Brūču ķirurģiskā sanācija var tikt atkārtota divas dienas pēc [[Izmeklējumi|izmeklējumu]] uzsākšanas; tiks izgriezti atlikušie nedzīvie audi. Var būt nepieciešamas vairākas ķirurģiskas iejaukšanās. Ja infekciju daba ir anaeroba vai brūce ir [[Kontaminācija|kontaminēta]] (ir pievienojusies papildu infekcija), ir jāveic [[kolostomija]], lai izvairītos no [[Fēces|fēču]] plūsmas. Līdzīgos gadījumos, kad patoloģiskais process skar urīnizvades kanālus, ir jāveic [[cistostomija]].<ref name="ChappleSteers2011" /> [[Orhektomija]] (sēklinieku [[ekstirpācija]]) parasti nav vajadzīga, jo sēkliniekus apasiņo citi asinsvadi un tāpēc infekcija tos nespēj skart.<ref name="Hanno.etal2014" />

Pēc sākotnējas ārstēšanas, reanimācijas un visu nekrotisko audu nekrektomijas lielāka daļa brūču var būt sekundāri sadzijušas. Lielu brūču sadziedēšanai bieži izmanto [[Ādas transplantāts|ādas transplantātu]]. Ar labu [[Kosmētika (kosmetoloģija)|kosmētisku]] rezultātu brūču nosegšanai var tikt izmantots augšstilba rotācijas ādas un fasciju [[Atloks (ķirurģija)|atloks]]. Brūces slēdz uzreiz, kad vairs nav konstatējama nekrotisko audu infekcijas klātbūtne. Gadījumos, kad zaudēts mazāk nekā 50% no sēklinieku maisiņa ādas, tās atjaunošana gandrīz vienmēr nerada lielas grūtības. Gadījumos, kad ir skarts lielāks procents no sēklinieku maisiņa ādas virsmas, sēklinieki var tikt novietoti augšstilba kabatiņās līdz laikam, kad tiks uzsāktas galējas kosmētiskas rekonstrukcijas.<ref name="ChappleSteers2011" />

Ja brūču savilkšanai ir griezts liels ādas laukums, var tikt izmantota negatīva spiediena brūču terapija ([[VAC (ķirurģija)|VAC]] sistēma; {{val|en|vacuum-assisted closure}}). Šīs tehnikas pielietošana veicina efektīvu brūču sadzīšanu un saudzēšanu. Kad standartpieejas nav iespējamas, sēklinieku maisiņa brūču slēgšanai var izmantot smalku zarnu zemgļotādas atloku un [[Fibrīna līme|fibrīna līmi]].<ref name="ChappleSteers2011" />

Furnjē gangrēnas ārstēšanā tiek izmantota [[hiperbārā oksigenācija]]. Tai ir pozitīva [[Baktericīds|baktericīda]] ietekme, attīstot zemādas [[Neovaskularizācija|neovakularizāciju]], pastiprinot [[Fagocitoze|fagocitozi]], mazinot klostridiālu alfatoksīnu, bakteriostatisko ietekmi uz daudzām anaerobām baktērijām (tostarp ''[[Bacterioides]]'', ''[[Peptococcus]]'', ''[[Peptostreptococcus]]'') un efektīvu baktericīdu efektu uz klostrīdiju [[Baktēriju sporas|sporām]].<ref name="Britt.etal2012" />

Smagos gadījumos ar [[Septisks šoks|septisko šoku]] ir obligāti jāveic šķidrumu un [[Elektrolīti|elektrolītu]] korekcija, [[glikoze]]s kontrole, kā arī jāveic arteriālu katetrizāciju pastāvīgai [[Arteriālais spiediens|arteriāla spiediena]] kontrolei, lai varētu koriģēt [[Vazopresori|vazopresīvos]] medikamentus.<ref name="Britt.etal2012" />

== Komplikācijas ==
Furnjē gangrēnai var rasties dažādas [[komplikācija]]s (sarežģījumi). Galvenokārt tā ir [[sepse]], kas var attīstīties līdz visu nekrotisko audu evakuācijai. Parasti sepse ir gadījumos, kad ir slēpts [[infekcijas avots]] vai cilvēkiem ar vāju imunitāti. Sepse ir iemesls [[multiorgānu disfunkcijas sindroms|multiorgānu disfunkcijas sindromam]], kas visvairāk skar [[Sirds un asinsvadu sistēma|sirds un asinsvadu]] sistēmu, [[plaušas]] un [[nieres]]. Var attīstīties arī nekalkulozs [[holecistīts]], [[koagulopātija]] un [[cerebrovaskulārie notikumi]]. Sepse, kas attīstās no sēklinieku maisiņa zemādas, var attīstīt [[Miolīze|miolīzi]] vai mionekrolīzi augšstilbā.<ref name="HohenfellnerSantucci2007" />

Vēlīni Furnjē gangrēnas sarežģījumi ir [[hormonālais disbalanss]], sāpīga [[erekcija]] un [[erekcijas disfunkcija]]; neauglība sēklinieku novietojuma dēļ [[Augšstilbs|augšstilba]] kabatiņās, jo tajās ir augsta vietējā temperatūra; [[plakanšūnu vēzis]] rētaudos; [[kontraktūra]]s ilgstošu ierobežotu kustību dēļ; [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]] ķermeņa kroplības dēļ.<ref name="HohenfellnerSantucci2007" />

== Prognoze ==
Dažādos avotos [[mirstība]] no Furnjē gangrēnas svārstās no 7 līdz 90 % (atkarībā no riska faktoriem, blakus slimībām un stāvokļa smaguma), bet vidēji 20—40 %.<ref name="Kube.etal2012" /> Nelabvēlīgs slimības iznākums biežāk ir fiziskas nespējas, ieilgušas infekcijas, kavētas [[ārstēšana]]s, vājas imunitātes, cukura diabēta, vecuma un [[multiorgānu disfunkcijas sindroms|multiorgānu disfunkcijas sindroma]] dēļ. Asins izmaiņas, kas tiek noteiktas [[Laboratorija|laboratoriski]] un palielina nāves risku, ir [[leikocitoze]], paaugstināts [[urīnviela]]s, [[kreatinīns|kreatinīna]], [[alkalīna fosfatāze]]s un [[laktātdehidrogenāze]]s saturs, kā arī pazemināts [[hemoglobīns|hemoglobīna]], [[albumīns|albumīna]], [[bikarbonāti|bikarbonātu]], [[nātrijs|nātrija]] un [[kālijs|kālija]] saturs.<ref name="HohenfellnerSantucci2007" />

== Diferenciāldiagnostika ==
Sēklinieku maisiņa akūtas [[sāpes]] un [[pietūkums]] ir [[Diferenciāldiagnostika|jādiferencē]] (jāatšķir) no [[Epidimoorhīts|epididimoorhīta]], [[sēklinieku samešanās]], [[Ingvinālā trūce|inkarcerētas ingvinālās trūces]], [[Celulīts|celulīta]] un Furnjē gangrēnas. Normāla sēklinieku ehotekstūra un vaskularizācija ir raksturīga epidimoorhītam un sēklinieku samešanās gadījumam. Ja nav [[Zarnu cilpa|zarnu cilpu]] atradnes sēklinieku maisiņā, tas izslēdz trūces [[Inkarcerācija|inkarcerāciju]]. Sēklinieku maisiņa sabiezējums var būt raksturīgs celulītam un Furnjē gangrēnai. Ja ir ehogēnais fokuss ar neskaidru redzamību sēklinieku maisiņā, tas norāda uz gāzu klātbūtni, kas ir raksturīgi Furnjē gangrēnai.<ref name="LockhartSanyal2014" />

Furnjē gangrēna bieži vien diagnostiski tiek definēta kā akūts [[Anaerobs paraproktīts|anaerobais paraproktīts]]. Akūts paraproktīts ir bieža slimība neatliekamās ķirurģiskas proktoloģijas praksē, pie tām anaerobā forma sastāda ap 3—5 %. Dažos avotos Furnjē gangrēna un anaerobs paraproktīts tiek uzskatīti par vienu slimību, izsakot pretrunīgas pozīcijas [[Etioloģija|etioloģijā]], [[Patoģenēze|patoģenēzē]] un [[ārstēšana]]s taktikā.<ref name="Egorkin2012" />

== Vēsture ==
1764. gadā Bauriens (''Baurienne'') aprakstījis vīrieša starpenes zibenīgi progresējošu gangrēnu. Taču franču dermatologs un venerologs [[Žans Alfrēds Furnjē]] kļuvis pazīstams, kad 1883. gadā aprakstījis piecus gadījumus jauniem vīriešiem ar ģenitāliju gangrēnu bez zināmiem etioloģiskiem faktoriem. Pētot slimību gadiem, tika atklāts, ka Furnjē gangrēna parasti ir vīriešiem gados (visbiežāk 50—70 gadu veciem).<ref name="HohenfellnerSantucci2007" />

== Skatīt arī ==
* [[Melenī gangrēna]]

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
<ref name="Egorkin2012">М.А. Егоркин. ''[http://www.gastro-j.ru/files/_2012_4_s9_1347702909.pdf Гангрена Фурнье и анаэробный парапроктит – разные клинические формы одного патологического процесса?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304224029/http://www.gastro-j.ru/files/_2012_4_s9_1347702909.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}''. Новости колопроктологии, №4, 2012.</ref>

<ref name="Ye.etal2015">Junna Ye, Ting Xie, Minjie Wu, Pengwen Ni & Shuliang Lu. ''Negative Pressure Wound Therapy Applied Before and After Split-Thickness Skin Graft Helps Healing of Fournier Gangrene''. Medicine (Baltimore). 2015 Feb; 94(5): e426. {{doi|10.1097/MD.0000000000000426}}</ref>

<ref name="JefimenkoPrivolnev2008">Ефименко Н. А., Привольнев В.В. Гангрена Фурнье. Клин. микробиол. антимикроб. химиотер., 2008. Том 10, №1.</ref>

<ref name="Aksel.etal2014">Gökhan Aksel, Betül Akbuğa Özel, Cemil Kavalcı & Murat Muratoğlu. ''Fournier’s Gangrene in a Female Patient with Diabetes Mellitus: Report of a Case''. JAEMCR 2014. 5:206-8. {{doi|10.5152/jaemcr.2014.392}}</ref>

<ref name="Scarneciu.etal2013">I. Scârneciu, L. Maxim, S. Lupu & C. C. Scârneciu (2013). ''Fournier`s gangrene: predisposing factors, emergency management and maortality rate''. Bulletin of the Transilvania University of Braşov. Series VI: Medical Sciences. Vol. 6 (55) No. 2</ref>

<ref name="KagannathanSubramaniam2015">Muthukumaran Kagannathan & Bala Subramaniam. ''Fournier’s gangrene in a neonate: a case report. Neonatal Fournier’s gangrene, antibiotics, surgical debridement''. Volume: 5. Issue: 3. March 2015. ISSN 2249-555X</ref>

<ref name="Britt.etal2012">L. D. Britt, Andrew B. Peitzman, Philip S. Barie & Gregory J. Jurkovjch. ''Acute Care Surgery''. Lippincott Williams & Wilkins, a Wolters Kluvier, 2012. {{ISBN|978-1-60831-428-7}}</ref>

<ref name="Kube.etal2012">Erika Kube, Stanislaw P Stawicki & David P Bahner. ''Ultrasound in the diagnosis of Fournier's gangrene''. Int J Crit Illn Inj Sci. 2012 May-Aug; 2(2): 104–106. {{doi|10.4103/2229-5151.97276}}</ref>

<ref name="HohenfellnerSantucci2007">''Emergencies in Urology''. With 312 Figures and 161 Tables. Editors Markus Hohenfellner & Richard A. Santucci. 2007 Springer. {{ISBN|978-3-540-48603-9}}</ref>

<ref name="WessellsMcAninch2005">''Urological Emergencies: A Practical Guide''. Edited by Huter Wessells & Jack W. McAninch. 2005 Humana Press, Totowa, New Jersey. {{ISBN|1-59259-886-2}}</ref>

<ref name="Mallikarjuna.etal2012">M. N. Mallikarjuna, Abhishek Vijayakumar, Vijayraj S. Patil & B. S. Shivswamy. ''Fournier's Gangrene: Current Practices''. ISRN Surg. 2012; 2012: 942437. {{doi|10.5402/2012/942437}}</ref>

<ref name="BertolottoTrombetta2012">''Scrotal Pathology''. Editors Michael Bertolotto & Carlo Trombetta. 2012 Springer. {{ISBN|978-3-642-12456-3}} {{doi|10.1007/978-3-642-12456-3}}</ref>

<ref name="ChappleSteers2011">''Practical Urology: Essential Principles and Practice''. With 269 Illustrations. Editors Christopher R. Chapple & William D. Steers. 2011 Springer. {{ISBN|978-1-84882-034-0}} {{doi|10.1007/978-1-84882-034-0}}</ref>

<ref name="Hanno.etal2014">Philip M. Hanno, Thomas J. Guzzo, S. Bruce Malkowicz & Alan J. Wein. ''Penn Clinical Manual of Urology'' Second Edition. Elsevier Saunders, 2014. {{ISBN|978-1-4557-5359-8}}</ref>

<ref name="LockhartSanyal2014">Mark E. Lockhart & Rupan Sanyal. ''Genitourinary Radiology Cases''. Cases in radiology. Oxford University Press, 2014. {{ISBN|978-0-19-997574-7}}</ref>
}}

[[Kategorija:Uroloģiskās slimības]]
[[Kategorija:Ķirurģiskās slimības]]
[[Kategorija:Androloģiskās slimības]]
[[Kategorija:Infekcijas slimības]]