Apskatīt Glāzgova izejas kodu

{{Vērtīgs raksts}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Glāzgova
 | official_name            = ''Glasgow''<br />''Glaschu''<br />''Glesga''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = View of Glasgow from Queens Park.jpg
 | image_caption            = Skats uz Glāzgovas centru
 | pushpin_map              = Apvienotā Karaliste#Skotija
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 55 | latm  = 51 | lats  = 33 | latNS  = N
 | longd = 4 | longm = 15 | longs = 35 | longEW = W
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Apvienotā Karaliste}}'''
 | subdivision_type1        = Valsts daļa
 | subdivision_name1        = {{flag|Skotija}}
 | subdivision_type2        = Apgabals
 | subdivision_name2        = Glāzgovas apgabals
 | subdivision_type3        = 
 | subdivision_name3        = 
 | leader_title             = Lords-mērs
 | leader_name              = Bobs Vinters<ref>Informācija atjaunota 2009. gada 27. februārī</ref>
 | area_total_km2           = 175,5
 | population_footnotes     = <ref name="autogenerated3">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce| url=http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/E3BE21DA-4D84-4CC4-9C02-2E526FDD9169/0/populationaug07.pdf| title=2007 Population Estimates| accessdate=2008. gada 16. janvārī| format=PDF| archiveurl=https://web.archive.org/web/20080227084144/http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/E3BE21DA-4D84-4CC4-9C02-2E526FDD9169/0/populationaug07.pdf| archivedate=2008. gada 27. Februāris}}</ref>
 | population_total         = 580 690
 | population_as_of         = {{dat|2006|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = 3310
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 1 750 000
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = +0
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = +1
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = G1-G80
 | area_code                = 0141
 | website                  = {{URL|http://www.glasgow.gov.uk}}
 | footnotes                = 
|image_shield=Glasgow Coat of Arms.png}}
'''Glāzgova''' ({{val|en|Glasgow}}, {{val|gd|Glaschu}}, {{val|sco|Glesga}}) ir lielākā [[Skotija]]s pilsēta un trešā lielākā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Londona]]s un [[Birmingema]]s. Tā ir arī vēsturiskā Stratklaidas reģiona centrs. Glāzgova atrodas Skotijas centrālās daļas rietumos, [[Klaida]]s upes krastos, 32 km pirms tā ietek okeānā. Tā ir liela [[osta]]s pilsēta, kā arī Skotijas nozīmīgākais [[uzņēmējdarbība]]s centrs.

Glāzgova esot nodibināta [[6. gadsimts|6. gadsimta]] vidū. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Glāzgova bija viens no nozīmīgākajiem Skotijas [[reliģija]]s un [[izglītība]]s centriem. 18. gadsimtā [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā bija viens no lielākajiem Apvienotās Karalistes rūpniecības centriem (īpaši [[kuģubūve]]s jomā), bet nākamajā gadsimtā pilsētas saimnieciskā izaugsme bija tik strauja, ka tā vienu brīdi bija pat otra lielākā [[Britu impērija]]s pilsēta (aiz [[Londona]]s).

== Vēsture ==

=== Pilsētas dibināšana ===
[[Attēls:Kelvingrove Art Gallery and Museum statue.jpg|thumb|200px|Svētā Mango statuja Kelvingrouvas galerijas fasādē]]
Arheoloģiski atradumi liecina par to, ka pirmās apmetnes Klaidas upes ielejā parādījās jau [[neolīts|neolīta]] laikā. Vēlāk šo teritoriju apdzīvoja [[ķelti|ķeltu]] ciltis. No [[142]]. līdz [[144]]. gadam [[Senā Roma|Roma]], kura bija iekarojusi [[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]], cēla no vienas Skotijas piekrastes līdz otrai aizsargmūri, kurš pazīstams kā [[Antonina valnis]] ({{val|la|Vallum Аntonini}}), un tās uzdevums bija aizsargāt romiešus no ziemeļu cilšu uzbrukumiem.<ref>{{en ikona}} [https://archive.today/20120804185050/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/Earliest+Beginnings.htm About Glasgow − Birth of a City]</ref> Šīs sienas atliekas ir saglabājušās vēl pat līdz mūsdienām.<ref>{{en ikona}} [http://www.athenapub.com/britsite/hillfoot.htm Sections of the Antonine Wall at Hillfoot Cemetery] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090221084804/http://www.athenapub.com/britsite/hillfoot.htm |date={{dat|2009|02|21||bez}} }}</ref>

Leģenda vēsta, ka Glāzgovu [[6. gadsimts|6. gadsimtā]] dibinājis [[kristietība|kristiešu]] misionārs [[Svētais Mango]] (''Saint Mungo''), kurš uzcēlis [[klosteris|klosteri]] Molendinaras upes krastā, kur mūsdienās atrodas Svētā Mango [[katedrāle]]. Šo faktu neapstiprina neviens oficiāls dokuments, izņemot ap [[1185]]. gadu nezināma mūka pierakstītu leģendu. Sv. Mango ir attēlots arī uz pilsētas [[ģerbonis|ģerboņa]].

=== Heraldika ===
Glāzgovas [[ģerbonis]] oficiāli ar Skotijas [[heraldika]]s nodaļas lēmumu tika apstiprināts {{dat|1866|10|25}}. Simboli, kas atrodas uz tā, agrāk tika izmantoti Glāzgovas presē un ir cieša saistība ar Glāzgovas dibinātāju un aizbildni Svēto Mango. Tajā ir attēloti četri brīnumi, kas notikuši Mango dzīves laikā:
[[Attēls:Glasgow Coat of Arms.png|150px|thumb|left|Glāzgovas ģerbonis]]
:: ''Here is the bird that never flew'' / Šeit ir putns, kas nekad nav lidojis
:: ''Here is the tree that never grew'' / Šeit ir koks, kas nekad nav audzis
:: ''Here is the bell that never rang'' / Šeit ir zvans, kas nekad nav zvanījis
:: ''Here is the fish that never swam'' / Šeit ir zivs, kas nekad nav peldējusi

Pirmais brīnums — [[sarkanrīklīte]]s atdzimšana pēc tam, kad skolnieks Mango nogalināja sava skolotāja [[Svētais Serfs|Svētā Serfa]] iemīļoto putnu. Otrais brīnums ir saistīts ar [[ozols|ozolu]], kas attēlots uz ģerboņa. Brīnums esot noticis Kalrosas baznīcā, kur tika pazaudēta [[uguns]], bet Svētais Mango to ir atguvis, aizdedzinot [[lazda]]s zariņu. Trešais brīnums ir [[zvans]], kuru pēc leģendas svētajam ir uzdāvinājis [[Romas pāvests]]. Visbeidzot ceturtais brīnums ir saistīts ar [[teika|teiku]] par karalieni Langeoreti. Kad viņas vīrs karalis Riderahs esot uzzinājis, ka sieva ir neuzticīga un uzdāvinājusi bruņiniekam zelta [[gredzens|gredzenu]], viņš esot to nozadzis un iesviedis Klaidas upes ūdeņos. Pēc tam viņš pavēlējis Langoretei atnest šo gredzenu. Svētais Mango, uzzinājis par šo karaļa lēmumu, esot devis norādes, kā atgūt zelta gredzenu. Līdz ar to upē noķerts [[lasis]], kura mutē atradies šis gredzens, un sieva esot atguvusi savu godu.<ref name="motto">{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/image.php?inum=TGSA05045 The Glasgow Story − Glasgow Coat of Arms]</ref><ref>{{en ikona}} [http://www.seeglasgow.com/seeglasgow/about-glasgow/coat-of-arms Scotland with style − Coat of Arms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070707212535/http://www.seeglasgow.com/seeglasgow/about-glasgow/coat-of-arms |date={{dat|2007|07|07||bez}} }}</ref>

Ģerboņa simbolus bieži vien vai nu kopā vai atsevišķi var redzēt Glāzgovas ielās. Tie ir kā dekorējumi gan uz ēkām, gan uz pieminekļiem, tiltiem, strūklakām, gan pat uz laternu stabiem. Šie simboli redzami arī uz [[Glāzgovas Universitāte]]s ģerboņa.<ref>{{en ikona}} [http://www.scotland-guide.co.uk/ALL_AREAS_IN_SCOTLAND/Glasgow/City/St_Mungo_and_the_Glasgow_coat_of_arms/St_Mungo_Articles.htm Scotland Guide − St Mungo and the Glasgow coat of arms]</ref>

Pilsētas [[devīze]] ir "Lai Glāzgova zeļ un plaukst" ("''Let Glasgow Flourish''"), kas ir atrodama arī uz ģerboņa. Tā ir frāze no vārdiem, kurus esot teicis Svētais Mango: "''Lord, Let Glasgow flourish by the preaching of the word and the praising of thy name''".<ref name="motto" />

=== Etimoloģija ===
Laikā, kad [[romieši]] bija iekarojuši [[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]], apmetne, kur mūsdienās atrodas Glāzgova, saucās ''Cathures''. Uzskata, ka nosaukums "Glāzgova" ir cēlies no diviem britu vārdiem: "''glas''" — 'zaļš' un "''cau''" — 'ieplaka'. Dažādos vēsturiskos avotos pilsētai ir bijuši atšķirīgi nosaukumi: pašos vecākajos avotos tā dēvēta par "''Glaschu''", ap [[1180]]. gadu rakstītajos avotos — "''Glesgu''", pēc tam kā "''Glasgeu''" ([[1297]]. gada dokumentos), kā arī "''Glaschow''" ([[1419]]. gada hartā).<ref>{{en ikona}} [https://listserv.heanet.ie/cgi-bin/wa?A2=ind0008&L=OLD-IRISH-L&P=12613 Glasgow Etymology letter]</ref><ref>{{en ikona}} [http://www.gcal.ac.uk/radicalglasgow/chapters/the_name.html#GlasgowGreen Glasgow Caledonian University − Glasgow, the name] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928000322/http://www.gcal.ac.uk/radicalglasgow/chapters/the_name.html#GlasgowGreen |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> Vismazāk ticamā, bet vispopulārā versija, ka nosaukumu pilsētai ir devis pats Svētais Mango, nosaucot to par "''Glesgu''". Vēl viena versija, ka šeit agrāk bijusi apmetne, kuru dēvēta par "''Deschu''", bet viduslaikos pārrakstīšanas kļūdu dēļ nosaukums mainījās uz "''Glaschu''".<ref>{{en ikona}} [http://www.fordham.edu/halsall/basis/Jocelyn-LifeofKentigern.html Jocelyn, a monk of Furness: The Life of Kentigern (Mungo)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070914014142/http://www.fordham.edu/halsall/basis/Jocelyn-LifeofKentigern.html |date={{dat|2007|09|14||bez}} }}</ref>

=== Viduslaiki ===
[[Attēls:St. Mungos Cathedral 1.jpg|thumb|150px|Svētā Mango katedrāle]]
[[12. gadsimts|12. gadsimta]] beigās Glāzgova kļuva par nozīmīgu reliģiskā reģiona centru, kā arī tajā jau dzīvoja 1500 [[iedzīvotāji]].<ref name="establishment">{{en ikona}} [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20121003041321/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/The+Middle+Ages.htm About Glasgow — The establishment of the City]</ref> [[1136]]. gadā [[karalis]] [[Dāvids I]] iesvētīja katedrāli, kura tika uzcelta vietā, kur Svētais Mango bija uzcēlis klosteri. To vēlāk skāra ugunsgrēks, tādēļ [[1197]]. gadā tā tika uzcelta vēlreiz un no jauna iesvētīta, pēc diviem gadsimtiem tā tika rekonstruēta.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowcathedral.org.uk/ Glasgowcathedral.org.uk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200304191051/http://www.glasgowcathedral.org.uk/ |date={{dat|2020|03|04||bez}} }}</ref> Laika posmā no [[1175]]. līdz [[1178]]. gadam Skotijas karalis [[Viljems I]] piešķīra pilsētai [[pašpārvalde]]s tiesības.<ref name="earlytimes">{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storya.php?PHPSESSID=0a2156dc8dee5cf9a1432923329b6505 The Glasgow Story — Early times to 1560]</ref> Aptuveni no [[1190]]. gada pilsētā notiek ikgadējs vasaras [[gadatirgus]], kurā satiekas tirgotāji un amatnieki. Tas sekmēja pilsētas turpmāko attīstību.<ref>{{en ikona}} [http://www.rcag.org.uk/Archives/H6.htm Archdiocese of Glasgow — History] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070623215354/http://www.rcag.org.uk/Archives/H6.htm |date={{dat|2007|06|23||bez}} }}</ref> Šī tradīcija, kad jūlija beigās notiek gadatirgus, ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/info-faq.html#When_are_the_public_holidays_in_Glasgow_ Glasgow Guide — Glasgow Fair] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070815032738/http://www.glasgowguide.co.uk/info-faq.html#When_are_the_public_holidays_in_Glasgow_ |date={{dat|2007|08|15||bez}} }}</ref> [[1451]]. gadā ar pāvesta [[Nikolajs V|Nikolaja V]] bullu tika dibināta Glāzgovas Universitāte, kas pilsētai deva ne tikai [[reliģija|reliģiskā]], bet arī [[izglītība]]s centra statusu. [[1492]]. gadā Glāzgova saņēma [[arhibīskapija]]s tiesības.<ref name="establishment" /> Neskatoties uz to [[viduslaiki|viduslaikos]] pilsētas Skotijas austrumos attīstījās daudz straujāk, jo tām bija izdevīgāks ģeogrāfiskais stāvoklis tirdzniecībai attiecībā pret [[Eiropa]]s valstīm. Glāzgovā tirdzniecības sakari galvenokārt bija tikai ar tuvējām pilsētām un salām.<ref name="earlytimes" />

=== Glāzgova 16.—18. gadsimtā ===
[[1560]]. gadā ar [[Skotijas parlaments|Skotijas parlamenta]] lēmumu valsts atteicās no [[katolicisms|katolicisma]] un pieņēma [[protestantisms|protestantismu]], precīzāk [[prezbiteriāņi|prezbiteriāņu]] atzaru. Visumā [[protestantu reformācija]]s kustībai Glāzgovā bija liela ietekme, kur bija spēcīga baznīcas vara. Tas sekmēja tās atlaišanu. [[1611]]. gadā karalis [[Džeimss I Stjuarts]] piešķīra Glāzgovai karaliskās pilsētas statusu, kas nozīmēja ka tā ir nonākusi tiešā karaļa pakļautībā. [[1638]]. gada novembrī — drīz vien pēc Nacionālā kovenanta pieņemšanas — Glāzgovas katedrāle tika pārveidota par Skotijas baznīcas ģenerālo asambleju, kas iestājās pret karaļa [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] politiku par prezbiteriāņu dievkalpojumu likumu izmaiņām. Rezultātā Skotijā izcēlās bruņoti konflikti — sākumā t.s. ''bīskapu kari'', bet pēc tam, no [[1644]]. līdz [[1647]]. gadam, pilsoņu karš starp kovenantiem un [[rojālists|rojālistiem]]. Par laimi šie konflikti praktiski neskāra Glāzgovas centru, jo tajos laikos tai bija nenozīmīgs politiskais statuss.<ref name="raise">{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storyb.php?PHPSESSID=0a2156dc8dee5cf9a1432923329b6505 The Glasgow Story — Rising Burgh]</ref> [[1650]]. gadā, drīz vien pēc skotu sakāves [[Danbāras kauja|Danbāras kaujā]], Glāzgovā apmetās [[Olivers Kromvels]].<ref name="trader">{{en ikona}} [https://archive.today/20120731074702/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/16th+and+17th+Centuries.htm About Glasgow − Rise of the merchant trader]</ref>

[[Attēls:Map of Glasgow in 1776.jpg|thumb|left|150px|Glāzgovas karte 1776. gadā]]
Līdz pat [[17. gadsimts|17. gadsimtam]] Glāzgova bija neliela mazpilsēta. Atrašanās upes krastā, kura bija pārāk sekla, nesekmēja [[tirdzniecība]]s attīstību. [[1557]]. gadā no Glāzgovas iegūtie nodokļi bija ļoti mazi. Tā deva tikai 2% no visiem nodokļiem, kurus iekasēja no Skotijas pilsētām ([[Edinburga]] viena pati deva 25%). Pilsētas iedzīvotāji nodarbojās ar atšķirīgām lietām; viņi galvenokārt nodarbojās ar [[aušana|aušanu]], ādas miecēšanu, mēbeļu ražošanu un citām lietām. Saimnieciskā attīstība sākās pēc [[Skotija]]s un [[Anglija]]s apvienošanas [[1603]]. gadā, kad par karali kļuva [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]].<ref name="raise" /> Pilsētas straujo attīstību neizjauca pat [[mēris|mēra]] epidēmija [[1647]]. gadā, kā arī [[ugunsgrēks|ugunsgrēki]] [[1652]]. un [[1677]]. gadā (pirmā ugunsgrēka laikā izdega gandrīz trešdaļa no pilsētas).<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/info-timeline.html Glasgow Guide — Historical Timeline] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070814170721/http://www.glasgowguide.co.uk/info-timeline.html |date={{dat|2007|08|14||bez}} }}</ref> [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidū pēc tirdzniecības apjoma valstī Glāzgova apsteidza [[Pērta|Pērtu]], bet [[1670]]. gadā arī [[Aberdīna|Aberdīnu]] un [[Dandī]], piekāpjoties tikai Skotijas galvaspilsētai [[Edinburga]]i.

Pilsētas saimniecisko izaugsmi sekmēja vairāki faktori. Ārējā tirdzniecība sāka attīstīties pēc tam, kad [[1668]]. gadā Ņuarkas laukos (mūsdienās Portglāzgovā), kur upe bija plašāka, pēc pilsētas domes iniciatīvas tika izbūvēta [[osta]], lai apmierinātu Glāzgovas tirgotāju vajadzības. No [[1674]]. gada, kad ostā ieradās pirmais kuģis ar [[tabaka]]s kravu, tika uzsākta tirdzniecība ar [[Amerika|Ameriku]].<ref name="trader" /> Savukārt uz Apvienotās Karalistes kolonijām devās kuģi ar [[akmeņogles|oglēm]], [[audumi]]em un citām precēm. Tajā pašā laikā uzsākās [[rūpniecība]]s izaugsme. [[1667]]. gadā atvērās [[ziepes|ziepju]] darbnīca un [[cukurs|cukura]] pārstrādes rūpnīca; no [[1680]]. līdz [[1730]]. gadam tika sakārtota [[papīrs|papīra]], [[stikls|stikla]] un [[ķieģelis|ķieģeļu]] ražošanas; [[1711]]. gadā [[Grīnoka|Grīnokā]] sāka funkcionēt pirmā [[kuģu būvētava]], kas apkalpoja Glāzgovu un citas tuvākās pilsētas; [[1736]]. gadā tika atvērtas fabrikas, kurās presēja [[tabaka|tabaku]], kā arī austuves un [[metalurģija]]s uzņēmumi; [[1740]]. gadā radās pirmās krāsošanas darbnīcas.

Šajā laikā mainījās arī pilsētas veidols. Pēc postošajiem ugunsgrēkiem pilsētas vara aizliedza izmantot [[koks|koku]] kā celtniecības materiālu, tādēļ ēkas tika būvētas no akmens un pēc vienota parauga.<ref name="bbc">{{en ikona}} [http://www.bbc.co.uk/history/british/civil_war_revolution/scotland_glasgow_01.shtml BBC − History − 18th-century Glasgow]</ref> [[1636]]. gadā tika uzbūvēta municipalitātes ēka, bet [[1649]]. un [[1661]]. gadā pie Glāzgovas Universitātes attiecīgi tika atvērta Hatčesona [[slimnīca]] un [[bibliotēka]]. Pirmo pilsētas [[avīze|avīzi]] — "''Glasgow Courant''" — sāka iespiest no [[1715]]. gada. [[Daniels Defo]], kas [[1723]]. gadā apmeklēja Glāzgovu, ir atstājis pilsētas aprakstu savā grāmatā "Ceļojums pa visu Lielbritānijas salu":

<blockquote class="toccolours" style="text-align:left; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">Bez jebkādām šaubām Glāzgova ir brīnišķīga pilsēta. Galvenās ielās ir labas un plašas, un apbūvētas labāk nekā jebkur citur. Visas ēkas ir no akmens un saskan gan pēc to augstuma, gan arī pēc to fasādēm. Apakšstāvi parasti atbalsta ēkas ar kvadrātiskām doriskām kolonnām, kas dod tām ne tikai izturību, bet arī skaistumu. Velves starp tiem ved uz tirgotavām. Vienvārdsakot, tā ir Britānijas pilsēta, kura ir tīra, skaista un visvairāk apmierināta, protams, izņemot Londonu.<ref>{{en ikona}} [http://www.undiscoveredscotland.co.uk/usebooks/defoe-scotland/letter12-2.html A tour thro' the whole island of Great Britain by Daniel Defoe], letter XII</ref></blockquote>

Līdz [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigām pilsētas plaukstošākās nozares bija metalurģija, [[tabaka]]s imports (līdz pat 47 miljoniem mārciņu gadā)<ref name="bbc" /> un [[tekstilrūpniecība]] (Glāzgova bija slavena ar savu plāno [[batists|batistu]]).<ref name="raise" /> No [[1755]]. gada gandrīz pusgadsimta laikā [[iedzīvotāju skaits]] pilsētā divkāršojās. Ap [[1801]]. gadu tajā dzīvoja 77 tūkstoši cilvēku. No mazpilsētas Glāzgova bija kļuvusi par rūpniecības reģiona centru, bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā arī par pašu ātrāk augošo pilsētu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].<ref name="bbc" />

=== Glāzgova 19. gadsimtā ===
[[Attēls:Templeton2.jpg|thumb|200px|Paklāju rūpnīca Templtonā]]
[[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā iedzīvotāju skaits pilsētā turpināja strauji palielināties. Lielākoties tie bija emigranti no [[Īrija]]s un valsts ziemeļu rajoniem. Gandrīz trešdaļa no tiem apmetās Glāzgovas apkārtnes laukos un strādāja [[tekstilrūpniecība]]s nozarē. Pārējie, kas dzīvoja piepilsētās, bija melnstrādnieki un nodarbināti citās [[rūpniecība]]s nozarēs vai [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecībās]]. Straujais emigrantu pieplūdums izraisīja pārapdzīvotību un antisanitārus apstākļus pilsētas nabadzīgajos kvartālos, tādēļ bieži izcēlās [[bakas]], [[tīfs|tīfa]] vai [[holēra]]s epidēmijas.<ref name="industry">{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storyc.php The Glasgow Story − Industrial Revolution]</ref> Pirmie mēģinājumi uzveikt epidēmijas tika uzsākti [[1840. gadi|1840. gados]], kad pēc pilsētas domes iniciatīvas tika uzsākta ielu attīrīšana no atkritumiem un citiem infekciju izraisīšanas cēloņiem. [[1859]]. gadā tika izveidota ūdens apgādes sistēma, kas piegādāja pilsētai ūdeni no [[Katrīnes ezers|Katrīnes ezera]], bet tā netika tīrīta, kas vēl vairāk pasliktināja situāciju; [[1866]]. gadā dzīves apstākļi Glāzgovā tika atzīti par sliktākajiem [[Eiropa|Eiropā]].<ref name="second">{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storyd.php The Glasgow Story − Second City of The Empire]</ref>

[[Attēls:Glasgow map 1878.jpg|thumb|200px|left|1878. gada Glāzgovas karte]]
[[Industrializācija]] vēl bez saimnieciskā uzplaukuma izraisīja arī [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]], it īpaši nabadzīgo un bezdarbnieku vidū. Strādnieki [[fabrika|fabrikās]] un [[rūpnīca|rūpnīcās]] strādāja 14 stundas diennaktī un bērnu darba ekspluatācija bija ierasta parādība. Rezultātā izveidojās daudzas darba kustības. [[1812]]. gadā Glāzgovā notika [[streiks]], kurš ir vislielākais līdz pat šim brīdim, — [[audējs|audēji]] uz trijiem mēnešiem pārtrauca darbu, pieprasot darba [[alga]]s paaugstinājumu. Līdz streika izbeigšanas brīdim tika arestēti lielākā daļa no organizatoriem un Skotijā tika aizliegts veidot [[arodbiedrība]]s (aizliegums eksistēja līdz [[1824]]. gadam). Pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] radīta kara beigām, [[1815]]. gadā, stāvoklis pilsētā vēl vairāk pasliktinājās. Preču [[imports]], kuru Lielbritānija piegādāja armijas un sabiedroto vajadzībām, strauji saruka, tādēļ daudzi strādnieki zaudēja darbu.

[[1820]]. gadā Glāzgovā tika veidota Komiteja ar ''pagaidu valdību'', pēc kuras iniciatīvas [[1. aprīlis|1. aprīlī]] pilsētas ielās tika salīmētas [[skrejlapa]]s ar aicinājumu sākt kopīgu streiku. Skotijas centrālā reģiona strādnieki atbalstīja šo aicinājumu un daudzās pilsētās sākās [[mītiņš|mītiņi]]. Dumpis no jauna tika nežēlīgi apspiests un tā aktīvistus [[nāves sods|sodīja ar nāvi]], tomēr aģitācijas pamudināja parlamentu [[1832]]. gadā pieņemt [[akts|aktu]] par [[vēlēšanu sistēma]]s reformu (pateicoties tam Skotijas [[elektorāts]] tika palielināts 14 reizes)<ref name="chronology">{{en ikona}} [http://www.alba.org.uk/timeline/1832to1918.html Chronology of Scottish Politics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080118152418/http://www.alba.org.uk/timeline/1832to1918.html |date={{dat|2008|01|18||bez}} }}</ref> un apakšpalātā piešķīra vietas pilsētām, kuras bija izaugušas industrializācijas laikā. Tādējādi Glāzgovu parlamentā pirmo reizi pārstāvēja divi locekļi. Nosacījumi pilsētas strādājošajiem [[uzņēmums|uzņēmumiem]] tomēr palika nemainīgi, un darba kustība vēl ne reizi vien atgādināja par sevi. [[1837]]. gadā fabriku īpašnieki mēģināja samazināt [[alga]]s, bet uz to [[kokvilna]]s vērpēji atbildēja ar streiku. [[1848]]. gadā aizsākās masveida bezdarbnieku [[demonstrācija]]s zem [[čartisti|čartistu]] lozungiem.<ref name="industry" /><ref name="chronology" /><ref name="radical">{{en ikona}} [http://www.gcal.ac.uk/radicalglasgow/chapters/index.html Radical Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928000306/http://www.gcal.ac.uk/radicalglasgow/chapters/index.html |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref>

[[Attēls:Glasgow-George-Square.jpg|thumb|200px|Pilsētas palātas ēka Džordžskvērā ap 1900. gadu]]
Visi šie notikumi kontrastēja ar nepārtrauktu pilsētas izaugsmi un saimniecisko augšupeju. 19. gadsimta vidū Glāzgova tika uzskatīta par otro svarīgāko [[Britu impērija]]s pilsētu (uzreiz aiz [[Londona]]s). Līderpozīcijās tāpat kā agrāk atradās [[smagā rūpniecība]] un [[tekstilrūpniecība]]. Strauji attīstījās arī kuģu būvniecība (ap [[1864]]. gadu Klaidas upes krastos darbojās vairāk nekā 20 kuģu būvētavas). [[Dzelzceļš|Dzelzceļa]] tīkla attīstība, konkrēti, Glāzgovas-[[Edinburga]]s līnijas atklāšana, ļāva pilsētai kļūt par galveno [[lokomotīve|lokomotīvju]] piegādātāju valstī. Bija arī krīzes, piemēram, [[1860]]. gadā [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] dēļ samazinājās [[kokvilna]]s eksports un tūkstošiem strādnieku palika bez darba. Pēc tam sekoja saimnieciskais sprādziens (tas skāra arī strādnieku šķiru — tika paaugstinātas darba samaksas un uzlaboti darba apstākļi), bet [[1878]]. gadā pēc [[Glāzgovas banka]]s kraha notika strauja saimniecības grimšana, kas visvairāk skāra kuģu būvniecību.<ref name="second" />

[[19. gadsimts|19. gadsimtā]] bija raksturīga arī aktīva celtniecība pilsētas robežās. Dominēja [[neoklasicisms]], tāpat kā pārējā to laiku [[Eiropa|Eiropā]], bet arī parādījās citi stili no [[baroks|baroka]] līdz pat [[neogotika]]i.

=== Glāzgova 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā ===
Straujais [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] pieaugums [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā ir saistīts ar [[piepilsēta|piepilsētu]] pievienošanu Glāzgovai (pievienoja Govanu, Partiku un citas). [[1920]]. gadā Glāzgova, kurā dzīvoja vairāk nekā miljons cilvēku,, piekāpjoties tikai [[Londona]]i, bija visblīvāk apdzīvotākā pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. [[1914]]. gada jūlijā karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]], apmeklējot valsts rūpnieciskos centrus, pabija arī Glāzgovā un apmeklējuma laikā Govanas kuģu būvētavā apskatīja [[līnijkuģis|līnijkuģa]] "''[[HMS Valiant]]''" būvniecību. Pēc mēneša Apvienotā Karaliste iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Lai gan pilsētā valdīja noskaņojums, kas bija pret karu,<ref name="radical" /> ({{dat|1914|8|9}} Glāzgovgrīnas parkā notika pret karu vērsta demonstrācija, kurā piedalījās aptuveni 5000 demonstrantu), vairāk nekā 200 000 Glāzgovas vīriešu devās uz [[Kara fronte|kara fronti]], bet pilsēta tika pārvērsta par [[munīcija]]s un citas kara produkcijas galveno piegādātāju britu armijas vajadzībām.

[[Attēls:HMS Valiant-1.jpg|thumb|200px|left|Līnijkuģis "HMS Valiant"]]
Pēc kara beigām no jauna tika izveidota strādnieku kustība, kura ieguva nosaukumu "[[Sarkanā Klaidsaida]]". {{dat|1919|1|31}} vairāk nekā 60 000 strādnieki, kuri bija nodarbināti kuģbūvniecībā, izziņoja streiku un devās uz mītiņiem, pieprasot saīsināt darba dienas garumu. [[Policija]] mēģināja izkliedēt demonstrantus, bet sastapās ar aktīvu pretestību. Šīs dienas notikumi tautā ieguva nosaukumu "[[Džordžskvēra kauja]]" vai "Asiņainā piektdiena".<ref>{{en ikona}} [http://gdl.cdlr.strath.ac.uk/redclyde/redclyeve14.htm Red Clydeside − The battle of George Square]</ref> Nemieri beidzās tikai {{dat||2|10}}, kad protestējošajiem tika apsolīts neliels darba dienas saīsinājums. Līdz ar to Glāzgovā pirmo reizi tika izveidots akts par dumpjiem un par to, ka policija var vērsties pret demonstrantiem, izmantojot [[ieroči|ieročus]].<ref name="nomean">{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/storye.php The Glasgow Story — No Mean City]</ref>

[[1920. gadi|1920. gadu]] beigas iezīmējās ar strauju saimniecības kritumu. Lai gan kuģu būvniecība strauji samazinājās, Glāzgova saglabāja līderpozīcijas pasaulē lokomotīvju ražošanā. Nopietnas problēmas skāra arī sabiedrību. [[1933]]. gadā, kad [[Lielā depresija]] sasniedza savu kulmināciju, Glāzgovā aptuveni 30% strādnieku zaudēja darbu. Mājokļu [[deficīts|deficīta]] dēļ nabadzīgajos kvartālos, kur galvenokārt dzīvoja [[emigrants|emigranti]], tie bija pārpildīti. Šada situācija pamudināja Glāzgovas [[dome|domi]] izveidot programmu par papildus pilsētas apbūvi, kā rezultātā no [[1926]]. līdz 1938. gadam tās teritorija palielinājās divas reizes.<ref name="nomean" /><ref>{{en ikona}} [https://archive.today/20120801084214/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/Industrial+Decline.htm About Glasgow — Industrial decline]</ref>

Situācija uz labo pusi izmainījās [[1930. gadi|1930. gadu]] beigās, kad Glāzgova notika Britu impērijas izstāde. To 1938. gadā atklāja karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] un karaliene [[Elizabete Bousa-Laiona|Elizabete]]. Nākamā pusgada laikā to apmeklēja 12 miljoni cilvēku.<ref>{{en ikona}} [http://www.english-heritage.org.uk/server/show/ConWebDoc.8751 English Heritage — Blue Plaque for Scottish Architect Thomas Smith Tait]</ref> Izmainījās arī pilsētnieku attieksme pret dzīvi — notika masveida aizraušanās ar [[kino]], kā rezultātā 1939. gadā Glāzgovā funkcionēja 114 [[kinoteātris|kinoteātri]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika atkal Glāzgovas uzņēmumi ražoja preces armijas vajadzībām un piegādāja tās uz fronti. Pati pilsēta karā praktiski necieta. To minimāli skāra daži [[aviācija]]s uzlidojumi. [[1950. gadi|1950. gadu]] vidū pilsētas dome izdeva likumu, kurš tika pieņemts parlamenta spiediena rezultātā, un tā rezultātā tika izstrādāta programma par graustu nojaukšanu — kopumā tika nojauktas aptuveni 32 000 ēkas, kas bija atzītas par dzīvošanai nederīgām. Pilsētā masveidā ieceļoja cilvēki no apkārtnes, kas lika izveidot arī labāku pilsētas transporta sistēmu.<ref name="nomean" /><ref name="modern">[http://www.theglasgowstory.com/storyf.php The Glasgow Story — Modern Times]</ref>

[[Attēls:Glasgow Science Centre.jpg|thumb|200px|Glāzgovas zinātniskais centrs]]
Tomēr Glāzgova pārdzīvoja krīzi. No 20. gadsimta vidus [[iedzīvotāju skaits]] pilsētā stabilizējās un nākamā pusgadsimta laikā tas pat samazinājās uz pusi, jo pilsētā uz trim desmitgadēm iestājās tāds kā pagrimums. Tikai [[1980. gadi|1980. gados]] notika Glāzgovas atdzimšana, kas savu spēku sasniedza [[1990. gadi|1990. gados]]. Pilsētas valdība uzsāka aktīvus centienus dzīves līmeņa uzlabošanā, saimnieciskā attīstībā un kultūras līmeņa paaugstināšanā. Programmas, kas šajā saistībā tika uzsāktas, vainagojās ar panākumiem. Glāzgova 1990. gadā ieguva [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s statusu. Tas pirmo reizi tika piešķirts pilsētai, kura nebija kādas valsts galvaspilsēta. 1999. gadā tā kļuva par Britu arhitektūras un dizaina pilsētu, bet 2003. gadā par Eiropas sporta galvaspilsētu. Glāzgovā tika atvērti jauni muzeji un koncertu laukumi; izveidojās tradīcijas veidot ikgadējus [[festivāls|festivālus]]. Citi nozīmīgākie notikumi ir šādi:<ref name="modern" /><ref>{{en ikona}} [https://archive.today/20120801232615/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/Cultural+Renaissance.htm About Glasgow − Cultural renaissance]</ref><ref>{{en ikona}} [https://archive.today/20120801070900/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/History/Regeneration.htm About Glasgow − Regeneration − Into the new Millennium]</ref> [[1983]]. gadā atklāja [[Barela krājumi|Barela krājumu]] galeriju; [[1985]]. gadā tika atvērts Skotijas izstāžu un konferenču centrs (SECC); 1990. gadā — Karaliskā koncertzāle; 1994. gadā izveidoja ''[[Celtic Connections]]'' festivālu; 1996. gadā aizsākās festivāls "West End" un atklāta Mūsdienīgās mākslas galerija (GoMA); 2001. gadā atvērts Glāzgovas zinātniskais centrs.

Pozitīvas pārmaiņas skāra arī pilsētas [[saimniecība|saimniecību]] — strauji attīstījās pakalpojumu joma, samazinājās [[bezdarbs|bezdarba]] līmenis, bet kopējais devums valsts [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes produktā]] bija trešais lielākais aiz Londonas un Edinburgas. Pašlaik Glāzgova skaitās viena no Skotijas pilsētām, kura ir visplaukstošākā un kurā notiek dinamiska saimnieciskā attīstība.<ref>{{en ikona}} [http://www.scottish-enterprise.com/sedotcom_home/about_se/local_enterprise_companies/glasgow/glasgow-geographicprofile.htm Scottish Enterprise — Glasgow geographic profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070822122927/http://www.scottish-enterprise.com/sedotcom_home/about_se/local_enterprise_companies/glasgow/glasgow-geographicprofile.htm |date={{dat|2007|08|22||bez}} }}</ref>

== Ģeogrāfija ==
Glāzgova atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ziemeļrietumos, Vidusskotijas zemienes centrālajā daļā starp [[Grempjanu kalni]]em un [[Dienvidskotijas augstiene|Dienvidskotijas augstieni]] 32 kilometrus no [[Klaida]]s upes ietekas okeānā. Augstums virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] svārstās no 70 līdz 200 metriem. [[Augājs|Augāju]] pilsētā veido mākslīgie apstādījumi, alejas un parki (parku skaits sniedzas līdz 70). Tās piekrastes un mērenās joslas floru galvenokārt veido [[priedes]] un [[lapegle]]s.

Pilsētas [[klimats]] ir mērens ar diezgan spēcīgiem [[nokrišņi]]em. Laikapstākļus Glāzgova ietekmē siltās gaisa masas, kas nāk no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]], kur noslēdzas [[Golfa straume]]. Tādēļ gaisa [[temperatūra]]s ir daudz augstākas ziemā un zemākas vasarā nekā citām pilsētām (nepārsniedz 20 °C), kuras atrodas uz tāda paša [[ģeogrāfiskais platums|ģeogrāfiskā platuma]], piemēram, [[Maskava|Maskavā]]. Glāzgovai ir raksturīgs rietumu [[vējš]] un lielāks mākoņu daudzums nekā citām Skotijas pilsētām.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/weather/hw3.php Glasgow Guide — Climate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070809174914/http://www.glasgowguide.co.uk/weather/hw3.php |date={{dat|2007|08|09||bez}} }}</ref> Zemākā reģistrētā temperatūra ir -15 °C, kas fiksēta {{dat|1936|2|15}}, bet augstākā temperatūra ir 45 °C, kas konstatēta {{dat|1900|7|31}}.<ref name="record">Sākot ar 1893. gadu. {{en ikona}} [http://www.wrh.noaa.gov/ggw/records.php NWS — Glasgow Daily Climate Records and Extremes]</ref>

== Administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:Glasgow-wards.gif|thumb|275px|Glāzgovas pilsētas administratīvo rajonu karte]]
Glāzgova sastāv no 21 administratīvā rajona. Pilsētas domē tiek no katra rajona ievēlēti no trim līdz četriem pārstāvjiem.<ref>{{en ikona}} [https://archive.today/20120805113619/http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/Factsheets/Wards/ Glasgow City Council − Wards]</ref>

{| border="0"
| width=250 valign=top|
# Linn
# Newlands / Auldburn
# Greater Pollok
# Craigton
# Govan
# Pollokshields
# Langside
# Southside Central
# Calton
# Anderston / City
# Hillhead
| width=250 valign=top|
<ol start=12>
<li> Partick West</li>
<li> Garscadden / Scotstounhill</li>
<li> Drumchapel / Anniesland</li>
<li> Maryhill / Kelvin</li>
<li> Canal</li>
<li> Springburn</li>
<li> East Centre</li>
<li> Shettleston</li>
<li> Baillieston</li>
<li> North East</li>
|}

== Iedzīvotāji ==
{| class="infobox vcard" style="width:150px; font-size:90%; line-height:1.40em; text-align:left; background-color:#F9F9F9; border: 1px solid #D9D9D9;"
|-
| colspan=2 align=center | '''Demogrāfiskie dati'''
|-
| Gads || Iedzīvotāji
|-
| [[1755]] || 23 500<ref name="bbc" />
|-
| [[1780]] || 42 000<ref name="bbc" />
|-
| [[1801]] || 77 000<ref name="bbc" />
|-
| [[1821]] || 147 000<ref name="industry" />
|-
| [[1891]] || 783 000
|-
| [[1911]] || 784 000
|-
| [[1921]] || 1 034 000
|-
| [[1931]] || 1 088 000
|-
| [[1939]] || 1 088 000
|-
| [[1951]] || 1 079 000
|-
| [[1961]] || 1 055 000
|-
| [[1971]] || 897 000
|-
| [[1981]] || 881 000
|-
| [[1991]] || 681 000
|-
| [[2001. gads|2001]] || 629 501<ref name="scrol" />
|}

Pēc 2001. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s Glāzgovā 47,07 % ir [[vīrietis|vīrieši]], bet atlikušie 52,93 % ir [[sieviete]]s. Salīdzinot ar pārējo Skotiju, Glāzgovā procentuāli ir lielāks to cilvēku skaits, kuri ir sasnieguši [[pilngadība|pilngadību]] un nav precējušies. Tie ir aptuveni 40,98 %. Savukārt 0,94 % iedzīvotāji labi pārvalda [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]].<ref name="scrol">{{en ikona}} [http://www.scrol.gov.uk/scrol/browser/profile.jsp?profile=Population&mainLevel=Locality&mainText=Glasgow&mainTextExplicitMatch=true&compLevel=CountryProfile&compText=&compTextExplicitMatch=null Scotland's census results online − Glasgow Locality] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080118182234/http://www.scrol.gov.uk/scrol/browser/profile.jsp?profile=Population&mainLevel=Locality&mainText=Glasgow&mainTextExplicitMatch=true&compLevel=CountryProfile&compText=&compTextExplicitMatch=null |date={{dat|2008|01|18||bez}} }}</ref>

=== Etniskais sastāvs ===
Kaut arī saskaņā ar tautas skaitīšanu pilsētā nospiedošais vairākums — 89,62 % — ir [[skoti]], Glāzgovu var uzskatīt par daudznacionālu Skotijas pilsētu. Pilsētā ir skaitliski vislielākais krāsaino cilvēku skaits valstī. Vēl viena īpatnība ir lielais [[Pakistāna|pakistāņu]] skaits (2,7 % jeb vairāk par 15 tūkstošiem), kas ir puse no visiem Skotijā dzīvojošajiem pakistāņiem. Bez tam Glāzgovā dzīvo 4,11 % [[angļi]], 1,59 % [[īri]], 1,07 % ieceļotāji no Eiropas kontinentālās daļas, 0,72 % [[indieši]] (ceturtā daļa no visiem Skotijā dzīvojošajiem), 0,67 % [[ķīnieši]], 0,31 % melnādainie, 0,17 % [[velsieši]], 0,04 % iebraucēji no [[Bangladeša]]s, kā arī citu tautu pārstāvji skaitliski mazākās grupās.<ref name="scrol" /><ref>{{en ikona}} [http://www.cre.gov.uk/diversity/map/scotland/glasgow.html Commission for Racial Equality − Ethnicity profiles − Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070714154221/http://www.cre.gov.uk/diversity/map/scotland/glasgow.html |date={{dat|2007|07|14||bez}} }}</ref>

=== Reliģija ===
Saskaņā ar aptauju, kas tika veikta tautas skaitīšanas laikā, Glāzgovā reliģiskā piederība ir šāda — divas trešdaļas no iedzīvotājiem sevi uzskata par [[kristietība|kristiešiem]], turklāt 31,5 % no visiem iedzīvotājiem ir [[Skotijas baznīca]]s piekritēji, bet 29,2 % ir [[katolicisms|katoļi]]. Nedaudz mazāk, gandrīz ceturtā daļa (22,7 %), sevi uzskata par [[ateisms|ateistiem]]. Pārējo [[konfesija|konfesiju]] pārstāvji ir salīdzinoši maz, tas ir, 3,1 % sevi uzskata par [[musulmaņi]]em, 0,4 % — [[sikhisms|sikhi]], 0,2% — [[budisms|budisti]], 0,2 % [[jūdaisms|jūdi]] un 0,2 % [[hinduisms|hinduisma]] piekritēji. 7,8 % iedzīvotāji nespēja sniegt viennozīmīgu atbildi, kurai konfesijai tie ir piederīgi.<ref>{{en ikona}} [http://www.scotland.gov.uk/Publications/2005/11/08142443/24477 Faith Communities and Local Government in Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110430111503/http://www.scotland.gov.uk/Publications/2005/11/08142443/24477 |date={{dat|2011|04|30||bez}} }}</ref>

Pilsētā ir četras kristiešu [[katedrāle]]s (Svētā Mungo, Svētā Andreja, Jaunavas Marijas un Svētā Luki katedrāles), 13 [[mošeja]]s<ref>{{en ikona}} [http://gumsa.quantumretrieval.co.uk/site/content/view/25/33/ Glasgow Mosques] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012182904/http://gumsa.quantumretrieval.co.uk/site/content/view/25/33/ |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}</ref> (tai skaitā arī lielākā Skotijā) un 7 [[sinagoga]]s. Ir arī hinduisma dievnams, bet 2007. gadā tika uzcelts arī sikhisma pielūdzējiem paredzēts dievnams.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowarchitecture.co.uk/gurdwara_glasgow.htm Glasgowarchitecture.co.uk — Scottish Sikh Temple] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070815184630/http://www.glasgowarchitecture.co.uk/gurdwara_glasgow.htm |date={{dat|2007|08|15||bez}} }}</ref>

=== Dialekts ===
Glāzgovas un apkārtējo pilsētu iedzīvotāju vidū ir izplatīts uz [[skotu valoda|angloskotijas valodas]] balstīts [[dialekts]], tā sauktais, ''Glasgow Patter''. Tās galvenās atšķirības ir vietējo vārdu pārpilnība, kā arī aizvietošana vai dažu [[zilbe|zilbju]] un skaņu "aprīšana". Piemēram, burtu savienojums ''th'' vārda sākumā bieži vien ir vienkārši [[starptautiskais fonētiskais alfabēts|/h/]], ''t'' burts tiek aizstāts ar /r/, divskanis /ʌu/ pirms /k/ tiek aizstāts ar /o/ un tā tālāk.<ref>{{en ikona}} [http://www.scots-online.org/grammar/glasgow.htm Glasgow Scots] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210227110346/http://www.scots-online.org/grammar/glasgow.htm |date={{dat|2021|02|27||bez}} }}</ref>

== Politika ==
[[Attēls:Glasgow City Chambers Council Chamber.jpg|thumb|200px|Pilsētas palātas zāle]]
Pilsētas pārvalde atrodas Glāzgovas Municipālās padomes pārziņā. Pēc [[vēlēšanas|vēlēšanām]], kuras notika 2007. gada maijā, padomē strādā 79 ievēlētie cilvēki. Tajā ievēlēja 45 [[leiboristi|leiboristus]], 22 Skotijas nacionālās partijas pārstāvjus, 5 Skotijas zaļās partijas locekļus, 5 liberāldemokrātus, 1 konsevatoru un 1 partijas "Solidaritāte" pārstāvi. Padomes priekšsēdētāja amatā tika iecelts Stīvens Persels, bet par Glāzgovas lordu-mēru iecēla Bobu Vinteru. Padomes sēdes norisinās Pilsētas palātas ēkā, kura atrodas pilsētas centrā, Džordžskvērā.<ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20040519215614/http://www.glasgow.gov.uk/en/YourCouncil/Council_Committees/Council/ Glasgow City Council − Council]</ref>

[[Skotijas parlaments|Skotijas parlamentā]] ir 17 parlamenta locekļi no Glāzgovas (23 % no visiem), bet [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamentā]] — 9 parlamenta locekļi, kuri ir ievēlēti pēc [[vēlēšanu sistēma]]s, kurā uzvar kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu.<ref>{{en ikona}} [https://archive.today/20120802015559/www.glasgow.gov.uk/en/YourCouncil/Elections_Voting/Elections/Electoralframework.htm Glasgow City Council − Elections Framework]</ref> Politiski Glāzgovas vēlētāji tradicionāli ir kreisi noskaņoti.

== Saimniecība ==
Pārdzīvojot 20. gadsimtā straujo saimniecisko pagrimumu, pilsēta pakāpeniski ir atgriezusies tās bijušajās pozīcijās. Mūsdienās Glāzgova, tāpat kā Edinburga, no jauna ir reģiona saimniecības centrs (abas pilsētas kopā dod 67 %<ref>{{en ikona}} [http://thescotsman.scotsman.com/business.cfm?id=380512007 Scotsman.com − Edinburgh and Glasgow must join forces to enter Europe's super league] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101053549/http://thescotsman.scotsman.com/business.cfm?id=380512007 |date={{dat|2007|11|01||bez}} }}</ref> no Skotijas [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes koprodukta]]).<ref>{{en ikona}} [http://www.scotland.gov.uk/News/Releases/2004/10/26101843 Scottish Executive — Two cities are 'twin engines' of economy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140714145618/http://www.scotland.gov.uk/News/Releases/2004/10/26101843 |date={{dat|2014|07|14||bez}} }}</ref> Darbavietu daudzums no 309 tūkstošiem 1993. gadā ir palielinājies līdz 419 tūkstošiem 2006. gadā, kas ir augstākais pēdējo 25 gadu laikā.<ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20071007081612/http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/8D293567-16B9-4C2C-A4CB-E8D5D0339060/0/June06AbsoluteFinalEdition.pdf Glasgow City Council — Economic Monitor Review June 2006]</ref><ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20071011102721/http://www.glasgow.gov.uk/en/Business/City+Plan/Foreword/Key+Facts/ Glasgow City Council — Development Strategy — Key Facts]</ref> Pilsētas saimnieciskās augšanas temps katru gadu vidēji ir 4,4 %, kas ir otrais lielākais rādītājs Apvienotajā Karalistē (aiz Londonas) — tikai 2005. gada laikā tika izveidotas vairāk nekā 17 tūkstoši jaunu darba vietu, bet privātie [[Kapitālieguldījumi]] Glāzgovas saimniecībā 2006. gadā sasniedza 4,2 miljardus [[sterliņu mārciņa]]s.<ref name="flourish">{{en ikona}} [http://www.scotland.org/about/innovation-and-creativity/features/business/glasgow-flourish.html Scotland.org − Let Glasgow Flourish]</ref> Turklāt ir arī notikusi strauja [[bezdarbs|bezdarba]] līmeņa samazināšanās (9 gadu laikā par 45 %).<ref name="scot">{{en ikona}} [http://news.scotsman.com/scotland.cfm?id=233922005 Scotsman.com − Edinburgh UK's second most prosperous city]</ref> Pilsētas [[IKP]] 2006. gadā bija 12,8 miljardi sterliņu marciņas,<ref>{{en ikona}} [http://www.scottish-enterprise.com/publications/glasgow_annual_report_2005_06.pdf Scottish Enterprise — Glasgow Annual report 2005/06] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306212844/http://www.scottish-enterprise.com/publications/glasgow_annual_report_2005_06.pdf |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}</ref> kas nozīmē, ka uz vienu iedzīvotāju tas ir £21 905 (11. augstākais ienākums uz vienu cilvēku visā Eiropā).<ref name="scot" />

Pēdējos divdesmit gados Glāzgovā ir notikusi nozīmīga saimniecības [[diversifikācija]]: tradicionālās [[rūpniecība]]s nozares ([[kuģubūve]] un [[smagā mašīnbūve]]), no kā agrāk bija atkarīga pilsētas saimniecība, ir piekāpusies pakalpojumu jomai (tajā ir iekļauts finansiālais sektors, bioloģisko zinātņu attīstība, komunikācijas, veselības aprūpe, mazumtirdzniecība un citi).<ref>{{en ikona}} [http://www.scotland.org/about/glasgow-and-surrounding-areas/index.html Scotland.org — Glasgow and Surrounding Areas]</ref> Savulaik Glāzgovā ir uzbūvēti slavenie okeāna [[tvaikonis|tvaikoņi]] ''[[Queen Mary]]'', ''[[Queen Elizabeth]]'' un ''[[QE2]]'', kā arī karalienes jahta ''[[HM Yacht Britannia]]''. Nozīmīgu devumu pilsētas saimniecībai dod arī [[tūrisms]]. Tā ir tūristu trešā apmeklētākā pilsēta Apvienotajā Karalistē (aiz Londonas un Edinburgas) un to ik gadu vidēji apmeklē 4 miljoni tūristu.<ref>{{en ikona}} [http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/2375339.stm BBC News — Boosts continue from culture win]</ref>

== Arhitektūra ==
Viduslaiku [[arhitektūra]] Glāzgovā praktiski nav saglabājusies, izņemot Svētā Mango katedrāli. No daudzajām [[baznīca (ēka)|baznīcām]], kas kādreiz bija pilsētas apkārtnē, ir saglabājusies tikai [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] celtā Provandas baznīca. Toties, atšķirībā no Edinburgas, Glāzgovā ir saglabājušās daudzas mazākas ēkas, kuras celtas [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. Vēl ievērības cienīgs ir Troņa teātra pulksteņtornis, kurš saglabājies no [[1529]]. gada, kā arī Tolbuta tornis un Tirdzniecības māja, kuru no [[1791]]. līdz [[1794]]. gadam uzbūvēja arhitekts Roberts Adamss.

[[Attēls:Ca D'Oro Building 2.jpg|thumb|left|200px|''Ca D'Oro'' ēka]]
Arhitektoniskais pilsētas mantojums galvenokārt ir attiecināms uz [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumu, kad Glāzgova ieguva ''otrās Impērijas pilsētas'' statusu. Ēkas šajā periodā ir būvētas dažādos stilos. Piemēram, Venēcijas stila spilgti piemēri ir Glāzgovas pilsētas palāta (celta 1888. gadā), bijušās Gardnerova noliktavas (1856. gadā), paklāju fabrika Templtonā (1892. gadā) un ''Ca D'Oro'' ēka (1872. gadā), kurus projektējis arhitekts Hanimens, ietekmējoties no līdzīgām celtnēm, kas atrodas [[Venēcija|Venēcijā]]. [[Neoklasicisms|Neoklasicisma]] stilā ir uzbūvēta Kaledonijas baznīca (1857. gadā) un Mūsdienīgās mākslas galerija (ēka, kas savulaik piederējusi tabakas magnātam Viljamam Kanningemam, uzbūvēta 1778. gadā, bet 19. gadsimta sākumā ievērojami rekonstruēta). Savukārt [[neogotika]]s stila klātbūtne ir manāma Jaunavas Marijas (1873. gadā), Svētā Andreja (1817. gadā) un Svētā Luki (1877. gadā) katedrāļu izskatos.<ref name="ram">{{en ikona}} [http://www.rampantscotland.com/glasgow/glasgow_index.htm Rampantscotland.com — Glasgow Photo Library]</ref><ref>{{en ikona}} [http://www.scotcities.com/warehouses.htm Victorian Architecture − Glasgow Guide to Commercial Buildings] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217175135/http://www.scotcities.com/warehouses.htm |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}</ref> Glāzgovā ir arī daudzi lieliski [[Viktorijas laika arhitektūra]]s un [[jūgendstils|jūgendstila]] apbūves paraugi.

[[Attēls:Mackintosh, House for an Art Lover, competition entry.jpg|thumb|200px|Čārlza Makintoša izveidotā Mākslas mīļotāju ēkas skice]]
Pie nozīmīgiem mūsdienīgiem arhitektoniskiem projektiem Glāzgovā noteikti vajag pieminēt Karalisko koncertzāles ēku (1990. gadā), Glāzgovas zinātņu centra ēku (2001. gadā), Skotijas izstāžu un konferenču centru (no 1983. līdz 2007. gadam) un [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centrus]] ''Buchanan Galleries'' (1999. gadā), kā arī ''St Enoch Centre'' (1989. gadā).

Nozīmīgākie [[arhitekts|arhitekti]], kas ir ietekmējuši pilsētas ārējo izskatu, ir [[Aleksandrs Tomsons]], [[Čārlzs Renijs Makintošs]], [[Džordžs Gilberts Skots]] un [[Normans Fosters]]. Tomsons projektēja ēkas neoklasicisma stilā, tādēļ ieguva iesauku "Grieķis";<ref>{{en ikona}} [http://www.greekthomson.com/Thomson%20Buildings.htm Buildings of Greek Thomson]</ref> Čārlzs Makintošs bija viens no modernā stila pamatlicējiem Skotijā. Viņš izveidoja projektus Mākslas skolai (1899. gadā), Kvinskrosas baznīcai (1899. gadā), Mākslas mīļotāju ēkai (1901. gadā) un daudzām citām ēkām. Džordžs Skots ir Jaunavas Marijas katedrāles (1893. gadā) veidotājs, bet Normans Fosters bija ''Clyde Auditorium'' (pazīstams arī ar nosaukumu "Bruņnesis", 1997. gadā) koncertzāles projekta autors Skotijas izstāžu un konferenču centrā.

=== Tilti ===
Papildus krāsainību pilsētai sniedz tās aptuveni divdesmit daudzveidīgie ([[iekārtais tilts|iekārtie]], [[vanšu tilts|vanšu]], [[arkveida tilts|arkveida]] un citu veidu) [[tilts|tilti]], kas iet pāri Klaidas upei, kura sadala Glāzgovu divās daļās. To skaitā ir gājēju, gan automašīnu, gan dzelzceļa tilti. Vecākie no tiem ir Sautportlendstrītas tilts, Svētā Andreja tilts un Viktorijas tilts, kuri uzbūvēti 19. gadsimta vidū.<ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070919204347/http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/Parks_Outdoors/HeritageTrails/ClydeBridges/ Glasgow City Council — Clyde Bridges]</ref> Viens no iespaidīgākajiem tiltiem ir ''Clyde Arc'' tilts, kurš uzbūvēts 2006. gadā un vietējie iedzīvotāji iesaukuši par "Slīpo tiltu" ("''Squinty Bridge''").<ref>{{en ikona}} [http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/features/featurefirst16836.html Overview of Clyde Arc] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070815123034/http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/features/featurefirst16836.html |date={{dat|2007|08|15||bez}} }}</ref>

== Kultūra ==
[[Attēls:Glasgow Gallery of Modern Art 2.jpg|thumb|200px|Mūsdienīgās mākslas galerija]]
Pilsētas [[kultūra]]s dzīve ir diezgan daudzveidīga. 1990. gadā Glāzgova bija [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]].<ref>{{en ikona}} [http://www.eccm-cultural-capitals.org/documents/20_Years_Cultural_Capitals_EN.pdf 20 Years Cultural Capitals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070822102418/http://www.eccm-cultural-capitals.org/documents/20_Years_Cultural_Capitals_EN.pdf |date={{dat|2007|08|22||bez}} }}</ref> Glāzgovā atrodas vairākas organizācijas, kas ir saistītas ar [[māksla|mākslu]], piemēram, [[Skotijas opera]], [[Skotijas balets]], [[Skotijas nacionālais teātris]], [[Karaliskais Skotijas nacionālais orķestris]], [[BBC Skotijas simfoniskais orķestris]] un [[Skotijas nacionālais jaunatnes teātris]] un citi. 1999. gadā tika iedibināta tradīcija apbalvot labāko Glāzgovas [[dzejnieks|dzejnieku]], kopš [[2005. gads|2005]]. gada tā ir [[Liza Lokheda]].<ref>{{en ikona}} [https://archive.today/20120805120753/www.glasgow.gov.uk/en/News/Archives/2005/February/poetlaureate.htm Glasgow City Council — Glasgow's new Poet Laureate named]</ref>

=== Teātri ===
Glāzgovas teātros tiek pasniegta dažāda žanra māksla. [[Glāzgovas Karaliskais teātris|Glāzgovas Karaliskā teātra]] repertuārā ir iekļauti gan klasisko [[luga|lugu]] iestudējumi, gan [[operete]]s, gan [[balets|baleta]] izrādes. Uz [[teātris|teātra]]-[[varietē]] skatuves "Paviljons", kuru [[1904]]. gadā dibināja [[Sāra Bernāra]], tiek uzvesti [[mūzikls|mūzikli]] un citi priekšnesumi. Bez tam tas ir vienīgais privātais teātris Skotijā. 20. gadsimta sākumā tika dibināts arī [[Kingsa teātris]], kurš specializējās vestendas mūziklu iestudēšanā un turpināja [[Brodvejas teātris|Brodvejas teātra]] tradīcijas. Citas ievērojamas vietas Glāzgovā ir [[Troņa teātris]], [[Sitizensa teātris]] un vairāki citi nelieli teātri, kas vairāk specializējas mūsdienīgā un eksperimentālā dramatiskajā mākslā.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgow-guesthouse.net/theater.htm Nights out in Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070806123700/http://www.glasgow-guesthouse.net/theater.htm |date={{dat|2007|08|06||bez}} }}</ref><ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/places-theatres.html Glasgow Guide — Glasgow Theatres] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070823063623/http://www.glasgowguide.co.uk/places-theatres.html |date={{dat|2007|08|23||bez}} }}</ref>

=== Muzeji un galerijas ===
[[Attēls:KelvingroveArtGalleryFrontElevation.jpg|thumb|200px|Kelvingrouvas galerija]]
Īpaši nozīmīga glezniecības un mākslas priekšmetu kolekcija atrodas [[Kelvingrouvas galerija|Kelvingrouvas galerijā]], kas ir visapmeklētākais Skotijas [[muzejs]]. Tajā ir izstādīti [[Rembrants|Rembranta]], [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]], [[Ticiāns|Ticiāna]], [[Edgars Degā|Degā]], [[Vinsents van Gogs|van Goga]], [[Klods Monē|Monē]], [[Pablo Pikaso|Pikaso]], [[Salvadors Dalī|Dalī]] un citu mākslinieku darbi.<ref>{{en ikona}}[http://www.glasgowmuseums.com/venue/page.cfm?venueid=4&itemid=19 Glasgow Museums — Kelvingrove Art Gallery and Museum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070817112118/http://www.glasgowmuseums.com/venue/page.cfm?venueid=4&itemid=19 |date={{dat|2007|08|17||bez}} }}</ref> Tajā atrodas ne mazāk slavenā Barela darbu krājums. [[1944]]. gadā uzņēmējs un filantrops [[Viljams Barels]] uzdāvināja pilsētai aptuveni 9 tūkstošus eksponātus, kuri ilustrēja dažādu valstu un laikmetu mākslu — tie bija no [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]], [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]], [[Senā Grieķija|Grieķijas]], [[Senā Roma|Romas]], kā arī [[impresionisms|impresionistu]] meistardarbi (tai skaitā [[Edgars Degā|Degā]] un [[Pols Sezans|Sezana]] darbi), [[skulptūra]]s, [[viduslaiki|viduslaiku]] un [[islāms|islāma]] mākslas priekšmeti, ieroču un [[bruņas|bruņu]] kolekcija, [[gobelēns|gobelēni]] un [[vitrāža]]s.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowmuseums.com/venue/index.cfm?venueid=1 Glasgow Museums − Burrell Collection] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100606041749/http://www.glasgowmuseums.com/venue/index.cfm?venueid=1 |date={{dat|2010|06|06||bez}} }}</ref> Citi Glāzgovas muzeji un galerijas ir šādi: Mūsdienīgās mākslas galerija, Hantera mākslas galerija, Maklelana galerija, Tautas pils, Poloka muiža, Svētā Mango reliģiskās dzīves un mākslas muzejs, Skotijas futbola muzejs un citi.

=== Mūzikas klubi, koncertzāles un kinoteātri ===
Glāzgova ir viena no mūzikālākajām pilsētām [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Starp lielākajām arēnām noteikti jāpiemin blakus Karaliskajai koncertzālei un Skotijas izstāžu un konferenču centram esošo britu otru nozīmīgāko rokarēnu "''[[The Barrowlands]]''", uz kuras skatuves ir uzstājušās daudzas populāras [[rokgrupa]]s, piemēram, ''[[The Cure]]'', ''[[The Smiths]]'', ''[[Megadeth]]'' un ''[[Metallica]]''. Ne mazāk ievērojamas grupas viesojas ar saviem koncertiem arī klubā "''[[King Tut's Wah Wah Hut]]''", kur 1993. gadā grupa ''[[Oasis]]'' parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[Creation Records]]''.<ref>{{en ikona}} [http://www.kingtuts.co.uk/history.html King Tut's Wah Wah Hut — History] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090131102242/http://www.kingtuts.co.uk/history.html |date={{dat|2009|01|31||bez}} }}</ref> Tāpat kā citās [[lielpilsēta|lielpilsētās]] Glāzgovā ir arī daudz [[naktsklubs|naktsklubi]], kuros tiek spēlēta dažāda žanra mūzika. Īpaši populāri no tiem ir ''The Arches'', ''Blanket'', ''Campus'', ''Cathouse'', ''Cube'', ''Garage'', ''Tiger Tiger'', ''The Tunnel'' un citi naktsklubi.<ref>{{en ikona}} [http://www.seeglasgow.com/index.asp?pgid=1907 Scotland with style − Glasgow Music & Club Scene] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071007124632/http://www.seeglasgow.com/index.asp?pgid=1907 |date={{dat|2007|10|07||bez}} }}</ref><ref>{{en ikona}} [http://www.glasgow-guesthouse.net/nights_clubs.htm Nights out in Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927162859/http://www.glasgow-guesthouse.net/nights_clubs.htm |date={{dat|2007|09|27||bez}} }}</ref> Glāzgova ir tādu slavenu [[populārā mūzika|populārās mūzikas]] grupu dzimtene kā ''[[Belle & Sebastian]]'', ''[[Glasvegas]]'', ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]'', ''[[The Fratellis]]'', ''[[Mogwai]]'', ''[[Primal Scream]]'', ''[[Simple Minds]]'', ''[[Texas (grupa)|Texas]]'', ''[[Travis]]'', ''[[Camera Obscura]]''.

Glāzgovā ir vairāk nekā 10 kinoteātri, kuru skaitā ir arī 2001. gadā atvērtais 18 zāļu "Cineworld". Šis kinoteātris ir iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā visaugstākais kinoteātris pasaulē.<ref>{{en ikona}} [http://www.scottishcinemas.org.uk/glasgow/ Scotland's Cinemas — Glasgow Cinemas]</ref>

=== Festivāli ===
[[Attēls:West End Festival 12.jpg|thumb|200px|Bundzinieki festivālā "West End"]]
Pilsētas [[festivāls|festivālu]] norise ir viena no piesātinātākajām visā Skotijā. Atšķirībā no [[Edinburga]]s, kur festivāli notiek tikai [[augusts|augustā]], Glāzgovā tie notiek visu cauru gadu. Nozīmīgākie festivāli ir šādi:
* ''[[Celtic Connections]]'' — [[ķelti|ķeltu]] mūzikas festivāls, kas notiek janvārī kopš 1994. gada;
* Starptautiskais [[džezs|džeza]] festivāls — notiek jūnijā kopš [[1989]]. gada;
* Festivāls "''West End''" — notiek jūnijā kopš 1996. gada. Tas ir lielākais festivālu gada notikums, kurā ir iekļauti ielu teātru priekšnesumi, muzikāli un dejojoši pasākumi, [[karnevāls|karnevālu]] gājiens, [[parāde]]s un citas lietas;<ref name="westend">{{en ikona}} [http://www.westendfestival.co.uk/ West End Festival] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060109084021/http://www.westendfestival.co.uk/ |date={{dat|2006|01|09||bez}} }}</ref>
* Festivāls "''Merchant City''" — notiek septembrī kopš 2002. gada;
* ''[[Glasgay]]'' — [[gejs|geju]], [[lesbiete|lesbiešu]], biseksuāļu, transseksuāļu mākslas festivāls, kas notiek novembrī kopš 1997. gada.

=== Bibliotēkas ===
[[Attēls:Mitchell library.jpg|thumb|200px|Mičela bibliotēka]]
Pilsētā ir 37 publiskās [[bibliotēka]]s,<ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20060924212536/http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/Libraries/Librarylocations/ Glasgow City Council — Library locations]</ref> tai skaitā lielākā uzziņu bibliotēka [[Eiropa|Eiropā]] — [[Mičela bibliotēka]], kas dibināta [[1877]]. gadā pēc [[tabaka]]s magnāta [[Stīvens Mičels|Stīvena Mičela]] testamenta. Tās krājumā atrodas 1,3 miljoni [[grāmata]]s un 35 tūkstoši [[Ģeogrāfiskā karte|karšu]], kā arī [[fotogrāfija]]s, [[mikrofilma]]s un avīžu arhīvs.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/Libraries/Librarylocations/historymitchell.htm Glasgow City Council — History of The Mitchell] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060924213009/http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/Libraries/Librarylocations/historymitchell.htm |date={{dat|2006|09|24||bez}} }}</ref>

=== Plašsaziņas līdzekļi ===
Glāzgovā atrodas liels skaits dažādu [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] biroju, kas darbojās gan pilsētas robežās, gan reģionāli.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/Touristattractions/ctyofmediaandinformation.htm Glasgow City Council — City of Media and Information] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120731034210/www.glasgow.gov.uk/en/AboutGlasgow/Touristattractions/ctyofmediaandinformation.htm |date={{dat|2012|07|31||bez}} }}</ref> Tās teritorijā ir telekompāniju ''[[Scottish Television]]'' un ''[[BBC Scotland]]'' (''[[BBC]]'' Skotijas apakšvienības), kā arī radiostacijas ''[[BBC Radio Scotland]]'' galvenās mītnes. Glāzgovā atrodas arī [[laikraksts|laikrakstu]] ''[[Daily Record]]'', ''[[Evening Times]]'', ''[[Sunday Mail]]'' un ''[[The Herald]]'' biroji. Ir arī citu lielāko britu avīžu apakšbiroji, piemēram, ''[[The Sun]]'', ''[[Daily Mail]]'', ''[[The Times]]'' un ''[[The Sunday Times]]'' biroji. Pastāv arī mazāku laikrakstu biroji, kuri izplata avīzes tikai pilsētas teritorijā. Ievērojamākās no tām ir ''The Digger'', ''The Glaswegian'', ''The Glasgow East News'' un citas.

== Izglītība ==
[[Attēls:University of Glasgow view.jpg|200px|thumb|[[Glāzgovas Universitāte]]]]
Glāzgovā ir 184 [[pamatskola]]s un 29 [[vidusskola]]s,<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/BA2D5C69-5E59-49E4-BA72-DCB7BA23C020/0/12education.pdf Glasgow City Council − Education] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415055907/http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/BA2D5C69-5E59-49E4-BA72-DCB7BA23C020/0/12education.pdf |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}</ref> kā arī 34 skolas, kuros mācās bērni ar īpašām vajadzībām.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/en/YourCouncil/ServiceDepartments/EducationServices/ Glasgow City Council − Education Services] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121101063435/http://www.glasgow.gov.uk/en/YourCouncil/ServiceDepartments/EducationServices/ |date={{dat|2012|11|01||bez}} }}</ref> Dažās skolās tiek mācīts arī [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodā]].<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/GoingtoSchool/GaelicEducation/ Glasgow City Council − Gaelic Education] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121101055225/http://www.glasgow.gov.uk/en/Residents/GoingtoSchool/GaelicEducation/ |date={{dat|2012|11|01||bez}} }}</ref> Augstākās mācību iestādes Glāzgovā ir šādas:
* [[Glāzgovas Universitāte]] — dibināta [[1451]]. gadā, kas nozīmē, ka tā ir otra vecākā [[universitāte]] Skotijā (aiz [[Sentendrūsas Universitāte]]s). Deviņās universitātes [[fakultāte|fakultātēs]] studē vairāk nekā 23 tūkstoši [[students|studenti]].<ref name="hesa">{{en ikona}} [http://www.hesa.ac.uk/holisdocs/pubinfo/student/institution0506.htm Higher Education Statistics Agency]</ref>
* [[Stratklaidas Universitāte]] — dibināta [[1796]]. gadā. Piecās tās fakultātēs mācās 25 tūkstoši studenti.<ref name="hesa" />
* [[Glāzgovas Kaledonijas Universitāte]] — dibināta [[1875]]. gadā kā [[koledža]]. Universitātes statusu ieguvusi 1993. gadā un tās trīs fakultātēs apgūst zinības 17 tūkstoši studenti.<ref name="hesa" />

Bez universitātēm pilsētā atrodas vairākas [[koledža]]s un [[akadēmija]]s, piemēram, [[Skotijas karaliskā mūzikas un drāmas akadēmija]], [[Glāzgovas mākslas skola]], [[Glāzgovas jūras koledža]], [[Glāzgovas komerdarbības koledža]] un citas. Glāzgovā ir lielākais studentu skaits [[Skotija|Skotijā]] (168 tūkstoši), kā arī otrs lielākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (aiz [[Londona]]s).<ref>{{en ikona}} [http://www.scottish-enterprise.com/sedotcom_home/about_se/local_enterprise_companies/glasgow/glasgow-geographicprofile.htm?siblingtoggle=1 Scottish Enterprise − Geographic profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070527083600/http://www.scottish-enterprise.com/sedotcom_home/about_se/local_enterprise_companies/glasgow/glasgow-geographicprofile.htm?siblingtoggle=1 |date={{dat|2007|05|27||bez}} }}</ref>

== Sports ==

=== Futbols ===
[[Attēls:Celtic park 3.jpg|thumb|200px|Stadions "Celtic Park"]]
Tāpat kā visā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] arī Glāzgovā vispopulārākais sporta veids ir [[futbols]]. Šeit atrodas vairāki [[futbola klubs|futbola klubi]]. Ievērojamākie no tiem ir "[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]", "[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]", "[[Glāzgovas "Partick Thistle"|Partick Thistle]]" un "[[Glāzgovas "Queen's Park"|Queen's Park]]". Pirmie divi klubi spēlē Skotijas augstākajā līgā jeb tā sauktajā [[Skotijas premjerlīga|Skotijas premjerlīgā]]. Amatieru līmenī spēlē vēl seši futbola klubi: "Clyde", "Third Lanark", "Cambuslang", "Port Glasgow Athletic", "Cowlairs" un "Clydesdale". Skotijas trīs lielākie [[futbola stadions|futbola stadioni]] atrodas tieši Glāzgovā. Tie ir "Celtic Park", "Hampden Park" un "Ibrox Stadium", kuros attiecīgi ir 60832, 52670 un 51082 sēdvietu. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka Glāzgovā notika pirmā starptautiskā spēle pasaulē. Tā notika {{dat|1872|11|30}} un tajā [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlase]] nospēlēja neizšķirti 0:0 ar [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]].<ref>{{en ikona}} [http://www.englandfootballonline.com/Seas1872-00/1872-73/M0001Sco1872.html England Football Online]</ref>

=== Citi sporta veidi ===
Pilsētu pārstāv arī profesionālā [[regbijs|regbija]] komanda "[[Glāzgovas "Warriors"|Warriors]]", kura kopā ar [[Velsa]]s, [[Īrija]]s un citām Skotijas regbija komandām spēlē [[Ķeltu līga|Ķeltu līgā]]. 1997. gadā tika izveidota arī amatieru regbija komanda "[[Glāzgovas "Hawks"|Hawks]]".<ref>{{en ikona}} [http://glasgowhawks.com/?app=cms&page=history Glasgowhawks.com − History of Anniesland Rugby]</ref> Vienīgā profesionālā [[basketbols|basketbola]] komanda pilsētā ir "[[Scottish Rocks]]", kura spēlē Apvienotās Karalistes augstākajā līgā.<ref>{{en ikona}} [http://www.scottishrocks.co.uk/content.asp?ContentID=20 Scottishrocks.co.uk] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070804050708/http://www.scottishrocks.co.uk/content.asp?ContentID=20 |date={{dat|2007|08|04||bez}} }}</ref> Glāzgova ir arī pirmā [[Skotija]]s pilsēta, kurā tika sākts spēlēts [[amerikāņu futbols]]. [[1984]]. gadā tika izveidota amerikāņu futbola komanda "[[Glāzgovas "Lions"|Lions]]".<ref>{{en ikona}} [http://www.britballnow.co.uk/History/Britball%20Teams/GlasgowLions.htm Glasgow Lions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080610041233/http://www.britballnow.co.uk/History/Britball%20Teams/GlasgowLions.htm |date={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref> Ir arī dažas komandas, kas spēlē [[šinti]] — Skotijas kalniešu tradicionālo spēli.<ref>{{en ikona}} [http://www.scottishsport.co.uk/othersports/shinty.htm Scottish Sport − Shinty] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171010105806/http://www.scottishsport.co.uk/othersports/shinty.htm |date={{dat|2017|10|10||bez}} }}</ref> Bez futbola stadioniem vēl Glāzgovā ir [[Kelvina arēna]] un stadions Skotstunā, kur 2003. gadā tika atvērta Nacionālā [[badmintons|badmintona]] akadēmija. 2003. gadā Glāzgova ieguva arī nosaukumu — Eiropas sporta galvaspilsēta.

=== Sadraudzības spēles ===
{{dat|2007|11|9}} tika pieņemts lēmums par labu Glāzgovai sarīkot 2014. gadā [[Sadraudzības spēles]] (otrs kandidāts uz spēļu rīkošanu bija [[Abudža]], [[Nigērija|Nigērijā]]). [[Skotija]] trešo reizi kļūs par Sadraudzības spēļu rīkotājvalsti. [[1970]]. un [[1986]]. gadā spēles notika [[Edinburga|Edinburgā]].<ref>{{en ikona}} [http://www.commonwealthgames.com/ Commonwealthgames.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080723215731/http://www.commonwealthgames.com/ |date={{dat|2008|07|23||bez}} }}</ref> Pluss izvēlei par labu Glāzgovai bija jau uzbūvētie sporta objekti — stadions "Hampden Park", Starptautiskais ūdenssporta centrs Tolkrosā, Nacionālā sporta arēna un velodroms, kā arī sporta būves Kelvingrouvas parkā. Ir ieplānots uzbūvēt arī Skotijas nacionālo arēnu, kas būtu paredzēta ne tikai sportam, bet darbotos arī kā izstāžu un konferenču centrs (SECC). Izsludinātajā spēļu programmā ir iekļauti 17 sporta veidi: [[badmintons]], [[bokss]], [[cīņas sports]], [[boulings]], [[riteņbraukšana]], [[peldēšana]], [[ūdenspolo]], [[daiļlēkšana]], [[vingrošana]], [[džudo]], [[vieglatlētika]], [[galda teniss]], [[netbols]] (sievietēm), [[regbijs]] (vīriešiem), [[skvošs]], [[šaušana]], [[triatlons]], [[svarcelšana]] un [[lauka hokejs]].<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgow2014.com/ Glasgow2014.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141108125222/http://www.glasgow2014.com/ |date={{dat|2014|11|08||bez}} }}</ref>

== Transports ==

=== Autosatiksme ===
[[Attēls:Wfm m8 motorway.jpg|thumb|200px|Maģistrāle M8]]
Glāzgovā atrodas viens no lielākajiem [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] transporta mezgiem. Ar citām valsts nozīmes pilsētām to savieno šādi ceļi:
* A8/M8 — galvenā maģistrāle, kas šķērso Skotiju no austrumiem līdz rietumiem; tā savieno Glāzgovu ar [[Edinburga|Edinburgu]];
* A82 — ved caur [[Dambārtona|Dambārtonu]] uz [[Lomonda ezers|Lomonda ezeru]] un tālāk uz Skotijas ziemeļrietumiem;
* A80/M80 — iet uz ziemeļaustrumiem līdz [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlingai]];
* A74/M74 — savieno ar Skotijas dienvidu rajoniem un [[Anglija]]s ziemeļu daļu;
* A77/M77 — ved uz [[Ēra|Ēru]] caur [[Kilmārnoka|Kilmārnoku]].

Neskatoties uz attīstīto ceļu tīklu Glāzgovā, lielākā daļa pilsētnieku dod priekšroku [[sabiedriskais transports|sabiedriskajam transportam]]. Salīdzinot ar pārējo Skotiju, kur sabiedrisko transportu vidēji izmanto 34% no iedzīvotājiem, Glāzgovā to izmanto 56% ģimeņu.<ref name="trans" />

=== Pilsētas satiksme ===
[[Attēls:First Glasgow bus SF07 FDP.jpg|thumb|200px|Autobuss Glāzgovas ielās]]
Par koordināciju un sabiedriskā transporta attīstību atbild organizācija ''[[Strathclyde Partnership for Transport]]'' (SPT).<ref>{{en ikona}} [http://www.spt.co.uk Strathclyde Partnership for Transport] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226135354/http://www.spt.co.uk/ |date={{dat|2009|02|26||bez}} }}</ref>

Pilsētā funkcionē aptuveni 40 [[autobuss|autobusu]] kompānijas, turklāt aptuveni 70% no visiem pārvadājumiem veic kompānijas ''[[First Group]]'' autobusi.<ref name="trans" /> Līdz pat [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidum Glāzgovā lielā daudzumā kursēja divstāvīgie [[tramvajs|tramvaji]] un [[trolejbuss|trolejbusi]], tomēr pilsētnieki deva priekšroku citiem pārvietošanās veidiem un tika pieņemts lēmums par to likvidēšanu. Tramvajs pēdējo reizi pa Glāzgovas ielām brauca {{dat|1962|9|4}}, bet trolejbuss — [[1967]]. gada maijā.<ref>{{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com/image.php?inum=TGSA05048 The Glasgow Story − Trolleybuses]</ref>

[[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā tika uzsākts projekts par [[vieglais vilciens|vieglā vilciena]] palaišanu pilsētas ielās, bet tas nezināmu iemeslu dēļ no valdības puses tika noraidīts.<ref>{{en ikona}} [http://lrta.info/Facts/facts111.html Light Rail Transit Association] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110720111051/http://lrta.info/Facts/facts111.html |date={{dat|2011|07|20||bez}} }}</ref>

Glāzgovas [[metro]] tika atvērts [[1896]]. gadā. Tas bija trešais metro pasaulē pēc dibināšanas datuma. Tas iet caur pilsētu pa apli un tajā kopā ir piecpadsmit stacijas. [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās tas tika pilnībā modernizēts. Pasažieru plūsma Glāzgovas metro ik gadu sasniedz mazliet vairāk nekā 13 miljonus. Tā neoficiālā iesauka ir ''The Clockwork Orange'' (Uzvelkamais apelsīns).<ref>{{en ikona}} [http://www.spt.co.uk/subway/facts.html SPT Subway − Facts and figures] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071229231523/http://www.spt.co.uk/subway/facts.html |date={{dat|2007|12|29||bez}} }}</ref>

=== Dzelzceļa satiksme ===
[[Attēls:AM Glasgow Central.JPG|thumb|200px|Glāzgovas centrālā stacija]]
Dzelzceļa satiksme Glāzgova atrodas nacionālās transporta aģentūras ''[[Transport Scotland]]'' pārziņā. Galvenās [[dzelzceļa stacija]]s ir Glāzgovas centrālā un Kuinstrītas stacijas, no kurām attiecīgi [[vilciens|vilcieni]] dodas dienvidu virzienā un ziemeļu, ziemeļaustrumu virzienos.<ref name="trans" /> Centrālā stacija ir pati rosīgākā Skotijas stacija, katru gadu vidēji pārvadājot 29 miljonus pasažierus.<ref name="orr">{{en ikona}} [http://www.rail-reg.gov.uk/upload/xls/station_usage_2005-06.xls Office of Rail Regulation — Station usage] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130122100934/http://www.rail-reg.gov.uk/upload/xls/station_usage_2005-06.xls |date={{dat|2013|01|22||bez}} }}</ref> Kuinstrītas stacija spēcīgi atpaliek, katru gadu pārvadājot tikai 4 miljonus pasažierus.<ref name="orr" />

=== Ūdens satiksme ===
Agrāk Glāzgovā darbojās [[prāmis|prāmju]] pārceltuves, bet mūsdienās to praktiski ir izkonkurējuši [[tilts|tilti]] un [[tunelis]], kas iet zem Klaidas upes. Ir saglabājusies tikai viena pārceltuve — ''Renfrew-Yoker ferry'', viena no vecākajām visā Skotijā. Tā savieno Glāzgovu ar [[Renfrū]] (''Renfrew''), piepilsētu, kura atrodas upes otrā krastā.<ref>{{en ikona}} [http://www.spt.co.uk/ferry/renfrew.html SPT — Renfrew-Yoker ferry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080514125513/http://www.spt.co.uk/ferry/renfrew.html |date={{dat|2008|05|14||bez}} }}</ref> Pa Klaidu kursē arī upes tramvaji jeb ūdens taksometri (no 2001. gada, kad tie sāka kursēt, tos ir izmantojuši vairāk nekā 200 000 cilvēku),<ref name="trans">{{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/6617BB58-CDC9-457D-B9B4-2C7C63BF0769/0/transport.pdf Glasgow City Council — Transport] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415055625/http://www.glasgow.gov.uk/NR/rdonlyres/6617BB58-CDC9-457D-B9B4-2C7C63BF0769/0/transport.pdf |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}</ref> kā arī ekskursiju tvaikonis "''Waverley''". 2007. gada jūnijā tika uzsākta [[hidroplāns|hidroplānu]] satiksme starp Glāzgovu un [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailas un Bjūtas]] reģionu.<ref>{{en ikona}} [http://www.visitbritain.com/corporate/presscentre/presscentrebritain/britaincalling/June2007/Attractions/seaplane.aspx Visit Britain — New seaplane service from Glasgow]{{Novecojusi saite}}</ref>

=== Gaisa satiksme ===
[[Attēls:Glasgow International Airport Terminal.jpg|thumb|200px|Glāzgovas starptautiskā lidosta]]
Glāzgovā ir divas starptautiskas [[lidosta]]s:
* [[Glāzgovas starptautiskā lidosta]] (GLA) atrodas 13 kilometrus uz rietumiem no pilsētas centra. Tā ir lielākā [[Skotija]]s lidosta, tai ir aptuveni 80 tieši reisi uz citām lidostām. Katru mēnesi tiek pārvadāti aptuveni viens miljons pasažieru<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowairport.com/portal/site/default/menuitem.2143fc0a55bfc8f73bcdea10c02865a0/ Glasgowairport.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070624081657/http://www.glasgowairport.com/portal/site/default/menuitem.2143fc0a55bfc8f73bcdea10c02865a0/ |date={{dat|2007|06|24||bez}} }}</ref> un šis skaits vēl tikai augs, jo 2007. gada janvārī [[Skotijas parlaments]] pieņēma lēmumu izveidot [[dzelzceļš|dzelzceļu]] no Centrālās stacijas līdz lidostai. [[2008. gads|2008]]. gadā tika uzsākta šīs dzelzceļa līnijas būvniecība, bet to atklāt paredzēts [[2010. gads|2010]]. gadā.<ref>{{en ikona}} [http://www.spt.co.uk/garl/garl-background.html SPT — Glasgow Airport Rail Link] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060623000756/http://www.spt.co.uk/garl/garl-background.html |date={{dat|2006|06|23||bez}} }}</ref> {{dat|2007|6|30}} divi vīrieši Glāzgovas starptautiskajā lidostā veica terora aktu, iebraucot ar degošu automašīnu lidostas [[termināls|termināla]] durvīs. Šī incidenta rezultātā lidostas darbs tika paralizēts.
* [[Prestvikas lidosta]] atrodas 45 km uz dienvidrietumiem no [[Prestvika]]s pilsētiņas. Šeit ir tikai 27 tiešie reisi uz citām pilsētām<ref>{{en ikona}} [http://www.gpia.co.uk/HolidayFlights/default.asp Glasgow Prestwick Airport] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070707164914/http://www.gpia.co.uk/HolidayFlights/default.asp |date={{dat|2007|07|07||bez}} }}</ref> un tā ieņem trešo vietu Skotijā pēc aviopārvadājumu skaita.<ref>{{en ikona}} [http://www.glasgowguide.co.uk/info-airports_prestwick.html Glasgow Guide — Glasgow Prestwick International Airport] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070816044002/http://www.glasgowguide.co.uk/info-airports_prestwick.html |date={{dat|2007|08|16||bez}} }}</ref>

== Cilvēki ==
Glāzgovā dzimuši:
{|
|width=50% valign=top|
* [[Džerards Batlers]] (''Gerard Butler''; 1969) — aktieris;
* [[Billijs Boids]] (''Billy Boyd''; 1968) — aktieris;
* [[Bonars Lo]] (''Andrew Bonar Law''; 1858—1923) — politiķis;
* [[Gordons Brauns]] (''Gordon Brown''; 1951) — politiķis;
* [[Kenijs Dalglišs]] (''Kenny Dalglish''; 1951) — futbolists;
* [[Alekss Fērgusons]] (''Alex Ferguson''; 1941) — futbola treneris;
* [[Džons Fleks]] (''John Fleck''; 1991) — futbolists;
* [[Džeimss Freizers]] (''James George Frazer''; 1854—1941) — antropologs;
* [[Artūrs Hendersons]] (''Arthur Henderson''; 1863—1935) — politiķis;
* [[Anguss Jangs]] (''Angus Young''; 1955) — ģitārists;
* [[Malkolms Jangs]] (''Malcolm Young''; 1953) — basģitārists;
* [[Debora Kāra]] (''Deborah Kerr''; 1921–2007) — aktrise;
* [[Roberts Kārlails]] (''Robert Carlyle''; 1961) — aktieris;
* [[Kode9]] (1973) — dīdžejs un producents;
* [[Tomass Liptons]] (''Thomas Lipton''; 1850—1931) — komersants;
|width=50% valign=top|
* [[Henrijs Kempbels-Benermans]] (''Henry Campbell-Bannerman''; 1836—1908) — politiķis;
* [[Lulū]] (''Lulu''; 1948) — dziedātāja;
* [[Marks Noflers]] (''Mark Knopfler''; 1949) — mūziķis;
* [[Džons Makdonalds]] (''John A. Macdonald''; 1815—1891) — politiķis;
* [[Deivids Makellums]] (''David McCallum''; 1933) — aktieris;
* [[Džeimss Makevojs]] (''James McAvoy''; 1979) — aktieris;
* [[Džons Makgins]] (''John McGinn''; 1994) — futbolists;
* [[Kalums Makgregors]] (''Callum McGregor''; 1993) — futbolists;
* [[Čārlzs Renī Makintošs]] (''Charles Rennie Mackintosh''; 1868—1928) — arhitekts;
* [[Džons Maklīns]] (''John Maclean''; 1879—1923) — politiķis;
* [[Edvīns Morgans]] (''Edwin Morgan''; 1920) — dzejnieks;
* [[Grants Morisons]] (''Grant Morrison''; 1960) — komiksu autors;
* [[Alans Pinkertons]] (''Allan Pinkerton''; 1819—1884) — detektīvs;
* [[Viljams Remzijs]] (''William Ramsay''; 1852—1916) — ķīmiķis;
* [[Endrū Robertsons]] (''Andrew Robertson''; 1994) — futbolists;
* [[R.D.Lengs]] (''R. D. Laing''; 1927—1989) — psihiatrs;
* [[Viktors Tērners]] (''Victor Turner''; 1920–1983) — antropologs
* [[Florense Franklenda Tomsone]] (''Florence Frankland Thomson''; 1885—1939) — šahiste
* [[Pīters Kapaldi]] (''Peter Capaldi''; 1958) — aktieris.
|}

== Sadraudzības pilsētas ==
{|
|width=250 valign=top|
* {{flaga|Kuba}} [[Havana]], [[Kuba]]
* {{flaga|Itālija}} [[Turīna]], [[Itālija]]
* {{flaga|Vācija}} [[Nirnberga]], [[Vācija]]
* {{flaga|Krievija}} [[Rostova pie Donas]], [[Krievija]]
* {{flaga|Francija}} [[Marseļa]], [[Francija]]<ref>{{en ikona}} [http://news.bbc.co.uk/1/hi/scotland/glasgow_and_west/4941766.stm BBC News − Glasgow twinned with Marseille]</ref>
* {{flaga|Ķīna}} [[Daliaņa]], [[Ķīna]]
|width=250 valign=top|
* {{flaga|Pakistāna}} [[Lahora]], [[Pakistāna]]<ref>{{en ikona}} [http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/scotland/glasgow_and_west/5344974.stm BBC News − Glasgow and Lahore in closer link]</ref>
* {{flaga|Palestīna}} [[Bētleme]], [[Palestīna]]<ref>{{en ikona}} [http://www.eveningtimes.co.uk/news/display.var.1326701.0.bethlehem_is_citys_latest_twinned_town.php Evening Times − Bethlehem is city’s latest twinned town] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206121244/http://www.eveningtimes.co.uk/news/display.var.1326701.0.bethlehem_is_citys_latest_twinned_town.php |date={{dat|2008|12|06||bez}} }}</ref>
* {{flaga|Francija}} [[Monpeljē]], [[Francija]]
* {{flaga|Spānija}} [[Barselona]], [[Spānija]]
* {{flaga|Kanāda}} [[Monreāla]], [[Kanāda]]
|}

== Atsauces un piezīmes ==
<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px; border: 1px solid #ababab">{{atsauces|2}}</div>

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{|
|width=300 valign=top|
* [http://www.lv.lv/?menu=doc&id=161368 Jūlijs Glāzgovā]{{Novecojusi saite}}
* {{en ikona}} [http://www.glasgow.gov.uk Glasgow City Council]
* {{en ikona}} [http://www.theglasgowstory.com The Glasgow Story]
* {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20070810161903/http://www.seeglasgow.com/ Glasgow − Scotland with style]
* {{en ikona}} [http://www.undiscoveredscotland.co.uk/glasgow/glasgow/index.html Glasgow in Undiscoveredscotland.co.uk]
|width=300 valign=top|
* {{en ikona}} [http://www.glasgowmerchantcity.net Glasgow’s Merchant City]
* {{en ikona}} [http://www.glasgowwestend.co.uk Glasgow West End Guide]
* {{en ikona}} [http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/towns/townhistory338.html Historical perspective for Glasgow]
* {{en ikona}} [http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/towns/towndetails338.html Details of Glasgow] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090221055242/http://www.geo.ed.ac.uk/scotgaz/towns/towndetails338.html |date={{dat|2009|02|21||bez}} }}
* {{en ikona}} [http://www.futureglasgow.co.uk/ Future Glasgow]
|}

{{Skotijas pilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]