Gvozdansko pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gvozdansko pils drupas 2009. gadā

Gvozdansko pils ir no kaļķakmens būvētas pils drupas Gvozdansko ciematā, tās atrodas starp Dvoras un Glinas pilsētiņām un netālu no Zrinas pils, Sisakas-Moslavinas župānijā, centrālajā Horvātijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gvozdansko pilsdrupas
Sudraba dālderis ar Zrinsku dzimtas ģerboni, kurš kalts Gvozdansko pilī XVI gadsimta pirmajā pusē

Gvozdansko pils visticamāk sākotnēji celta XV gadsimta otrajā pusē, pateicoties tās īpašnieces Zrinsku dzimtas minerālu ieguves tiesībām. Pils uzdevums bija aizsargāt apkaimē esošās dzelzs, vara, svina un sudraba raktuves. Pirmo reizi tā dokumentos minēta 1488. gadā. Nikola III Zrinskis un viņa dēls Nikola Šubičs Zrinskis bieži ieradās Gvozdansko, lai pārbaudītu raktuves un sudraba monētu kaltuvi, kuru viņi bija tajā izveidojuši.[1][2]

Osmaņu turki vairākkārt mēģināja iekarot Gvozdansko pili.[3] Lielākos uzbrukumus vadīja 1561.gadā bejs Malkočs, 1574. gadā bejs Ferhads pašā Sokolovičs, un 1576. gadā - Kapidži pašā, kura artilērijai izdevās ievērojami pabojāt forta austrumpuses sienu.[3] Pēdējais uzbrukums ar 10 000 karavīriem, ko vadīja Ferhads pašā un kurš notika no 1577. gada 3. oktobra līdz 1578. gada 13. janvārim, bija daudz labāk izplānots. Šis Gvozdansko aplenkums beidzās ar osmaņu uzvaru, kad visi aizstāvji bija krituši vai miruši no bada un aukstuma.[4] Gvozdansko aizsardzība kļuva par horvātu patriotisma simbolu, tomēr tās iznākumā pils nokļuva osmaņu pārvaldē. 1578. gada decembrī osmaņi cietoksnī novietoja pastāvīgu garnizonu. Tā sienas pārbūvēja 1579. gadā, un fortu aprīkoja ar papildu lielgabaliem.[5]

Mūsdienās senais cietoksnis ir aizaudzis ar krūmiem un pie tā nav nekādas informācijas par kādreizējiem notikumiem.[6][7]

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gvozdansko pils bija aptuveni kvadrātveida forts uzkalnā pie galvenā ceļa starp Dvoru un Glinu. Tā stūros bija četri torņi un lielāks tornis iekšējā pagalmā.[2] Iekšējais tornis bija novietots tālajā galā no ieejas, tas bija 16 m augsts un 9 m diametrā, ar 2 m biezām sienām.[8] Forta arhitektūrai, neraugoties uz to, ka pirmais tā pieminējums ir 1488. gadā, raksturīgas XVI gadsimta sākuma Renesanses laikmeta iezīmes, t.i. pusloka aizsardzības torņi stūros un ambrazūru formas. No tā var pieņemt, ka esošā pils būvēta nojauktās sākotnējās vietā. Nav atrastas nekādas pēdas no pils iekšējās sienas; ja tāda vispār bijusi, tad acīmredzot no koka. Galvenā torņa apakšējie 3 stāvi bija pa 3 m augsti, ceturtā, dzīvojamā stāva griestu augstums bija 5 m un piektā, augšējā — aizsardzības stāva augstums bija 2 metri. No apakšējiem diviem stāviem bez atverēm sienās, kuru izmantoja kā noliktavas, nebija izejas uz augšējiem, kuros iekļuve bija pa paceļamām kāpnēm.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]