Apskatīt Igauņu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Igauņu valoda
|nativename=''eesti keel''
|familycolor=Urāliešu
|states=[[Igaunija]], [[Krievija]], [[Latvija]]
|region=[[Ziemeļeiropa]]
|speakers=1,1 milj.
|fam1=[[Urāliešu valodas|Urāliešu]]
|fam2=[[Somugru valodas|Somugru]]
|fam3=[[Somu-sāmu valodas|Somu-sāmu]]
|fam4=[[Baltijas somugru valodas|Baltijas somugru]]
|script=[[Latīņu alfabēts]]
|nation={{EST|Estonia}}<br />{{EUR|European Union}}
|agency=Igauņu valodas institūts<br />''(Eesti Keele Instituut)''
|iso1=et
|iso2=est
|iso3=est
|map=[[Attēls:Idioma_estonio.PNG|center|Igauņu valodas izplatība]]
|map_caption=
}}
'''Igauņu valoda''' (''eesti keel'') ir [[urāliešu valodas|urāliešu valodu saimes]] [[somugru valodas|somugru]] atzara valoda. Tā ir [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valoda]], un tai radniecīgākās valodas ir [[veru valoda|veru]] ([[Setu dialekts|setu]]), [[lībiešu valoda|lībiešu]], [[somu valoda|somu]], [[ižoru valoda|ižoru]], [[vepsu valoda|vepsu]] un [[votu valoda]]. Igauņu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,1 miljonam cilvēku. Vairums to (aptuveni {{nobr|950 000}}) dzīvo [[Igaunija|Igaunijā]], kur tā ir vienīgā [[valsts valoda]].

Igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, taču ar pārējo Baltijas valstu, [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s, valodām, kā arī [[krievu valoda|krievu valodu]] tai nav līdzības.

== Vēsture ==

[[Attēls:EstonianGrammar1637.jpg|left|thumb|170px|1637. gadā [[Rēvele|Rēvelē]] ([[Tallina]]) publicētā Heinriha Stala [[igauņu gramatika]]s grāmata]]
Vecākie igauņu valodas rakstu pieminekļi saglabājušies no [[13. gadsimts|13. gadsimta]]. Senākie teksti igauņu valodā ir no 1524. gada līdz 1528. gadam datētās t.s. Kulamā lūgšanas.<ref>Deniss Sinors [http://books.google.com/books?id=owQBH74N8CIC&pg Altajiešu civilizācijas aspekti] {{ISBN|0-7007-0380-2}}</ref> 1525. gadā tika [[iespiešana|iespiesta]] pirmā [[grāmata]] igauniski. Grāmata gan bija [[luterāņi|luterāņu]] [[rokraksts]], kas, nenonācis pie lasītājiem, pēc iespiešanas tika nekavējoties iznīcināts. Pirmā saglabājusies grāmata igauņu valodā bija 1535. gada [[divvalodība|divvalodīgs]] [[Vācu valoda|vācu]]-igauņu S. Vanrata un Dž. Koela [[Luterāņi|luterāņu]] [[katehisms|katehismu]] tulkojums. 1637. gadā [[Vācija|Vācijā]] tika iespiesta vācu priesteriem paredzēta igauņu valodas gramatikas grāmata.<ref>Endrū Dolbijs [http://books.google.com/books?id=CnckpL8auSIC&pg Valodu vārdnīca; 182. lpp] {{ISBN|0-231-11569-5}}</ref> Laika posmā pēc [[Ziemeļu krusta kari]]em līdz 1919. gadam, kad lielākajā daļā [[igauņi|igauņu]] apdzīvotajā teritorijā tika izveidotas un viena otru nomainīja dažādas svešzemju pārvaldes, tostarp [[dāņi|dāņu]], [[vāci|vācu]], [[zviedri|zviedru]] un [[krievi|krievu]], tika izdots pavisam neliels skaits tekstu igauņu valodā. Tie kļuva izplatītāki sākot ar [[19. gadsimts|19. gadsimtu]], [[Eiropa|Eiropā]] izplatoties [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] idejām, kuras laika posms saistībā ar igauņu valodu un kultūru pazīstams kā [[Estofīlijas apgaismības periods]]. Pēc [[Igaunijas neatkarības karš|Igaunijas neatkarības kara]] un [[Igaunijas Republika]]s izveides igauņu valoda kļuva par valsts vienīgo valodu. Pēc 1940. gada [[Igaunijas okupācija (1940)|Igaunijas okupācijas]] un iekļaušanas [[PSRS]] sastāvā līdzās igauņu valodai par oficiālo valsts valodu tika pasludināta arī [[krievu valoda]]. Pēc neatkarības atjaunošanas igauņu valoda atkal kļuva par vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]].

== Dialekti ==

Igauņu valodas [[Dialekts|dialekti]] tiek iedalīti divās grupās — ziemeļu ([[Tallina]]s) un [[Dienvidigauņu valoda|dienvidu]] ([[Tartu]]) izloksnēs, papildus atsevišķi izdalāmajam Igaunijas ziemeļaustrumu piekrastē sastopamajam kirderanīku dialektam. Ziemeļu dialektu veido vidusizloksne (''keskmurre''), kuras pamatā ir igauņu literārā valoda, rietumu izloksne (''läänemurre''), kas galvenokārt tiek runāta [[Lēnes apriņķis|Lēnes]] un [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķos]], [[Sārema|Sāremā]] un [[Hījuma|Hījumā]] runātā salu izloksne (''saarte murre''), kā arī [[Peipusa ezers|Peipusa ezera]] ziemeļu piekrastē runātā austrumu izloksne (''idamurre'').<ref>[http://www.murre.ut.ee/assets/EESTIkhkingl.jpg Igaunijas dialektu karte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130129215142/http://www.murre.ut.ee/assets/EESTIkhkingl.jpg |date={{dat|2013|01|29||bez}} }} {{en ikona}}</ref>

== Alfabēts ==

{{main|Igauņu alfabēts}}
Tāpat kā [[somu valoda|somu valodā]] arī igauņu valodā izmanto no [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] atvasinātu alfabētu ar papildu burtiem — [[ä]], [[ö]], [[ü]] un [[õ]], kā arī vēlāk iekļautajiem [[š]] un [[ž]].

{| style="font-family:Arial Unicode MS; font-size:1.4em; border-color:#000; border-width:1px; border-style:solid; border-collapse:collapse; background:#f8f8ef;"
|-
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | A a
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | B b
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | C c
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | D D
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | E e
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | F f
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | G g
| style="width:3em; text-align:center; padding: 3px;" | H h
|- style="text-align:center;"
| style="width:3em; padding: 3px;" | I i
| style="width:3em; padding: 3px;" | J j
| style="width:3em; padding: 3px;" | K k
| style="width:3em; padding: 3px;" | L l
| style="width:3em; padding: 3px;" | M m
| style="width:3em; padding: 3px;" | N n
| style="width:3em; padding: 3px;" | O o
| style="width:3em; padding: 3px;" | P p
|- style="text-align:center;"
| style="width:3em; padding: 3px;" | Q q
| style="width:3em; padding: 3px;" | R r
| style="width:3em; padding: 3px;" | S s
| style="width:3em; padding: 3px;" | Š s
| style="width:3em; padding: 3px;" | T t
| style="width:3em; padding: 3px;" | U u
| style="width:3em; padding: 3px;" | V v
| style="width:3em; padding: 3px;" | Z z
|- style="text-align:center;"
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ž ž
| style="width:3em; padding: 3px;" | W w
| style="width:3em; padding: 3px;" | Õ õ
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ä ä
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ö ö
| style="width:3em; padding: 3px;" | Ü ü
| style="width:3em; padding: 3px;" | X x
| style="width:3em; padding: 3px;" | Y y
|-
|}

== Leksika ==
Lielākā daļa igauņu valodas vārdu ir [[Somugru valodas|somugru]] izcelsmes. Nozīmīgi ir arī aizguvumi no dažādu laikmetu [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]]. 

No [[Senkrievu valoda|senkrievu valodas]] aizguvumi igauņu sarunvalodā ienāca 6.-13. gadsimtā. Pēc tam valodā sāka ieplūst vārdi no ģermāņu (galvenokārt [[Lejasvācu valoda|lejasvācu]]) un [[Baltu valodas|baltu valodām]]. Diezgan daudz ir vēlāko laiku [[Rusisms|rusismu]], aizguvumi no [[Somu valoda|somu valodas]], kā arī [[Anglicisms|anglicismi]] (galvenokārt 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma neoloģismi) un starptautiskā leksika (galvenokārt ar krievu valodas starpniecību). 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{InterWiki|code=et}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ee-lv.lv/lv/vardnica Latviešu-igauņu valodas vārdnīca]
{{Val-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Igauņu valoda|*]]