Ilmari Manninens
| ||||||||||
| ||||||||||
Ilmari Justuss Andreuss Manninens (somu: Ilmari Justus Andreus Manninen; 1894. gada 2. septembris—1935. gada 14. jūnijs) bija somu profesors, rakstnieks un etnogrāfs. Viņš bija Igaunijas Nacionālais muzeja vadītājs, kad tas atradās Rādi muižā.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Manninens dzimis Vīpuri pilsētā 1894. gadā. 1919. gadā Tartu Universitātei tika atļauts visas lekcijas lasīt igauņu valodā. Tas bija jauns izaicinājums un ambīcijas ierobežoja igauniski runājošo lektoru skaits. Lai aizpildītu trūkstošās vietas, tika uzaicināti vairāki ārzemnieki, ieskaitot Manninenu.[1]
1922. gadā universitāte ieguva īpašumā Rādi muižu, kas bija mākslas kolekcionāru Liphartu dzimtas īpašums. Tajā tika izveidots jaunais Igaunijas Nacionālais muzejs un Manninens iecelts par tā direktoru.[2]
Kad Manninens pameta Igauniju, viņš kļuva par Somijas Nacionālā muzeja Helsinkos etnogrāfijas departaments vadītāju.[3]
Manninens nomira Helsinkos 1935. gadā 40 gadu vecumā. 1952. gadā Somijas antikvāru biedrība viņam par godu pasūtīja medaļu, ko izgatavoja Kalervo Kallio.[4]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Eesti rahvariiete ajalugu. Tartu, 1927.
- Die Sachkultur Estlands, 3 vols. Tartu, 1931-33.
- Suomensukuiset Kansat. Porvoo, 1929.
- Suomen suku, vol. 1. Helsinki, 1934.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ History, University of Tartu, retrieved 1 January 2014
- ↑ Irene Rosenburg. Museums of Tartu, 1984. 19. lpp. ISBN 9785797900962.
- ↑ The Great Soviet Encyclopedia, 3rd Edition (1970-1979)
- ↑ Membership Archived 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē., Finnish Antiquarian Society, retrieved 1 January 2014
|