Apskatīt Islāma arābu valodas terminu rādītājs izejas kodu

{{Apšaubīts}}
{{Islāms}}
Šajā lapā ir ietverti [[arābu valoda]]s termini gan no [[islāms|islāma]], gan [[arābi|arābu]] kultūras tradīcijām. Šī saraksta nolūks ir Vikipēdijā unificēt islāma terminu lietojumu un sniegt īsu skaidrojumu par katra termina nozīmi.

Jāņem vērā arī tas, ka arābu valoda lieto atšķirīgu alfabētu ar saviem burtiem, simboliem un ortogrāfiju (sk. [[arābu alfabēts]]). Terminu pamatā ir transliterācija no arābu valodas, bet arī transliterācija latviešu valodā vairākos avotos atšķiras un nepastāv vienots viedoklis par to, kā latviešu valodā pārnesami termini, kuri latviešu valodā jau pastāv (piemēram, vārds ''Allāh'' arābu valodā ir ''Dievs'', bet latviešu valodā to bieži raksta kā ''Allāhs'').

__NOTOC__
{{compactTOC}}

== A ==
; abd: (arābu: عبد ''ʻbd''; valodā: [Dieva] kalps, vergs, cilvēks kā Dieva radība;<ref>[http://www.waqfeya.com/book.php?bid=3636/ Al-Kāmūs Al-Muhīt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305175153/http://waqfeya.com/book.php?bid=3636%2F |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Feirūzabādī, 1/296</ref><ref>[http://www.waqfeya.com/book.php?bid=3636/ Lisān Al-Arab] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305175153/http://waqfeya.com/book.php?bid=3636%2F |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Ibn Manzūr, 3/270</ref>) [[fikhs|fikhā]]: vergs, nebrīvībā nonākušais.<ref>[http://archive.org/details/mawsoat_fikh_pdfbook_ara Al-Mausūa Al-Fikhijja Al-Kuveitijja], Kuveitas Islāma lietu Ministrija, 17/171., {{ISBN|9775353025}}</ref> Musulmaņi ir Dieva kalpi un tādēļ musulmaņu vidū ir populāri tādi vārdi kā Abdullahs (Dieva kalps), Abdulmaliks (Valdnieka kalps), Abdurrahmāns (Visžēlīgākā kalps), Abdussalāms (Miera kalps) u.c., kas tiek atvasināti no [[99 Dieva vārdi|Dieva vārdiem]]. 
; [[Adab (rīcība)|adab]]: (arābu: أدب ''adb''; valodā: augsta morāle, audzinātība, apzīmējums parauga uzvedībai;<ref>[http://www.waqfeya.com/book.php?bid=3636/ Lisān Al-Arab] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305175153/http://waqfeya.com/book.php?bid=3636%2F |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Ibn Manzūr, 1/206</ref> zinātnēs: literatūra; fikhā: kultūra, pareizā rīcība (piem.: adab al-akl - ēsanas kultūra, pareiza ēšanas veida normu apkopojums)<ref>[http://archive.org/details/mawsoat_fikh_pdfbook_ara Al-Mausūa Al-Fikhijja Al-Kuveitijja], Kuveitas Islāma lietu Ministrija, 6/118., {{ISBN|9775353025}}</ref>).
; [[azans]] (أذان) (arī adhans vai azāns): aicinājums uz [[salats|salatu]] (lūgšanas)
; [[adl]] (عدل): ''[[jurisprudence|jur]]'' [[publiskās tiesības]], islāma ekonomiskās tiesības, politiskās tiesības un vides tiesības
; [[ahad]] (أحد): viens, ''[[islāms|isl]] vienīgais, unikāls, neatkārtojams 
; [[ahkām]] (أحكام): Korāna un Sunnas dogmas: važibs, mustahabs, muharams, makruhs un halāls.
; [[Allāhs]] (الله): Dievs (monoteismā)
; [[Allāhumma]] (اللَّهُمَّ): ''Ak Dievs!''
; [[Allāhu akbar]] (الله أكبر): ''Dievs ir dižens!''
; [[al-isra]] (الإسراء): Muhameda nakts ceļojums
; [[amānah]] (أمانة): uzticība, kas no visām radībām dota tikai cilvēkiem kā brīva griba
; [[amīr al-muminīn]] (أمير المؤمنين): visu ticīgo pavēlnieks
; [[Amina]] (أمنة): Muhameda māte
; [[al amr-bil maruf]]: islāma pamatu dogma: baudīt labo un atklāt slikto
; anfal: imama īpašums
; [[ansār]] (أنصار): palīgi; pārnācēji islāmā, kas pēc ceļojuma palīdzēja musulmaņiem izkļūt no Mekas
; [[akīdah]] (عقيدة): islāma sešas ticības: ticība Dievam, eņģeļiem, ziņnešiem un praviešiem, rakstiem, Tiesas dienai un liktenim
; [[akl]] (عقل): saprāts, intelekts, prāts, sapratne
; [[Pieci islāma pīlāri|arkan]]: ''viensk.'' '''rukn (ركن/أركان)''' pieci islāma pīlāri, sk. '''rukn'''
; [[asl]]: ''dsk.'' '''usūl''' sakne, izcelsme, avots, pamats 
; [[aslim taslam]] (أسلم تسلم): padoties islāmam
; [[asr]] (العصر):  '''1.''' salata (lūgšanu) trešā lūgšana; '''2.''' laiks pēc pusnakts un pirms saulrieta; ēra
; [[ašūra]] (عاشوراء): muharama mēneša desmitā diena. Šajā dienā Dievs paglāba Mozu un Izraēla tautu no faraona. Šiītiem šī ir piemiņas diena par godu šiītu imama Husaina ibn Alī un 72 viņa sekotāju nāvei Karbalas kaujā.
; [[as-salāmu alajkum]] (السلام عليكم): ''Lai ar Tevi miers!''
; [[avlijā]] (أولياء): ''dsk.'' draugi, aizstāvji, palīgi; ''viensk.'' '''vali'''
; [[avrah]] (عورة): ķermeņa daļa, ko atļauts atklāt tikai savam laulātajam (-ai)
; [[aja]] (آية):  '''1.''' zīme; '''2.''' Korāna pants

== Ā ==
; [[āl al-bajt]] (أهل البيت): Muhameda saimes loceklis
; [[āl al-fatrahs]] (أهل الفترة): cilvēki, kas dzīvojuši un nav ņēmuši vērā reliģijas atklāsmes, bet ievērojuši fitra — cilvēkiem iedzimto dabas ticību
; [[Grāmatas cilvēki (islāmā)|āl al-kitāb]] (أهل الكتاب ): grāmatas cilvēki, pirms islāma izveidoto monteisma ticību piekritēji — jūdaisti, kristieši, sābieši un zoroastrieši, bet mūsdienās dažkārt par tādiem uzskata arī budistus, hinduistus, taoistus un konfūciešus
; [[āhirah]] (الآخرة): aizsaule, mūžība
; [[ahlāk]] (أخلاق): tikumiska rīcība, morāle
; [[ājatollāhs]] (آية الله): Dieva zīme; tituls, ko piešķir augstas pakāpes reliģiskam darbiniekam šiītu islāmā
; [[ālamīn]] (عالمين): pasaules: cilvēki, džini, eņģeļi un visas pārējās
; ālajhis salam: ''Lai miers ar viņu!'' Parasti lieto pēc kāda pravieša vārda (izņemot Muhamedu), kā arī pēc ievērojamāko eņģeļu vārdiem (piem. Gabriels, Mikaels u.c.)
; [[ālhamdu Lillāh]] (الحمد لله): ''Lai slavēts Dievs!''
; [[ālims]] (عالم): zinošais, kādas nozares speciālists, zinātnieks, teologs, skolotājs
; [[āmen|āmīn]] (آمين): āmen, ''Dievs, pieņem mūsu lūgšanas!'' Vārds tiek lietots tikai [[sunnītu islāms|sunnītu islāmā]]

== B ==
; bagavat : pretošanās likumīgajai varai (valdībai)
; baija : solījums, zvērests
; batil : spēkā neesošs
; [[bajtullah]] (بيت الله) : ''Dieva nams'', mošeja
; [[barakah]] (بركة) : svētība 
; [[barzah]] (برزخ): pēcnāves dzīves posms, kurā mirušās personas dvēsele šķērso mirstīgo pasaules robežu un nokļūst dvēseliskajā pasaulē
; [[bašer]] (بشر) : cilvēks, seja, persona
; [[bašīrah]] (بصيرة) : ieskats, padziļinātas zināšanas
; [[bidah]] (بدعة): jaunrade reliģijā, piem. jauna dievkalpojuma formas ieviešana. Tiek uzskatīta par atkāpi no normas un vairums musulmaņu to uzskata par grēku
; bidah saijiah : islāmā aizliegts jautājums
; [[bint]] (بنت): meita 
; [[bismillāhi rahmāni rahīmi]] (بسم الله الرحمن الرحيم): ''Labsirdības Kunga, Labsirdības Devēja, Dieva vārdā''
; [[burda]] (بردة): persiešu valodā ''lietv.'' aizkars, ''darb. v.'' aizsegt, apsegt
; [[bajah]] (بيعة): uzticības zvērests vadonim, parasti — kalifam vai imamam

== D ==
; dahri : ateists, no vārds '''ad dahr''' laiks. Islāmā par ateistiem uzskata cilvēkus, kas domā, ka laiks ir destruktīvs
; [[dažžal]] (دجّال) : nodevējs, melis, tēls, kas līdzīgs antikristam
; [[dallal]] (ضلال): nomaldīties, pazaudēt ceļu
; [[dar al-ahd]] (دار العهد) : [[Osmaņu impērija]]s attiecības ar tai pakļautajām kristiešu valstīm
; [[dar al-amn]] (دار الأمن) : drošības mājvieta, musulmanis, kas dzīvo kādā no rietumu valstīm
; [[dar ad-dava]] (دار الدعوة) : teritorija, kurā nesen ieviests islāms
; [[dar al-harb]] (دار الحرب) : kara mājvieta, teritorijas, kas nav pakļautas musulmaņu varai, ne-islāma valstis
; [[dar al-islam]] (دار الإسلام): islāma mājvieta, teritorija, kurā valda islāms
; [[dar al-kufr]] (دار الكفر) : neticības mājvieta, vieta, kurā valdīja kuraišu cits līdz Muhameda uzvarai
; [[dar aš-šahada]] (دار الشهادة) : ''šk.'' '''dar al-amn'''
; [[darūd]] : svētība
; [[davah]] (الدعوة) : uzaicinājums islāmā, ''sk.'' '''[[aslim taslam]]'''
; [[derviš]] (درويش) : sūfiju ceļa sākums; persona, kas praktizē sūfismu; dervišs
; [[dīn]] (الدين) : '''1.''' uz islāma atklāsmes balstīts dzīves gājums; musulmaņa ticības un kalpošanas summa; '''2.''' islāma ticība, reliģija
; [[dijja]] (دية): soda nauda par slepkavību bez iepriekšēja nolūka 
; [[dua]] (دعاء) : personiska lūgšana, lūgums
; [[dūnja]] (دنيا): fiziskais visums; realitāte pretstatā aizsaulei

== E ==
; [[eid al-adha]] : ''upurēšanas dzīres''; svētki, kurus svin laikā no 10. līdz 13. zul-hižžaham (12. [[islāma kalendārs|islāma kalendāra]] mēnesis)
; eziāt : arī '''ahvat'''; piesardzība, gan obligātā, gan izvēles <ref name="al-islam">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.al-islam.org/about/resources/glossary.html|title=Islāma terminu rādītājs: Vārdu, terminu un simbolu skaidrojums|accessdate=2007-12-06}}</ref>
; eziāt-mustahabi : vēlama piesardzība<ref name=al-islam/>
; eziāt-vāžib : obligāta piesardzība<ref name=al-islam/>

== F ==
; [[fažarah]] (فجرة): ''dsk.'' ļaunie grēcinieki; ''viensk.'' '''fažir (فاجر)'''
; [[fažr]] (فجر): rīts; rīta lūgšanas; laiks, kad pie horizonta pirms saullēkta redzama gaisma
; [[falāh]] (فلاح): veiksme, labklājība, prieks
; falsafah : filosofija; grieķu filosofijas metodes un idejas, kuras pārņemtas islāmā; persona, kas cenšas skaidrot islāmu, pielietojot racionālo filosofiju; '''fajlasuf''' filosofs 
; [[fanā]] (فناء) : ''[[sūfismā]]'' izdzišana; dzīvības zaudēšana, esot dzīvam šajā pasaulē; zaudēt savu eksistenci ārpus Dieva
; fakih : persona, kas padziļināti izprot islāmu, tā likumus un tiesību zinātni; ''skat.'' '''fikh'''
; al-faraž : šiītu Mahdi atgriešanās
; [[fard]] (فرض) : ''dsk.'' '''faraid (فرأض)''' pienākums reliģijā, obligāta rīcība; piemēram, fard ir lūgties piecas reizes dienā; fard neizpildīšana tiks sodīta aizsaulē 
; [[fard ajn]] : obligāts pienākums musulmanim palīdzēt otram cik vien ir spējīgs
; [[fard kifajah]] : obligāts pienākums visai musulmaņu sabiedrībai, no kura atsevišķi musulmaņi tiek atbrīvoti, ja citi to uzņemās izpildīt
; [[fāsik]] (فاسق): jebkurš, kas pārkāpis islāma likumu
; [[fātiha]] : pirmā Korāna sūra, kas ir neatņemama sastāvdaļa musulmaņu lūgšanās 
; [[fatva]] (فتوى) : ālima oficiālais viedoklis, kas ir saistošs noteikums visiem, kas seko viņa taklidam
; [[fikhs]] (فقه) : pilnīga izpratne, islāma likumu izpratne; [[jurisprudence|jur]] tiesību norma, kas attīstījusies no [[šariats|šariata]] tradīcijām
; [[fī sabīl Allāh]] (في سبيل الله): ''uz Dieva ceļa''; izteiciens, ko lieto džihādā un katlu; Dieva dēļ, Dieva labā, ''ziedojums Dieva labā''
; [[fitna]] (فتنة) : tiesa, tribunāls; juku laiki, nemieri, pilsoņu kara laiks, laiks pirms pasaules gala
; [[fitrah]] (فطرة): iedzimts skaistums, gudrība un izveicība; musulmaņi uzskata, ka visi bērni piedzimst ar fitrah
; [[furkān]] (فرقان): šķirtne, šķīrējs (starp labu un ļaunu, patiesu un nepatiesu u.tml.); Korāns ir furkān

== G ==
; [[gafara]] (غفر): ''pag.'' piedot, atlīdzināt grēkus; Dievam raksturīga īpašība
; [[gaflah]] (غفلة): nevērība, Dieva aizmirstība, vienaldzība
; [[gajb]] (غيب): svešs, neredzēts, nezināms
; gasbi : nelikumīgi iegūts
; [[gusl]] (غسل): pilnīga visa ķermeņa nomazgāšana; gusl ženobat ir obligāts pēc seksuālām attiecībām

== H ==
;[[hātib]] (خاطب): piektdienas (džumuā) lūgšanu teicējs
;[[harādž]] (خراج) : zemes nodoklis
;[[hādī]] (هادي): vadonis, gids; viens no Dieva vārdiem ir '''Al-Hādī'', Vadonis
;[[hidāja]] (هداية) : Dieva norādījumi 
;[[hadaz asgar]] : nesvarīga netīrība
;[[hadaz akbar]] : svarīga netīrība, kurai nepieciešams nijjat, lai attīrītos 
;[[hadīt]] (حديث) : runa; pravieša Muhameda teiktais vai darītais; hadīts kopā ar siru veido [[sunna|sunnu]] un atklāj [[šariats|šariatu]] 
; [[hadīt mašūr]] : labi zināms hadīts; hadīts, ko pastāstījis un nodevis tālāk kāds no pravieša līdzgaitniekiem un kļuvis zināms visai pirmajai musulmaņu paaudzei
;[[haid]] : menstruācijas 
;[[halāl]] (حلال) : likumīgs, atļauts, labs, uzslavas vērts, cienījams
; halk : radīšana; vērtēšanas, noteikšanas un aprēķināšanas process
; al-halik : radītājs; viens no Dieva vārdiem
; [[hamar (islāms)|hamar]]: apreibinoša viela; alkohols 
;[[hāfiz]] (حافظ) : cilvēks, kas no galvas zin Korānu
;[[hadž]] (الحجّ) : svētceļojums uz Meju; [[sunnītu islāms|sunnīti]] to uzskata par vienu no pieciem islāma pīlāriem
;[[hākim]] (حاكم) : valdnieka vai vietvalža tituls
;[[hakmija]] : suverenitāte
;[[hanīf]] (حنيف) : pirms islāma monoteisti, izņemot jūdaistus un kristiešus 
;[[hak]] (‎‍حق): taisnība, patiesība, realitāte, taisnīgums; ''Al-Hak'' Taisnīgais ir viens no Dieva vārdiem
;[[harām]] (حرام) : aizliegts; ticīgais nedrīkst darīt neko, kas ir harām tādēļ, ka ir paklausīgs (nevis baidās, kaunās vai nespēj no tā atturēties); [[harēms]], svētnīca
;[[hasan]] (حسن): labs, skaists, apbrīnojams
;[[havā]] : egoistiskas tieksmes; personīgā kaisle; impulsīva rīcība 
;[[hidžāb]] (حجاب) : apsegs; ķermeņa apsegšana, lai nodrošinātu nepieciešamo atturību un šķīstību
; [[hikmah]] : gudrība; augstākais zināšanu līmenis, kādu varētu iegūt musulmanis; zināšanas tādā līmenī, ko spētu sasniegt tikai garīga būtne vai sūfijs
;[[hidžra]] (الهجرة) : Muhameda un viņa sekotāju pārcelšanās no Mekas uz Medinu; pārcelšanās 
; [[hilāf]] : nesaskaņa, strīds 
;[[hilāfah]] (خلافة) : cilvēku aizbildnība un pārvaldība pār zemi; [[kalifāts|kalifāta]] pamata teorija; daba: fora un fauna
;[[himā]] (حمى) : dabas liegums, aizsargājams mežs
;[[hizb]] (حزب) : puse no džuz; aptuveni 1/60 no Korāna
;[[hūrija]] (حورية) : skaisti un šķīsti jaunieši, kas pēc musulmaņu uzskatiem, dzīvo paradīzē 
;[[hudā]] (هدى) : vadība
;[[hudna]] (هدنة) : miers; pamiers
;[[hudūd]] (حدود) : robeža, limits; ierobežojumi, ko Dievs noteicis cilvēkam; šariata sods par pārkāpumiem, kas noteikti Korānā (apreibināšanās, zādzība, sacelšanās u.c.)
; hudžadž : svētceļnieks 
;[[hukm]] (حكم): Korāna vai Sunnas nosacījums
; [[halīfāt rašīdūn]] : pirmie četri kalifi; musulmaņi uzskata, ka pirmie četri kalifi bija taisnīgākie visā islāma vēsturē
;[[hums]] (خمس) : noteikuma nosaukums šiītu ticībā, ar ko apzīmē piektās daļas nodokli, ko maksā mudžtahidam un sadala starp sehme sadāt un sehme imām 
;[[hutbah]] (خطبة): ceremonija piektdienas (džumuā) lūgšanās

== I ==

;[[ibādah]] (عبادة) : kalpošana, tai skaitā rituāli; jebkādas darbības, ko veic, lai kalpotu Dievam, tai skaitā zināšanu apguve, pieticīgs dzīvesveids, palīdzība, ziedošana u.c. 
;[[Iblīs]] (إبليس) : džins, kas izdzīts ellē par savu augstprātību un nepaklausību; velns, sātans, Lucifers 
;[[idad al-oda]] : gatavošanās kaujai, saskaņā ar Korānu
; itaku : ticīgie, kas baidās no Dieva
;[[iftār]] (إفطار): maltīte, ēdienreize ramadāna gavēņa laikā pēc saulrieta 
;[[ihrām]] (إحرام) : svētbrīdis pirms hadža
;[[ihsān]] (إحسان): kalpošanas izcilība, ko musulmaņi panāk, visu laiku sajūtot to, ka Dievs viņus vēro, neskatoties uz to, ka Dievu pašu nevar redzēt, jo Viņš ir visur
;[[idžaz]] (إعجاز) : brīnums; apzīmējums Korāna formai un saturam
;[[idžazah]]: atļauja, sertifikāts, kas personai dod tiesības nodot vai pārsūtīt tālāk citiem kādu islāma zināšanu kopumu vai tekstu
;[[idžma]] (إجماع) : ''[[jurisprudence|jur]]'' ummas (arī tikai ulamā) vienprātīgs lēmums — viens no islāma jurisprudences pamatprincipiem; musulmaņu kopienas vienošanās, kas dara likumīgu kādu juridisku lēmumu;<ref name="islams-isa-vesture">Karena Armstronga. Islāms. Īsa vēsture — Rīga: Apgāds „Atēna”, 2004. — Arābu terminu vārdnīca (210. - 212. lpp.)</ref> ''[[politika|pol]]'' vienprātīgs lēmums, vienbalsīgs lēmums; šiītu pakļaušanās imāmam ''sk.'' '''iktilaf'''
;[[idžtihāda]] (إجتهاد) : '''1.''' ''neatkarīga'', uz tradīcijām nebalstīta spriešana, ko juristi izmanto, lai pielāgotu [[šariats|šariatu]] mūsdienu apstākļiem;<ref name="islams-isa-vesture"/> islāma pirmsākumos praktizēta jaunu juridisku problēmas risinājumu metode, kuru kopš viduslaikiem aizliedz praktizēt konservatīvajā islāmā; nosaukums liberālai islāma kustībai. Islāma liberālās kustības uzskata, ka idžtihādu var spriest jebkurš individuāli, pamatojot to ar uzskatu, ka islāmā nav noteikta konkrēta organizatoriskā pārvaldes iekārta; '''2.''' imitācija, atdarināšana
; [[iktilaf]] : uzskatu nesakritība madhabu starpā par reliģijas principiālu jautājumu; pretstats '''idžmai''' 
;[[illāh]] (إله): dievība, dievs; arī polteistu dievība
;[[ilm]] (علم) : zināšanas par to, kas ir labs un kas slikts un kā musulmaņiem nākas uzvesties;<ref name="islams-isa-vesture"/> jebkādas zināšanas, zinātne
;[[imāms]] (إمام) : '''1.''' vadītājs, līderis; '''2.''' persona, kas vada sabiedrību vai lūgšanu ceremoniju; '''3.''' šiīti ar šo vārdu apzīmē pravieša [Muhameda] meitas Fātimas un viņas vīra Alī ibn Abī Tāliba pēcnācējus, kurus šiīti uzskata par patiesajiem musulmaņu kopienas valdniekiem<ref name="islams-isa-vesture"/>
;[[imamāts]] (إمامة) : pravieša Muhameda pēctecība un cilvēces vadība 
;[[imān]] (إيمان) : personīgā ticība
;[[infāk]] (إنفاق): ierasta vēlme dāvāt, nevis ņemt; labdarības pamats
;[[indžīl]] (الإنجيل) : arābu valodas apzīmējums evaņģēlijam, kas ticis dots [[Jēzus islāmā|Jēzum]]; musulmaņi uzskata, ka Jēzum dotais evaņģēlijs laika gaitā ir pazudis un [[Jaunā derība|Jaunās derības]] avaņģēliji nav Dieva vārds, bet tikai kristiešu stāsti par Jēzu 
;[[inša-allāh]] (إن شاء الله) : ''Dieva griba!''
;[[ikamah]] (إقامة) : otrs sauciens uz lūgšanām, tāpat kā ''azāns''
;[[Isa]] (عيسى) : [[Jēzus islāmā|Jēzus]], '''Isa ibn Marjam''' Jēzus Marijas dēls; Korānā uzsvērts, ka Dievam nav dēlu un tādēļ Jēzus nav Dieva dēls, bet musulmaņi ciena un godā Jēzu kā pravieti un ziņnesi
;[[išā]] (عشاء): nakts; piektā salata lūgšana
;[[islām]] (الإسلام) : pakļaušanās, padošanās, miers, skaidrība; padošanās Dievam
;[[isnād]] (إسناد) : hadīta sūtītāju ķēde
;[[isra]] (الإسراء) : nakts ceļojums, kura laikā Muhameds pabijis Debesīs; ''sk.'' '''miraž'''
;[[istigfar]] : piedošana 
;[[istihada]] : asiņošana vagīnā, izņemot '''haid''' un '''nifas'''
;[[istislah]] (إستصلاح) : sabiedrības vajadzības — islāma likumdošanas pamats
;[[istišhād]] (إستشهاد) : mocības, mokpilna dzīve
;[[itikaf]] : vientulība masdžidā ar nolūku nodoties lūgšanām; parasti istikaf notiek pēdējās ramadāna mēneša dienās 
; ittihad : piederība kādai kopībai, vienotība, savienība; personiskā savienība ar Dievu, ko sajūt mistiķis
;[[itmām al-hudžah]] (اتمام الحجة) : taisnības noskaidrošana

== J ==
;[[ja Allāh]] : ''Ak Dievs!''
;[[jākin]] : noteikti, protams, noteikts
;[[javm ul-kijāmah]] (يوم القيامة) : augšāmcelšanās diena, Tiesas diena, pastardiena

== K ==
;[[kabah]] (الكعبة) : kāba, kubveida svētnīca svētajā Mekas pilsētā, ko pravietis [Muhameds] veltīja Dievam un padarīja par vissvētāko vietu islāma pasaulē<ref name="islams-isa-vesture"/>; kuba formas celtne; Mekā esošā kāba ir vieta, uz kuru visi musulmaņi pagriežas lūgšanu laikā 
;[[kadar]] : pareģojums
;[[kādī]] (قاضي) : [[jurisprudence|jur]] tiesnesis islāmā
;[[kāfir]] (كافر) : persona, kas slēpj patiesību; neticīgie, ticības slēpēji; nepateicīgs; ''dsk.'' '''kāfirūn'''
;[[kalām]] (علم الكلم) : teiktais, ''sacīts vārds'', runa; uz islāmam raksturīgajiem pieņēmumiem balstīta diskusija par teoloģijas jautājumiem. Ar šo vārdu bieži apzīmē musulmaņu sholastiskās teoloģijas tradīciju<ref name="islams-isa-vesture"/>
; [[kalifs]] (خليفة) : pēctecis, pravieša Muhameda pēctecis un islāma teokrātiskās monarhijas valdnieks
;[[kiblah]] : musulmaņu lūgšanu virziens
; kitāl fī sibil Allāh ( وقاتلوا في سبيل الله ) : cīņa Dieva vārdā — pienākums, ko uzdod Korāns
;[[kijāmah]] : augšāmcelšanās; mirušo atgriešanās Tiesas dienā
;[[kisās]] (قصاص) : naudas sods par slepkavības mēģinājumu ar iepriekšēju nolūku, ja laulātais (-ā) piedevis (-usi)
;kijam : stāvēt; pozīcija lūgšanās
;[[kijās]] (القياس) : analoģija, tiesiskās loģikas pamats
;[[kitāb]] (كتاب) : grāmata; Korānu bieži sauc al-kitāb tā grāmata
;[[kufr]] (كفر) : nepateicība, neticība Dievam, taisnības noliegšana
; kufri džāli : neticība, kuru izraisījusi neizpratne vai nezināšana
; kufri džuhudi : neticība, kuru izraisījusi stūrgalvība un negribēšana ticēt pēc tam, kad tikusi parādīta patiesība
; kufri hukmi : neticība, kuru izraisījis nepareizs spriedums
;[[kun]] (كن) : ''Lai top!''; Dieva pavēle visumam
;[[kutba]] (خطبة): ceremonija, kuru mošejā vada imāms
;[[kudsī]] : hadītu iedalījums; hadīti, kurus Muhamedam devis Dievs 
;[[Korāns|Kurān]] (القرآن) : [[Korāns]]; musulmaņi uzskata, ka Korāns ir tieši Dieva teiktais un ar to vainagojas visas Dieva atklāsmes, kas jebkad dotas cilvēcei

== L ==
; [[lagv]] (لغو) : netīrs, neķītrs; ''netīra runa''
;[[lā ilāha ill-Allāh]] (لاإله إلا الله) : [[ticības apliecinājums islāmā|šahadas]] pirmā daļa; ''nav cita dieva kā Dievs''
;[[lanah]] (لعنة) : Dieva žēlastības izlūgšanās
;[[lajlat al-kadr]] (ليلة القدر) : ''spēka nakts'', vakars ramadāna mēneša beigās, kad Muhameds saņēma pirmo Korāna atklāsmi

== M ==
;[[mazhāb]] (مذهب) : ''izraudzītais ceļš'' — viena no četrām likumīgajām islāma jurisprudences skolām<ref name="islams-isa-vesture"/>
;[[medrese]] (مدرسة) : skola, augstskola; musulmaņu vidējās vai augstākās izglītības iestāde, kur topošie ulamā apgūst tādas disciplīnas kā jurisprudence (fikh) vai kalāms<ref name="islams-isa-vesture"/>
;[[mahrib]] (مغرب): ceturtā lūgšana salata lūgšanās
;[[mahdi]] (مهدي) : ''vadonis''; '''al-mahdi''' Vadonis — tēls, kas parādīsies pie pravieša Jēzus pirms pasaules beigām, kad Dievs būs tam atļāvis nest pasaulē mieru, kārtību un taisnību pēc netaisnības un vardarbības sakāves. '''Imāms mahdi''', '''imāms e-zamana''' šiītu islāmā ir divpadsmitais imāms, kas piecu gadu vecumā ticis paslēpts alā un vēlāk no tās iznāks. Sunnītu islāmā mahdi ir kāds nezināmais
;[[mahram]] (محرم) : pretējā dzimuma radinieks; radinieks, kura priekšā var neievērot hidžabu (apsegšanās nosacījums) un ar kuru nevar būt laulāto attiecības
;[[makrūh]] : nicināms; gandrīz kā harām (aizliegts); tas, kas ir nepatīkams un kaitīgs; par tādu rīcību, kas ir makrūh, nesoda, bet izsaka nopēlumu 
;[[malāikah]] (ملائكة) : eņģeļi; Muhamedam Dieva atklāsmes piegādāja viens no malāikah, eņģelis Džibrils (Gabriels) 
;[[ma malakat ajmanukum]] (ما ملكت أيمانكم): personas pilntiesīgs laulātais (-ā); ''labajā rokā esošs''
;[[mandub]] : ieteicams; nedarīt to, kas ir mandub nav pārkāpums 
;[[manzil]] (منزل): viena no septiņām Korāna daļām
;[[marūf]] (معروف) : sabiedrības vienprātība, vienbalsīgi pieņemts sabiedrības lēmums
;[[makasid]] (مقصد) : mērķi, nolūki
;[[maša Allāh]] (ما شاء الله) : ''Lai notiek Dieva griba!''
; [[mašhad]] : svētvieta, vieta, kur kāds mocīts, piemiņas vieta 
;[[masīh]] (مسيح) : mesija, [[Jēzus islāmā|Jēzus]]
;[[masdžid]] (مسجد) : lūgšanu vieta, mošeja
; masdžidul harām : kābai apkārt esošā teritorija
;[[masūm]] (معصوم), : nevainīgs, šķīsts; islāmā par nevainīgiem un negrēkojušiem uzskata visus bērnus
; [[mavla]] : ne arābu tautības cilvēks, kas kļuvis par musulmani 
; [[mavlānā]] (مولانا) : mūsu kungs, mūsu pavēlnieks; tituls, ko parasti lieto pirms kāda reliģiskā vadītāja vārda un pirms reliģiskās skolas absolventa vārda
;[[maulvi]] (مولوی) : goda tituls islāmā, ko piešķir kādam ulemā loceklim pirms viņa vārda; reliģisks darbinieks, skolotājs
;[[miād]] (معاد): augšāmcelšanās; Dievs liks visiem augšāmcelties no mirušajiem, lai tiesāti; šiītu islāmā augšāmcelšanās ir piektais no pieciem islāma pīlāriem
;[[mihrāb]] (محراب) : mihrāba; dobums mošejas sienā, kas norāda virzienu uz kābu, resp. lūgšanu virzienu
; millāh : reliģija, izņemot islāmu, ko sauc par din
; millet : [[millets]], islāma valsts; ''grāmatas cilvēki'' savu reliģiju drīkst praktizēt savā autonomajā milletā
;[[minaret]] (منارة) : [[minarets]]; tornis pie mošejas, no kura sauc uz lūgšanām
;[[minbar]] (منبر) : [[minbars]]; pults uz paaugstinājuma mošejā, no kuras imāms vada lūgšanu ceremoniju
; minhadž (منهج) : metodoloģija
;[[miraž]] (المعراج) : Muhameda uzbraukšana septiņās debesīs nakts ceļojuma laikā
;[[muhartik]] : ķeceris 
;[[mutasibūn]] : fanātiķis
;[[mubāh]] (مباح) : atļauts; nav aizliegts un nav slavējams; neitrāls
;[[mufti]] (مفتى) : islāma speciālists, kas skaidro islāma likumus (šariatu) ar tiesībām izdot fatvas
;[[mubalih]] (مبلغ) : cilvēks, kas deklamē Korānu
;[[muhajabah]] (محجبة) : sieviete, kas valkā hidžabu
;[[Muhammadun rasulullāh]] : ''Muhameds ir Dieva ziņnesis''; otrā šahadas daļa
;[[muazzin]] (مأذن): muedzins; cilvēks, kas sauc uz lūgšanām
;[[mufsidūn]] (مفسدون) : persona, kas veic džihādu neatbilstoši Korānam
;[[muhādžirūn]] (مهاجرون) : pirmie musulmaņi, kas kopā ar Muhamedu devās uz Medīnu
;[[mudžāhid]] (مجاهد) : islāma kareivis; ''dsk.'' '''mudžahidīn''' 
;[[mudžtahid]] (مجتهد) : speciālists, kas piemēro loģiku, izdodot noteikumus vai viedokli par kādu reliģisku jautājumu; ''dsk.'' '''mudžtahidun'''
;[[mullah]] (ملا) : islāma ierēdniecība
;[[mumin]] (مأمن) : musulmanis, kas ievēro Korāna noteikumus 
;[[munafik]] (منفق) : liekulis; ''dsk.'' '''munafikun'''
;[[muntakabah]] (منتقبة) : sieviete, kas valkā nidžabu; ''dzk.'' muntakabāt (منتقبات)'''
;[[mušaf]] : kopija, izdevums; Korāna izdevums 
;[[mušrik]] (pl. mushrikoon): One who associates others in worship with God; a polytheist. 
;[[muršid]] (مرشد) : sūfiju skolotājs
;[[muslim]] (مسلم) : musulmanis, islāma piekritējs, sekotājs; cilvēks, kas pakļaujas Dieva gribai
;[[mustahab]] (مستحبّ) : vēlams, ieteicams 
;[[mutah]] (متعه) : prieks; pagaidu laulība šiītu islāmā; darbības starp umrah un hadž
; [[mutavīn]] (مطوعين) : ''dsk.'' reliģiskā policija; ''viensk.'' '''mutava'''
;[[mutavātir]] (متواتر) : atbalstīts, pieņemts; hadīts, ko apstiprinājuši isnada gaitā atpakaļ līdz pašam Muhamedam

== N ==
;[[islāma pravieši|nabī]] (نبي) : pravietis; islāmā pravietis ir Dieva sūtīts cilvēks, kura uzdevums ir dot norādījumus cilvēcei, bet pravietim nav doti svētie raksti, jo pravieti, kuram doti arī svētie raksti, sauc '''rasūl''' ziņnesis
;[[nafs]] (النفس) : dvēsele, ''novec.'' būte
;[[nadžāsah]] : nešķīstība, netīrība 
; nadžasat : netīra lieta
; nadži : neskaidrs 
;[[nasīha]] : padoms
; [[nash]] : citu noraidījums Korāna noteiktām daļām, pantiem; ''sk.'' Korāns (2:106) 
;[[nass]] (نصّ) : ''[[jurisprudence|jur]]'' vispārzināms, skaidrs rīkojums, pavēle 
; nifas : asiņošana pēc bērna dzemdēšanas
;[[nifak]] : meli, netaisnība
; nijjat : nolūks
;[[nikāb]] (نقاب) : lakats sejas aizsegšanai
;[[nubuvvah]] (نبوّة) : pravietība; šiītu islāmā tas ir trešais no pieciem islāma pīlāriem
;[[nūr]] : gaisma; musulmaņi tic, ka eņģeļi ir radīti no gaismas

== R ==
;rabb : kungs, pavēlnieks, saimnieks, uzturētājs
;rahman : labsirdīgs, žēlīgs; '''ar-rahman''' labsirdīgākais
;rahim : līdzjūtīgs, iejūtīgs, žēlīgs; '''ar-rahim''' žēlīgākais
;radžm : [[nomētāšana ar akmeņiem]]
;rakāt : daļa no salata lūgšanām; katrs salats sastāv no noteikta skaita rakātiem
;ramazān : ramazāns; svētais mēnesis, kura laikā ievēro gavēni un ar to tiek atzīmēts laiks, kad Muhameds saņēma pirmo Korāna atklāsmi 
;rašidun : sunnītu islāmā pirmos četrus [[kalifs|kalifus]] uzskata par rašiduniem: pareizi vadītie 
;rasūl : ziņnesis, pravietis, kam dota ziņa vai svētie raksti; '''nabi''' vienkāršam pravietim nebija doti svētie raksti, jo tādi bija tikai ziņnešiem: Mozus, Dāvids, Jēzus un Muhameds
;riba (ربا) : peļņa no augļošanas vai peļņa no aizdevuma; Korāns aizliedz aizdevējam no aizņēmēja vairāk par to, cik tika aizdots
;riddah : atteikšanās no islāma vai pāriešana citā ticībā 
;risalah : ziņa, vēstule, ziņojums; lieto lai apzīmētu gan parastas vēstules, gan dievišķu vēsti
;ruh : gars; dievišķa dvaša, ko Dievs iepūta mālā un radīja Ādamu
;rukn : neredzams, neredzēts; ticība neredzētajam ir viens no šiītu islāma pieciem pīlāriem; ''dsk.'' '''arkan'''
;ruku : klanīšanās musulmaņu lūgšanu laikā

== S ==
;[[sabr]] : pacietība, noturība, atturība
;[[sadakah]] : labdarība, brīvprātīgi dāvinājumi, kas pārsniedz ''zakat''
;[[sahabah]] (الصحابه) : Muhameda līdzgaitnieki; ''viensk.'' '''sahābi'''
;[[sadžda]] : stāvēšana uz ceļiem; viena no pozīcijām salata lūgšanās 
; [[sakina]] : dievišķais miers, kas pārņem cilvēku, kad viņš deklamē Korānu
;[[salaf]] (السلف الصالح) : priekšteči; pirmās trīs musulmaņu paaudzes
;[[salah]] (صلاة) : ''arī'' '''salat'''; vienas no piecām obligātajām ikdienas lūgšanām; sunnītu islāmā salah ir otrs no pieciem islāma pīlāriem
;[[salām]] (سلام) : miers
;[[salalahu alājhi va salām]] (صلى الله عليه و سلم) : ''SAV'', ''SAVS''; ''Lai viņam Dieva svētība un miers!''; teiciens, kuru min pēc pravieša Muhameda vārda
;[[samad]] : mūžīgs, absolūts; Dievs ir Mūžīgais
;[[Salsabil]] : upe aizsaulē
; [[sava]] : atmoda, atdzimšana
;[[savm]] (صَوم) : gavēnis ramazāna mēneša laikā
;[[Ticības apliecinājums islāmā|šahāda]] (الشهادة) : ticības apliecinājums islāmā; sunnītu islāmā tas ir pirmais no pieciem islāma pīlāriem
; [[sira (arābu valodas termins)|sira]] (السيرة) : pravieša Muhameda dzīves gājums vai biogrāfija
;[[sirat al-mustakim]] : pareizais ceļš
; [[subhanahu va ta-ala]] : teiciens, kas seko rakstītam vai izteiktam vārdam ''Allāh''
; [[subhan allāh]] : teiciens, ko musulmaņi lieto, lai pastiprinātu jūtas: prieku vai atvieglojumu
;[[sūfī]] (صوفي) : islāma mistiķis; ''sk.'' sūfisms '''(tasavuf)'''
;[[suhūr]] : ēšana pirms saullēkta gavēņa laikā
;[[sukuk]] : ienākumi, kas gūti no pārdošanas, iznomāšanas vai ieguldījumiem, pretstatā aizliegtajiem ienākumiem no aizdevumiem 
;[[sunna]] (السنّة) : ''arī'' '''sunna al-nabi (سنّة النبي)''', pravieša Muhameda ceļš, paraugs
;sunnat : izvēles 
;[[sunnītu islāms|sunni]] (سنّي) : sunnisms, sunnīti; lielākais islāma atzars
;[[sūra]] (سورة) : nodaļa Korānā; Korāns sastāv no 114 sūrām

== Š ==
;[[šahīd]] (شهيد) : liecinieks, moceklis, upuris; parasti par šahīd tiek saukts cilvēks, kurš miris džihādā; ''dsk.'' '''šuhada'''
;[[šajh]] (شيخ) : garīgais vadonis, musulmaņu ierēdnis
;[[šariats|šarīah]] (الشريعة) : šariats, ''ceļš uz aku''; islāma ētikas un morāles noteikumu un likumu kodekss, kas balstīts uz Korānu un sunnu
;[[Šerīfs|šarīf]] (شريف) : tituls, ko piešķir Muhameda pēcnācējiem no Hasana puses, kas bija viņa meitas Fatimas Zahras dēls
;[[šajtan]] (شيطان) : sātans, velns, ''arī'' '''Iblīss'''
;[[šīah]] (الشيعة) : pravieša Muhameda un viņa pēcnācēju (12 imamu) sekotājs; šiītu islāma piekritējs
;[[širk]] (شرك) : elkdievība, politeisms, daudzdievība; grēks, kas izpaužas ticībā kādai citai dievībai nevis Dievam
;[[šūrā]] (شورى) : apspriede
;[[madžlis aš-šūrā]] (مجلس الشورى) : [[kalifāts|kalifāta]] apspriežu padome

== T ==
;[[tabaīn]] : sahaba sekotāji
;[[tagut]] : nešķīstība, neīstās dievības 
;[[tahadžud]] : vēlās nakts izvēles lūgšanas
;[[taharah]] : attīrīšanās ar vudu vai gusl palīdzību
;[[tahir]] : tīrs, šķīsts 
;[[tahrīf]] (تحريف) : korupcija, pagrimums, sagrozījums; musulmaņi uzskata, ka kristiešu Bībele ir sagrozīta un tikai Korāns ir palicis kā oriģināls Dieva vārda pieraksts
;[[tadždīd]] (تجديد): sabiedrības reformēšana un pārveidošana, lai tā kļūtu taisnīgāka un tiesiskāka
;[[tadždif]] : ķecerība
;[[tadžvīd]] (تجويد) : īpašs Korāna deklamēšanas veids, atbilstoši noteiktiem izrunas un intonācijas noteikumiem
;[[takbīr]] (تكبير): Dieva diženuma slavēšana, piesaukšana
;[[takfir]] (تكفر): iepriekš bijuša musulmaņa vai musulmaņu grupas pasludināšana par kafir
;tamaninat : nekustīgs
;[[taklīd]] (تقليد) : akli sekot cilvēkam, kura mācībai nav pierādījumu un nav balstīta uz zināšanām
;[[takija]] (تقيّة) : personas tiesības slēpt savu patieso ticību noteiktos piespiedu apstākļos
;[[takva]] : labestība, pareizums
;[[taravih]] : papildus lūgšanas pēc iša lūgšanām ramazāna laikā
;[[tarkīb]] (تَرْكِيب) : uz Korāna balstīta arābu valodas gramatikas pētniecība
;[[tarīka]] (طريقة) : musulmaņu ordenis (brālība), ''gk.'' '''sūfiji'''
;[[tartīl]] (ترتيل) : lēna un meditatīva Korāna deklamēšana
;[[taškīl]] (تشكيل) : teksta vokālais izpildījums
;[[taslim]] (تسلم): sveiciens lūgšanu beigās
;[[tavassul]] : jautāt Dievam ar kāda starpnieka palīdzību
;[[tavba]] : nožēlošana
;[[tasavuf]] (التصوّف) : sūfisms
;[[tavaf]] : iešana pa apli ap kābu hadža laikā
;[[Dieva nedalāmība islāmā|tavhīd]] (توحيد) : nedalāmība, vienotums, veselums; [[Dieva nedalāmība islāmā|Dieva nedalāmība]]
;[[tavrat]] : ''arī'' '''tevrats''', Mozum Dieva sūtītās Toras nesabojātais oriģināls
;[[tajib]] : viss, kas ir labs: lietas, darbi, uzskati, ticība, cilvēki, ediens u.c.
;[[tazkija]] : dvēseles attīrīšana
; [[tilava]] : Korāna pantu deklamēšana rituālā

== U ==
;[[ulamā]] (علماء) : ''arī'' '''ulemā''', islāma sabiedrības vadītāji, skolotāji, imami un tiesneši; ''vsk.'' '''ālim'''
;[[ummā]] (الاُمّة) : ''arī'' ''umma'', visu musulmaņu kopums (sabiedrība) visā pasaulē
;[[umra]] (عمرة) : ''mazais svētceļojums'' Mekā; atšķirībā no hadž, umra var veikt jebkurā gada laikā
;[[urf]] (عرف) : noteiktas sabiedrības paraša, kurai tiek vēlāk piemērots fikh
; [[usul]] : principi, pamati, saknes 
;[[usul al-fikh]] : islāma jurisprudences (fikh) pamatu un prakses pētniecība

== V ==
; vafat : nāve 
;[[vahdat al-vudžūd]] (وحدة الوجود) : pastāvēšanas vienotība; terminu lieto sūfismā
;[[vahij]] : Dieva atklāsme visas cilvēces praviešiem
;[[vadžib]] : obligāts
;[[vali]] (والي) : draugs, aizstāvis, atbalstītājs, palīgs
; vakf : naudas ziedojums noteiktam mērķim, piemēram, nodošanai tālāk trūcīgajiem, mazturīgai ģimenei, ciematam vai mošejai
;[[varāk]] (ورّاق) : tradicionāls rakstvedis, izdevējs, notārs vai pārrakstītājs
;[[vasat]] : vidusceļš, līdzsvars, viduvējs
; vasīlah : veids, kā kāds kļūst tuvāks Dievam
;[[vitr]] (وتر) : brīvprātīga izvēles lūgšana, kas sastāv no trīs rakāt
;[[vudu]] (الوضوء) : mazgāšanās pirms salata lūgšanām

== Z ==
; [[zikr]] (ذكر) : Dieva piemiņa; sūfiju garīgā nodarbīa; musulmaņi uzskata, ka primārais uzdevums ir cilvēkiem atgādināt par Dievu
; [[zuhr]] (الظهر): salata otra lūgšana
; [[zimmi]] (ذمّي) : zimmijs; aizsargājama persona; [[jūdaisti]] un [[kristieši]] (arī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.usc.edu/dept/MSA/fundamentals/hadithsunnah/bukhari/053.sbt.html |title=CRCC: Center For Muslim-Jewish Engagement: Resources: Religious Texts<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2006|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060722010118/http://www.usc.edu/dept/MSA/fundamentals/hadithsunnah/bukhari/053.sbt.html#004.053.384 |archivedate={{dat|2006|07|22||bez}} }}</ref> budisti, sikhi, hinduisti un zoroastrieši), kas dzīvo islāma valstī un kuru tiesības praktizēt savu reliģiju aizstāv islāma likumi; zimmijiem tika atļauta pilnīga reliģiska brīvība, un viņi drīkstēja veidot paši savas kopienas ([[millets]]) saskaņā ar pieņemtajiem likumiem, tomēr no viņiem tika prasīts, lai viņi atzītu islāma augstāko varu<ref name="islams-isa-vesture"/>
;[[zabur]] (زبور) : zaburs, karalim Dāvidam dotie [[psalmi]]
;[[zaidi]] (الزيدية) : šiītu islāma atzars, kas populārs Jemenā un ir tuvāks uzskatos sunnītu islāmam
;[[zakat]] (زكاة) : nodoklis, nodeva, obligāts ziedojums; sunnītu islāmā zakat ir ceturtais no pieciem islāma pīlāriem
;[[zalimun]] : politeisti, ļaundari, nepareizi ticīgie 
;[[zinā]] (زناء , زنى) : ārpus laulības seksuālas attiecības
;zuhr : lūgšanas dienas vidū

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{islāms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Islāms]]