Apskatīt Japāna izejas kodu

{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = 日本国<br />''Nippon-koku'' jeb ''Nihon-koku''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Japāna
|            valsts_nosaukums = Japan
|               karoga_attēls = Flag of Japan.svg
|            karoga_nosaukums = Japānas karogs
|              ģerboņa_attēls = Imperial Seal of Japan.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Japānas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                valsts_himna = ''[[Japānas himna|Kimi ga Yo]]'' (君が代)
|               kartes_attēls = Japan (orthographic projection).svg
|               galvaspilsēta = [[Tokija]]
| latd=35 | latm=41 | latNS=N | longd=139 | longm=46 | longEW=E
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[japāņu valoda]]
|              valsts_iekārta = [[Parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Japānas imperators|Imperators]]
|                valsts_galva = [[Naruhito]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Japānas premjerministrs|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Sigeru Isiba]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Japānas vēsture|Dibināšana]]
|        neatkarības_notikums = [[Nacionālā dibināšanas diena]]
|          neatkarības_datums = 660. gadā p.m.ē. [[11. februāris|11. februārī]]
|       neatkarības_notikums2 = [[Meidži konstitūcija]]
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|1890|11|29}}
|       neatkarības_notikums3 = [[Japānas konstitūcija|Pašreizējā konstitūcija]]
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1947|5|3}}
|       neatkarības_notikums4 = [[Sanfrancisko miera līgums]]
|         neatkarības_datums4 = {{Dat|1952|4|28}}
|                 platība_km2 = 377,975
|               platība_rangs = 62.
|              procenti_ūdens = 1,4
|          iedzīvotāju_skaits = 125 360 000
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2021
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 11.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 334
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 24.
|                     IKP_PPP = $5.586 trillion<ref name="IMFWEOJP">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.imf.org/en/Publications/WEO/weo-database/2021/April/weo-report?c=158,&s=NGDP_RPCH,NGDPD,PPPGDP,NGDPDPC,PPPPC,&sy=2019&ey=2026&ssm=0&scsm=1&scc=0&ssd=1&ssc=0&sic=0&sort=country&ds=.&br=1|title=World Economic Outlook database: April 2021|publisher=[[Starptautiskais Valūtas fonds|International Monetary Fund]]|date=April 2021}}</ref>
|                IKP_PPP_gads = 2021
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $44 585<ref name=imf2/>
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,925
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font>
|                   HDI_rangs = 19.
|                        Gini = 33,4
|                   Gini_gads = 2018
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Japānas jena]] (¥)
|                valūtas_kods = JPY
|                  laika_zona = [[Japānas standarta laiks|JST]]
|                  utc_offset = +9
|                      domēns = [[.jp]]
|              tālsarunu_kods = 81
|                iso_kods_num = 392
|              iso_kods_alfa2 = JP
|              iso_kods_alfa3 = JPN
}}

'''Japāna''' ({{val|ja|日本}}; ''Nihon'' vai ''Nippon'', oficiāli 日本国; ''Nihon/Nippon-koku'') ir [[salu valsts]] [[Austrumāzija|Austrumāzijā]], kas atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] rietumos. Japānai nav sauszemes robežas ar citām valstīm, bet vistuvāk tai atrodas [[Krievijas Federācija]], [[Ķīnas Tautas Republika]] un [[Korejas Republika]]. No kontinenta Japānu atdala [[Ohotskas jūra]] ziemeļos, [[Japāņu jūra]] rietumos un [[Austrumķīnas jūra]] dienvidos. Japānu dēvē arī par "Uzlecošās saules zemi". Japāna ir izvietojusies uz 6852 salām,<ref name="FPCJ">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | title = ''Facts and Figures of Japan 2007 01: Land'' | url = http://fpcj.jp/old/e/mres/publication/ff/pdf_07/01_land.pdf | publisher = Foreign Press Center Japan | accessdate = 2009-07-04 | archive-date = 2009-07-31 | archive-url = https://web.archive.org/web/20090731072744/http://fpcj.jp/old/e/mres/publication/ff/pdf_07/01_land.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090731072744/http://fpcj.jp/old/e/mres/publication/ff/pdf_07/01_land.pdf |date=2009-07-31 }}</ref> kas veido [[Japānas salu arhipelāgs|Japānas salu arhipelāgu]]. Četras lielākās no tām ir [[Hokaido]], [[Honsju]], [[Šikoku]] un [[Kjusju]] salas, kas kopā veido 97% no Japānas teritorijas. Gandrīz visas salas ir [[kalns|kalnainas]] un [[vulkāns|vulkāniskas]]. Arī Japānas augstākais punkts [[Fudzi]] ir vulkāns. Japāna ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|desmitā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita]]. Tajā dzīvo ap 128 miljoniem iedzīvotāju. Tokijas aglomerācija, kurā ietilpst [[Tokija]] (''[[de facto]]'' Japānas galvaspilsēta) un apkārtējās prefektūras, ir lielākā [[aglomerācija]] pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Tajā dzīvo ap 30 miljoniem iedzīvotāju.

Japāna ir [[unitāra valsts|unitāra]] [[konstitucionālā monarhija]]. [[Valsts vadītājs]] ir [[Japānas imperators|imperators]]. Likumdošanas vara pieder [[Japānas parlaments|parlamentam]] (''Kokkai'').

Japāna ir viena no vadošajām valstīm [[tehnoloģija|tehnoloģijā]] un [[mašīnbūve|mašīnbūvē]]. Japānas ekonomika ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|trešā lielākā pasaulē]] pēc nominālā [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (aiz ASV un Ķīnas). Tai ir ceturtais lielākais [[eksports]] pasaulē, kā arī sestais lielākais [[imports]].

2011. gada 11. martā Japānu piemeklēja postoša [[zemestrīce]], kurā bojā gāja vairāk kā 15 000 cilvēki, tika ievainoti aptuveni 6000, bet bez vēsts pazuduši vairāk kā 2000. Zemestrīces rezultātā nopietnākā avārija notika vienā no pasaules jaudīgākajām AES Fukušima I, kas atrodas 250 km uz ziemeļiem no Tokijas. Avārijas rezultātā notika cilvēka veselībai bīstama apjoma [[radiācija]]s noplūde apkārtējā vidē.

== Etimoloģija ==
Vārds "Japāna" ir [[eksonīms]]. Japānas nosaukumi pašā [[japāņu valoda|japāņu valodā]] ir Nipona (''Nippon'', にっぽん <small>({{Audio|ja-nippon(日本).ogg|klausīties}})</small>) un Nihona (''Nihon'', にほん <small>({{Audio|ja-nihon(日本).ogg|klausīties}})</small>). Abus šos nosaukumus, izmantojot [[kandži]] zīmes, raksta šādi: 日本. Japāņu valodā vārds ''Nippon'' tiek lietots oficiālos gadījumos, ieskaitot jautājumos par [[Japānas jena|Japānas valūtu]], [[pastmarka]]s, kā arī daudzos starptautiska mēroga [[sports|sporta]] pasākumos. Vārds ''Nihon'' ir vairāk neoficiāli lietots nosaukums, un šo Japānas nosaukumu min daudz biežāk tieši mūsdienu japāņu valodā. Japāņi paši sevi dēvē par ''Nihonjin'' (日本人), savukārt savu valodu — par ''Nihongo'' (日本語).

Burtiski ''Nippon'' un ''Nihon'' nozīmē "saules rašanās", tādēļ bieži vien tie tiek tulkoti kā "Uzlēcošās saules zeme". Šī nomenklatūra jeb terminoloģija radusies no imperiālās korespondences ar ķīniešu [[Sui dinastija|Sui dinastiju]], un tā attiecas uz Japānas austrumu izvietojumu attiecībā pret [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]]. Pirms Japāna sāka uzturēt savstarpējus sakarus ar Ķīnu tā bija pazīstama kā ''Yamato'' vai arī ''Hi no moto'', kas nozīmē "saules avots".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sf.airnet.ne.jp/~ts/japanese/message/jpnEVwSABIuEVrrH_51.html |title=Teach Yourself Japanese Message Board |access-date={{dat|2009|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2013|01|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130116032709/http://www.sf.airnet.ne.jp/~ts/japanese/message/jpnEVwSABIuEVrrH_51.html }}</ref>

Vārds "Japāna" parādījās rietumos no agrīnajiem tirdzniecības ceļiem. Sākotnējo [[mandarīnu valoda]]s vai arī [[vu ķīniešu valoda]]s (呉語) vārdu, kas apzīmēja Japānu, pirmoreiz iegrāmatoja un pierakstīja [[Marko Polo]] kā "''Cipangu''". Mūsdienu vu valodas Šanhajas dialekta rakstu zīmju 日本 (Japāna) izruna ir ''Zeppen'' [[IPA|[zəʔpən]]]; vu valodā rakstu zīmei 日 ir divas izrunas, neformālā lietojumā (白讀) [[IPA|[niʔ]]] un formāli — (文讀) [[IPA|[zəʔ]]]. Dažos dienvidu vu valodas dialektos rakstu zīmes 日本 izrunā kā [[IPA|[niʔpən]]], kas ir līdzīgi izrunai japāņu valodā. Senās [[malajiešu valoda]]s vārds, kas apzīmē Japānu, ir "''Jepang''" (šobrīd [[Malaizija|Malaizijā]] to apzīmē kā "''Jepun''", bet [[Indonēzija|Indonēzijā]] joprojām tāpat — "''Jepang''"). Tas tika aizgūts no ķīniešu valodas, un ar šo vārdu 16. gadsimtā saskārās arī portugāļu tirgotāji Malaizijas pilsētā [[Melaka|Melakā]]. Pastāv uzskats, ka tieši portugāļu tirgotāji bija pirmie, kuri šo vārdu ieviesa [[Eiropa|Eiropā]]. Angļu valodā tas pirmoreiz tika pierakstīts 1565. gadā kā "''Giapan''".<ref>Luīs Fróis, "Of the Ilande of Giapan" (February 19, 1565), published in Richard Willes, "The History of Travayle in the West and East Indies" (London 1577), cited in "Travel Narratives from the Age of Discovery", by Peter C. Mancall, pp. 156—57.</ref>

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Japānas vēsture}}
[[Attēls:MiddleJomonVessel.JPG|thumb|157px|left|Dzjomona perioda trauks (5000—4000 gadus vecs)]]
Japānas teritorijā cilvēki ir dzīvojuši jau [[paleolīts|paleolītā]]. 7500—300 p.m.ē. Japānas teritorijā bija [[Dzjomona kultūra|Dzjomona neolīta kultūra]], no kuras pakāpeniski izveidojās [[Jajoji kultūra]] (5. gadsimts p.m.ē. - 4. gadsimts m.ē.). Pirmajos mūsu ēras gadsimtos pastiprinājās [[sabiedrības noslāņošanās]], radās vergturība. 2. gadsimta beigās p.m.ē. sāka rasties cilšu savienības. 3. gadsimtā izveidojās [[Jamato]] valsts, kura pamazām pakļāva apkārtējās valstis, izveidojot pamatu Japānas valstij. [[1274]]. un [[1281]]. gadā [[mongoļi]] pēc [[Ķīna]]s un [[Koreja]]s iekarošanas devās karagājienos uz Japānu, bet cieta neveiksmi.

[[Attēls:Hasekura in Rome.JPG|thumb|138px|Samurajs [[Hasekura Cunenaga]]]]
16. gadsimtā Japānu sasniedza tirgotāji un misionāri no [[Eiropa]]s. Pēc dažus gadu desmitu ilgā tirdzniecības perioda Japānas valdība sāka nošķirt valsti no ārpasaules. 1641. gadā eiropiešiem tika aizliegts uzturēties Japānā, izņemot Dešimas salu netālu no [[Nagasaki]] pilsētas, kā arī japāņiem atstāt salu.

[[Attēls:Satsuma-samurai-during-boshin-war-period.jpg|thumb|200px|Sacumas klana samuraji Bošinas kara laikā ap 1867. gadu]]
Izolācijas periods ilga līdz 1854. gadam, kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kara flote]] piespieda Japānu atvērt savas ostas tirdzniecībai. 
Pieņemot rietumu politisko, tiesisko un militāro institūciju principus, valdība izveidoja konsultatīvo padomi, ieviesa [[Meidži konstitūcija|Meidži konstitūciju]] un sasauca Imperiālo parlamentu. Meidži reformas pārveidoja [[Japānas Impērija|Japānas Impēriju]] par industrializētu varu un lielvalsti pasaulē, kas bija arī iemesls vairāku militāro konfliktu aizsākšanai valsts ietekmju sfēru paplašināšanos dēļ. Pēc uzvarām [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmajā Ķīnas—Japānas karā]] (1894—1895) un [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] (1904—1905) Japāna ieguva kontroli pār [[Taivāna (sala)|Taivānu]], [[Koreja|Koreju]] un [[Sahalīna]]s dienvidu daļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://filebox.vt.edu/users/jearnol2/MeijiRestoration/imperial_japan.htm |title=Japan: The Making of a World Superpower (Imperial Japan) |author=Jesse Arnold |publisher=vt.edu/users/jearnol2 |accessdate=2007-03-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070409113749/http://filebox.vt.edu/users/jearnol2/MeijiRestoration/imperial_japan.htm |archivedate=2007-04-09 }}</ref>

[[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Japāna nostājās [[Antante]]s valstu pusē, kas ļāva tai paplašināt savu ietekmi un teritoriju. Japāna turpināja savu ekspansionisma politiku, 1931. gadā okupējot [[Mandžūrija|Mandžūriju]]. Starptautiskā nosodījuma dēļ, kas bija vērsts pret okupāciju, Japāna pēc diviem gadiem izstājās no [[Tautu Savienība]]s. 1936. gadā Japāna parakstīja [[Anti-Kominternes pakts|Anti-Kominternes paktu]] ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]], 1941. gadā pievienojoties [[Ass valstis|Ass lielvarām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.friesian.com/pearl.htm |title= The Pearl Harbor Strike Force |author= Kelley L. Ross | publisher = friesian.com |accessdate=2007-03-27}}</ref>

[[Attēls:Nagasakibomb.jpg|thumb|left|150px|Atombumba, kura tika uzmesta uz Nagasaki 1945. gadā]]
[[1937]]. gadā Japāna uzsāka [[Otrais Ķīnas—Japānas karš|Otro Ķīnas—Japānas karu]], pēc kura [[Amerikas Savienotās Valstis]] uzlika naftas [[embargo]] Japānai.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Roland H. Worth, Jr. |title=No Choice But War: the United States Embargo Against Japan and the Eruption of War in the Pacific |publisher=McFarland |year=1995 |isbn=0-7864-0141-9}}</ref> {{dat|1941|12|7}} Japāna veica [[Pērlharboras bombardēšana|uzbrukumu]] Amerikas Savienoto Valstu jūras kara flotes bāzei [[Pērlharbora|Pērlharborā]] un pieteica karu Savienotajām Valstīm, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] un [[Nīderlande]]i. Šī rīcība Amerikas Savienotās Valstis iesaistīja [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. 1945. gadā pēc [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|atombumbu sprādzieniem]] [[Hirosima|Hirosimā]] un [[Nagasaki]], vienlaicīgi ar [[Padomju Savienība]]s iesaistīšanos karā pret Japānu, tā 15. augustā piekrita bezierunu kapitulācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://library.educationworld.net/txt15/surrend1.html |title=Japanese Instrument of Surrender |publisher=educationworld.net |accessdate=2006-12-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20061231090453/http://library.educationworld.net/txt15/surrend1.html |archivedate=2006-12-31 }}</ref>

Karš Japānai prasīja miljoniem dzīvību un iznīcināja lielu valsts rūpniecības un infrastruktūras daļu. Sabiedrotās lielvalstis repatriēja uz Japānu miljoniem etnisko japāņu, kuri atradās okupētajā Āzijas teritorijā.<ref>[http://www.hup.harvard.edu/catalog/WATWHC.html When Empire Comes Home : Repatriation and Reintegration in Postwar Japan by Lori Watt] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304030637/http://www.hup.harvard.edu/catalog/WATWHC.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}, Harvard University Press</ref> {{dat|1946|5|3}} Sabiedrotie sasauca Starptautisko Militāro Tribunālu Tālajiem Austrumiem, lai ierosinātu lietu pret dažiem Japānas vadītājiem sakarā ar kara noziegumiem. Tomēr visus [[731. vienība|bakterioloģiskās izpētes vienību]] locekļus, kā arī imperiālās ģimenes locekļus, kuri bija iesaistīti kara vadīšanā, Sabiedroto bruņoto spēku Augstākais komandieris attaisnoja.

[[1947]]. gadā Japāna pieņēma jaunu konstitūciju, kas uzsver liberāli demokrātisku pieeju. Sabiedroto okupācija tika izbeigta, [[1952]]. gadā parakstot [[Sanfrancisko miera līgums|Sanfrancisko miera līgumu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://search.japantimes.co.jp/cgi-bin/nn20070306f3.html |title='52 coup plot bid to rearm Japan: CIA |author=Joseph Coleman |date=2006-03-06 |publisher=[[The Japan Times]] |accessdate=2007-04-03 |archive-date=2012-07-17 |archive-url=https://archive.today/20120717182855/http://www.japantimes.co.jp/text/nn20070306f3.html%23.UAWu3Kgo9Rw }}</ref> un 1956. gadā Japāna tika uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Pēc vērienīga ekonomiska uzplaukuma Japāna kļuva par otro lielāko ekonomiku pasaulē, sasniedzot 10% ikgadējās attīstības līmeni četru desmitgažu periodā. 90. gadu vidū Japāna piedzīvoja nopietnu lejupslīdi. Pozitīva valsts attīstība 21. gadsimta sākumā atkal liecina par pakāpenisku augšupeju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/5178822.stm |title=Japan scraps zero interest rates |publisher=[[BBC News Online]] |date=2006-07-14 |accessdate=2006-12-28}}</ref>

== Ģeogrāfija ==

Japāna ir valsts, kuras teritorija ir izvietojusies uz 6852 [[sala|salām]],<ref name="FPCJ" /> kas atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastes [[Āzija]]s daļā. Tās galvenās salas, skatoties no ziemeļiem līdz pat dienvidiem, ir [[Hokaido]], [[Honsju]] (Japānas lielākā sala), [[Šikoku]] un [[Kjusju]]. [[Nansei salas]], ieskaitot [[Okinava (sala)|Okinavu]], ir salu virkne uz dienvidiem no Kjusju salas. Visas šīs salas kopā tiek bieži dēvētas par [[Japānas arhipelāgs|Japānas arhipelāgu]]. Klusajā okeānā Japānai pieder [[Nampo salas]], [[Daito salas]], [[Okinotori]] un [[Minamitori]], kas parasti netiek pieskaitītas Japānas arhipelāgam.

Aptuveni no 70% līdz 80% valsts teritorijas ir klāta ar [[meži]]em, [[kalns|kalnaina]],<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761566679/Japan.html |title="Japan" |publisher=Microsoft Encarta Online Encyclopedia |year=2006 |accessdate=2006-12-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070111004055/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761566679/Japan.html |archivedate=2007-01-11 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081216122527/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761566679/Japan.html |date=2008-12-16 }}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldinfozone.com/country.php?country=Japan |title=Japan Information—Page 1 |publisher=WorldInfoZone.com |accessdate=2006-12-28}}</ref> un nepiemērota gan [[lauksaimniecība|lauksaimnieciskai]], gan [[rūpniecība|rūpnieciskai]] izmantošanai, kā arī ir neapdzīvojama. Galvenais iemesls tam ir stāvas nogāzes un augstienes, klimata apstākļi un zemes nogruvumu risks, ko izraisa [[zemestrīce]]s, irdena zeme un augsne, kā arī spēcīgs lietus. Iepriekš minēto apstākļu rezultātā pastāv ļoti augsts apdzīvotības blīvums apdzīvojamās zonās, kas galvenokārt atrodas piekrastes teritorijās. Japāna ir viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://esa.un.org/unpp/ |title=World Population Prospects |publisher=UN Department of Economic and Social Affairs |accessdate=2007-03-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070321013235/http://esa.un.org/unpp/ |archivedate=2007-03-21 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110511162049/http://esa.un.org/unpp/ |date=2011-05-11 }}</ref>

Novietojums Klusā okeāna "Uguns aplī" — trīs tektonisko plātņu savienojuma vietā, Japānā izraisa zemas intensitātes zemestrīces un laiku pa laikam arī vulkānisko aktivitāti. Postošas [[zemestrīce]]s, ko bieži vien pavada [[cunami]], Japānā notiek ne vienu reizi vien ik gadsimtu.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://volcano.und.edu/vwdocs/volc_images/north_asia/japan_tec.html |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070204064754/http://volcano.und.edu/vwdocs/volc_images/north_asia/japan_tec.html |archivedate=2007-02-04 |title=Tectonics and Volcanoes of Japan |publisher=Oregon State University |accessdate=2007-03-27 }}</ref> Pēdējās lielākās zemestrīces bija 2004. gadā — [[Čūetcu zemestrīce]] — un 1995. gadā — [[Lielā Hanšiņas zemestrīce]]. Japānā uz valsts četrām lielākajām salām kopā atrodas 200 [[seismiskā stacija|seismisko staciju]], un tiklīdz fiksēta zemestrīce, tās pārraida [[signāls|signālu]] vietējiem [[iedzīvotāji]]em. Tas dod cilvēkiem vismaz vienu [[minūte|minūti]] laika, lai nokļūtu [[drošība|drošībā]], piemēram, paslēpjoties zem [[galds|galda]] vai pametot [[telpa]]s.<ref>"Zinātnieki brīdinās par zemestrīcēm un cunami" - Ilustrētā Zinātne, 2005. gada decembra numurs, 30.lpp.</ref> Japānā ir arī neskaitāmi [[karstavots|karstavoti]], kuru tuvumā nereti izveidoti [[kūrorts|kūrorti]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jnto.go.jp/eng/arrange/attractions/hotSprings.html |title=Attractions: Hot Springs |publisher=[[JNTO]] |accessdate=2007-04-01}}</ref>

[[Attēls:Satellite image of Japan in May 2003.jpg|175px|thumb|Japāna no kosmosa 2003. gada maijā]]
Klimats Japānā pārsvarā ir [[mērenā josla|mērens]], bet tomēr klimata apstākļi ievērojami atšķiras, skatoties no valsts ziemeļiem uz dienvidiem.<ref name="climate">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jnto.go.jp/eng/arrange/essential/climate.html |title=Essential Info: Climate |publisher=[[JNTO]] |accessdate=2007-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070304114417/http://www.jnto.go.jp/eng/arrange/essential/climate.html |archivedate=2007-03-04 }}</ref> Japānas ģeogrāfiskās iezīmes iedala šo valsti sešās galvenajās klimata zonās jeb teritorijās:

* [[Hokaido]] sala: šajā teritorijā, kas atrodas vistālāk valsts ziemeļos, ir mērens klimats ar garām, aukstām ziemām un vēsām vasarām. [[Nokrišņi]] nav pārāk spēcīgi, bet uz šīs salas ziemā parasti veidojas lieli [[sniegs|sniega]] sanesumi.
* [[Japāņu jūra]]: [[Honsju]] salas rietumu piekrastē; ziemā ziemeļrietumu vējš izraisa spēcīgu snigšanu. Vasarā klimats šajā reģionā ir vēsāks nekā teritorijās ap [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], tomēr reizēm šajā reģionā ir ļoti augstas gaisa temperatūras [[fēns (vējš)|fēna vēja]] fenomena dēļ.
* Centrālā augstiene: tipisks klimats zemes vidienē ar ļoti atšķirīgu gaisa temperatūru vasaras un ziemas, kā arī dienas un nakts laikā. Nokrišņi ir samērā nelieli.
* [[Japānas iekšējā jūra]]: kalni [[Čjūgoku]] un [[Sikoku]] reģionos sniedz šīm teritorijām patvērumu no sezonālajiem vējiem, sniedzot mērenus laika apstākļus visa gada garumā. 
* [[Klusais okeāns]]: dienvidaustrumu sezonālo vēju ietekmē austrumu piekrastē pastāv aukstas ziemas ar nelielu sniega daudzumu un karstas mitras vasaras.
* [[Rjūkjū salas]]: šajās salās pastāv [[tropu josla|subtropu]] klimats ar siltām ziemām un karstām vasarām. Nokrišņu daudzums ir ļoti ievērojams, it īpaši lietus periodā. Bieža parādība ir [[taifūns|taifūni]].

Visaugstākā gaisa temperatūra, kāda jebkad fiksēta Japānā, ir 41,0°C. Tā tika reģistrēta {{dat|2013|8|12}}.<ref>{{ja ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url= http://www.data.jma.go.jp/obd/stats/etrn/view/rankall.php|title= 歴代全国ランキング|publisher=気象庁 (Japānas meteoroloģijas aģentūra)|date=2013-10-20| accessdate=2013-10-20}}</ref>

Galvenā [[lietus]] sezona [[Okinava (sala)|Okinavā]] sākas pašā maija sākumā, un nemainīgā lietus fronte, kas rada šo [[Lietus sezona|lietus sezonu]], pakāpeniski pāriet no ziemeļiem līdz tā pilnībā izklīst Japānas ziemeļu daļā, pirms lietus sasniedzis [[Hokaido]] salu jūlija beigās. Lielākajā [[Honsju]] salas teritorijas daļā lietus sezona sākas pirms jūnija vidus un ilgst aptuveni sešas nedēļas. Vasaras beigās un rudens sākumā [[taifūns|taifūni]] bieži vien atnes spēcīgu lietu.<ref name="climate"/>

Japāna ir mājvieta deviņiem mežu [[ekoreģions|ekoreģioniem]], kas ietekmē klimatu un salu ģeogrāfiju. Šie reģioni ir sākot no subtropu mitriem platlapju mežiem [[Rjūkjū salas|Rjūkjū]] un [[Boninas salas|Boninas salās]] līdz mēreniem platlapju un jaukto koku mežiem mērenā klimata joslu reģionos lielākajās salās, kā arī līdz pat mēreniem skuju koku mežiem salās ziemeļu daļā ar aukstām ziemām.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.us.emb-japan.go.jp/jicc/spotflora.htm |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070213035135/http://www.us.emb-japan.go.jp/jicc/spotflora.htm |archivedate=2007-02-13 |title=Flora and Fauna: Diversity and regional uniqueness |publisher=Embassy of Japan in the USA |accessdate=2007-04-01 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070213035135/http://www.us.emb-japan.go.jp/jicc/spotflora.htm |date=2007-02-13 }}</ref>

=== Japānas administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|Japānas administratīvais iedalījums}}
Tradicionāli Japānu dala astoņos reģionos, tomēr oficiāli Japāna iedalās 47 prefektūrās ({{val|ja|都道府県}}/''todōfuken''). Dažas prefektūras (10) tālāk iedalās apakšprefektūrās (支庁/''shichō''). Ir 17 galvenās pilsētas jeb t.s. valdības apstiprinātās pilsētas (政令指定都市/''seirei shitei toshi'';).

Japānas pašvaldības iedalās galvenajās lielpilsētās (中核市/''Chūkakushi''), īpašajās lielpilsētās (特例市/''tokurei-shi''), lielpilsētās (市/''shi''), īpašajos rajonos ([[Tokija]]i) (特別区/''tokubetsu-ku''), rajonos (区/''ku''), pilsētās (町/''chō'' vai ''machi'') un ciemos (村/''mura'' vai ''son'').

Valstī notiek pašvaldību reforma, daudzas pašvaldības tiek apvienotas.

[[Attēls:Japan prefectures.png|thumb|300px|Prefektūru numerācija atbilst sarakstam kreisajā pusē]]

{{div col}}
# [[Hokaido prefektūra]]
# [[Aomori prefektūra]]
# [[Ivates prefektūra]]
# [[Mijagi prefektūra]]
# [[Akitas prefektūra]]
# [[Jamagatas prefektūra]]
# [[Fukusimas prefektūra]]
# [[Ibaraki prefektūra]]
# [[Točigi prefektūra]]
# [[Gummas prefektūra]]
# [[Saitamas prefektūra]]
# [[Čibas prefektūra]]
# [[Tokijas prefektūra]]
# [[Kanagavas prefektūra]]
# [[Ņiigatas prefektūra]]
# [[Tojamas prefektūra]]
# [[Isikavas prefektūra]]
# [[Fukuji prefektūra]]
# [[Jamanasi prefektūra]]
# [[Nagano prefektūra]]
# [[Gifu prefektūra]]
# [[Sidzuokas prefektūra]]
# [[Aiči prefektūra]]
# [[Mie prefektūra]]
# [[Sigas prefektūra]]
# [[Kioto prefektūra]]
# [[Osakas prefektūra]]
# [[Hjogo prefektūra]]
# [[Naras prefektūra]]
# [[Vakajamas prefektūra]]
# [[Totori prefektūra]]
# [[Simanes prefektūra]]
# [[Okajamas prefektūra]]
# [[Hirosimas prefektūra]]
# [[Jamaguči prefektūra]]
# [[Tokusimas prefektūra]]
# [[Kagavas prefektūra]]
# [[Ehimes prefektūra]]
# [[Koči prefektūra]]
# [[Fukuokas prefektūra]]
# [[Sagas prefektūra]]
# [[Nagasaki prefektūra]]
# [[Kumamoto prefektūra]]
# [[Oitas prefektūra]]
# [[Mijadzaki prefektūra]]
# [[Kagosimas prefektūra]]
# [[Okinavas prefektūra]]
{{div col end}}

== Dzīvā daba ==
[[Attēls:JapaneseMacaqueM2186.jpg|thumb|175px|[[Japānas makaks]] karstajos avotos [[Nagano prefektūra|Nagano prefektūrā]]]]
Japānas salas aptver dažādas [[klimatiskā josla|klimatiskās joslās]]. Neskatoties uz atšķirtību no [[Āzija]]s, Japānā dzīvo dažādas [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugas. Japānas ziemeļos dzīvo daudzas [[Subarktiskā josla|subarktiskās joslas]] sugas, bet dienvidos [[tropu josla]]s sugas. Starp šīm joslām atrodas [[mērenā josla]], kur dzīvo daudzas tādas pašas sugas kā [[Koreja|Korejā]] un [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]]. Daudzas sugas ir arī [[endēmisms|endēmiskas]]. Vairāk nekā 60% teritorijas klāj [[meži]], pārsvarā tie ir [[skujkoks|skujkoku]], bet [[Honsju]] galvenokārt [[lapu koks|lapu koki]].

Japānā mīt aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]] sugas. Lielākie no tiem ir [[brūnais lācis]] un [[Āzijas melnais lācis]]. Brūnajam lācim ir nozīmīga [[mitoloģija|mitoloģiskā]] loma [[Hokaido]] salā dzīvojošajiem [[aini]]em, savukārt Āzijas melnais lācis apdzīvo uz dienvidiem esošo [[Honsju]], [[Šikoku]], [[Kjusju]] salu kalnainos reģionus. Plaši izplatīti [[plēsēji]] ir arī [[rudā lapsa]], [[jenotsuns]] un [[Japānas cauna]] (''Martes melampus''). No [[kaķu dzimta]]s [[Cušimas salas|Cušimas salās]] ir sastopams [[Bengālijas kaķis]] un [[Iriomotes kaķis]] (''Prionailurus iriomotensis'') [[Iriomote]]s salā [[Okinavas prefektūra|Okinavas prefektūrā]]. No zālēdājiem Japānā ir sastopami [[plankumainais briedis]] (''Cervus nippon''), [[Japānas gorals]] (''Capricornis crispus'') un [[meža cūka]]. Viens no pazīstamākajiem Japānas dzīvniekiem ir [[Japānas makaks]] (''Macaca fuscata''), kurš ir vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošais [[mērkaķu dzimta|mērkaķis]]. No jūras zīdītājiem Japānas krastos ir sastopami dugongs jeb [[jūrasgovs]] (''Dugong dugon''), [[melnais bezspuru cūkdelfīns]] (''Neophocaena phocaeniodes'') un [[ziemeļu lauvronis]] (''Eumetopias jubatus'').

[[Attēls:Phasianus versicolor -Japan -male-8.jpg|thumb|left|175px|Raibais fazāns — Japānas nacionālais putns]]
Japānā ir reģistrētas vairāk nekā 600 [[putni|putnu]] sugas, no kurām 250 [[ligzdošana|ligzdo]]. Vairākas sugas ir endēmiskas, piemēram, [[Japānas dzilna]] (''Picus awokera''), [[vara fazāns]] (''Syrmaticus soemmerringii'') un Japānas [[nacionālais putns]] - [[raibais fazāns]] (''Phasianus versicolor''). Dažas putnu sugas ir sastopamas tikai nelielā teritorija, visbiežāk, uz kādas no Japānas salām, piemēram, [[Okinavas dumbrvistiņa]] (''Gallirallus okinawae'') un [[Idzu strazds]] (''Turdus celaenops''). Lielākā daļa no neendēmisko putnu sugām ir tieši tādas pašas, kādas dzīvo Ķīnā. Ir arī putnu sugas, kuras vēl tikai ir sastopamas [[Sibīrija|Sibīrijā]] vai [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. [[Gājputni]] caur Japānu lido galvenokārt [[rudens|rudeņos]] un [[pavasaris|pavasaros]], no kuriem liekākā daļa ir [[bridējputni]]. Ziemā Japānā galvenokārt dzīvo [[gulbji]], [[zosis]] un [[dzērves]].

Japānā dzīvo 73 [[rāpuļi|rāpuļu]] sugas, no kurām puse ir endēmiskas. [[Mamuši]] (''Gloydius blomhoffii'') ir vienīgā indīgā [[čūska]] valsts lielākājā daļā. Vēl indīgas čūskas ir sastopamas tikai [[Rjūkjū salas|Rjūkjū salās]], kuras atrodas tālu uz dienvidiem no Japānas arhipelāga. Siltajos jūras ūdeņos dzīvo arī vairākas [['juras bruņurupuči|jūras bruņurupuču]] un [[jūras čūskas|jūras čūsku]] sugas. Valstī dzīvo arī 40 [[abinieki|abinieku]] sugas, no kurām [[Japānas milzu salamandra]] (''Andrias japonicus'') ir viens no lielākajiem abiniekiem pasaulē.

Japānas ūdeņos ir reģistrētas aptuveni 3000 dažādas [[zivis|zivju]] sugas.

== 2011. gada zemestrīce ==
{{Pamatraksts|2011. gada Japānas zemestrīce}}
[[2011. gada Japānas zemestrīce]] bija postoša zemūdens zemestrīce, kura notika 2011. gada 11. martā. Zemestrīces stiprums bija 9,0 balles pēc Rihtera skalas, bet sākotnēji tās stiprums tika ziņots kā 7,9 balles. Tā bija spēcīgākā zināmā zemestrīce Japānas vēsturē un viena no piecām zināmajām spēcīgākajām zemestrīcēm pasaulē. Postījumu un bojāgājušo skaita ziņā tā atpalika no dažām citām vājākām zemestrīcēm, kas agrāk notikušas Japānā. Zemestrīcē gāja bojā vairāk kā 15 000 cilvēki, tika ievainoti aptuveni 6000, bet bez vēsts pazuduši vairāk kā 2000.

Zemestrīces rezultātā darbību automātiski pārtrauca 11 reaktori četrās [[atomelektrostacija|atomelektrostacijās]]. Nopietnākā avārija notika vienā no pasaules jaudīgākajām AES — Fukušima I, kas atrodas 250 km uz ziemeļiem no Tokijas, kur cunami radīja traucējumus elektropadevē reaktoru dzesēšanas sistēmām. Avārijas rezultātā ir notikusi cilvēka veselībai bīstama apjoma [[radiācija]]s noplūde apkārtējā vidē. Divdesmit kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti ap 200 000 iedzīvotāju.

== Valdība ==
[[Attēls:Emperor Akihito and empress Michiko of japan.jpg|thumb|150px|Iepriekšējais Japānas imperators [[Akihito]] un viņa sieva [[Mičiko]]]]
Japānā pastāv [[konstitucionālā monarhija]], kur [[Japānas imperators|imperatora]] vara ir ļoti nosacīta un ierobežota. Būdams nomināls vadītājs, [[Japānas konstitūcija|konstitūcijā]] imperators definēts kā "valsts un cilvēku vienotības simbols". Vara pieder galvenokārt [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministram]] un citiem ievēlētajiem [[Japānas parlaments|Parlamenta]] biedriem, tai pat laikā suverenitāte jeb augstākā vara ir piešķirta [[japāņi|Japānas tautai]].<ref name="Constitution">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sangiin.go.jp/eng/law/index.htm |title=The Constitution of Japan |publisher=House of Councillors of the National Diet of Japan |date=1946-11-03 |accessdate=2007-03-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070317203812/http://www.sangiin.go.jp/eng/law/index.htm |archivedate=2007-03-17 }}</ref> Imperators darbojas kā valsts galva diplomātiskos jautājumos. [[Akihito]] ir pašreizējais Japānas imperators. [[Naruhito]] ir Japānas kroņprincis, kurš ir nākamais rindā uz šo titulu jeb troni.

[[Attēls:Abe Shinzo 2012 02.jpg|left|thumb|150px|Iepriekšējais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]]]]
Likumdošanas vara Japānā pieder divpalātu [[Japānas parlaments|Nacionālajam Parlamentam]] (''Kokkai''). Šis [[parlaments]] sastāv no [[Japānas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]], kas ietver 480 amata posteņus, ko ievēl pēc tautas balsojuma ik pēc četriem gadiem vai arī parlamenta atlaišanas gadījumā, kā arī no [[Japānas Padomnieku palāta|Padomnieku palātas]], kas ietver 242 amata posteņus un kuras biedrus tauta ievēl uz sešiem gadiem. Universālās balsstiesības pieder pieaugušajiem, kas vecāki par 20 gadiem,<ref name="ciawfbjapan">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ja.html |title=World Factbook; Japan |publisher=[[CIA]] |date=2007-03-15 |accessdate=2007-03-27 |archive-date=2018-12-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226010157/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ja.html%20 }}</ref> un visi amati tiek ievēlēti [[aizklāta balsošana|aizklātā balsošanā]].<ref name="Constitution"/> [[Liberālisms|Liberāli]] konservatīvā [[Japānas Liberāli Demokrātiskā Partija|Liberāli Demokrātiskā Partija]] atrodas pie varas kopš 1955. gada, izņemot īslaicīgās koalīcijas valdības laikā, ko veidoja opozīcijas partijas [[1993]]. gadā.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jimin.jp/jimin/english/history/index.html |title=A History of the Liberal Democratic Party |publisher=Liberal Democratic Party of Japan |accessdate=2007-03-27 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070415143746/http://www.jimin.jp/jimin/english/history/index.html |archivedate=2007-04-15 }}</ref> Lielākā [[opozīcija]]s partija ir [[sociālisms|sociāli]] liberālā [[Japānas Demokrātiskā Partija]]. 2010.—2012. gados Japānas Demokrātiskā Partija bija pirmā partija. Liberāli Demokrātiskā partija uzvarēja 2012. gada vēlēšanās un [[Šindzo Abe]] kļuva par premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/pasaule/pec-piecu-gadu-partraukuma-japana-pie-varas-atgriezas-ilgus-gadus-valdijusie-liberaldemokrati-13983857|title=Pēc piecu gadu pārtraukuma Japānā pie varas atgriežas ilgus gadus valdījušie liberāldemokrāti 
|date=2012-12-26|publisher=Diena|accessdate=2013-10-20}}</ref>

[[Japānas premjerministrs]] ir [[valdības galva]]. Šajā amatā personu ieceļ [[Japānas imperators]] pēc tam, kad [[Japānas parlaments|Parlaments]] ir norādījis kādu šim postenim no paša Parlamenta biedru vidus, bet, lai paliktu amatā, šai personai jāsaņem Pārstāvju palātas uzticība un atzinums. Premjerministrs ir [[Japānas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] vadītājs (burtisks šī japāņu titula tulkojums ir "Kabineta premjerministrs"), un šis premjerministrs ieceļ amatā vai arī atlaiž [[Japānas ministri|valsts ministrus]], no kuriem lielākajai daļai ir jābūt vienlaicīgi arī Parlamenta biedriem.

Vēsturiski būdama [[Ķīna]]s likumu ietekmēta, Japānas tiesiskā sistēma attīstījās kā neatkarīga [[Edo periods|Edo perioda]] laikā tādos tekstos kā [[Kujikata Osadamegaki]] (likumu grāmata valsts ierēdņiem Edo perioda laikā). Tomēr kopš 19. gadsimta beigām Japānas likumdošanas vara lielākoties bijusi balstīta uz civillikumiem, kas pastāvēja [[Eiropa|Eiropā]], it īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Piemēram, [[1896]]. gadā Japānas valdība ieviesa [[civilkodekss|civilkodeksu]], kas bija veidots pēc Vācijā pastāvošā šo likumu modeļa. Ar grozījumiem laikā pēc Otrā pasaules kara kodekss joprojām ir spēkā arī mūsdienu Japānā.<ref name="civilcode">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.britannica.com/eb/article-9043364?hook=6804 |title="Japanese Civil Code" |publisher=Encyclopædia Britannica |year=2006 |accessdate=2006-12-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071217185610/http://www.britannica.com/eb/article-9043364?hook=6804 |archivedate=2007-12-17 }}</ref> Statūtu likumi ir veidojušies Japānas likumdošanā, Japānas Nacionālajā parlamentā, kopīgi ar zīmogiem, ko kā apstiprinājumu sniedza imperators. Pašreizējā konstitūcija paredz, ka imperatoram jāpasludina likumdošana, ko pieņēmis parlaments, nedodot īpašu varu imperatoram izrādīt kādu pretestību vai iebilst pret pieņemamo likumdošanu.<ref name="Constitution"/> Japānas tiesu sistēma sastāv no četriem galvenajiem līmeņiem: [[Japānas Augstākā tiesa|Augstākās tiesas]] un trīs līmeņu zemākām tiesām.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kantei.go.jp/foreign/judiciary/0620system.html |publisher= Office of the Prime Minister of Japan |title=The Japanese Judicial System |accessdate=2007-03-27}}</ref> Ar statūtiem noteiktie Japānas likumi sastāv no [[Sešu kodeksu kopums|Sešu kodeksu kopuma]].<ref name="civilcode"/>

== Ārpolitika ==
[[Attēls:34th G8 summit member 20080707.jpg|thumb|200px|[[G8]] dalībvalstu līderi 34. samnitā, kurš 2008. gadā norisinājās Japānā]]
Japāna uztur ciešas attiecības ekonomikas un militārā jomā ar tās galveno sabiedroto — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] — būdama ASV—Japānas drošības aliansē, kas kalpo par galveno stūrakmeni jeb pamatu Japānas ārpolitikā.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.realclearpolitics.com/articles/2007/03/japan_is_back_why_tokyos_new_a.html |title=Japan Is Back: Why Tokyo's New Assertiveness Is Good for Washington| author=Michael Green |publisher=Real Clear Politics | accessdate=2007-03-28}}</ref> Kā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] dalībvalsts kopš [[1956]]. gada Japāna ir bijusi nepastāvīga Drošības Padomes locekle (''Security Council'') kopumā 18 gadus, arī vēl salīdzinoši nesen — periodā no 2005. gada līdz 2006. gadam. Japāna ir iekļauta arī [[G4]] valstu sastāvā un tiecas pēc pastāvīgas dalības Drošības Padomē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.centralchronicle.com/20070111/1101194.htm |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070221044357/http://www.centralchronicle.com/20070111/1101194.htm |archivedate=2007-02-21 |title=UK backs Japan for UNSC bid |publisher=Cenral Chronicle |accessdate=2007-03-28 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070221044357/http://www.centralchronicle.com/20070111/1101194.htm |date=2007-02-21 }}</ref> Kā organizāciju [[G7]], [[APEC]], ''[[ASEAN Plus Three]]'' dalībvalsts, kā arī piedaloties [[Austrumāzijas samits|Austrumuāzijas samitā]], Japāna aktīvi ir iesaistījusies starptautiskajās lietās un vairo diplomātiskās saiknes ar sev svarīgajiem partneriem visā pasaulē. Japāna 2007. gada martā parakstīja drošības paktu ar [[Austrālija|Austrāliju]]<ref>{{en ikona}} [http://www.mofa.go.jp/region/asia-paci/australia/joint0703.html Japan-Australia Joint Declaration on Security Cooperation]</ref> un 2008. gada oktobrī ar [[Indija|Indiju]].<ref>{{en ikona}} [http://www.mofa.go.jp/region/asia-paci/india/pmv0810/joint_d.html Joint Declaration on Security Cooperation between Japan and India]</ref> Sekojot Savienotajām Valstīm un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]], Japāna ir arī trešā lielākā valsts pasaulē, kas sniegusi oficiālu palīdzību attīstībai, ziedojot 8,86 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] 2004. gadā.<ref>{{PDFlink|[http://www.oecd.org/dataoecd/40/3/35389786.pdf Table: Net Official Development Assistance In 2004 (PDF).]|32.9&nbsp;[[Kibibyte|KiB]]<!-- application/pdf, 33766 bytes -->}} Organisation for Economic Co-operation and Development (2005-04-11). Retrieved on 2006-12-28.</ref> Japāna sniedz palīdzību [[Irākas karš|Irākas karā]], nodrošinot ar ārrindnieku karaspēkiem, tomēr beigu beigās savus bruņotos spēkus no [[Irāka]]s atsauca.<ref name="Iraq deployment">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iht.com/articles/2006/06/20/news/japan.php |title= Tokyo says it will bring troops home from Iraq |publisher=International Herald Tribune |date=2006-06-20 | accessdate=2007-03-28}}</ref>

Japāna ir iesaistījusies vairākos teritoriālos strīdos ar savām kaimiņvalstīm: ar [[Krievija|Krieviju]] par Dienvidu [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], ar [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]] — par [[Takešima]]s salām, ar [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]] un [[Ķīnas Republika|Taivānu]] — par [[Senkaku salas|Senkaku salām]], ar Ķīnas Tautas Republiku — par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) ap [[Okinotori]].

Japāna joprojām strīdas un diskutē arī ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] par to, ka tā reiz nolaupījusi Japānas iedzīvotājus, [[kodolieroči|kodolieročus]] un tās [[raķete|raķešu]] militāro programmu. [[Kuriļu salu strīds|Strīda par Kuriļu salām]] rezultātā, Japāna formāli joprojām karo ar [[Krievija|Krieviju]], jo nav parakstīts neviens līgums vai vienošanās, kas šo jautājumu atrisinātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html |title=CIA - The World Factbook - Russia |access-date={{dat|2009|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200518081104/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html }}</ref>

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:Two JASDF F-15J take off in formation.JPEG|thumb|200px|Japānas Gaisa Pašaizsardzības spēku [[F-15]] lidmašīnas]]
Japānas militāro jomu nosaka [[Japānas Konstitūcija]]s 9. Pants, kas attiecas uz Japānas tiesībām pieteikt karu vai izmantot tās militāros spēkus nopietnu starptautisko strīdu atrisināšanai. Japānas militāro nozari pārvalda [[Japānas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]], un galvenokārt tā sastāv no [[Japānas Sauszemes Pašaizsardzības spēki]]em (JGSDF), [[Japānas Jūras Pašaizsardzības spēki]]em (JMSDF) un [[Japānas Gaisa Pašaizsardzības spēki]]em (JASDF). Šie militārie spēki nesen tika izmantoti miera uzturēšanas operācijās, un Japānas karaspēku izvietošana [[Irāka|Irākā]] iezīmēja pirmo gadījumu kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad Japāna likusi lietā savu karaspēku un militāro nozari ārzemēs.<ref name="Iraq deployment"/>

[[Japānas bruņotie spēki|Japānas bruņotajos spēkos]] dienē aptuveni 240 tūkstoši karavīri.<ref name="c&k35">{{en ikona}} {{Laikraksta atsauce |last= Cordesman |first= Anthony H. |authorlink= Anthony Cordesman |coauthors= Kleiber, Martin |title= The Asian Conventional Military Balance in 2006 |publisher= Center for Strategic and International Studies |date= 2006-07-26 |format= PDF |url= http://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf |journal=  |access-date= 2009-08-01 |archive-date= 2018-12-26 |archive-url= https://web.archive.org/web/20181226073401/https://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf }} lpp. 35</ref><ref name="Japankousei">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jda.go.jp/j/defense/jda-sdf/kousei/index.html|title=Personnel of JSDF|publisher=Japan Defense Agency|accessdate=2006-04-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060502041249/http://www.jda.go.jp/j/defense/jda-sdf/kousei/index.html|archivedate=2006-05-02}}</ref>

== Tautsaimniecība ==
{{novecojis}}
[[Attēls:Tokyo Marunouchi01s3872.jpg|thumb|200px|Biroja ēkas Tokijas centrā]]
[[Japānas saimniecība]] ir otrā lielākā saimniecība pasaulē pēc [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP)<ref name="imf">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2006/02/data/weorept.aspx?sy=2005&ey=2005&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C446%2C914%2C666%2C612%2C668%2C614%2C672%2C311%2C946%2C213%2C137%2C911%2C962%2C193%2C674%2C122%2C676%2C912%2C548%2C313%2C556%2C419%2C678%2C513%2C181%2C316%2C682%2C913%2C684%2C124%2C273%2C339%2C921%2C638%2C948%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C558%2C516%2C138%2C918%2C353%2C748%2C196%2C618%2C278%2C522%2C692%2C622%2C694%2C156%2C142%2C624%2C449%2C626%2C564%2C628%2C283%2C228%2C853%2C924%2C288%2C233%2C293%2C632%2C566%2C636%2C964%2C634%2C182%2C238%2C453%2C662%2C968%2C960%2C922%2C423%2C714%2C935%2C862%2C128%2C716%2C611%2C456%2C321%2C722%2C243%2C965%2C248%2C718%2C469%2C724%2C253%2C576%2C642%2C936%2C643%2C961%2C939%2C813%2C644%2C199%2C819%2C184%2C172%2C524%2C132%2C361%2C646%2C362%2C648%2C364%2C915%2C732%2C134%2C366%2C652%2C734%2C174%2C144%2C328%2C146%2C258%2C463%2C656%2C528%2C654%2C923%2C336%2C738%2C263%2C578%2C268%2C537%2C532%2C742%2C944%2C866%2C176%2C369%2C534%2C744%2C536%2C186%2C429%2C925%2C178%2C746%2C436%2C926%2C136%2C466%2C343%2C112%2C158%2C111%2C439%2C298%2C916%2C927%2C664%2C846%2C826%2C299%2C542%2C582%2C443%2C474%2C917%2C754%2C544%2C698%2C941&s=NGDPD&grp=0&a=&pr1.x=64&pr1.y=9 |title=World Economic Outlook Database; country comparisons |publisher=IMF |date= 2006-09-01 |accessdate=2007-03-14}}</ref> uzreiz aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] ekonomikas. Pēc [[pirktspējas paritāte]]s tā ir tikai trešā aiz Savienotajām Valstīm un [[Ķīna]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.nationmaster.com/graph/eco_gdp_ppp-economy-gdp-ppp |title=NationMaster; Economy Statistics |publisher= NationMaster |accessdate=2007-03-26}}</ref> 2006. gadā pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu darba stundu Japānas strādnieki ieņēma 18. vietu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ggdc.net/index.html |title=Groningen Growth and Development Centre (GGDC) |access-date={{dat|2009|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070912130354/http://www.ggdc.net/index.html }}</ref> [[Big Mac indekss]] liecina, ka Japānas galvaspilsētā [[Tokija|Tokijā]] darba [[alga]]s ir visaugstākās pasaulē. Japāna ir viena no vadošajām valstīm [[tehnoloģija|tehnoloģijā]] un [[mašīnbūve|mašīnbūvē]]. Tai ir ceturtais lielākais [[eksports]] pasaulē, kā arī sestais lielākais [[imports]].

Trīs gadu desmitus Japānas kopējā reālā [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]] bija augsta: [[1960. gadi|1960. gados]] tā vidēji bija 10%, [[1970. gadi|1970. gados]] - vidēji 5%, bet [[1980. gadi|1980. gados]] - vidēji 4%.<ref>[http://www.country-data.com/cgi-bin/query/r-7176.html Japan - Patterns Of Development]</ref> 1980. gadu beigās [[akcija (vērtspapīrs)|akciju]] un [[nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]] cenas nokrita, kas iezīmēja nākamās desmitgades stāvošo ekonomisko izaugsmi. Šīs problēmas samilza spekulatīvo akciju un nekustamā īpašuma darījumu dēļ. [[1990. gadi|1990. gados]] realais IKP vidēji pieauga tikai par 1,5%. Šis pieaugums bija daudz mazāks nekā citām rūpniecības lielvalstīm kā, piemēram, [[Francija]]i un [[Vācija]]i. Valdības centienus atjaunot ekonomisko izaugsmi kavēja 2001.-2002. gadā globālās ekonomikas samazināšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ja.html |title="Japan Economy," CIA World Factbook |access-date={{dat|2009|08|15||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151220044055/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ja.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181226010157/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ja.html%20 |date={{dat|2018|12|26||bez}} }}</ref> Tomēr IKP uz vienu strādājošo pakāpeniski palielinājās, 2003. un 2004. gadā tie bija 2,0%, bet 2005. gadā - 2,8%. 2008. gadā saistībā ar [[globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] Japānas ekonomikas pieaugums saruka līdz 0,7%.

Japāna ir kalnainu un vulkānisku salu valsts, tāpēc tā nespēj iegūt pietiekami daudz [[dabas resursi|dabas resursus]], lai atbalstītu tās augošo ekonomiku un lielo iedzīvotāju skaitu. Lai gan valsts teritorijā var iegūt dažādus minerālus, tas ir nepietiekami, tāpēc pēckara gados liela daļa [[izrakteņi|izrakteņu]] ir ievesti. Uz vietas esošās metālu rūdas ir zemas kvalitātes. Aptuveni 70% no valsts klāj [[meži]]. Reljefa, nepietiekami attīstītā autoceļu tīkla un procentuāli lielā jaunaudžu skaita dēļ, valsts savām vajadzībām iegūst tikai 25-30% no nepieciešamā [[koksne]]s daudzuma. Pārējais tiek importēts. Labāk attīstīta ir [[lauksaimniecība]] un [[zivsaimniecība]], bet tikai ar cītīgu ieguldījumu un smagu darbu tas ir nesis augļus. Galvenokārt valstī tiek spiests uz ražošanas un pārstrādes nozarēm, kur tā pārstrādā izejvielas, kas tiek ievestas no citām valstīm. Tādēļ šajā ekonomiskās attīstības stratēģijā ir izveidota spēcīga ekonomiskā infrastruktūra, kas nodrošina ar nepieciešamo enerģētiku, transportu, sakariem un tehnoloģijām.

[[2009. gads|2009]]. gadā divas Japānas pilsētas ([[Tokija]] un [[Osaka]]) tika atzītas par dārgākajām pilsētām pasaulē.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.mercer.com/costoflivingpr#Top_50 | title = Worldwide Cost of Living survey 2009 — City ranking | publisher = Mercer | accessdate = 2009. gada 1. augustā}}</ref>

== Demogrāfija ==
[[Attēls:Shibuya night.jpg|thumb|200px|Viens no [[Šibuja]]s rajona ielu krustojumiem [[Tokija|Tokijā]]]]
2009. gada martā Japānā dzīvoja 127 076 183 cilvēku.<ref>Internal Affairs and Communications Ministry, August 11, 2009 cited in The Daily Yomiuri, August 13, 2009</ref> Līdz ar to Japāna ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|desmitā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita]]. Lielais iedzīvotāju skaits ir izskaidrojams ar strauju valsts izaugsmi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā.

Lielākā daļa no Japānas iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Tikai 5% no visiem iedzīvotājiem nodarbojas ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Daudzi lauksaimnieki papildina savus ienākumus ar nepilna laika darba vietu pilsētās vai pilsētu tuvumā. Aptuveni 80 miljoni iedzīvotāju dzīvo [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krastā [[Honsju]] salā. Tieši šeit atrodas pasaulē lielākā metropole [[Tokija]]-[[Jokohama]] ar 35 miljoniem iedzīvotājiem.

Skaitliski vislielākā [[tauta]] Japānā ir [[japāņi]] (98,5% no visiem iedzīvotājiem). Dominējošā japāņu [[etniskā grupa]] ir [[jamato]]. Nākamās lielākās tautas ir [[korejieši]] (0,5%), [[ķīnieši]] (0,4%), [[Brazīlija|brazīļi]] (0,2%) un [[filipīnieši]] (0,2%).<ref>[http://www.moj.go.jp/PRESS/060530-1/060530-1.html 2005 statistics on registered foreign residents in Japan] - Ministry of Justice website</ref> Atlikušos 0,2% no visiem iedzīvotājiem sastāda citas etniskās grupas. [[Hokaido]] salā dzīvo aptuveni 15 tūkstoši [[aini]], kuri ir Japānas pirmiedzīvotāji.<ref name="ceļojumubode">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.celojumubode.lv/?valsts_page_id=45&Jap%C4%81na | title = Japāna | publisher = ceļojumu bode lv | accessdate = 2009. gada 1. augustā}}</ref> Savukārt [[Okinavas prefektūra|Okinavā]] cita nozīmīga etniska grupa - [[rjūkjieši]]. Japānā dzīvo aptuveni 2,05 miljoni [[imigranti]].<ref>{{en ikona}} [http://books.google.com/books?hl=en&id=YgSsp6S1qnkC&printsec=frontcover&source=web&ots=kXSuhAamCt&sig=nf3BbgP2FUT4tFxHgFC1ZrZO_8A&sa=X&oi=book_result&resnum=7&ct=result#PPP1,M1 "World Population Policies 2005"], United Nations, Department of Economic and Social Affairs, March 2006. {{ISBN|978-92-1-151420-9}}.</ref><ref>{{en ikona}} [http://www.un.org/esa/population/publications/2006Migration_Chart/2006IttMig_chart.htm "International Migration 2006"], United Nations, Department of Economic and Social Affairs, Population Division. United Nations Publication, No. E.06.XIII.6, March 2006.</ref> Interesants ir fakts, ka katru gadu aptuveni 10 tūkstoši [[korejieši]] tiek [[naturalizācija|naturalizēti]]. Japāņu valoda aptuveni 99% iedzīvotājiem ir [[dzimtā valoda]].

Japānā ir ļoti augsts [[apdzīvotības blīvums]], tas ir, 337 cilvēki uz vienu [[kvadrātkilometrs|kvadrātkilometru]]. Tas ir viens no augstākajiem apdzīvotības blīvumiem pasaulē. Tieši pārapdzīvotības dēļ no 1955. līdz 1989. gadam sešās lielākās pilsētās zemes cena pieauga par 12% gadā. Līdz ar to daudzām ģimenēm bija jāizvēlas zemi pirkt ārpus pilsētām. Tiešī šī iemesla dēļ [[Tokija|Tokijā]] daudziem strādniekiem ceļa uz darbu un mājās katru dienu jāpavada aptuveni 2 stundas. Kopš 2000. gada, kad zemes cenas sāka lēnām samazināties, mainījās arī šī tendence. Iedzīvotāji lēnām atgriežas uz dzīvi pilsētu centrālajās daļās. Toties arvien mazāk pilsētās paliek [[parks|parki]].

Japāņi tiek uzskatīti par [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma|vieniem no pasaules ilgdzīvotājiem]]. Ir aprēķināts, ka 2009. gadā to vidējais mūža ilgums ir 82,12 gadi. [[Vīrietis|Vīriešu]] vidējais vecums ir tikai 78,8 gadi, bet [[sieviete|sievietēm]] savukārt tas ir ilgāks, respektīvi, 85,62 gadi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2102.html | title = Field Listing :: Life expectancy at birth | publisher = CIA - The World Factbook | accessdate = 2009. gada 1. augustā | archive-date = 2014. gada 28. Maijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20140528191952/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2102.html }}</ref> Japānā 1989. gadā 11,6% iedzīvotāji bija vecāki par 65 gadiem. Prognozes liecina, ka 2030. gadā aptuveni 25% iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem.

Izplatītākās [[reliģija]]s Japānā ir [[sintoisms]] un [[budisms]]. Kopā ap 84% no visiem Japānas iedzīvotājiem ir šo reliģiju sekotāji.<ref name="ceļojumubode" />

{{Japānas lielākās pilsētas}}
{{clear}}

== Kultūra ==
[[Attēls:Wind-God-Fujin-and-Thunder-God-Raijin-by-Tawaraya-Sotatsu.png|thumb|235px|Raidžins (zibens dievs) un Fūdžins (vēja dievs) japāņu mākslinieka Tavarajas Sotacu skatījumā, 17. gadsimts]]
Japānas kultūra ir attīstījusies vairākus tūkstošus gadu sākot no [[Dzjomona kultūra]]s līdz pat mūsdienu hibrīdkultūrai, kuru spēcīgi ietekmē [[Āzija]]s, [[Ziemeļamerika]]s un [[Eiropa]]s kultūras. Pēc vairākiem imigrācijas viļņiem no kontinenta un tuvākajām Klusā okeāna salām Japānas iedzīvotāji piedzīvoja salīdzinoši ilgstošu izolācijas periodu no [[Tokugava Iejasu|Tokugavas Iejasu]] valdīšanas laikiem līdz tā saukto "[[Melnie kuģi|Melno kuģu]]" ierašanās brīdim un [[Meidži reformas|Meidži reformām]]. Tieši šīs izolācijas dēļ Japāna ir saglabājusi tās savdabīgo kultūru. Diez gan daudz Japānas kultūrā ir aizguvumi no [[Ķīna]]s kultūras ([[budisms|budisma]] un [[konfūcisms|konfūcisma]] reliģijas, [[rakstība]], [[arhitektūra]]s pamatprincipi, [[tēja]]s ceremonijas, [[zīds|zīda]] ražošanu).<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/japana/teksts.htm | title = Senās Japānas kultūra | publisher = valoda.ailab.lv | accessdate = 2009. gada 31. jūlijā}}</ref>

[[Japāņu valoda]]i vienmēr ir bijusi liela nozīme Japānas kultūrā. Šajā valodā galvenokārt runā tikai Japānā. Ir arī dažas atsevišķas kopienas pārējā pasaulē, kur japāņu valoda tiek izmantota, bet tās ir salīdzinoši mazas. Tā ir [[aglutinējoša valoda]] un skaņu krājums ir salīdzinoši mazs, kur uzsvars tiek likts vairāk uz skaņu toni nevis skaļumu. Japāņu valoda pilnveidojās un ir palikusi nemainīga kopš 8. gadsimta, kad tika apkopoti trīs nozīmīgākie [[senjapāņu valoda|senjapāņu valodā]] rakstītie darbi. Pirmā japāņu valodas liecība ir datēta ķīniešu dokumentos ap [[252]]. gadu. Japāņu valodu var pierakstīt ar [[Japāņu rakstība|trim dažādām rakstību sistēmām]]: [[hiragana|hiraganā]] (apaļākiki burti), [[katakana|katakanā]] (stūrainākii burti) un [[kandži]] (hieroglifi, kuri aizgūti no ķīniešu rakstības). Mūsdienās japāņu valodu mēdz diezgan bieži pierakstīt arī ar [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtiem jeb tā sauktajā ''[[rōmaji]]'' rakstībā, it īpaši uzņēmumu nosaukumos un logo, reklāmās un tad, kad nepieciešams japāņu tekstu ierakstīt datorā. Skaitļu pierakstam plaši izmanto [[arābu skaitļi|arābu skaitļus]], lai gan dažreiz lieto arī [[japāņu skaitļi|japāņu skaitļus]].

[[Attēls:Ch5 wakamurasaki.jpg|thumb|150px|left|Attēls no rakstnieces Murasaki Šikibu darba "''Genji Monogatari''"]]
Japānā ilgstoši plaši izplatīts mākslas veids ir [[gleznošana]]. 7. gadsimtā japāņi no ķīniešiem apguva [[papīrs|papīra]] izgatavošanas mākslu. Vēlāk japāņi iemācījās pagatavot īpašu papīru [[vaši]]. Japāņu gleznošanas tehnika, kādā gleznoja agrāk, joprojām tiek izmantota. Arī japāņu valodas pierakstīšanā, tāpat kā gleznošanā, sākotnēji izmantoja [[Ota (rīks)|otu]]. Līdz ar to ir izveidojusies diez gan savdabīga [[kaligrāfija]]. Kaligrāfijas māksla bieži vien ir pārāk nesaprotama [[Rietumu pasaule]]i, tomēr ne tikai Japānā, bet visā [[Austrumāzija|Austrumāzijā]], kaligrāfija tiek uzskatīta par tradicionālu mākslas formu. Japāņi to dēvē par [[šodo]] (書道), kas burtiski nozīmē "rakstiskā veidā". Cits termins "šuji" (習字) apzīmē prasmi šādas kaligrāfiskas zīmes uzzīmēt.

Tradicionālajās japāņu [[skulptūra|skulptūrās]] ir attēloti [[budisms|budisma]] attēli. Vecākā skulptūra Japānā ir [[Amitābha]], no koka veidots statuja [[Zenkodži]] templī. [[Naras periods|Naras periodā]] budistu statujas veidoja valdība, lai celtu tās prestižu. Mūsdienās daži eksemplāri ir apskatāmi [[Nara|Narā]] un [[Kioto]]. Nozīmīgākā [[bronza]]s statuja ir [[Buda]]s skulptūra [[Todaidži]] templī.

[[Attēls:Great Wave off Kanagawa2.jpg|thumb|200px|Mākslinieka [[Hokusai]] gravīra "[[Lielais Kanagavas vilnis|Kanagavas lielais vilnis]]"]]
Pirms [[Meidži periods|Meidži perioda]] Japānā bija izplatīti [[kokgriezums|kokgriezumi]]. Šīs mākslas veids bija pieejams ikvienam, tādēļ tas ieguva tik lielu popularitāti.

[[Ikebana]] ir japāņu ziedu kārtošanas māksla. Tā ir ieguvusi plaši izplatītu starptautisku slavu, pateicoties tam, ka šīm ziedu kompozīcijām piemīt [[harmonija]], [[krāsa|krāsu]] saskaņa un elementāri vienkāršs dizains. Atkarībā no [[gadalaiks|gadalaika]] mainās arī tehnika, kā šīs kompozīcijas tiek veidotas, jo mainās pieejamo ziedu klāsts. Ziedu kompozīcijām parasti ir kāda simboliska nozīme. Pēc tradīcijām ikvienai sievietei pirms iziešanas pie vīra ir jāapgūst ikebana, jo tas piešķir viņai pievilcību un labu uzvedību. Mūsdienās ikebanu praktizē ne tikai Japānā, bet visā pasaulē.

Japānas četras tradicionālās [[teātris|teātra]] formas ir [[no (teātris)|no]], [[kiogen]], [[kabuki]] un [[bunraku]].

== Sports ==
[[Attēls:Sumo tournament.jpg|thumb|200px|[[Sumo]] turnīrs "Grand Tournament" [[Osaka|Osakā]]]]
Tradicionāli par Japānas nacionālo sporta veidu uzskata [[sumo]]<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pbs.org/independentlens/sumoeastandwest/sumo.html |title=Sumo: East and West |publisher=PBS |accessdate=2007-03-10 |archive-date=2007-09-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070930041547/http://www.pbs.org/independentlens/sumoeastandwest/sumo.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930041547/http://www.pbs.org/independentlens/sumoeastandwest/sumo.html |date=2007-09-30 }}</ref> un tas ir populārs sporta veids skatītāju apmeklētības ziņā Japānā. [[Jāpāņu cīņas mākslas|Cīņas mākslas]], tādas kā [[džudo]], [[karatē]] un [[kendo|modernais kendo]], arī ir plaši praktizētas un skatītāju iemīļotas valstī. Pēc Meidži Restaurācijas daudzi rietumu sporta veidi tika ieviesti Japānā un sāka izplatīties viscaur izglītības sistēmai.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uk.emb-japan.go.jp/en/facts/culture_dailylife.html#sports |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070317192109/http://www.uk.emb-japan.go.jp/en/facts/culture_dailylife.html#sports |archivedate=2007-03-17 |title=Culture and Daily Life |publisher=Embassy of Japan in the UK |accessdate=2007-03-27 }}</ref>

Japānā [[Nippon Professional Baseball|profesionālā beisbola līga]] tika ieviesta 1936. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce |author=Nagata, Yoichi and Holway, John B. |editor=Pete Palmer |title=Total Baseball |edition=fourth |year=1995 |publisher=Viking Press |location=New York |pages=547 |chapter=Japanese Baseball}}</ref> Šodien beisbols ir vispopulārākais [[skatītāju sports]] valstī. Viens no vispazīstamākajiem japāņu beisbolistiem ir [[Ičiro Suzuki]], kurš, ieguvis Japānas visvērtīgākā spēlētāja balvu 1994., 1995. un 1996. gadā, tagad spēlē par [[Sietlas "Mariners"]] Ziemeļamerikas [[Augstākā Beisbola līga|Augstākajā Beisbola līgā]]. Pirms tam [[Sadaharu Ohs]] bija labi pazīstams ārpus Japānas, iegūstot vairāk [[mājas skrējiens|mājas skrējienus]] savā karjerā nekā viņa laikabiedrs [[Henks Ārons]] to izdarīja Amerikā.

Kopš Japānas [[J1 League|Profesionālās futbola līgas]] izveidošanas 1992. gadā, [[futbols]] arī ir piesaistījis lielu interesentu skaitu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tjf.or.jp/takarabako/PDF/TB09_JCN.pdf |title= Soccer as a Popular Sport: Putting Down Roots in Japan |publisher= The Japan Forum |format = [[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]] | accessdate=2007-04-01}}</ref> Japāna bija vieta [[Interkontinentālais Kauss futbolā|Interkontinentālajam kausam]] no 1981. līdz 2004. gadam un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] rīkotāja kopā ar [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]. Japāna ir viena no veiksmīgākajām futbola izlasēm Āzijā, uzvarot [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausā]] trīs reizes.

[[Golfs]] arī ir populārs Japānā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://metropolis.co.jp/tokyo/604/sports.asp |title=Japanese Golf Gets Friendly |publisher=[[Metropolis (English magazine in Japan)|Metropolis]] |author=Fred Varcoe |accessdate=2007-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070926215517/http://metropolis.co.jp/tokyo/604/sports.asp |archivedate=2007-09-26 }}</ref> tāpat kā [[autosports]], tāds kā [[Super GT]] sporta automašīnu sērijas un [[Formula Nippon]] formulu sacīkstes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://metropolis.co.jp/tokyo/623/sports.asp |title=Japanese Omnibus: Sports |publisher=[[Metropolis (English magazine in Japan)|Metropolis]] |author=Len Clarke |accessdate=2007-04-01 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070926215524/http://metropolis.co.jp/tokyo/623/sports.asp |archivedate=2007-09-26 }}</ref> [[Honda]] 1997. gadā pabeidza [[Twin Ring Motegi]], lai Japānā ieviestu [[IndyCar Series|IndyCar]] sacīkstes.

== Skatīt arī ==
* [[Japānas pilsētu uzskaitījums]]
* [[Japānas salu arhipelāgs]]
* [[Japānas mobilo telefonu kultūra]]
* [[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums]]

== Atsauces un piezīmes ==
<div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" >
{{atsauces|2}}
</div>

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nihongo.lv/ www.nihongo.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050122040448/http://www.nihongo.lv/ |date={{dat|2005|01|22||bez}} }} - Japāņu valodas un kultūras sabiedrība
* [https://web.archive.org/web/20120403012544/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/japana/teksts.htm Senās Japānas kultūra]
* [http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=75&Itemid=6 Kotāns M., Jamabusi un sjugendo.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110615013102/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=75&Itemid=6 |date={{dat|2011|06|15||bez}} }}

{{Āzija}}
{{G8}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Japāna| ]]