Jaunskotijas pussala

Jaunskotijas pussala
Nova Scotia peninsula
Mūskova ezera ainava
Jaunskotijas pussala Jaunskotijas pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas	45°00′N 63°45′W
Platība	42 523 km²
Garums	430 km
Platums	130 km
Augstākais kalns	365 m
Administrācija
Kanāda
Province	Jaunskotija
Lielākā pilsēta	Helifeksa
Demogrāfija
Iedzīvotāji	836010 (2011)
Blīvums	19,7/km²
Pamatiedzīvotāji	kanādieši, skoti
Jaunskotijas pussala Vikikrātuvē

Jaunskotijas pussala (angļu: Nova Scotia Peninsula) ir pussala Kanādas dienvidaustrumos. Kopā ar Keipbretonas salu veido Jaunskotijas provinci. Pussalas lielākā apdzīvotā vieta ir provinces galvaspilsēta Helifeksa.

Vēsture

Vēsturiski pussala bija mikmaku indiāņu apdzīvota teritorija. Kolonizācijas sākumposmā līdz 1713. gadam tā tika dēvēta par Akādijas pussalu un bija daļa no franču Akādijas kolonijas. Mūsdienās par Akādijas pussalu dēvē nelielu pussalu Ņūbransvikas ziemeļrietumos. Pēc Utrehtas līguma pussala nonāca Lielbritānijas kontrolē un to sāka dēvēt pēc Jaunskotijas kolonijas nosaukuma, bet tas joprojām nav oficiāls ģeogrāfisks nosaukums Kanādā.

Ģeogrāfija

Pussala izvietojusies starp Atlantijas okeānu austrumos, Sentlorensas līci ziemeļos un Menas līci dienvidos. Fandi līcis rietumos pussalu atdala no kontinenta, bet ar Ņūbransvikas krastu to savieno 24 km platais Šiņeto šaurums. Nortamberlendas šaurums ziemeļos pussalu atdala no Prinča Edvarda Salas, bet Kanso šaurums ziemeļrietumos — no Keipbretonas salas. Krasta līnija stipri izrobota, daudz nelielu līču un mazu saliņu.

Pussalas reljefs ziemeļu daļā paugurains, augstākais punkts 365 m vjl atrodas Kobekida kalnos. Dienvidu daļā līdzenumi. Lielākā daļa salas teritorijas apaugusi ar jauktajiem mežiem. Derīgie izrakteņi ir akmeņogles, barīts, ģipšakmens.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunskotijas pussala.