Apskatīt KLM izejas kodu

{{Aviokompānijas infokaste
| aviokompanija        = ''KLM''
| logo                 = KLM logo.svg
| logo izmērs          = 140px
| attēls               = KLM airliners.jpg
| attēla izmērs        = 250px
| attēla paraksts      = ''KLM'' lidmašīnas
| IATA                 = KL
| ICAO                 = KLM
| izsaukums            = KLM
| dibināta               = {{dat|1919|10|7}}
| darbību uzsāka         = 
| darbību pārtrauca      = 
| galvenā bāze           = [[Shiphola]], {{NED}}
| citas bāzes            = 
| lojalitātes programma  = 
| aviokompāniju alianse  = ''[[SkyTeam]]''
| flote                  = 115
| galamērķi              = 138
| sauklis              = 
| mātes kompānija      = ''[[Air France-KLM]]'', {{FRA}}
| galvenā mītne        = [[Amstelvēna]], {{NED}}
| vadība               = 
| ieņēmumi             = 
| mājas lapa           = [http://www.klm.com klm.com]
}}

'''''Koninklijke Luchtvaart Maatschappij N.V.''''', saīsinājumā '''KLM''', ir [[Nīderlande]]s [[lidsabiedrība]]. Ietilpst ''[[Air France-KLM]]'' grupā un ir ''[[SkyTeam]]'' alianses biedrs. Galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], galvenā lidosta ir [[Shiphola]] pie [[Amsterdama]]s.

''KLM'' lielākie meitas uzņēmumi:
* ''[[KLM Cityhopper]]'', reģionālie pārvadājumi;
* ''[[Martinair]]'', kravas pārvadājumi;
* ''[[Transavia]]'', zemo cenu lidsabiedrība.

Lidsabiedrības gaisa flotē ir ''[[Airbus]]'' un ''[[Boeing]]'' lidmašīnas.

== Vēsture ==
1919. gadā jauns aviācijas leitnants [[Alberts Plesmans]] sponsorēja aviācijas izstādi Amsterdamā. Izstādei bija lieli panākumi, un vairāki Nīderlandes komersanti nolēma dibināt lidsabiedrību. Tā tika nodibināta {{dat|1919|10|7||bez}} ar nosaukumu '''KLM''' (''Koninklijke Luchtvaart Maatschappij'' — ‘Karaliskā aviācijas sabiedrība’). Plesmans bija tās pirmais administrators un direktors.

Pirmais ''KLM'' lidojums notika {{dat|1920|5|17||bez}} no Londonas uz Amsterdamu ar īrētu divplāksni ''[[Airco DH.16]]''. 1921. gadā sākti regulāri lidojumi.
Pirmais starpkontinentālais lidojums notika {{dat|1924|10|1||bez}} uz [[Džakarta|Batāviju]] [[Nīderlandes Indija|Nīderlandes Indijā]]. 1929. gadā sākās regulāri lidojumi uz Batāviju, un līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] šī bija garākā regulāro lidojumu aviolīnija pasaulē. 1926. gadā ''KLM'' veica lidojumus starp Amsterdamu, Roterdamu, Briseli, Parīzi, Londonu, Brēmeni, Kopenhāgenu un Malmi, izmantojot galvenokārt ''[[Fokker F.II]]'' un ''[[Fokker F.III]]'' lidmašīnas.
1930. gadā ''KLM'' pārvadāja 15 143 pasažierus. Pirmais eksperimentāls Transatlantijas lidojums notika 1934. gada decembrī uz [[Kirasao]].

Kad 1940. gada maijā Vācija iebruka Nīderlandē, daļa ''KLM'' lidmašīnu nokļuva Anglijā un kara laikā bija reģistrētas lidsabiedrībā ''[[British Overseas Airways Corporation|BOAC]]''.
Pēc kara ''KLM'' atjaunoja savas aviolīnijas. Nīderlandes valdība centās ''KLM'' iegūt vairākumu. Plesmans vēlējās lidsabiedrību paturēt privātās rokās, un ļāva valstij iegūt tikai mazākuma kontroli uzņēmumā.

1950. gadā ''KLM'' pārvadāja 356 069 pasažierus. 1950. gados lidsabiedrība paplašināja lidojuma galamērķus Ziemeļamerikas rietumos.
1950. gados ''KLM'' un citas lidsabiedrības piedzīvoja ekonomiskas grūtības. Pāreja uz reaktīvajām lidmašīnām arī prasīja papildu finanšu līdzekļus. Palīdzību sniedza Nīderlandes valdība, palielinot dalību ''KLM'' līdz divām trešdaļām, tādējādi [[nacionalizācija|nacionalizējot]] to. Direktoru padome palika privāto akcionāru rokās.

1961. gadā ''KLM'' piedzīvoja pirmo finansiālo zaudējumu gadu. 1963. gadā sākta uzņēmuma reorganizācija, samazinot darbinieku un pakalpojumu skaitu.
1966. gadā valsts daļa ''KLM'' tika samazināta līdz 49,5 %.
1971. gadā atklāts ''KLM'' galvenais birojs [[Amstelvēna|Amstelvēnā]].

[[1973. gada naftas krīze]]s rezultātā ''KLM'' prasīja no valdības atbalstu. Tika veikta akciju emisija, tādējādi lidsabiedrība no valsts ieguva naudu. Līdz 1970. gadu beigām valsts daļa ''KLM'' pieauga līdz 78 %.

1980. gadā ''KLM'' pārvadāja {{sk|9715069}} pasažierus.
1986. gadā Nīderlandes valdības daļa uzņēmumā samazināta līdz 54,8 %.
1989. gada jūlijā ''KLM'' iegādājās 20 % ASV lidsabiedrībā ''[[Northwest Airlines]]''.

1990. gadā ''KLM'' pārvadāja {{sk|16000000}} pasažierus.
1991. gadā ''KLM'' kā pirmā lidsabiedrība Eiropā ieviesa bieža lidotāja lojalitātes programmu.
1993. gada janvārī ASV Transporta departaments ''KLM'' un ''Northwest Airlines'' atļāva paplašināt to sadarbību. Septembrī abas lidsabiedrības sāka apkalpot ASV un Eiropas lidojumus kā kopuzņēmums. 1994. gadā ''KLM'' daļu ''Northwest Airlines'' palielināja līdz 25 %.
1996. gadā ''KLM'' iegādājās 26 % ''[[Kenya Airways]]'' kapitāldaļu.
1998. gada augustā ''KLM'' no valsts atpirka visas akcijas, tādējādi lidsabiedrība kļuva par privātu uzņēmumu.

2003. gada 30. septembrī Francijas lidsabiedrība ''[[Air France]]'' un ''KLM'' paziņoja par apvienošanos. Apvienošanās stājās spēkā 2004. gada 5. maijā. Jaunajā mātes uzņēmumā ''[[Air France-KLM]]'' 81 % kapitāldaļu ieguva ''Air France'' akcionāri, pārējo ieguva ''KLM'' akcionāri.

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.klm.com ''KLM'' vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Air France-KLM]]
[[Kategorija:Nīderlandes lidsabiedrības]]
[[Kategorija:Nīderlandes uzņēmumi]]
[[Kategorija:Ziemeļholande]]