KLM

Vikipēdijas lapa
KLM
KLM
KLM lidmašīnas
KLM lidmašīnas
IATA
KL
ICAO
KLM
Izsaukums
KLM
Dibināta 1919. gada 7. oktobrī
Galvenā bāze Shiphola, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Alianse SkyTeam
Flote 115
Galamērķi 138
Mātes kompānija Air France-KLM, Karogs: Francija Francija
Galvenā mītne Amstelvēna, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Mājaslapa klm.com

Koninklijke Luchtvaart Maatschappij N.V., saīsinājumā KLM, ir Nīderlandes lidsabiedrība. Ietilpst Air France-KLM grupā un ir SkyTeam alianses biedrs. Galvenais birojs atrodas Amstelvēnā, galvenā lidosta ir Shiphola pie Amsterdamas.

KLM lielākie meitas uzņēmumi:

Lidsabiedrības gaisa flotē ir Airbus un Boeing lidmašīnas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gadā jauns aviācijas leitnants Alberts Plesmans sponsorēja aviācijas izstādi Amsterdamā. Izstādei bija lieli panākumi, un vairāki Nīderlandes komersanti nolēma dibināt lidsabiedrību. Tā tika nodibināta 1919. gada 7. oktobrī ar nosaukumu KLM (Koninklijke Luchtvaart Maatschappij — ‘Karaliskā aviācijas sabiedrība’). Plesmans bija tās pirmais administrators un direktors.

Pirmais KLM lidojums notika 1920. gada 17. maijā no Londonas uz Amsterdamu ar īrētu divplāksni Airco DH.16. 1921. gadā sākti regulāri lidojumi. Pirmais starpkontinentālais lidojums notika 1924. gada 1. oktobrī uz Batāviju Nīderlandes Indijā. 1929. gadā sākās regulāri lidojumi uz Batāviju, un līdz Otrajam pasaules karam šī bija garākā regulāro lidojumu aviolīnija pasaulē. 1926. gadā KLM veica lidojumus starp Amsterdamu, Roterdamu, Briseli, Parīzi, Londonu, Brēmeni, Kopenhāgenu un Malmi, izmantojot galvenokārt Fokker F.II un Fokker F.III lidmašīnas. 1930. gadā KLM pārvadāja 15 143 pasažierus. Pirmais eksperimentāls Transatlantijas lidojums notika 1934. gada decembrī uz Kirasao.

Kad 1940. gada maijā Vācija iebruka Nīderlandē, daļa KLM lidmašīnu nokļuva Anglijā un kara laikā bija reģistrētas lidsabiedrībā BOAC. Pēc kara KLM atjaunoja savas aviolīnijas. Nīderlandes valdība centās KLM iegūt vairākumu. Plesmans vēlējās lidsabiedrību paturēt privātās rokās, un ļāva valstij iegūt tikai mazākuma kontroli uzņēmumā.

1950. gadā KLM pārvadāja 356 069 pasažierus. 1950. gados lidsabiedrība paplašināja lidojuma galamērķus Ziemeļamerikas rietumos. 1950. gados KLM un citas lidsabiedrības piedzīvoja ekonomiskas grūtības. Pāreja uz reaktīvajām lidmašīnām arī prasīja papildu finanšu līdzekļus. Palīdzību sniedza Nīderlandes valdība, palielinot dalību KLM līdz divām trešdaļām, tādējādi nacionalizējot to. Direktoru padome palika privāto akcionāru rokās.

1961. gadā KLM piedzīvoja pirmo finansiālo zaudējumu gadu. 1963. gadā sākta uzņēmuma reorganizācija, samazinot darbinieku un pakalpojumu skaitu. 1966. gadā valsts daļa KLM tika samazināta līdz 49,5 %. 1971. gadā atklāts KLM galvenais birojs Amstelvēnā.

1973. gada naftas krīzes rezultātā KLM prasīja no valdības atbalstu. Tika veikta akciju emisija, tādējādi lidsabiedrība no valsts ieguva naudu. Līdz 1970. gadu beigām valsts daļa KLM pieauga līdz 78 %.

1980. gadā KLM pārvadāja 9 715 069 pasažierus. 1986. gadā Nīderlandes valdības daļa uzņēmumā samazināta līdz 54,8 %. 1989. gada jūlijā KLM iegādājās 20 % ASV lidsabiedrībā Northwest Airlines.

1990. gadā KLM pārvadāja 16 000 000 pasažierus. 1991. gadā KLM kā pirmā lidsabiedrība Eiropā ieviesa bieža lidotāja lojalitātes programmu. 1993. gada janvārī ASV Transporta departaments KLM un Northwest Airlines atļāva paplašināt to sadarbību. Septembrī abas lidsabiedrības sāka apkalpot ASV un Eiropas lidojumus kā kopuzņēmums. 1994. gadā KLM daļu Northwest Airlines palielināja līdz 25 %. 1996. gadā KLM iegādājās 26 % Kenya Airways kapitāldaļu. 1998. gada augustā KLM no valsts atpirka visas akcijas, tādējādi lidsabiedrība kļuva par privātu uzņēmumu.

2003. gada 30. septembrī Francijas lidsabiedrība Air France un KLM paziņoja par apvienošanos. Apvienošanās stājās spēkā 2004. gada 5. maijā. Jaunajā mātes uzņēmumā Air France-KLM 81 % kapitāldaļu ieguva Air France akcionāri, pārējo ieguva KLM akcionāri.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]