Apskatīt Kalves zeme izejas kodu

[[Attēls:Selija.jpg|thumb|280px|right|Aptuvenā 13. gadsimta [[Sēlija]]s teritorija Daugavas kreisajā krastā.]]

'''Kalves zeme''' ({{val-la|terra, que Calue dicitur}}), vai '''Kalvene''' (rakstos: ''Calve'', ''Calre'' vai ''Calven'') bija [[Sēļi|sēļu]] zeme līdz 13. gadsimta vidum, kad to iekļāva [[Livonijas ordeņa valsts]] teritorijā.

Rietumos tā robežojās ar [[Medene|Medeni]] (sēliski — "mežu zemi"), ziemeļos ar [[Sēlene|Sēleni]], bet austrumos ar [[Alektene|Alekteni]]. Uz dienvidiem atradās [[Nalsene]]s robežzemes ([[Pelone]] un [[Maleisine]]).

== Vēsture ==
Pirmo reizi vēsturiskajos rakstos Kalve pieminēta sakarā ar to, ka [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņa [[Visvaldis|Visvalža]] meita otrreiz apprecējusies ar Johanu no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch''),<ref>Friedrich Georg von Bunge (Hrsg.): ''Liv-, Est- und Curländisches Urkundenbuch 3.'' Reval, 1857; Seite 21, Nummer 101a</ref> kas adoptēja viņas pirmā vīra Konrāda dēlu un laikā starp 1224. un 1257. gadu kļuva par [[Ikšķile]]s un [[Kalve (zeme)|Kalves]] piļu īpašnieku un [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Alberts II (Rīga)|Alberta II]] vasali.<ref name="Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften">[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000600/images/index.html?id=00000600&nativeno=475 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften] Teil 2, 1.2 Estland, Seite 475-520</ref> Tas netieši norāda uz Kalves zemes agrāko pakļautību Jersikas ķēniņam.
  
1251. gada 3. februārī Romas pāvesta kūrija pieņēma lēmumu likvidēt [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapiju]] un tās teritoriju pievienot [[Rīgas bīskapija]]i, tomēr [[Livonijas ordenis]] panāca, ka 1254. gada 23. maijā [[Romas pāvests]] [[Inocents IV]] sevišķi apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz [[Alektene]]s, Kalves, [[Sēlene]]s, [[Medene]]s un [[Nīcgale]]s pilīm un ciemiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva2/394.htm |title=Romas pāvesta Inocenta IV rīkojums Asīzē, 1254. gada 23. maijā |access-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151123074356/http://www.old.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/slva2/394.htm |archivedate={{dat|2015|11|23||bez}} }}</ref>

Sēlijas dalīšanas laikā pretenzijas uz Kalves pilsnovadu pieteica arī [[Rīgas domkapituls]], kas tikai 1256. gada vasarā atteicās no savām prasībām.<ref>[https://www.herder-institut.de/bestaende-digitale-angebote/datenbanken/kurlaendische-gueterurkunden/urkundentext.html?nr=1139&typ=&anmerkungen=1 Vienošanās starp Rīgas arhibīskapu, domkapitulu un Vācu ordeni par pakļauto zemju dalīšanu (1256)]{{Novecojusi saite}}</ref>

Pēc [[Melnas līgums|Melnas līguma]] noslēgšanas 1422. gadā Kalvenes dienvidos esošo [[Pelone]]s zemi iekļāva [[Žemaitijas kunigaitija]]s sastāvā.
Pēdējo reizi Kalves zeme pieminēta 1493. gadā kādā Livonijas ordeņa mestra [[Johans Freitāgs fon Loringhofe|Freitāga no Loringhofes]]  izdotā dokumentā par ordeņa vasaļu tiesībām uz zemi rietumos no Kalves (''Calven'') — starp Zalves, Susējas un Mēmeles upēm.<ref>[http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=596 1493. gada dokuments par Frīdaha Zelles tiesībām uz zemēm starp Zalves, Susējas un Mēmeles upēm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305191132/http://www.herder-institut.de/index.php?id=424&nr=596 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} (vāciski)</ref>

== Teritorija ==
Tiek uzskatīts, ka dokumentā minētais Kalves pilsnovads (no vārda "kalve" — "pakalns") atradies [[Augšzemes augstiene]]s [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalnī]] uz dienvidiem no [[Sēlene]]s zemes.<ref>[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&pg=PA95&dq=calve+selen&hl=lv&ei=YplUTLjpGcGoOLrx-Z4O&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=2&ved=0CC0Q6AEwAQ#v=onepage&q=calve%20selen&f=false Hanswilhelm Haefs. Polen.]</ref>

Pēc Indriķa Šterna<ref>Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180—1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 185., 429. lpp.</ref> uzskata Kalves zemes teritoriju mūsdienās daļēji aizņem [[Jēkabpils novads]] un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] dienvidu teritoriju, bet tā dienvidu daļa iesniedzas mūsdienu Lietuvas teritorijā ([[Rokišķi|Rokišķu rajons]]). Vienīgais pilskalns ar līdzīgu nosaukumu — [[Kaupres pilskalns]] atrodas Jēkabpils novada [[Ābeļu pagasts|Ābeļu pagastā]] Ābeļu salā Daugavā.

[[Vilis Biļķins]] Kalves pili identificēja [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu pagastā]].<ref>V.Biļķins. Sēlija un Dienvidkursa. Mineapole, Sēļzemnieka apgāds, 1992, 20.-22. un 28.-29. lpp.</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Senlatviešu valstis}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Eiropa-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sēlijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Sēlijas bīskapija]]
[[Kategorija:Zemgales bīskapija]]