Apskatīt Kaporeto kauja izejas kodu

{{Infobox military conflict
| conflict          = Kaporeto kauja
| partof            = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Itālijas fronte (1915—1918)]]s
| image             = Plotone d'assalto tedesco con MG0815.jpg
| image_size        = 300px
| caption           = Vācu uzbrukuma vienības pie Kaporeto
| date              = 1917. gada 24. oktobris – 19. novembris
| place             = [[Kobarida]], [[Austroungārija]]<br />(tagad [[Slovēnija]])
| coordinates       = {{coord|46|12|52|N|13|38|33|E|type:event_region:SI_scale:50000|display=title}}
| casus             = 
| territory         = [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] spēki virzās 150 kilometrus līdz [[Piaves upe|Piaves upei]]
| result            = [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] uzvara, [[Isonzo kampaņa]]s beigas
* [[Luidži Kadorna]] atbrīvots no komandiera
| combatant1        = {{flaga|Austria-Hungary}} [[Austroungārija]]<br>{{flaga|German Empire}} [[Vācu impērija]]
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Itālijas Karaliste (1861-1946)|Itālijas karaliste]]
| commander1        = {{flagicon|Vācu impērija}} [[Oto fon Belovs]]<br>{{flagicon|Austria-Hungary}} [[Svetozars Boroevičs]]<br>{{flagicon|Austria-Hungary}} [[Arcs fon Štraussenburgs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Luidži Kadorna]]<br>[[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[Luidži Kapello]]
| units1            = {{flagicon|German Empire}} [[14.armija (Vācu impērija)|14. armija]]<br>{{flagicon|Austria-Hungary}}
| units2            = [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946).svg|20px]] [[2.armija (Itālija)|2. armija]]
| strength1         = 353 000 karavīri, 2518 artilērijas vienības <ref name="Caporetto' 2006, p. 117">''Caporetto'' Silvestri 2006, p. 117 {{ISBN|978-8817107112}}</ref>
| strength2         = 257 400 karavīri, 1342 artilērijas vienības <ref name="Caporetto' 2006, p. 117"/>
| casualties1       = 20 000–70 000
| casualties2       = 13 000 nogalināti<br>30 000 ievainoti<br>265 000–275 000 sagūstīti
----
300 000 klaiņotāji<br>50 000 dezertieri<br>3 152 artilērijas vienības<br>1 712 mortīras<br>3 000 ložmetēji<br/>300 000 šautenes
| notes             = {{center|600,000 [[Iekšēji pārvietotie iedzīvotāji]]<ref>{{Cite web|url=http://ricerca.gelocal.it/ilpiccolo/archivio/ilpiccolo/2006/06/13/NZ_14_ROSI.html?refresh_ce|title = Quella massa di profughi che lasciò il Nordest, dopo Caporetto – Il Piccolo}}</ref>}}
| campaignbox       = 
}}


[[Attēls:Battle of Caporetto.jpg|thumb|right|Kaporeto kauja]]
'''Kaporeto kauja''' bija veiksmīgs [[Austroungārija]]s un [[Vācijas impērija]]s armiju uzbrukums [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karalistes]] armijai 1917. gada oktobrī. Itāļi [[Luidži Kadorna]]s vadībā iepriekšējos 2,5 gadus bija šeit 11 reizes veikuši uzbrukumus ar minimāliem panākumiem. 1917. gada augustā itāļiem gandrīz izdevās pārraut austroungāru aizsardzību, apdraudot ostas pilsētu [[Trieste|Triesti]]. Austroungāri lūdza vācu palīdzību, kas uz Itālijas fronti nosūtīja sešas divīzijas. Tās apvienoja ar deviņām austroungāru divīzijām, izveidojot 14. armiju vācu ģenerāļa [[Oto fon Belovs|Oto fon Belova]] pakļautībā. Viņa izstrādātais uzbrukuma plāns paredzēja ierobežotu uzbrukumu, kas atspiestu itāļus no Triestes apkārtnes. Kalnainais apgabals nozīmēja, ka lielu armijas vienību ātra pārvietošanās nebija iespējama, tāpēc frontes pārraušanai vācieši izmantoja nelielas specvienības. Lai arī itāļu armijai bija skaitliskais pārsvars, viņiem bija vāja morāle un vāji komandieri. Par spīti dezertieru brīdinājumiem par gaidāmo uzbrukumu, itāļi neveica aizsardzības līniju pastiprināšanu. 
<gallery>
Otto von Below LOC.jpg|Oto fon Belovs
Stosstruppen Isonzofront.jpg|Austroungāru kareivju uzbrukums
Soldati tedeschi e prigionieri italiani.jpg|Vācu kareivji ar itāļu gūstekņiem
Italijanski vojni ujetniki po bitki pri Kobaridu.jpg|Itāļu karagūstekņi
</gallery>
1917. gada 24. oktobrī sākās uzbrukums, kas ātri pārrāva itāļu aizsardzību. Vienu no nelielajām vienībām komandēja [[Ervins Rommels]], kuru par panākumiem kaujā apbalvoja ar [[Pour le Mérite]] ordeni. 30. oktobrī frontes pārrāvums bija tik dziļš, ka apdraudēja blakus esošās itāļu pozīcijas, un tās sāka atkāpties visā frontes garumā. 10 000 itāļu krita kaujās un 30 000 guva ievainojumus. Gūstā krita 300 000 itāļu, 350 000 dezertēja. Itālijas 2. armija bija pilnībā iznīcināta.  Ap 10. novembri frontes līnija stabilizējās apmēram 30 kilometru attālumā no Venēcijas.<ref>[https://books.google.lv/books?id=jU99DAAAQBAJ&pg=RA1-PA39&dq=german+spring+offensive+1918&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=german%20spring%20offensive%201918&f=false The Palgrave Concise Historical Atlas of the First World War]</ref>

Smagā Itālijas sakāve mudināja 9. novembrī [[Antante]]i izveidot Augstāko kara padomi, kas ātri uz Itāliju nosūtīja sešas franču un piecas britu divīzijas, lai nostiprinātu itāļu fronti. Sakāves dēļ amatu zaudēja Kadorna, kura vietā iecēla [[Armando Diazs|Armando Diazu]].

==Atsauces==
{{reflist}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Itālijas vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Itālijas piedalīšanos]]