Apskatīt Karbons izejas kodu

{{Ģeoloģiskais periods
|nosaukums=Karbons
|karte=The World of the Carboniferous-Permian boundary.svg
|o2=32.5
|co2=800
|temp=14
|jūras līmenis = 80—120 m<ref>{{cite journal | author = Haq, B. U.| year = 2008| doi = 10.1126/science.1161648 | title = A Chronology of Paleozoic Sea-Level Changes | journal = Science | volume = 322 | pages = 64–68 | pmid = 18832639 | last2 = Schutter | first2 = SR | issue = 5898 |bibcode = 2008Sci...322...64H }}</ref>
}}
'''Karbons''' bija piektais [[ģeoloģiskais periods]] [[paleozoja ēra|paleozoja ērā]], kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 [[Pirms mūsdienām|Ma]]). Karbona perioda nosaukums cēlies no [[akmeņogles|akmeņogļu]] nosaukuma. Tādēļ šo periodu sauc arī par '''akmeņogļu periodu'''.

== Klasifikācija ==
Karbonu izdalīja 1822. gadā angļi Viljams Konibīrs (''William Conybeare'') un Viljams Filipss (''William Phillips''). Periodu parasti iedala divās epohās: agrajā karbonā un vēlajā karbonā. Karbona nogulumieži atrodas virs [[devons|devona]] iežiem, bet tos pārklāj [[perms|perma]] nogulumieži.

=== Karbona sistēmas dalījums ===
Karbona sistēma tiek dalīta 2 virsnodalījumos, 3 nodalījumos un 7 stāvos:
{| class=standard border="1" cellspacing="0" cellpadding="3"
! [[Ģeoloģiskais periods|Periods]] (sistēma)
! [[Geoloģiskā apakšsistēma|Apakšsistēma]]<br />(virsnodalījums)
! [[Ģeoloģiskā epoha|Epoha]]<br />(nodalījums)
! [[Ģeoloģiskais laikmets|Laikmets]] (stāvs)
! Intervāls
|-
| rowspan="7" style="background-color: rgb(103,165,153)"| Karbona periods
| rowspan="4" style="background-color: rgb(153,194,181)"| [[Pensilvānijas apakšsistēma|Pensilvānijas]]
| rowspan="2" style="background-color: rgb(172,194,205)"| [[Augškarbons]]
| style="background-color: rgb(215,227,238)"| [[Gžeļas stāvs|Gžeļas]]
|303,7—298,9 Ma
|-
| style="background-color: rgb(192,214,225)"| [[Kasimovas stāvs|Kasimovas]]
|307—303,7 Ma
|-
| rowspan="2" style="background-color: rgb(133,177,180)"| [[Viduskarbons]]
| style="background-color: rgb(180,206,193)"| [[Maskavas stāvs|Maskavas]]
|315,2—307 Ma
|-
| style="background-color: rgb(163,207,200)"| [[Baškīrijas stāvs|Baškīrijas]]
|323,2—315,2 Ma
|-
| rowspan="3" style="background-color: rgb(103,143,102)"| [[Misisipi apakšsistēma|Misisipi]]
| rowspan="3" style="background-color: rgb(135,169,122)"| [[Apakškarbons]]
| style="background-color: rgb(195,187,134)"| [[Serpuhovas stāvs|Serpuhovas]]
|330,9—323,2 Ma
|-
| style="background-color: rgb(171,188,133)"| [[Vizejas stāvs|Vizejas]]
|346,7—330,9 Ma
|-
| style="background-color: rgb(155,189,142)"| [[Turnejas stāvs|Turnejas]]
|358,9—346,7 Ma
|-

|}
Karbona dalījums dažādos reģionos ir atšķirīgs. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] karbona nogulumi lielākoties skaidri dalās divās daļās, kur apakšējie ir [[jūras nogulumi]], bet augšējie [[kontinentālie nogulumi|kontinentālie]]. Tur dalījums ir divdaļīgs: C<sub>1</sub> (Misispi) un C<sub>2</sub> (Pensilvānijas). Bet [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] (bijušajā [[PSRS]]), kur karbona nogulumi ir pilnīgāk pārstāvēti, ir pieņemts trīsdaļīgs dalījums: C<sub>1</sub> (Dinantas), C<sub>2</sub> (Maskavas) un C<sub>3</sub> (Urālu) nodalījumi. Turklāt C<sub>2</sub> un C<sub>3</sub> Krievijas stratigrāfiskās vienības atbilst Rietumeiropas C<sub>2</sub> nodalījumam.

== Klimats ==
[[Attēls:Euramerica en.svg|thumb|270px|Eiramerikas superkontinenta karte karbona periodā ar mūsdienu sauszemes apveidiem.]]
Skābekļa uzkrāšanās atmosfērā sakarā ar sauszemes augu savairošanos izraisīja [[Ledus laikmets|Karū ledus laikmetu]] (no ''Karoo'' apgabala nosaukuma [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]), ledāji pārklāja [[Pangeja]]s superkontinenta dienviddaļu.
Pirms 350—300 mlj. gadiem tagadējās [[Ziemeļamerika]]s, [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s līdzenumus klāja plaši augiem noklāti [[Purvs|purvi]], bet [[Skābeklis|skābekļa]] līmenis atmosfērā bija 35%. Šāds augsts rādītājs ir izskaidrojams ar to, ka atmirušie [[koki]] nevarēja pilnībā sadalīties, [[Ogleklis|ogleklim]] izdaloties atmosfērā CO<sub>2</sub> veidā, bet nogulsnējās purvainā apvidū, pārtopot akmeņogļu iegulās. Kā uzskata zinātnieki, tas notika tādēļ, ka karbona periodā [[Sēnes|sēnēm]] un [[mikroorganismi]]em vēl nebija [[Fermenti|fermentu]], kas spētu efektīgi sadalīt [[Lignīns|lignīnu]], kas ietilpa [[koksne]]s sastāvā. Tieši tad izveidojās lielas akmeņogļu iegulas, ko mūsdienās cilvēki izmanto kā [[degizraktenis|degizrakteņus]]. Perioda beigās parādījās sēnes, kas lignīnu spēja sadalīt.

Karbona perioda laikā vairākas reizes notika [[jūra|jūru]] regresija, kā arī [[vulkāns|vulkāniska]] darbība.

== Karbona pamatieži Latvijā ==
Karbona periodā lielākā daļa Latvijas teritorijas virsmas atradās [[Eiramerikas superkontinents|Eiramerikas superkontinenta]] (izveidojās pēc [[Baltika]]s kontineta sadurmes ar Laurentijas kontinentu), krastā uz ziemeļiem no ekvatora, karbona nogulumu pamatieži atrodami vienīgi valsts dienvidrietumu daļā.

Karbona perioda [[Latvijas pamatieži|Latvijas pamatiežus]] veido [[dolomīts]], [[māls]], [[merģelis]] un [[smilšakmens]]. Tie ir pieskaitāmi pie [[Epikontinentāla jūra|epikontinentālās jūras nogulumiem]], tāpēc, ka tie tikuši pakļauti krasta procesiem, tajos parasti ir tukšumi.<ref name="periodi 4">{{grāmatas atsauce|last=I. Grosvalds.|title=Latvijas dzīļu bagātības. Rīga.|publisher=Izdevniecība ‘’Zinātne’’, 1970.|pages=170}}</ref> Latvijas karbona nogulumi pieskaitāmi Turnejas stāva apakšdaļai un ir iedalīti [[Šķerveles svīta|Šķerveles]], [[Lētižas svīta|Lētižas]], [[Paplakas svīta|Paplakas]] un [[Nīcas svīta|Nīcas]] svītās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Ģeoloģija-aizmetnis}}
{{Fanerozoja ēras}}
{{Paleozoja periodi}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģeoloģiskie periodi]]
[[Kategorija:Karbons]]