Apskatīt Karstie jupiteri izejas kodu

[[Attēls:HD189733b.jpg|thumb|250px|Karstais jupiters mākslinieka skatījumā]]
'''Karstie jupiteri'''<ref>{{Laikraksta atsauce |author1=Andrejs Alksnis |author2=Zenta Alksne |year=2010. gada rudens |title=Karstie jupiteri un to ačgārnā kustība |journal=[[Zvaigžņotā Debess]] |publisher=[[Latvijas Zinātņu akadēmija]] un [[Latvijas Universitātes Astronomijas institūts]] |issue=209. izdevums |page=7.lpp |url=http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2793/zvaigznota-deness_2010_rudens.pdf#page=7}}</ref> ({{val|en|hot Jupiters}}) jeb '''pegasīdi''' (''pegasids'') ir [[Jupiters (planēta)|Jupiteram]] līdzīgas [[milzu planēta]]s, kuru [[orbīta]]s atrodas ļoti tuvu savām [[zvaigzne|zvaigznēm]].

== Kopsavilkums ==
Karstie jupiteri<ref name=":0">Yount, L. ''Modern Astronomy: Expanding the Universe''. New York: Chelsea House, 2006. P. 146.</ref><ref>Kitchin, C. ''Exoplanets: Finding, Exploring, and Understanding Alien Worlds''. New York: Springer, 2012. P. 58.</ref> jeb pegasīdi<ref>[http://www.aanda.org/images/stories/PressRelease/PRaa200611/praa200611_print.pdf "Interiors of extrasolar planets: A first step"]''.'' (PDF), Astronomy & Astrophysics. May 30, 2006. Retrieved 02.10.2015.</ref> ir īpatnēja [[citplanēta|citplanētu]] grupa, kuru fizikālās raksturiezīmes ir līdzīgas [[Saules sistēma]]s lielākajiem [[gāzu planēta|gāzu planētām]] — [[Jupiters (planēta)|Jupiteram]] un [[Saturns (planēta)|Saturnam]] — proti, tie arī galvenokārt sastāv no tādiem vieglajiem elementiem kā [[ūdeņradis]] un [[hēlijs]], taču atšķirībā no Jupitera un Saturna to virsmas temperatūras ir krietni augstākas, jo to orbītas atrodas ļoti tuvu savām [[Zvaigzne|zvaigznēm]] — parasti no 0,015 līdz 0,5 [[astronomiskā vienība|astronomiskajām vienībām]] (2,2×10<sup>6</sup> un 74,8×10<sup>6</sup> km)<ref>Mathiesen, B. [http://phys.org/news/2006-03-hot-jupiter-harbor-earth-like-planets.html "Hot Jupiter Systems may Harbor Earth-like Planets"]. ''PhysOrg.com''. March 19, 2006. Retrieved 02.10.2015.</ref> jeb teju 20 reizes tuvāk nekā [[Zeme]] atrodas no [[Saule]]s.<ref name=":1" /> Tas nozīmē, ka šīs planētas veic pilnu orbītu tikai pāris dienu laikā, kamēr Jupiteram Saules apriņķošanai ir nepieciešami nepilni 12 [[gads|gadi]] — tas apriņķo Sauli vidēji 5,2 astronomisko vienību attālumā (778,3×10<sup>6</sup> km).<ref>Rees, M. (ed.). ''Universe: The Definitive Visual Guide.'' London: Dorling Kindersley, 2012. P. 179.</ref>

Pašreizējie astronomiskie novērojumi liecina, ka vidēji uz simts zvaigznēm vismaz vienai no tām orbītā ap sevi ir atrodams kāds karstais jupiters, kas šajā gadījumā ir diezgan pārsteidzoši, jo pirms 1995. gada, kad tika atklāta pirmā šāda veida [[planēta]] — [[51 Pegasi b]] — astronomi bija pārliecināti, ka šāda veida masīvās gāzu planētas nav iespējams atrast tik tuvu savām zvaigznēm.<ref>Casoli, F., Encrenaz, T. ''[http://www.amazon.com/The-New-Worlds-Extrasolar-Astronomy/dp/038744906X/ref=pd_sim_sbs_b_1?ie=UTF8&refRID=00T18MEKA636QJ457J1B The New Worlds: Extrasolar Planets]''. New York: Springer, 2007. P. 3.</ref><ref name=":1">Pont, F. J. ''Alien Skies: Planetary Atmospheres from Earth to Exoplanets''. New York: Springer, 2014. P. 84.</ref>

Pašreiz tuvākais novērotais karstais jupiters ir [[HD 189733b]], kas atrodas apmēram 64 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.phys.org/news/2016-04-astronomers-composition-clouds-hot-jupiter.htm|title=Astronomers determine the structure and composition of clouds on a 'hot Jupiter' exoplanet|work=phys.org|publisher=Phys.org|first=Tomasz|last=Nowakowski|date=6 April 2016|accessdate=18 April 2019}}{{Novecojusi saite}}</ref>

== Raksturojums ==
=== Izcelsme ===
Mūsdienās lielākā daļa [[Astronoms|astronomu]] ir vienisprātis, ka karstie jupiteri ir izveidojušies tādā pašā attālumā no savām [[Zvaigzne|zvaigznēm]] kā [[Gāzu planēta|milzu planēta]]s atrodas [[Saules sistēma|Saules sistēmā]], kur pēc tam visticamāk ir sekojis migrācijas process zvaigžņu sistēmas iekšējā daļā, līdz attiecīgā planēta ir sasniegusi savu [[Orbīta|orbītu]] tikai pāris miljonu kilometru attālumā no savas zvaigznes.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Planet Hunters: The Sesrch for Extraterrestrial Life|url=https://archive.org/details/planethunterssea0000elle|first=Lucas|last=Ellerbroek|place=London|publisher=Reaktion Books|year=2017|page=[https://archive.org/details/planethunterssea0000elle/page/149 149]|isbn=978-1-7802-81-2}}</ref><ref name="utoday">{{cite web|url=https://www.universetoday.com/109269/what-are-hot-jupiters/|title=What are Hot Jupiters?|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Fraser|last=Cain|date=12 February 2014|accessdate=13 July 2019}}</ref> Savukārt uz jautājumu, kas būtu varējis izraisīt šo potenciālo migrāciju, astronomiem skaidrības vēl īsti nav.<ref name="utoday"/>

Par spīti šim apgalvojumam pēdējā laikā ir parādījušies arī atsevišķi pētījumi, kas norāda, ka planētu migrācija nav vienīgais veids, kā karstie jupiteri varētu izveidoties.<ref name="astronomy">{{cite web|url=http://www.astronomy.com/news/2019/01/hot-jupiters-may-form-close-to-their-stars|title=Hot Jupiters may form close to their stars|work=astronomy.com|publisher=Astronomy|first=Alison|last=Klesman|date=18 January 2019|accessdate=13 July 2019}}</ref> Atsevišķi pētnieki atzīmē, ka, veicot dažādas simulācijas, ir izdevies konstatēt, ka karstie jupiteri var izveidoties arī samērā tuvu savām zvaigznēm, tādējādi neveicot plašu migrācijas procesu no zvaigžņu sistēmas ārējās daļas.<ref name="astronomy"/> Tā, piemēram, amerikāņu astronomi Elizabete Beilija (''Elizabeth Bailey'') un Konstantīns Batigins (''Konstantin Batygin'') uzsver, ka teorētiski viss, kas nepieciešams sākumposmā, ir “superzemei” līdzīga planēta zvaigžņu sistēmas iekšējā daļā, kuras masa būtu mērāma aptuveni 10 [[Zeme|Zemes]] masu apmērā, lai tādējādi [[Gravitācija|gravitācijas]] spēka ietekmē tā ar laiku spētu sev piesaistīt arvien lielāku vieglo elementu — [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[Hēlijs|hēlija]] — gāzu apvalku atmosfērā, pamazām kļūstot par “kodolu” karstā jupitera izveidē.<ref name="astronomy"/>

=== Fizikālās īpašības ===
Tā kā karstie jupiteri atrodas tik tuvu savām zvaigznēm, tie atšķirībā no pārējām planētām saņem simtiem reižu vairāk siltuma un [[radiācija]]s, kas tādējādi bieži vien šo planētu vidējo virsmas temperatūru paaugstina virs 1000°C.<ref name=":1" /> Līdz ar to šādos temperatūru apstākļos karsto jupiteru [[atmosfēra]]s ir pārlieku karstas, lai tajās šķidrā vai cietā [[agregātstāvoklis|agregātstāvoklī]] būtu sastopams [[oglekļa dioksīds]], [[ūdens]] vai [[metāns]].<ref>Pont, F. J. ''Alien Skies: Planetary Atmospheres from Earth to Exoplanets''. New York: Springer, 2014. P. 89.</ref> 

Tāpat karsto jupiteru relatīvi tuvais attālums no savām zvaigznēm nosaka to, ka pret zvaigzni allaž ir pavērsta tikai viena planētas puse, otra puse ir ieskauta tumsā — gluži tāpat kā [[Mēness]] ir attiecībā pret Zemi — šī iemesla dēļ tiek pieņemts, ka uz karstajiem jupiteriem ir sastopamas ļoti spēcīgas vētras — supervētras — (līdz pat 5000 km/h), lai tādējādi varētu pārnest karstumu no vienas puses uz otru.<ref>Pont, F. J. ''Alien Skies: Planetary Atmospheres from Earth to Exoplanets''. New York: Springer, 2014. P. 85.</ref> Pie tam augsto temperatūru un nemitīgās atmosfēras virpuļošanas dēļ karstie jupiteri diametra ziņā var "izaugt" daudz lielāki nekā Saules sistēmas masīvākie [[gāzu planēta|gāzu giganti]].<ref>Pont, F. J. ''Alien Skies: Planetary Atmospheres from Earth to Exoplanets''. New York: Springer, 2014. P. 86.</ref>

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Astronomija}}
*[[Citplanēta]]
*[[Jupiters (planēta)|Jupiters]] (planēta)
*[[Ūdens planēta]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.universetoday.com/109269/what-are-hot-jupiters/ Kas ir karstie jupiteri?] {{en ikona}}

{{astronomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Karstie jupiteri]]
[[Kategorija:Citplanētas]]