Apskatīt Karš Afganistānā (2001—2014) izejas kodu

[[Attēls:ISAF.png|thumb|300px|Koalīcijas spēku (ISAF) vadības grupu izvietojums četros Afganistānas reģionos 2006. gadā. "Austrumi" (OST): [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], "Dienvidi" (SÜD): [[Nīderlande]], "Rietumi" (WEST): [[Itālija]], "Ziemeļi" (NORD): [[Vācija]]]]
[[Attēls:Neotaliban insurgency 2002-2006 en.png|thumb|300px|Islāmistu nemiernieku kontrolētās teritorijas (zaļā krāsā) paplašināšanās no 2002. līdz 2006. gadam]]

'''Karš Afganistānā''' (2001—2014) bija [[Afganistānas pilsoņu karš|Afganistānas kara]] turpinājums, ko pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] 7. oktobrī sāka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un to sabiedrotās valstis ar mērķi mainīt [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] valdību un iekārtu. [[NATO]] aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visai aliansei. Pēc ''[[Taliban]]'' režīma gāšanas 2001. gada decembrī tika izveidoti "Starptautiskās drošības atbalsta spēki Afganistānā" (''International Security Assistance Force'', [[ISAF]]), kas kopš 2003. gada darbojās NATO vadībā. Saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) rezolūcijām ISAF galvenais uzdevums bija atbalstīt [[Afganistāna]]s valdību drošības un stabilitātes nodrošināšanai.

Karā kopš 2003. gada piedalījās arī [[Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] kontingents, kas bija izvietots gan [[Kabula]]s starptautiskajā lidostā, gan Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štābā Mazarišarīfā un [[Meimena]]s karabāzē, gan [[Kandahāra]]s lidostā.

2011. gadā sākās koalīcijas spēku izvešana, 2013. gadā militāro varu pārņēma Afganistānas valdības spēki, kas turpināja karu pret radikālajiem [[islāmisms|islāmistiem]].
Kaut arī 2014. gada 28. decembrī ASV formāli pasludināja kara beigšanos,<ref>[http://www.cbsnews.com/news/america-formally-ends-the-war-in-afghanistan/ U.S. formally ends the war in Afghanistan] cbsnews.com</ref> tas kopš 2015. gada turpinājās kā [[Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015)|Afganistānas pilsoņu karš]].

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Afganistānas pilsoņu karš}}

[[Attēls:Reagan sitting with people from the Afghanistan-Pakistan region in February 1983.jpg|thumb|200px|ASV prezidenta [[Reigans|Reigana]] tikšanās ar afgāņu nemierniekiem Baltajā namā 1983. gadā]]
11. septembrī ASV notika plašs [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|masu terora akts]], kad četras teroristu pašnāvnieku grupas nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem ([[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] ēka) un militāriem ([[Pentagons|Pentagonu]]) objektiem Ņujorkas centrā un Vašingtonas apkārtnē. Bojā gāja 2 976 cilvēki.
12. septembrī lielākā daļa valstu pauda solidaritāti ar ASV un nosodīja šo terora aktu. Dž. V. Bušs paziņoja, ka vienāds sods gaida gan terora akta veicējus, gan teroristu atbalstītājus. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] sāka 80 darbinieku evakuāciju no Afganistānas.
13. septembrī ASV valsts sekretārs [[Kolins Pauels]] par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja teroristu grupu "[[Al-Qaida]]" un tās līderi [[Osama bin Ladens|bin Ladenu]], uzskatot, ka dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis šo terora aktu. Šos terora aktus neesot bijis iespējams īstenot bez Afganistānas ''[[Taliban]]'' valdības ziņas, jo tā bez kādiem ierobežojumiem ļāva bin Ladenam un tā ļaudīm darboties šīs valsts teritorijā, plānot un īstenot savus plānus. Pierādījumus, kas lika uzskatīt tieši ''Al-Qaida'' par šī terora akta īstenotājiem, ASV valdība neatklāja, jo to lielākā daļa esot slepena un skarot izlūkdienestu darbu.<ref name="autogenerated1">Sabiedrotie pārliecināti par bin Ladena vainu. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref> [[Krievija]] un [[NATO]] kopīgā paziņojumā aicināja visas pasaules valdības apkarot [[Terorisms|terorismu]]. [[Palestīnas autonomija|Palestīniešu pašpārvaldes]] prezidents [[Jāsirs Arafāts]] aicināja [[Arābi|arābu]] valstis pievienoties pretterorisma koalīcijai.
14. septembrī ASV vispārējo sēru diena. Afganistānas ''Taliban'' valdība piekrita izdot bin Ladenu trešajai neitrālai valstij tiesāšanai, ja [[Vašingtona]] iesniegs pierādījumus viņa saistībai ar šiem terora aktiem — ASV to noraidīja, pieprasot izdot aizdomās turamo tām. [[ASV Senāts]] apstiprināja 40 miljardu USD piešķiršanu pretterorisma kampaņai. ASV Pārstāvju palāta un Senāts apstiprināja rezolūciju, kas ļāva prezidentam Dž. V. Bušam "izmantot visu nepieciešamo un atbilstošo spēku" pret lidmašīnu nolaupītājiem.

15. septembrī Dž. V. Bušs paziņoja, ka ASV ir karastāvoklī, par galveno ienaidnieku nosaucot O. bin Ladenu.
17. septembrī tika atvērta [[Ņujorkas fondu birža]], [[Dow Jones]] bija zaudējis lielāko vidējo punktu daudzumu tā vēsturē.
18. septembrī Afganistānas valdība slēdza lidostas un izsludināja armijā kaujas gatavību atvairīt gaisa uzbrukumus.
19. septembrī ASV nosūtīja spēkus ar vairāk nekā 100 kaujas lidmašīnām uz [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]]. Tika atcelti pēdējie lidojumu ierobežojumi ASV gaisa telpā.
20. septebrī Afganistānas valdība lika bin Ladenam sagatavoties izraidīšanai no valsts. Dž.V.Bušs uzstājās ar runu [[ASV Kongress|Kongresā]] un informēja par jaunu ministra amatu "dzimtenes aizstāvības uzraudzīšanai". [[Arābu līga]]s ģenerālsekretārs [[Amrs Musa]] paziņoja, ka arābu valstis nepiedalīsies uzbrukumā Afganistānai, ja tajā piedalīsies [[Izraēla]].
21. septembrī trimdā dzīvojošais Afganistānas [[karalis]] [[Mohammads Zahirs šahs]] nāca klajā ar aicinājumu gāzt ''Taliban'' valdību un izveidot jaunu pārejas valdību.
22. septembrī Dž.V.Bušs atcēla 1998. gadā pret [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Indija|Indiju]] ieviestās sankcijas (par kodolizmēģinājumiem).
23. septembrī ASV beidzās oficiālās sēras. Afganistānas ''Taliban'' valdība informēja pasauli, ka bin Ladens ir izraidīts no valsts un viņa atrašanās vieta nav zināma. Vašingtona šo informāciju noraidīja kā melus.

24. septembrī ASV informēja par ''Al-Qaida'' un ''Taliban'' kontu iesaldēšanu ASV un tām draudzīgo valstu bankās. Afganistānas aizsardzības ministrs [[mulla Obaidulla]] izsludināja par papildus 300 000 karavīru mobilizāciju. [[Kazahstāna]]s prezidents [[Nursultans Nazarbajevs]] paziņoja, ka viņa valsts informē par pievienošanos ASV atbalstošo valstu nometnei. Pakistāna atsauca no Afganistānas vēstniecības darbiniekus. Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja par papildus ieroču sūtījumiem [[Ziemeļu alianse]]i, piedāvājot ASV dalīties izlūkošanas datos un atverot Krievijas Federācijas gaisa telpu humānajai palīdzībai.
25. septembrī [[Kirgīzija]] un [[Turkmenistāna]] piedāvāja ASV palīdzību iespējamo militāro operāciju laikā. [[Saūda Arābija]] pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Afganistānu. G7 valstu finansu ministri vienojās apturēt terorismā aizdomās turēto organizāciju līdzekļu vākšanu un bloķēt to kontus.
26. septembrī Pakistāna paziņoja, ka tās bruņotie spēki nepiedalīsies iebrukumā Afganistānā. Šim paziņojumam pievienojās arī [[Irāna]].
27. septembrī [[Apvienotie Arābu Emirāti]] bloķēja 26 aizdomās par terorismu turēto organizāciju kontus. ASV pieņēma likumu, ka gaisa spēkiem ir tiesības notriekt jebkuru komerclidmašīnu, ja tā apdraudēs ASV pilsētas.
28. septembrī [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] nāca klajā ar paziņojumu, ka beidzot ir konstatētas visu 19 teroristu personības un publicēja viņu fotogrāfijas, lai no sabiedrības gūtu precīzāku informāciju par šīm personām. ASV mediji izplatīja ziņas, ka Afganistānas teritorijā jau darbojas amerikāņu un britu armiju specvienības, kas cenšas atrast bin Ladenu. Saūda Arābija paziņoja, ka ļauj izmanto savā teritorijā esošās militārās bāzes uzbrukumam Afganistānai. Afganistānas valdība kārtējo reizi piedāvāja piedalīties bin Ladena notveršanā, ja tiks sniegti pierādījumi viņa saistībai ar 11.09. terora aktiem un viņu tiesās trešajā neitrālajā valstī.
30. septembrī Afganistānas sūtnis Pakistānā mulla Abdulsalams Zaifs paziņoja, ka viņa valdībai ir zināma bin Ladena atrašanās vieta, taču šo informāciju neizpaudīs viņa paša drošības dēļ.

2. oktobrī ASV saviem sabiedrotajiem iesniedza pierādījumus par bin Ladena saistību ar terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā. NATO aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visai aliansei. ASV valdība atkārtoti noraidīja Afganistānas piedāvājumu uzsākt sarunas par bin Ladena vainu un viņa tiesāšanu.
4. oktobrī Lielbritānijas premjerministrs [[Tonijs Blērs|Entonijs Blērs]] parlamentam paziņoja, ka vismaz trim teroristiem savulaik ir bijuši kontakti ar bin Ladenu.<ref name="autogenerated1" />
5. oktobrī Afganistāna atkal piedāvāja arestēt un tiesāt bin Ladenu, ja ASV iesniegs apsūdzībai pietiekamus pierādījumus. ASV paziņoja, ka 1000 karavīru ir pārdislocēti uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] un tiks izvietoti Afganistānas pierobežā.
6. oktobrī G7 finansu ministri un centrālo banku vadība paziņoja par jauniem pasākumiem, lai izsekotu tos, kas finansē terorismu. [[Baltais nams]] noraidīja Afganistānas piedāvājumu atbrīvot 8 pirms diviem mēnešiem par [[kristietība]]s sludināšanu arestētos organizācijas ''Shelter Now'' darbiniekus, apmaiņā pret sarunām. Afganistāna atbrīvoja 28. oktobrī pierobežā ar Pakistānu aizdomās par spiegošanu aizturēto britu žurnālisti Ivonnu Ridliju.

7. oktobrī ''Taliban'' valdība informēja par 2000 karavīru pārdislocēšanu uz pierobežu ar Uzbekistānu un 1000 vīru lielu papildspēku nosūtīšanu uz Ziemeļu alianses fronti. Pievakarē sākās ASV un Lielbritānijas spēku uzbrukums (dažas stundas pēc tam, kad noraidīja kārtējo ''Taliban'' piedāvājumu sarunām par bin Ladena vainu).<ref name="autogenerated3">Pirmie mērķi: lidostas un teroristu bāzes. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref>
ASV prezidents [[Džordžs V. Bušs]] savā runā uzsākot karu, tā iemeslu noformulēja šādi: "Vairāk nekā pirms divām nedēļām es izvirzīju ''Taliban'' līderiem skaidru un konkrētu prasību virkni: slēgt teroristu apmācības nometnes, izdot ''Al-Qaida'' tīkla līderus un atbrīvot visus ārzemniekus, ieskaitot ASV pilsoņus, kas netaisnīgi ir ieslodzīti šajā valstī. Neviena no šīm prasībām netika izpildīta. Un tagad ''Taliban'' par to samaksās."<ref>ASV prezidenta Džordža V. Buša runa, sākot triecienus Afganistānai. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref>
[[Latvijas Republika]]s ārlietu ministrs [[Indulis Bērziņš]] informēja, ka uzbrukumam "ASV gatavojās ļoti rūpīgi, runājot ar sabiedrotajiem un sagatavojot sabiedrību".<ref>Kā jūs vērtējat ASV atbildes uzbrukumu? // Diena. 8.10.2001., 2. lpp.</ref>

== Koalīcijas bruņotie spēki ==
[[Attēls:ISAF-Logo.svg|thumb|200px|ISAF logo ({{val|en|International Security Assistance Force}}; {{val|ps|کمک او همکاری}} — ''Komak wa Hamkari'', "Palīdzība un Sadarbība")]]
[[Attēls:Michigan Latvia 01.jpg|thumb|250px|Latviešu, amerikāņu un afgāņu karavīri patrulē Nišagāmas ciemā Kunāras provincē (2009. gada 18. martā)]]
[[Attēls:U.S. Marine in a poppy field, c. June 2005.jpg|thumb|250px|Koalīcijas spēku ASV kareivis opija magoņu laukā]]
[[Attēls:M777_Howitzer_Helmand_April2007.JPEG|thumb|250px|Kanādas artilērija]]
[[Attēls:Afghanistan Troop Strength.svg|thumb|300px|Koalīcijas (t.s. ASV) karaspēka lieluma izmaiņas Afganistānas kara beigu daļā]]
[[Attēls:Coalition military casualties in afghanistan by month.svg|thumb|300px|Koalīcijas militāro spēku zaudējumi]]
2001. gada oktobrī ASV ap Afganistānu bija sakoncentrējušas aptuveni šādus spēkus:<ref>Karaspēka izvietojums uzbrukuma reģionā. // Diena. 8.10.2001., 2. lpp.</ref> [[Turcija|Turcijā]] ap 2000 kareivju, gaisa spēku vienības ''F15, F16, EA6B, KC135, E3B/C, C12''; [[Kuveita|Kuveitā]] — 3000 kareivju, tanki un bruņumašīnas; [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] — 650 kareivju, gaisa spēku vienības ''F15, F16, F117, C130, KC135''; [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] — kaujas lidmašīnas; [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] — 1000 kareivju. Līcī atradās lidmašīnu bāzes kuģis "USS Enterprise" (uz klāja 50 kaujas lidmašīnas ''F14 Tomcat'' un ''FA18 Hornet''), kuru pavadīja kaujas grupa ar līdz 24 fregates un iznīcinātāji, mīnu traleri, vairākas zemūdenes, bet flotes grupas papildu bruņojumā ietilpa raķetes zeme-gaiss, ''EA-68 Prowler'' radaru slāpētāji un ''Hawkeye'' izlūklidmašīnas, kā arī otra flotes kaujas grupa, ko veidoja lidmašīnu bāzes kuģis "Carl Vinson" (uz klāja 70 lidmašīnas, tai skaitā ''F14 Tomcat'' un trīs ''F18'' eskadriļas), kuru pavadīja 1 zemūdene, 2 kreiseri un 2 iznīcinātāji, bet grupas papildu apbruņojumā bija 200 raķešu ''[[Tomahawk]]'' arsenāls.

2002. gada februārī Afganistānas teritorijā tika izvērsti [[Starptautiskie drošības atbalsta spēki]] (ISAF). Par pirmo vadošo valsti kļuva [[Apvienotā Karaliste]], kuru pēc sešiem mēnešiem nomainīja [[Turcija]], 2003. gada februārī šo spēku vadību uzņēmās [[Nīderlande]] un [[Vācija]]. 2003. gada augustā starptautiskās operācijas vadību pārņēma NATO. 2005. gada vidū Afganistānā tika izveidotas Provinču atjaunošanas vienības (''Province Reconstruction Teams'', PRT), kuru uzdevums bija sniegt atbalstu Afganistānas pašvaldībām reģionos.
2009. gadā Afganistānā bija izvietoti aptuveni 68 000 amerikāņu karavīru un 60 000 vīru lielie koalīcijas spēki, kuru sastāvā bija 42 valstu karavīri,<ref name="autogenerated4">[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/asv-japienem-lemums-par-afganistanas-misiju-2009-10-08-1 Kasparāns Ģ. ASV jāpieņem lēmums par Afganistānas misiju. // Diena. 8.10.2009.]</ref> bet kopējais ārvalstu karavīru skaits Afganistānā bija aptuveni 113 000.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/janvari-afganistana-gajis-boja-rekordliels-starptautisko-speku-karaviru-skaits.d?id=29610719 LETA, 31. janvāris, 2010.]</ref>

=== Latvijas NBS kontingents ===
{{Pamatraksts|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents Afganistānā}}
2003. gada februāra beigās uz Afganistānu devās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS)]] mediķu vienība, kas sākotnēji bija iekļauta [[Nīderlande]]s bruņoto spēku hospitāļa sastāvā [[Kabula]]s starptautiskajā lidostā. 2003. gada augustā Latvijas NBS Mediķu vienību iekļāva [[Vācija]]s bruņoto spēku hospitāļa sastāvā.

Pēc Latvijas iestāšanās [[NATO]] 2005. gada sākumā Kabulā ieradās Latvijas Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vienība, kas līdz 2006. gada februārim ietilpa [[Norvēģija]]s vadītajā kaujas grupā Kabulā. Latvijas NBS vienība iesaistījās Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā [[Farjābas province]]s pilsētā [[Meimena|Meimenā]]. 2006. gada sākumā Latvijas kontingentu pārvietoja uz Ziemeļu reģionālās pavēlniecības (ZRP) atbildības rajonu, kur Latvijas NBS štāba karavīri un apgādes speciālisti dienēja ZRP štābā [[Mazarišarīfa|Mazarišarīfā]], bet Meimenā bija izvietota Kājnieku nodaļa, Militārās novērošanas vienība un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas grupa.

2007. gada jūnijā Latvijas NBS kontingentu palielināja no 35 līdz 72 karavīriem, jūlijā Afganistānā dienēja jau 97 NBS karavīri, no kuriem divi bija izvietoti Kabulā, 13 — Mazarišarīfā, bet 82 — Meimenā. Novembrī LNBS karavīru skaitu palielināja līdz 99, bet gada beigās līdz 172.
2008. gadā uz Afganistānu nosūtīja jaunu Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 30 Latvijas un 16 ASV karavīru sastāvā, kas darbojās [[Nangarhāra]]s provincē Afganistānas ziemeļaustrumos.
2009. gadā Latvijas kontingentā bija 174 NBS karavīri, jūnijā uz Austrumu reģionu tika nosūtīta 2. Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 34 karavīru sastāvā.

2010. gadā Latvijas kontingentā bija 176 karavīru, pavisam 2010. gadā Afganistānā dienēja 353 Latvijas NBS karavīri.
2011. gadā Latvijas kontingentu veidoja aptuveni 180 karavīru, kopumā šajā gadā operāciju rajonā uzturējās 374 Latvijas NBS karavīri. 2011. gada novembrī Latvija un [[Lietuva]] kopīgi iesaistījās afgāņu drošības spēku apmācībā Afganistānas dienvidu reģionā.
2012. gadā Afganistānā uzturējās vidēji 180 Latvijas NBS karavīru, kopumā šajā gadā ISAF dienēja 364 Latvijas karavīri.
2013. gada sākumā Latvijas kontingentā palika aptuveni 30 karavīru, bet martā militārajā bāzē ''Northen Lights'' Mazarišarīfā darbību sāka Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība, ko veidoja [[Zviedrija]]s, [[Norvēģija]]s, [[Somija]]s un Latvijas karavīri. 2013. gada maija sākumā Kabulā darbību sāka arī kopēja Norvēģijas un Latvijas Speciālo operāciju vienība, kuras galvenais uzdevums bija Afganistānas Speciālās policijas apmācība speciālo operāciju jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/lv/Operacijas/Ieprieksejas_operacijas/Starptautiskie_drosibas_atbalsta_speki.aspx |title=Starptautiskie drošības atbalsta spēki Afganistānā (ISAF - International Security Assistance Force) |access-date={{dat|2016|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160317080417/http://www.mil.lv/lv/Operacijas/Ieprieksejas_operacijas/Starptautiskie_drosibas_atbalsta_speki.aspx |archivedate={{dat|2016|03|17||bez}} }}</ref>

==== Kritušie Latvijas NBS karavīri ====
* [[Edgars Ozoliņš (karavīrs)|Edgars Ozoliņš]], dižkareivis, gājis bojā 2008. gada 11. augustā mīnas sprādzienā Meimenā.<ref>[https://nekropole.info/lv/Edgars-Ozolins-00.00.1985 nekropole.info]</ref>
* [[Andrejs Merkuševs]], dižkareivis, kritis 2009. gada 1. maijā Kunāras provincē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/lv/Operacijas/Kritusie_karaviri.aspx |title=Kritušie karavīri |access-date={{dat|2016|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160317152630/http://www.mil.lv/lv/Operacijas/Kritusie_karaviri.aspx |archivedate={{dat|2016|03|17||bez}} }}</ref>
* [[Voldemārs Anševics]], seržants, kritis 2009. gada 1. maijā Kunāras provincē.
* [[Dāvis Baltābols]], kaprālis, miris 2009. gada 5. augustā Vācijas Bruņoto spēku hospitālī Koblencā pēc 25. jūlija kaujas, izpildot patrulēšanas uzdevumu uz ziemeļiem no Meimenas.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36030/latviesu-karavira-miklaina-nave Latviešu karavīra mīklainā nāve] ''kasjauns.lv'' 2010. gada 22. decembrī</ref>

=== Koalīcijas valstu militāro vienību lielums un kritušo skaits (2013) ===
{| class="sortable" class="wikitable" style="text-align:center"
! Valsts || Militārpersonu skaits || Bojā gājušo skaits<ref>2013. gada 26. decembrī no [http://icasualties.org/OEF/Nationality.aspx icasualties.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814220603/http://icasualties.org/OEF/Nationality.aspx |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}.</ref>
|-
| style="text-align:left" | {{USA}} || 90 000 || 2301
|-
| style="text-align:left" | {{GBR}} || 9500 || 447
|-
| style="text-align:left" | {{DEU}} || 4811 || 54
|-
| style="text-align:left" | {{FRA}} || 4000 || 86
|-
| style="text-align:left" | {{ITA}} || 4000 || 48
|-
| style="text-align:left" | {{CAN}} || 3000 || 158
|-
| style="text-align:left" | {{POL}} || 2600 || 43
|-
| style="text-align:left" | {{NED}} || 2000 || 25
|-
| style="text-align:left" | {{ROM}} || 2000 || 21
|-
| style="text-align:left" | {{TUR}} || 1786 || 14
|-
| style="text-align:left" | {{ESP}} || 1606 || 34
|-
| style="text-align:left" | {{GEO}} || 1561 || 27
|-
| style="text-align:left" | {{AUS}} || 1550 || 40
|-
| style="text-align:left" | {{DEN}} || 750 || 43
|-
| style="text-align:left" | {{BUL}} || 602 || 1
|-
| style="text-align:left" | {{HUN}} || 582 || 7
|-
| style="text-align:left" | {{NOR}} || 538 || 10
|-
| style="text-align:left" | {{CZE}} || 529 || 5
|-
| style="text-align:left" | {{BEL}} || 524 || 1
|-
| style="text-align:left" | {{SWE}} || 500 || 5
|-
| style="text-align:left" | {{KOR}} || 350 || 1
|-
| style="text-align:left" | {{SVK}} || 343 || 1
|-
| style="text-align:left" | {{ALB}} || 333 || 1
|-
| style="text-align:left" | {{HRV}} || 320 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{LTU}} || 241 || 1
|-
| style="text-align:left" | {{NZL}} || 191 || 11
|-
| style="text-align:left" | {{FIN}} || 181 || 2
|-
| style="text-align:left" | {{LAT}} || 180 || 4<ref>viens karavīrs miris pēc kaujas kara hospitālī Vācijā</ref>
|-
| style="text-align:left" | {{MKD}} || 177 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{EST}} || 162 || 9
|-
| style="text-align:left" | {{GRE}} || 162 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{PRT}} || 155 || 2
|-
| style="text-align:left" | {{ARM}} || 127 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{MNG}} || 102 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{BHR}} || 95 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{AZE}} || 94 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{SVN}} || 80 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{BIH}} || 59 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{TON}} || 55 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{JOR}} || 50 || 2
|-
| style="text-align:left" | {{MYS}} || 46 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{MNE}} || 40 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{SGP}} || 39 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{UAE}} || 35 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{SLV}} || 25 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{UKR}} || 24 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{LUX}} || 10 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{IRL}} || 7 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{ISL}} || 6 || 0
|-
| style="text-align:left" | {{AUT}} || 3 || 0
|}

== Karadarbība ==
[[Attēls:Major US Special Forces Operations.jpg|thumb|250px|Lielākās koalīcijas spēku uzbrukuma operācijas 2001. un 2002. gadā]]
7. oktobrī, svētdienas vakarā, sākās ASV un Lielbritānijas kara aviācijas (15 bumbvedēji un 25 kaujas lidmašīnas — bumbvedēji B2 bija no ASV gaisa kara spēkiem, bet B1 un B52 no Lielbritānijas Djego Garsijas gaisa spēku bāzes [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], savukārt triecienlidmašīnas bija no reģionā izvietotajiem aviācijas bāzes kuģiem; bez tam uzbrukumā piedalījās arī [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] izvietotie karakuģi un zemūdenes, kas izšāva aptuveni 50 spārnotās raķetes<ref name="autogenerated3" />) uzlidojumi militāriem mērķiem Afganistānā. Piekrišanu iesaistīties karadarbībā mazliet vēlāk deva vairāk nekā 40 pasaules valstis. Pirmajā uzbrukuma kārtā tika bombardētas ar aviobumbām un spārnotajām raķetēm Afganistānas militāro spēku bāzes, lidostas, kā arī ''Al-Qaida'' apmācības nometnes. Tika bombardētas [[Kabula]], [[Dželelabada]], [[Kandahāra]].<ref name="autogenerated3" />

Vienlaikus sākās t.s. [[Ziemeļu alianse]]s spēku ofensīva uz sauszemes. Sabiedrotie atbalstīja iebrukumu un tam sekojošās stabilizācijas operācijas, jo militāro darbību likumīgu padarīja ANO mandāts. Bez tam pēc 11. septembra terora akta, ko pasludināja par "uzbrukumu ASV", tika aktualizēts [[NATO]] Statūtu 5. pants — ja uzbrūk vienai dalībvalstij, pārējās militāri tai palīdz aizstāvēties. Pakistāna atbalstīja ASV militāros triecienus pret kaimiņvalsti, taču turpināja uzskatīt ''Taliban'' par Afganistānas likumīgo valdību.

12. novembrī ''Taliban'' spēki atstāja Kabulu, dzīvi palikušie valdības locekļi evakuējās uz Pakistānu. Pēc divām dienām, 14. novembrī pilsētā iebrauca Ziemeļu alianses tanki. ASV vadītās alianses spēki okupēja valsti līdz laikam, kad tiks izveidota Rietumiem draudzīga valdība. 2003. gada augustā NATO oficiāli pārņēma Starptautiskos drošības palīdzības spēku (''International Security and Assistnace Force'' — ISAF) vadību, kas bija Ziemeļatlantijas alianses pirmā misija ārpus eiroatlantiskās zonas (NATO vadītajā misijā Afganistānā dien arī 170 [[Latvija]]s karavīri).

[[Attēls:GIs_burn_a_suspected_Taliban_safehouse.jpg|thumb|250px|ISAF kareivji nodedzina ''Taliban'' patvertni]]
Pēc ASV vadīto koalīcijas spēku iebrukuma ''Taliban'' kaujiniekiem likumsakarīga bija atkāpšanās uz savu tautasbrāļu [[Puštuni|puštunu]] apdzīvotajām teritorijām [[Pakistāna|Pakistānā]] (Pakistānas un Afganistānas robežas abās pusēs dzīvojošie puštuni nekad nav atzinuši 1893. gadā britu koloniālās pārvaldes noteikto robežas demarkāciju pa tā dēvēto [[Duranda līnija|Duranda līniju]], kas sašķeļ puštunu apdzīvotās teritorijas divās daļās). Tiešā Afganistānas pierobežā atrodas t.s. Federāli pārvaldītās cilšu teritorijas (''Federally Administered Tribal Areas''), kuras Pakistānas sastāvā ir tikai juridiski. Praktiski visa vara šajās teritorijās jau kopš valsts dibināšanas ir bijusi pašu puštunu [[Cilts|cilšu]] un [[Klans|klanu]] rokās, bet centrālās varas pārstāvji tās tikai laiku pa laikam apmeklē armijas pavadībā. Šīs kalnainās teritorijas nu jau vairākus gadus kļuvušas par pajumti Afganistānas un Pakistānas talibiem, kuri pilnībā kontrolē, piemēram, tajās ietilpstošo Vaziristānu un Bažauru. Tur ierīkotajās nometnēs talibi varēja būt droši no amerikāņu sauszemes karaspēka tiešiem uzbrukumiem un atgūt spēkus, lai no jauna pāri robežai atsāktu aizvien pieaugošus uzbrukumus koalīcijas spēkiem Afganistānā.

Talibi ir postulējuši, ka viņu mērķis ir cīņa pret okupācijas karaspēku, nevis pret Rietumiem. "Mums nav nodoma kaitēt pasaules valstīm, ieskaitot Eiropas valstis. Mūsu mērķis ir Afganistānas neatkarība un islāmiskas valsts veidošana".<ref name="autogenerated4" />

Partizānu karš izvērsies galvenokārt dienvidu un dienvidaustrumu puštunu apdzīvotajās provincēs, kur ''taliban'' kustībai ir plašs iedzīvotāju atbalsts. Partizānu darbībai šajās provincēs ir ļoti piemēroti apstākļi — kalnainais apvidus ļauj visai brīvi pārvietoties un arī veikt pēkšņus uzbrukumus, un pēc tiem noslēpties. Savukārt amerikāņu vadītajai rietumvalstu spēku koalīcijai kvantitatīvi nepietiekot karavīru, lai kontrolētu plašāku teritoriju. Faktiski iznāk, ka šajos plašajos kalnu novados ārzemju spēki kopā ar afgāņu nacionālo armiju un vietējo policiju apsargā paši sevi. Bez tam visai bieži ir gadījumi, kad afgāņu karavīri bez pavēles pamet kaujas lauku, atstājot ārzemniekus vienus pašus cīņā ar talibu mudžahedīniem. Lielas grūtības koalīcijas spēkiem sagādā tas, ka bez talibiem nākas sastapties ar vietējo cilšu bruņotajām vienībām vai pat nekur neiesaistītām civilpersonām, kas veic uzbrukumu personisku (atriebes) motīvu vadītas. Talibu mudžahedīni darbojas mazās grupās, kas spēj aptvert lielas teritorijas, un bieži vien pielieto pašnāvnieku misijas.

Par to, cik brīvi partizāni pārvietojas pa koalīcijas spēku kontrolēto teritoriju, liecina kaut vai tas, ka 2008. gada 12. jūnijā talibu modžahedīni netraucēti iebruka Kandahāras cietumā un atbrīvoja aptuveni 900 tur ieslodzīto.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/2702-afganistana-draud-iebrukt-pakistana.htm Afganistāna draud iebrukt Pakistānā. // NRA. 16.06.2008.]</ref>

NATO spēki apsargāja savas bāzes, centrālās komunikāciju līnijas, valdības iestādes un, balstoties uz izlūkošanas datiem, centās precīziem triecieniem iznīcināt partizānu bāzes, dzīvo spēku un vadoņus. Tā ASV vadītajiem spēkiem 2007. gada maija sākumā speciālā operācijā izdevās nogalināt [[Mulla Dadulla|mullu Dadullu]], kurš bija galvenais ''Taleban'' militāro operāciju komandieris Afganistānā.

Notikušās sadursmes abas karojošās puses centās pasniegt kā savu uzvaru, piemēram, viena no 2009. gada smagākajām kaujām bija 3. oktobrī NATO postenī Kītingā, kad gāja bojā astoņi amerikāņu karavīri, bet talibi zaudēja aptuveni 200 kaujinieku. Talibi šo kauju pasludinājuši par savu uzvaru, jo īsi pēc tam šī koalīcijas spēku bāze tika evakuēta. Savukārt amerikāņu pulkvežleitnants Roberts Brauns medijiem skaidroja, ka amerikāņi jau iepriekš bija nolēmuši šo bāzi slēgt kā pārāk nedrošu.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/foto-kopa-ar-afganu-ciemu-vecakajiem-spriez-ka-mazinat-taleban-speku Klimovičs A. Kopā ar afgāņu ciemu vecākajiem spriež, kā mazināt Taleban spēku. // Diena. 21. oktobris (2009.)]</ref>

Neraugoties uz ievērojamo skaitlisko un tehnisko pārsvaru, Afganistānā dislocēto ASV un NATO spēku komandieris [[Deivids Makīrnans]] 2009. gada februārī publiski, ka cīņa pret nemierniekiem valsts dienvidos ir nonākusi strupceļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbi.lv/lv/news.php?r=0&news=2759 |title=ASV ģenerālis prognozē smagu gadu Afganistānā - bbi.lv |access-date={{dat|2010|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304235350/http://www.bbi.lv/lv/news.php?r=0&news=2759 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref>

=== Cilvēku upuri ===
[[Attēls:Bala Baluk massacre by US troops.jpg|thumb|250px|Bombardēšanā cietušais bērns hospitālī (2009)]]
 
* 2001.-2003. gadā gājuši bojā no 3100 līdz 3600 civiliedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://pubpages.unh.edu/~mwherold/dossier |title=A Dossier on Civilian Victims of United States' Aerial Bombing of Afghanistan: A Comprehensive Accounting |access-date={{dat|2016|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303214440/http://pubpages.unh.edu/~mwherold/dossier |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}</ref>
* 2005. gadā gājuši bojā ap 1700 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.matrixmasters.com/world/america/afghanistan/warafghanistan%20home.html|title=America's War on Afghanistan|publisher=}}</ref>
* 2006. gadā nogalināti vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju.<ref>[http://www.nbcnews.com/id/16883222/ nbcnews.com]</ref>
* 2007. gadā karš prasījis aptuveni 6000 cilvēku dzīvību, no kuriem lielākā daļa bijuši talibu kaujinieki. Tomēr krituši arī aptuveni 1000 Afganistānas drošības spēku darbinieku un vairāk nekā 200 ārzemju karavīru.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/afganistana-sis-gads-bijis-asinainakais.d?id=19674040 Afganistānā šis gads bijis asiņainākais kopš talibu režīma gāšanas. — LETA, 02. decembris 2007.]</ref>
* 2008. gadā — krituši 294 NATO karavīri;<ref name="autogenerated4" />
* 2009. gadā — krituši 500 [[NATO]] karavīri (30. jūnijā Paktijas provincē pirmais amerikāņu karavīrs Beuvs Bergdāls nonācis talibu gūstā<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/talibi-izplata-video-ar-sagustita-asv-karavira-vestijumu.d?id=28910001 Talibi izplata video ar sagūstīta ASV karavīra vēstījumu. LETA, 25.12.2009.]</ref>)
* 2010. gadā nogalināti 2777 civiliedzīvotāji.<ref>[http://articles.latimes.com/2011/mar/10/world/la-fg-afghan-civilian-deaths-20110310 U.N.: 2010 deadliest year for Afghan civilians] articles.latimes.com</ref>
* 2011. gadā nogalināti 3021 civiliedzīvotāji.<ref>[https://www.theguardian.com/world/2012/feb/04/afghan-civilian-death-toll-record Afghan civilian death toll reaches record high] theguardian.com</ref>

== Rezultāti ==

=== Pozitīvie ===
[[Attēls:Taliban insurgency in Afghanistan (2015–present).svg|thumb|300px|[[Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015)]]: valdības spēku kontrolētā teritorija pēc koalīcijas spēku izvešanas (jaunākie dati)]]

* 2001. gada beigās [[Bonna|Bonnā]] tikās Rietumu valstu diplomāti ar afgāņu cilšu vadoņiem un diasporas politiskajiem līderiem, vienojoties par jaunas valdības izveidošanu (par pagaidu vadītāju koalīcijas spēku valstis 2001. gada decembrī iecēla [[Hāmids Karzajs|Hāmidu Karzaju]]) — vistautas Lojadžirgā (''Loya Jirga'' — lielā padome; 1051 delegāts no 380 valsts rajoniem) 2002. gada 10. jūnijā, Karzajs tika oficiāli ievēlēts par Afganistānas prezidentu.<ref>Opozīcija neatzīst šo ievēlēšanu par leģitīmu, jo tā notika okupācijas militārās varas kontrolē un uzraudzībā.</ref> Afganistānā izveidota prezidentāla republika, ko pārvalda prezidents, valdība, Nacionālā asambleja un pašvaldību padomes. 2004. gada janvārī pieņemta Konstitūcija.
* Divpalātu parlaments — Nacionālā asambleja — uzsāka darbu 2005. gada 19. decembrī pēc 2005. gada 18. septembrī notikušajām vēlēšanām. Vēlēšanu kandidātes sievietes bija apmēram 10% no kopējā kandidātu skaita un pateicoties kārtībai rezervēt vietas sievietēm deputātēm, sievietes ieguva 27,3% vietu apakšpalātā un gandrīz 30% vietu pašvaldību padomē.<ref name="autogenerated2">[http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P6-TA-2006-0017+0+DOC+XML+V0//LV Eiropas Parlamenta rezolūcija par Afganistānu — 2006. gada 18. janvāris]</ref>

=== Negatīvie ===
 
* Afganistānā tiek iegūti 95% no pasaulē patērētā [[Heroīns|heroīna]]. Kopš 2001. gada heroīna iegūšana ir dubultojusies.<ref>[http://www.narcomania.lv/pub/print.php?id=93&gid=31&lid=391&id=93 Afganistānā pēdējos gados pieaudzis narkomānu skaits — RD Atkarības Profilakses Centrs]{{Novecojusi saite}}</ref>
* 2005. gada 18. septembrī notikušo vēlēšanu laikā nogalināja astoņus kandidātus un vairākus darbiniekus, kas iesaistīti vēlēšanu darbā. ES Vēlēšanu Novērošanas Misija ziņoja par pārkāpumiem un krāpšanu vairākās provincēs.<ref name="autogenerated2" />
* 2006. gadā Eiropas Parlaments paudis nosodījumu par simtiem cilvēku, kurus ASV spēki sagūstīja pēc iebrukuma, pārvešanu uz nelegālo Gvantanamo internēto nometni, kur, saskaņā ar daudzām liecībām, spīdzināšana, ko izmantoja ASV personāls, un slikta izturēšanās ir parasta parādība.<ref name="autogenerated2" />
* Tiesu vara un likumdošana Afganistānā ne visai atbilst demokrātijai Rietumu izpratnē, piemēram, 2009. gada augusta sākumā Afganistānā stājies spēkā šiītu minoritātes laulību regulējošs likums, kas atļauj vīram turēt badā un izvarot sievu, ja viņa atsakās nodarboties ar seksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.postfactum.lv/2/3/?id_news=32643 |title=Afganistānā ievieš likumu, kas atļauj sievu izvarošanu - postfactum.lv |access-date={{dat|2010|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090822130950/http://www.postfactum.lv/2/3/?id_news=32643 |archivedate={{dat|2009|08|22||bez}} }}</ref>

== Atsauces un paskaidrojumi ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.mfa.gov.lv/lv/ukraine/jaunumi/zinas/jaunumi-emb/?pg=1183&print=on Ārlietu ministrijas paziņojums sakarā ar ASV un tās sabiedroto uzsākto pretterorisma operāciju Afganistānā (08.10.2001.)]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.karavirs.lv/2009/10/atpakal-kara-afganistana.html Atpakaļ karā Afganistānā. // Militārais apskats Latvijā un pasaulē.]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.karavirs.lv/2009/10/latvijas-karaviri-piedalijusies.html Latvijas karavīri piedalījušies lielākajā kaujā Afganistānā. // Militārais apskats Latvijā un pasaulē.]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20100224070745/http://www.karavirs.lv/2009/10/latviesiem-negativa-pieredze-ar-afganu.html Latviešiem negatīva pieredze ar afgāņu karavīriem. // Militārais apskats Latvijā un pasaulē.]
* [http://www.ca-c.org/annual/2007-eng/46.shtml Chronology of events for 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110314191046/http://www.ca-c.org/annual/2007-eng/46.shtml |date={{dat|2011|03|14||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2001. gads|11. septembra uzbrukums ASV]]
[[Kategorija:ASV vēsture]]
[[Kategorija:Afganistāna]]
[[Kategorija:Kari ar Afganistānu]]
[[Kategorija:21. gadsimta kari]]