Apskatīt Kiklādu salas izejas kodu

{{Salu infokaste
|nosaukums           = Kiklādu salas
|attēls              = Cyclades.svg
|attēla paraksts     = Kiklādu salu arhipelāgs
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Nomos Kykladon.png
|label               = Kiklādu salas
|map_custom          = no
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Grieķija]]
|latd=37|latm=0 |lats=0 |latNS=N |longd=25|longm=10 |longs=0 |longEW=E
|platība             = 2572
|garums              = 
|salu skaits         = ~220
|galvenās salas      = [[Naksa]], [[Andra]], [[Tina]], [[Para (sala)|Para]], [[Mila]], [[Keja]], [[Amorgosa]], [[Ia]], [[Kitna]], [[Mikona]], [[Sira]], [[Santorīna]], [[Serifa]], [[Sifna]], [[Sikinosa]], [[Anafi]], [[Kimola]], [[Andipara]], [[Folegandra]]
|platums             =
|krasta līnija       =
|augstākais kalns    = [[Zas kalns]]
|augstums            = 1004
|valsts                            = Grieķija
|valsts adm vienības tips          = Perifērija
|valsts adm vienība                = [[Dienvidegejas salas]]
|iedzīvotāji         = 119 549 iedz. (2005.g)
|piezīme             = 
}}

'''Kiklādu salas''' ({{val|el|Κυκλάδες}}) ir [[Grieķija]]s salu [[arhipelāgs]] [[Egejas jūra]]s dienvidu daļā. To veido vairāk nekā 200 [[sala]]s, kas izvietotas vairākās salu virknēs virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Salu kopējā platība ir gandrīz 2,6 tūkstoši km². Lielākā Kiklādu sala ir [[Naksa]] (428 km²). Salās plaši attīstīts [[tūrisms]]. Kiklādu vārdā ir nosaukta [[makula]] uz [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]].

== Etimoloģija ==
Grieķu vārds {{gree|κυκλάδες}} (''kyklades'') burtiski nozīmē "apļa salas" ({{gree|κύκλος}} — ‘aplis’). Šādi salas nosauktas tāpēc, ka tās atrodas visapkārt [[Dēlas sala]]i, kurai senatnē bija liela [[reliģija|reliģiska]] un [[politika|politiska]] nozīme gan [[grieķi]]em, gan citām [[Vidusjūra]]s tautām. Savukārt Egejas salas ārpus šī loka saucās [[Sporādu salas]] ({{gree|Σποράδες}}, "izkaisītās salas").

== Ģeogrāfija ==
Kiklādas veido ap 220 salām, no kurām lielākās ir [[Naksa]], [[Andra (sala)|Andra]], [[Para (sala)|Para]], [[Tina]], [[Mila]], [[Keja]], [[Amorga]], [[Ija (sala)|Ija]], [[Kitna]], [[Mikona]], [[Sira]], [[Santorīna]], [[Serifa]], [[Sifna]], [[Sikina]], [[Anafi]], [[Kimola]], [[Andipara]], [[Folegandra]]. Ir arī daudz nelielu salu, tādas kā Donusa, Ešati, Gjara, Iraklija, Kufonisija, Makronisa, Šoinusa, [[Dēla]]. Mazās salas pārsvarā nav apdzīvotas. Kiklādu lielākā pilsēta un bijušais prefektūras administratīvais centrs ir [[Ermupole]] uz Siras salas. Dienvidos Kiklādu arhipelāgs robežojas ar [[Krētas jūra|Krētas jūru]].

Salām ir kontinentāla izcelsme. Tās veido zemūdens [[kalniene]]s virsotnes, kas savieno [[Balkānu pussala|Balkānu pussalu]] ar [[Mazāzija|Mazāziju]]. Izņēmums ir Milas sala un Santorīna, kurām ir [[Vulkāniskā darbība|vulkāniska izcelsme]]. Kiklādi atrodas seismiski aktīvā zonā, ar samērā biežām [[Zemestrīce|zemestrīcēm]]. Salas sastāv pārsvarā no [[Gneiss|gneisiem]] un [[slāneklis|slānekļa]]. Vietām ir sastopams [[granīts]] un [[efuzīvie ieži]]. No [[nogulumieži]]em dominē [[kaļķakmens]]. Arhipelāga augstākais punkts ir 1004 m (Naksas salā).

Salās ir [[Vidusjūras klimats|Vidusjūras reģiona klimats]] ar karstu, sausu [[Vasara|vasaru]] un siltu, mitru [[Ziema|ziemu]] (ap 500 mm nokrišņu gadā). Nogāzēs pārsvarā krūmāju [[augājs]] ([[frigana]]).<ref>{{LPE|5<sub>1</sub>}}</ref> Ielejās audzē [[vīnogas]], [[Citrusaugi|citrusaugus]], [[olīvas]]. Tiek sēti arī [[kvieši]] un [[kukurūza]]. Ir attīstīta [[lopkopība]] un [[zvejniecība]]. Salās ir [[dzelzs rūda]]s un [[boksīti|boksītu]] atradnes. Naksas salā tiek iegūts [[korunds]].

== Vēsture ==

=== [[Neolīts]] ===
Kiklādu reģionā senākie [[Akmens laikmets|akmens laikmeta]] atradumi ir konstatēti nelielajā [[Saliagas sala|Saliagas salā]], kas atrodas starp [[Para (sala)|Paru]] un [[Antipara|Antiparu]]. Tie datējami ar [[vidējais neolīts|vidējo]] līdz [[vēlais neolīts|vēlo neolītu]] (5000.–4500. gadā p.m.ē.). Pēc pašreizējiem pētījumiem šīs kultūras saistība ar nākamo bronzas laikmeta Kiklādu kultūru nav atrasta.

=== Bronzas laikmets ===
[[Attēls:Harp player, Cycladic civilization - Greece.JPG|150px|thumb|left|Arfists, Keras sala (2600.—2300. gads p.m.ē.).]]
[[Arheoloģiskie izrakumi|Arheoloģiskie pētījumi]] konstatē samērā augsti attīstītu [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] kultūru ap 3000.–1100. gadu p.m.ē., kas mūsdienās ir pazīstama kā [[Kiklādu kultūra]] un kurai ir saistība ar plaši pazīstamo [[Mīnojiešu civilizācija|mīnojiešu kultūru]]. Šai kultūrai ir raksturīgas specifiskas formas marmora statuetes. Pēc 1400. gada p.m.ē. plaši izplatījās vēlās [[Mikēnu kultūra]]s [[keramika]], un Kiklādu kultūra zaudēja savu patstāvību. Tāpat kā visu Grieķijas teritoriju, arī Kiklādas iespaido "[[tumšie laiki|tumšo laiku]]" fenomens. Par šo laiku ir maz informācijas rakstisku avotu un arheoloģisko atradumu trūkuma dēļ.

=== Antīkie laiki ===
[[Attēls:MG-Paris-Aphrodite of Milos edited.jpg|150px|thumb|right|[[Milas Venēra]] (130.—100. gads p.m.ē.)]]
[[Senā Grieķija|Antīkajā Grieķijā]] par svarīgu kultūras centru kļuva [[Dēlas sala]]. Salas ap to sāka saukt par Kiklādām. 4. gadsimta p.m.ē. beigās salu lielākā daļa Antigonīda (vēlāk [[Ptolemeīdi|Ptolemeīdu]]) vadībā apvienojās [[Nesiotu līga|Nesiotu līgā]], kas pastāvēja vairākus gadu desmitus. Ap 200. gadu p.m.ē. Nesiotu līgu atjaunoja [[Roda]]s vadībā, un tā pastāvēja līdz 167. gadam p.m.ē. [[1. gadsimts p.m.ē.|1. gadsimtā p.m.ē.]] Kiklādu salas tika ierautas [[Mitridata kari|Mitridata karos]] ar [[Romas Republika|Romu]], kuru rezultātā tās nonāca zem Romas protektorāta. Salās apmetās daudz romiešu tirgoņu. Pēc vairākkārtējām Romas ierēdņu uzstāšanām pret pirātismu ar īpašām privilēģijām apveltītajam [[Pompejs|Pompejam]] izdevās atrisināt problēmu, no kā cieta vietējie salu iedzīvotāji. Bet vēlāk tie cieta no Romas iekšējiem konfliktiem un pārāk lieliem nodokļiem. Vēlāk salas kļuva par [[Austrumromas impērija]]s daļu.

=== Viduslaiki ===
Pēc [[Ceturtais krusta karš|Ceturtā krusta kara]] tika dibināta [[Arhipelāga hercogiste]]. Venēcieši salās ieviesa [[Katolicisms|katolicismu]], un tās kļuva par nozīmīgiem tirdzniecības punktiem. No tām uz [[Venēcijas Republika|Venēciju]] piegādāja arī [[Marmors|marmoru]] un korundu. [[16. gadsimts|16.]] un [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] salas pakāpeniski iekaroja [[Osmaņu impērija]]. Pēc [[1617. gads|1617. gada]] tikai Tinas sala palika venēciešu rokās (līdz [[1714. gads|1714. gadam]]). Tomēr latīņu valdīšanas periods bija diezgan ilgs, un latīņu feodāļu tiesības [[osmaņi]] atcēla tikai [[1720. gads|1720. gadā]]. Siras un Milas bīskapijas katoļu bīskaps [[1744. gads|1744. gadā]] tika iecelts pārvaldīt [[Sira]]s salu un šo posteni tas saglabāja līdz pat [[Grieķijas karaliste]]s dibināšanai.

=== Jaunie laiki ===
[[1833. gads|1833. gadā]] pēc Grieķijas karalistes dibināšanas salas kļuva par prefektūru, karalis Oto Ermupoli Siras salā pasludināja par Grieķijas galvaspilsētu. Kiklādās dzīvoja daudzi nozīmīgi [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] gleznotāji, īpaši Minhenes skolas grieķu pārstāvji. 19. gadsimta beigās salās sāka attīstīties [[tūrisms]], [[1933. gads|1933. gadā]] Mikonas salā bija reģistrēti 2150 atpūtnieki. 20. gadsimtā attīstījās [[kalnrūpniecība]] — vara rūdas un boksītu ieguve.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā itāļu un vācu okupācijas varas ierobežoja jūras transportu no salām, Kiklādu salas sabiedroto karaspēks atbrīvoja [[1944. gads|1944. gadā]], izņemot [[Mila]]s salu, kuru vācu garnizons noturēja līdz pat kara beigām 1945. gada maijā. 
[[Grieķijas militārā diktatūra|Grieķijas militārās diktatūras]] laikā (1967—1974) par ieslodzījuma vietām tika izmantotas pat iepriekš neapdzīvotas salas. [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] Kiklādu salās ir ļoti attīstījusies tūrisma industrija (2005. gadā darbojās 909 [[viesnīca]]s).

== Administratīvais dalījums ==
[[Attēls:Santorini (8366765916).jpg|150px|thumb|right|Santorīna]]
[[Kiklādu prefektūra]] ({{val|el|Νομός Κυκλάδων}}) bija viena no Grieķijas prefektūrām. [[2011. gads|2011. gada]] administratīvajā reformā prefektūra tika likvidēta, un tās teritorija tika sadalīta deviņās [[Dienvidegejas perifērija]]s reģionālajās vienībās:
* [[Andra (sala)|Andra]]
* [[Keja-Kitna]]
* [[Mila]]
* [[Mikona]]
* [[Naksa]]
* [[Para (sala)|Para]]
* [[Santorine|Tira]]
* [[Sira]]
* [[Tina]]

== Lielākās salas ==
{| class="wikitable sortable"
|-
! !!Sala !! Platība km² !! Iedzīvotāji (2011) !! Augstākais kalns
|-
| 1.||[[Amorga]] || 121,5  || 1 973 || 823
|-
| 2.||[[Andra (sala)|Andra]] || 379,2  || 9 221 || 997
|-
| 3.||[[Ija (sala)|Ija]] || 108,7  || 2 024 || 732
|-
| 4.||[[Keja]] || 131,7 || 2 455 || 568
|-
| 5.||[[Kitna]] || 99,4 || 1 456 || 356
|-
| 6.||[[Mila]] || 158,4 || 4 977|| 748
|-
| 7.|| [[Mikona]]|| 86,1|| 10 134|| 341
|-
| 8.||[[Naksa]] || 429,8 || 18 864 || 1001 
|-
| 9.||[[Para (sala)|Para]] || 196,3 ||13 715 || 771
|-
| 10.|| [[Santorini]] (Tira) || 76,2 || 18 883 || 567
|-
| 11.|| [[Serifa]] || 75,2 || 1 420 || 585
|-
| 12.||[[Sifna]] || 73,9|| 2 625|| 682
|-
| 13.||[[Sira]] || 84,1|| 21 507 || 442
|-
| 14.||[[Tina]] || 194,6 || 8 636 || 727

|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Dienvidegejas perifērija}}

[[Kategorija:Grieķijas salas]]
[[Kategorija:Egejas jūra]]