Krūšu spura

Zivs (Etheostoma osburni) ar izplestu krūšu spuru.

Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām). Šīs spuras ir homologas četrkājaiņu priekšējām ekstremitātēm, kas evolucionējušas no krūšu spurām. Savukārt, četrkājaiņu ekstremitātes, kas atkal ir pielāgojušās peldēšanai ūdenī (piemēram, vaļiem), tiek sauktas par pleznām.

Funkcijas

Krūšu spuras ir paredzētas dažādām funkcijām. Tā kā zivju smaguma centrs atrodas augstāk par peldēšanas centru, tās vienmēr atrodas nestabilā stāvoklī, tiecoties apgriezties ar vēderu uz augšu. Krūšu peldspuru darbība ļauj zivij saglabāt normālu ķermeņa stāvokli telpā. Tāpat tās palīdz zivīm manevrēt ūdenī. Airējot ar vienu vai otru krūšu spuru, vai ar abām kopā zivs pagriežas uz vienu vai otru pusi, uz augšu vai uz leju. Izplešot krūšu spuras, zivis spēj nobremzēt. Primitīvajām zivīm bez peldpūšļa (haizivis, himēras) krūšu spuras veido dinamisko cēlējspēku, ar kuru šīs zivis peldot regulē vertikālo pārvietošanos ūdens masā, jo tās ir smagākas par ūdeni un nepārvietojoties nogrimtu ūdenstilpes dibenā. Savukārt, planierzivis (Exocoetidae) ar palielinātām krūšu spurām spēj pat planēt gaisā.

Daudzas zivis, piemēram Antennariidae krūšu spuras izmanto staigāšanai pa jūras dibenu. Citas zivis, piemēram dūņlēcējas (Periophthalmus), tās izmanto rāpošanai pa sauszemi un pat lai uzrāptos kokos.

Morfoloģija

Daudzspurzivs (Polypterus bichir) krūšu spuras uzbūve:
1 — lepidotrīhijas (ādas kaulu stari)
2 — radiālijas
3 — bazālijas
4 — lāpstiņa
5 — kleitrums
6 — apakšējais kleitrums
7 — suprakleitrums

Daivspurzivju krūšu spuru iekšējam skeletam ir centrālā ass, pie kuras pievienojas radiālijas (tās var būt arī reducētas). Divējādelpojošām zivīm radiālijas pa pāriem pievienojas pie labi attīstītiem centrālās ass posmiem (biseriālā tipa spuras). Šāds spuru skelets ir ragzobēm un daudzām fosilām formām. Pārējām mūsdienu divējādelpojošām zivīm radiālijas reducējas un pavedienveidīgā spura saglabā tikai posmotu centrālo asi. Otiņspurēm radiālijas pievienojas mazāk izteiktai centrālajai asij tikai no vienas puses (uniseriālā tipa spuras). Daivspurzivju spuru iekšējais skelets paliek no skrimšļa, bet fosilajām formām tajā attīstās pārkaulojumi. Spuras ārējo (distālo) daļu balsta ārējais skelets (kaula stari jeb lepidotrīhijas).

Starspurzivju apakšklasei pāra spuru iekšējais (proksimālais) skelets ir vienkāršāks. Daudzspurzivīm krūšu spuru pamatā atrodas trīs daļēji pārkaulojušies bazālie elementi; tiem pievienojas virkne sīku radiāliju, kurām savukārt pievienojas lepidotrihiju pamatnes. Pārējām starspurzivīm spuru bazālie elementi reducējas. Krūšu spurās dažas pārkaulojušās radiālijas pievienojas pie krūšu spuru joslas (t.i. plecu joslas), bet lepidotrīhijas — pie radiālijām, dažreiz arī tieši pie krūšu spuru joslas.